KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Medios
4. El capítulo sobre el análisis

Exposición de las ofrendas

Majjhima Nikāya
4. Vibhaṅgavagga
Dakkhiṇāvibhaṅgasutta
Discursos Medios
4. El capítulo sobre el análisis
Exposición de las ofrendas
Majjhima Nikāya
4. Vibhaṅgavagga
Dakkhiṇāvibhaṅgasutta
Exposición de las ofrendas

Cuando su madrastra Mahāpajāpatī desea ofrecerle una túnica para su uso personal, el Buddha la anima a ofrecérsela en cambio a toda la Saṅgha. Luego explica que el mejor tipo de ofrenda a la Saṅgha es la que se da a la comunidad dual de bhikkhus y bhikkhunīs, encabezada por el Buddha.

Ruta suttaMN 142Sutta Piṭaka › Majjhima Nikāya › 3. Uparipaṇṇāsa › 4. Vibhaṅgavagga › Dakkhiṇāvibhaṅgasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/mn142/es/anton-p-baron
Título de la publicación
Discursos Medios
Traductor
Anton P Baron
Título raíz
Majjhimanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-mn-anton-p-baron

SC 1 Esto he escuchado: En una ocasión el Bienaventurado estaba morando en el Parque Nigrodha en el país de los sakyas de nombre Kapilavatthu.

SC 2 Entonces, Mahapajapati Gotami tomó un nuevo par de hábitos y se fue junto al Bienaventurado. Después de haberle rendido homenaje, se sentó a un lado y dijo al Bienaventurado: “Venerable señor, este nuevo par de hábitos fue hilado por mí, tejido por mí especialmente para el Bienaventurado. Venerable señor, que el Bienaventurado lo acepte de mi parte por su compasión”.

Cuando esto fue dicho, el Bienaventurado le dijo: “Ofrézcalo al Sangha, Gotami. Si lo ofreces al Sangha, ambos, yo y el Sangha seremos honrados”.

Y por segunda vez… Y por tercera vez Mahapajapati Gotami dijo al Bienaventurado: “Venerable señor, este nuevo par de hábitos fue hilado por mí, tejido por mí especialmente para el Bienaventurado. Venerable señor, que el Bienaventurado lo acepte de mi parte por su compasión”.

Y por segunda vez… Y por tercera vez el Bienaventurado respondió: “Ofrézcalo al Sangha, Gotami. Si lo ofreces al Sangha, ambos, yo y el Sangha seremos honrados”.

SC 3 En ese momento el venerable Ananda dijo al Bienaventurado: “Venerable señor, que el Bienaventurado acepte el nuevo par de hábitos de parte de Mahapajapati Gotami. Mahapajapati Gotami ha sido muy útil al Bienaventurado, venerable señor. Siendo la hermana de su madre, fue su nodriza, fue su segunda madre que le dio la leche. Ella amamantó al Bienaventurado cuando su propia madre murió. El Bienaventurado también ha sido muy útil para Mahapajapati Gotami, venerable señor. Es debido al Bienaventurado que Mahapajapati Gotami ha ido por refugio al Buda, el Dhamma y el Sangha. Es debido al Bienaventurado que Mahapajapati Gotami se abstiene de matar a los seres vives, de tomar lo que no le ha sido dado, de los indebidos placeres sensuales, de hablar falsamente y del vino, licor y bebidas embriagantes que son la base de la negligencia. Es debido al Bienaventurado que Mahapajapati Gotami posee una perfecta fe en el Buda, en el Dhamma y en el Sangha, teniendo de esta manera, las virtudes ponderadas por los nobles. Es debido al Bienaventurado que Mahapajapati Gotami es libre de dudas acerca de la insatisfacción, acerca del origen de la insatisfacción, acerca del cese de la insatisfacción y acerca del sendero que conduce al cese de la insatisfacción. El Bienaventurado ha sido muy útil a Mahapajapati Gotami.”

SC 4 “Eso es así, Ananda, eso es así. Cuando una persona, debido a la otra, se ha ido por refugio al Buda, el Dhamma y el Sangha, yo digo que no es fácil para esa primera retribuir a la última rindiéndole homenaje, levantándose frente a ella, ofreciéndola los respetuosos saludos y amables servicios, ni proveyéndole hábitos, comidas de limosnas, lugar de descanso y requisitos medicinales.

“Cuando una persona, debido a la otra, llegó a abstenerse de matar a los seres vives, de tomar lo que no le ha sido dado, de los indebidos placeres sensuales, de hablar falsamente y del vino, licor y bebidas embriagantes que son la base de la negligencia, yo digo que no es fácil para esa primera devolverlo a la última rindiéndole homenaje, levantándose frente a ella, ofreciéndola los respetuosos saludos y amables servicios, ni proveyéndole hábitos, comidas de limosnas, lugar de descanso y requisitos medicinales.

“Cuando una persona, debido a la otra, llegó a poseer una perfecta fe en el Buda, en el Dhamma y en el Sangha, teniendo de esta manera, las virtudes ponderadas por los nobles, yo digo que no es fácil para esa primera retribuir a la última rindiéndole homenaje, levantándose frente a ella, ofreciéndola los respetuosos saludos y amables servicios, ni proveyéndole hábitos, comidas de limosnas, lugar de descanso y requisitos medicinales.

“Cuando una persona, debido a la otra, llegó a estar libre de dudas acerca de la insatisfacción, acerca del origen de la insatisfacción, acerca del cese de la insatisfacción y acerca del sendero que conduce al cese de la insatisfacción, yo digo que no es fácil para esa primera retribuir a la última rindiéndole homenaje, levantándose frente a ella, ofreciéndola los respetuosos saludos y amables servicios, ni proveyéndole hábitos, comidas de limosnas, lugar de descanso y requisitos medicinales.

SC 5 “He aquí, Ananda, hay esas catorce clases de ofrendas personales. Uno da un regalo al Tathagata, realizado y plenamente iluminado: esta es la primera clase de ofrenda personal. Uno da un regalo al Buda silencioso: esta es la segunda clase de ofrenda personal. Uno da un regalo al arahant, el discípulo del Tathagata: esta es la tercera clase de ofrenda personal. Uno da un regalo a uno que haya entrado en el sendero de la realización del fruto del arahantado: esta es la cuarta clase de ofrenda personal. Uno da un regalo a aquel-que-no retorna: esta es la quinta clase de ofrenda personal. Uno da un regalo a uno que haya entrado en el sendero de la realización del fruto de no-retorno: esta es la sexta clase de ofrenda personal. Uno da un regalo a aquel-que-una-vez-retorna: esta es la séptima clase de ofrenda personal. Uno da un regalo a uno que haya entrado en el sendero de la realización del fruto del retorno-una-vez: esta es la octava clase de ofrenda personal. Uno da un regalo a aquel-que-entra-en-corriente: esta es la novena clase de ofrenda personal. Uno da un regalo a uno que haya entrado en el sendero de la realización de la entrada-en-corriente: esta es la décima clase de ofrenda personal. Uno da un regalo afuera a alguien que está libre de la codicia por los placeres sensuales: esta es la undécima clase de ofrenda personal. Uno da un regalo afuera a una virtuosa persona ordinaria: esta es la duodécima clase de ofrenda personal. Uno da un regalo a una persona ordinaria inmoral: esta es la tredécima clase de ofrenda personal. Uno da un regalo a un animal: esta es la decimocuarta clase de ofrenda personal.

SC 6“Ananda, por ofrecer el regalo a un animal, uno puede esperar la recompensa cien veces mayor. Por ofrecer el regalo a una persona ordinaria inmoral, uno puede esperar la recompensa mil veces mayor. Por ofrecer el regalo a una virtuosa persona ordinaria, uno puede esperar la recompensa cien mil veces mayor. Por ofrecer el regalo afuera a alguien que está libre de la codicia por los placeres sensuales, uno puede esperar la recompensa cientos de miles de veces mayor.

“Por ofrecer el regalo a uno que haya entrado en el sendero de la realización de la entrada-en-corriente, puede esperar una recompensa incalculable, inconmensurable. ¿Cuánto más podría decirse de la ofrenda hecha a aquel-que-entra-en-corriente… a uno que haya entrado en el sendero de la realización del fruto del retorno-una-vez… a aquel-que-una-vez-retorna… a uno que haya entrado en el sendero de la realización del fruto de no-retorno… a aquel-que-no retorna… a uno que haya entrado en el sendero de la realización del fruto del arahantado… al arahant, el discípulo del Tathagata… al Buda silencioso… al Tathagata, realizado y plenamente iluminado?

SC 7 “He aquí, Ananda, hay esas siete clases de ofrendas hechas al Sangha. Uno da un regalo al Sangha de ambos [monjes y monjas] encabezado por el Buda: esta es la primera clase de ofrenda hecha al Sangha. Uno da un regalo al Sangha de ambos [monjes y monjas] después de que el Tathagata haya alcanzado su Nibbana final: esta es la segunda clase de ofrenda hecha al Sangha. Uno da un regalo al Sangha de los monjes: esta es la tercera clase de ofrenda hecha al Sangha. Uno da un regalo al Sangha de las monjas: esta es la cuarta clase de ofrenda hecha al Sangha. Uno da un regalo diciendo: ‘nombrar a tantos monjes y monjas para mí del Sangha: esta es la quinta clase de ofrenda hecha al Sangha. Uno da un regalo diciendo: ‘nombrar a tantos monjes para mí del Sangha: esta es la sexta clase de ofrenda hecha al Sangha. Uno da un regalo diciendo: ‘nombrar a tantas monjas para mí del Sangha: esta es la séptima clase de ofrenda hecha al Sangha.

SC 8“En los tiempos venideros, Ananda, habrán miembros del clan que serán de ‘cuellos amarillos’, inmorales, de mal carácter . Y la gente hará ofrendas a esas personas inmorales por el bien del Sangha. Yo digo que aún así la ofrenda hecha al Sangha es incalculable e inconmensurable. Y digo también que no hay forma alguna que un regalo hecho a una persona de manera individual seas más fructífero que la ofrenda hecha al Sangha.

SC 9 “Ananda, hay cuatro clases de purificación de las ofrendas. Y, ¿cuáles son esas cuatro? Hay ofrenda que es purificada por el donante pero no por el receptor. Hay ofrenda que es purificada por el receptor pero no por el donante. Hay ofrenda que no es purificada ni por el receptor ni por el donante. Hay ofrenda que es purificada tanto por el receptor como por el donante.

SC 10“Y ¿cuál es la ofrenda que es purificada por el donante pero no por el receptor? He aquí el donante es virtuoso y de buen carácter pero el receptor es inmoral y de mal carácter. Ésta es la ofrenda que es purificada por el donante pero no por el receptor.

SC 11“Y ¿cuál es la ofrenda que es purificada por el receptor pero no por el donante? He aquí el donante es inmoral y de mal carácter pero el receptor es virtuoso y de buen carácter. Ésta es la ofrenda que es purificada por el receptor pero no por el donante.

SC 12“Y ¿cuál es la ofrenda que no es purificada ni por el receptor ni por el donante? He aquí el donante es inmoral y de mal carácter y el receptor también es inmoral y de mal carácter. Ésta es la ofrenda que no es purificada ni por el receptor ni por el donante.

SC 13“Y ¿cuál es la ofrenda que es purificada tanto por el receptor como por el donante? He aquí el donante es virtuoso y de buen carácter y el receptor también es virtuoso y de buen carácter. Ésta es la ofrenda que es purificada tanto por el receptor como por el donante.”

SC 14 Esto es lo que dijo el Bienaventurado. Y cuando el Sublime dijo esto, el Maestro agregó lo siguiente:

  • Cuando la persona virtuosa ofrece a una persona inmoral,
  • Con la confianza en su corazón un regalo correctamente obtenido,
  • Teniendo fe de que el fruto de esa acción será grande,
  • La virtud del donante purifica la ofrenda.
  • Cuando la persona inmoral ofrece a una persona virtuosa,
  • Sin la confianza en su corazón un regalo incorrectamente obtenido,
  • No teniendo fe de que el fruto de esa acción será grande,
  • La virtud del receptor purifica la ofrenda.
  • Cuando la persona inmoral ofrece a otra persona inmoral,
  • Sin la confianza en su corazón un regalo incorrectamente obtenido,
  • No teniendo fe de que el fruto de esa acción será grande,
  • Ninguna virtud purifica la ofrenda.
  • Cuando la persona virtuosa ofrece a otra persona virtuosa,
  • Con la confianza en su corazón un regalo correctamente obtenido,
  • Teniendo fe de que el fruto de esa acción será grande,
  • Este regalo, digo yo, tendrá la plenitud del fruto.
  • Cuando la persona desapasionada ofrece a otra persona desapasionada,
  • Con la confianza en su corazón un regalo correctamente obtenido,
  • Teniendo fe de que el fruto de esa acción será grande,
  • Este regalo, digo yo, es el mejor entre los regalos mundanos.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme.

Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme.

Atha kho mahāpajāpati gotamī navaṁ dussayugaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṁ etadavoca: *mahāpajāpati → mahāpajāpatī (bj, sya-all, km, pts1ed)“idaṁ me, bhante, navaṁ dussayugaṁ bhagavantaṁ uddissa sāmaṁ kantaṁ sāmaṁ vāyitaṁ. Taṁ me, bhante, bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti.

Atha kho mahāpajāpati gotamī navaṁ dussayugaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṁ etadavoca: *mahāpajāpati → mahāpajāpatī (bj, sya-all, km, pts1ed)
“idaṁ me, bhante, navaṁ dussayugaṁ bhagavantaṁ uddissa sāmaṁ kantaṁ sāmaṁ vāyitaṁ.
Taṁ me, bhante, bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti.

Atha kho mahāpajāpati gotamī navaṁ dussayugaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṁ etadavoca: *mahāpajāpati → mahāpajāpatī (bj, sya-all, km, pts1ed)“idaṁ me, bhante, navaṁ dussayugaṁ bhagavantaṁ uddissa sāmaṁ kantaṁ sāmaṁ vāyitaṁ. Taṁ me, bhante, bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti.

Evaṁ vutte, bhagavā mahāpajāpatiṁ gotamiṁ etadavoca: “saṅghe, gotami, dehi. Saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṅgho cā”ti.

Evaṁ vutte, bhagavā mahāpajāpatiṁ gotamiṁ etadavoca:
“saṅghe, gotami, dehi.
Saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṅgho cā”ti.

Evaṁ vutte, bhagavā mahāpajāpatiṁ gotamiṁ etadavoca: “saṅghe, gotami, dehi. Saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṅgho cā”ti.

Dutiyampi kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṁ etadavoca: “idaṁ me, bhante, navaṁ dussayugaṁ bhagavantaṁ uddissa sāmaṁ kantaṁ sāmaṁ vāyitaṁ. Taṁ me, bhante, bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti. Dutiyampi kho bhagavā mahāpajāpatiṁ gotamiṁ etadavoca: “saṅghe, gotami, dehi. Saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṅgho cā”ti.

Dutiyampi kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṁ etadavoca:
“idaṁ me, bhante, navaṁ dussayugaṁ bhagavantaṁ uddissa sāmaṁ kantaṁ sāmaṁ vāyitaṁ.
Taṁ me, bhante, bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti.
Dutiyampi kho bhagavā mahāpajāpatiṁ gotamiṁ etadavoca:
“saṅghe, gotami, dehi.
Saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṅgho cā”ti.

Dutiyampi kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṁ etadavoca: “idaṁ me, bhante, navaṁ dussayugaṁ bhagavantaṁ uddissa sāmaṁ kantaṁ sāmaṁ vāyitaṁ. Taṁ me, bhante, bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti. Dutiyampi kho bhagavā mahāpajāpatiṁ gotamiṁ etadavoca: “saṅghe, gotami, dehi. Saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṅgho cā”ti.

Tatiyampi kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṁ etadavoca: “idaṁ me, bhante, navaṁ dussayugaṁ bhagavantaṁ uddissa sāmaṁ kantaṁ sāmaṁ vāyitaṁ. Taṁ me, bhante, bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti.

Tatiyampi kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṁ etadavoca:
“idaṁ me, bhante, navaṁ dussayugaṁ bhagavantaṁ uddissa sāmaṁ kantaṁ sāmaṁ vāyitaṁ.
Taṁ me, bhante, bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti.

Tatiyampi kho mahāpajāpati gotamī bhagavantaṁ etadavoca: “idaṁ me, bhante, navaṁ dussayugaṁ bhagavantaṁ uddissa sāmaṁ kantaṁ sāmaṁ vāyitaṁ. Taṁ me, bhante, bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṁ upādāyā”ti.

Tatiyampi kho bhagavā mahāpajāpatiṁ gotamiṁ etadavoca: “saṅghe, gotami, dehi. Saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṅgho cā”ti.

Tatiyampi kho bhagavā mahāpajāpatiṁ gotamiṁ etadavoca:
“saṅghe, gotami, dehi.
Saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṅgho cā”ti.

Tatiyampi kho bhagavā mahāpajāpatiṁ gotamiṁ etadavoca: “saṅghe, gotami, dehi. Saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṅgho cā”ti.

Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “paṭiggaṇhātu, bhante, bhagavā mahāpajāpatiyā gotamiyā navaṁ dussayugaṁ. Bahūpakārā, bhante, mahāpajāpati gotamī bhagavato mātucchā āpādikā posikā khīrassa dāyikā; *Bahūpakārā → bahukārā (sya-all, km)bhagavantaṁ janettiyā kālaṅkatāya thaññaṁ pāyesi.

Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca:
“paṭiggaṇhātu, bhante, bhagavā mahāpajāpatiyā gotamiyā navaṁ dussayugaṁ.
Bahūpakārā, bhante, mahāpajāpati gotamī bhagavato mātucchā āpādikā posikā khīrassa dāyikā; *Bahūpakārā → bahukārā (sya-all, km)
bhagavantaṁ janettiyā kālaṅkatāya thaññaṁ pāyesi.

Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: “paṭiggaṇhātu, bhante, bhagavā mahāpajāpatiyā gotamiyā navaṁ dussayugaṁ. Bahūpakārā, bhante, mahāpajāpati gotamī bhagavato mātucchā āpādikā posikā khīrassa dāyikā; *Bahūpakārā → bahukārā (sya-all, km)bhagavantaṁ janettiyā kālaṅkatāya thaññaṁ pāyesi.

Bhagavāpi, bhante, bahūpakāro mahāpajāpatiyā gotamiyā. Bhagavantaṁ, bhante, āgamma mahāpajāpati gotamī buddhaṁ saraṇaṁ gatā, dhammaṁ saraṇaṁ gatā, saṅghaṁ saraṇaṁ gatā. Bhagavantaṁ, bhante, āgamma mahāpajāpati gotamī pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Bhagavantaṁ, bhante, āgamma mahāpajāpati gotamī buddhe aveccappasādena samannāgatā, dhamme aveccappasādena samannāgatā, saṅghe aveccappasādena samannāgatā ariyakantehi sīlehi samannāgatā. Bhagavantaṁ, bhante, āgamma mahāpajāpati gotamī dukkhe nikkaṅkhā, dukkhasamudaye nikkaṅkhā, dukkhanirodhe nikkaṅkhā, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya nikkaṅkhā. Bhagavāpi, bhante, bahūpakāro mahāpajāpatiyā gotamiyā”ti.

Bhagavāpi, bhante, bahūpakāro mahāpajāpatiyā gotamiyā.
Bhagavantaṁ, bhante, āgamma mahāpajāpati gotamī buddhaṁ saraṇaṁ gatā, dhammaṁ saraṇaṁ gatā, saṅghaṁ saraṇaṁ gatā.
Bhagavantaṁ, bhante, āgamma mahāpajāpati gotamī pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā.
Bhagavantaṁ, bhante, āgamma mahāpajāpati gotamī buddhe aveccappasādena samannāgatā, dhamme aveccappasādena samannāgatā, saṅghe aveccappasādena samannāgatā ariyakantehi sīlehi samannāgatā.
Bhagavantaṁ, bhante, āgamma mahāpajāpati gotamī dukkhe nikkaṅkhā, dukkhasamudaye nikkaṅkhā, dukkhanirodhe nikkaṅkhā, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya nikkaṅkhā.
Bhagavāpi, bhante, bahūpakāro mahāpajāpatiyā gotamiyā”ti.

Bhagavāpi, bhante, bahūpakāro mahāpajāpatiyā gotamiyā. Bhagavantaṁ, bhante, āgamma mahāpajāpati gotamī buddhaṁ saraṇaṁ gatā, dhammaṁ saraṇaṁ gatā, saṅghaṁ saraṇaṁ gatā. Bhagavantaṁ, bhante, āgamma mahāpajāpati gotamī pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Bhagavantaṁ, bhante, āgamma mahāpajāpati gotamī buddhe aveccappasādena samannāgatā, dhamme aveccappasādena samannāgatā, saṅghe aveccappasādena samannāgatā ariyakantehi sīlehi samannāgatā. Bhagavantaṁ, bhante, āgamma mahāpajāpati gotamī dukkhe nikkaṅkhā, dukkhasamudaye nikkaṅkhā, dukkhanirodhe nikkaṅkhā, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya nikkaṅkhā. Bhagavāpi, bhante, bahūpakāro mahāpajāpatiyā gotamiyā”ti.

“Evametaṁ, ānanda. Yaṁ hānanda, puggalo puggalaṁ āgamma buddhaṁ saraṇaṁ gato hoti, dhammaṁ saraṇaṁ gato hoti, saṅghaṁ saraṇaṁ gato hoti, imassānanda, puggalassa iminā puggalena na suppatikāraṁ vadāmi, yadidaṁ—abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammacīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānuppadānena.

“Evametaṁ, ānanda.
Yaṁ hānanda, puggalo puggalaṁ āgamma buddhaṁ saraṇaṁ gato hoti, dhammaṁ saraṇaṁ gato hoti, saṅghaṁ saraṇaṁ gato hoti, imassānanda, puggalassa iminā puggalena na suppatikāraṁ vadāmi, yadidaṁ—
abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammacīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānuppadānena.

“Evametaṁ, ānanda. Yaṁ hānanda, puggalo puggalaṁ āgamma buddhaṁ saraṇaṁ gato hoti, dhammaṁ saraṇaṁ gato hoti, saṅghaṁ saraṇaṁ gato hoti, imassānanda, puggalassa iminā puggalena na suppatikāraṁ vadāmi, yadidaṁ—abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammacīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānuppadānena.

Yaṁ hānanda, puggalo puggalaṁ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, imassānanda, puggalassa iminā puggalena na suppatikāraṁ vadāmi, yadidaṁ—abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammacīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānuppadānena.

Yaṁ hānanda, puggalo puggalaṁ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, imassānanda, puggalassa iminā puggalena na suppatikāraṁ vadāmi, yadidaṁ—
abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammacīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānuppadānena.

Yaṁ hānanda, puggalo puggalaṁ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, imassānanda, puggalassa iminā puggalena na suppatikāraṁ vadāmi, yadidaṁ—abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammacīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānuppadānena.

Yaṁ hānanda, puggalo puggalaṁ āgamma buddhe aveccappasādena samannāgato hoti, dhamme … saṅghe … ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti, imassānanda, puggalassa iminā puggalena na suppatikāraṁ vadāmi, yadidaṁ—abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammacīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānuppadānena.

Yaṁ hānanda, puggalo puggalaṁ āgamma buddhe aveccappasādena samannāgato hoti, dhamme … saṅghe … ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti, imassānanda, puggalassa iminā puggalena na suppatikāraṁ vadāmi, yadidaṁ—
abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammacīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānuppadānena.

Yaṁ hānanda, puggalo puggalaṁ āgamma buddhe aveccappasādena samannāgato hoti, dhamme … saṅghe … ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti, imassānanda, puggalassa iminā puggalena na suppatikāraṁ vadāmi, yadidaṁ—abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammacīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānuppadānena.

Yaṁ hānanda, puggalo puggalaṁ āgamma dukkhe nikkaṅkho hoti, dukkhasamudaye nikkaṅkho hoti, dukkhanirodhe nikkaṅkho hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya nikkaṅkho hoti, imassānanda, puggalassa iminā puggalena na suppatikāraṁ vadāmi, yadidaṁ—abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammacīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānuppadānena.

Yaṁ hānanda, puggalo puggalaṁ āgamma dukkhe nikkaṅkho hoti, dukkhasamudaye nikkaṅkho hoti, dukkhanirodhe nikkaṅkho hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya nikkaṅkho hoti, imassānanda, puggalassa iminā puggalena na suppatikāraṁ vadāmi, yadidaṁ—
abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammacīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānuppadānena.

Yaṁ hānanda, puggalo puggalaṁ āgamma dukkhe nikkaṅkho hoti, dukkhasamudaye nikkaṅkho hoti, dukkhanirodhe nikkaṅkho hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya nikkaṅkho hoti, imassānanda, puggalassa iminā puggalena na suppatikāraṁ vadāmi, yadidaṁ—abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammacīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānuppadānena.

Cuddasa kho panimānanda, pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Katamā cuddasa? Tathāgate arahante sammāsambuddhe dānaṁ deti—ayaṁ paṭhamā pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Paccekasambuddhe dānaṁ deti—ayaṁ dutiyā pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Tathāgatasāvake arahante dānaṁ deti—ayaṁ tatiyā pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṁ deti—ayaṁ catutthī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Anāgāmissa dānaṁ deti—ayaṁ pañcamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṁ deti—ayaṁ chaṭṭhī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Sakadāgāmissa dānaṁ deti—ayaṁ sattamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṁ deti—ayaṁ aṭṭhamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Sotāpanne dānaṁ deti—ayaṁ navamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṁ deti—ayaṁ dasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Bāhirake kāmesu vītarāge dānaṁ deti—ayaṁ ekādasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Puthujjanasīlavante dānaṁ deti—ayaṁ dvādasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Puthujjanadussīle dānaṁ deti—ayaṁ terasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Tiracchānagate dānaṁ deti—ayaṁ cuddasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇāti.

Cuddasa kho panimānanda, pāṭipuggalikā dakkhiṇā.
Katamā cuddasa?
Tathāgate arahante sammāsambuddhe dānaṁ deti—
ayaṁ paṭhamā pāṭipuggalikā dakkhiṇā.
Paccekasambuddhe dānaṁ deti—
ayaṁ dutiyā pāṭipuggalikā dakkhiṇā.
Tathāgatasāvake arahante dānaṁ deti—
ayaṁ tatiyā pāṭipuggalikā dakkhiṇā.
Arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṁ deti—
ayaṁ catutthī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.
Anāgāmissa dānaṁ deti—
ayaṁ pañcamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.
Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṁ deti—
ayaṁ chaṭṭhī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.
Sakadāgāmissa dānaṁ deti—
ayaṁ sattamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.
Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṁ deti—
ayaṁ aṭṭhamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.
Sotāpanne dānaṁ deti—
ayaṁ navamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.
Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṁ deti—
ayaṁ dasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.
Bāhirake kāmesu vītarāge dānaṁ deti—
ayaṁ ekādasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.
Puthujjanasīlavante dānaṁ deti—
ayaṁ dvādasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.
Puthujjanadussīle dānaṁ deti—
ayaṁ terasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.
Tiracchānagate dānaṁ deti—
ayaṁ cuddasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇāti.

Cuddasa kho panimānanda, pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Katamā cuddasa? Tathāgate arahante sammāsambuddhe dānaṁ deti—ayaṁ paṭhamā pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Paccekasambuddhe dānaṁ deti—ayaṁ dutiyā pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Tathāgatasāvake arahante dānaṁ deti—ayaṁ tatiyā pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṁ deti—ayaṁ catutthī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Anāgāmissa dānaṁ deti—ayaṁ pañcamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṁ deti—ayaṁ chaṭṭhī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Sakadāgāmissa dānaṁ deti—ayaṁ sattamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṁ deti—ayaṁ aṭṭhamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Sotāpanne dānaṁ deti—ayaṁ navamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṁ deti—ayaṁ dasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Bāhirake kāmesu vītarāge dānaṁ deti—ayaṁ ekādasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Puthujjanasīlavante dānaṁ deti—ayaṁ dvādasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Puthujjanadussīle dānaṁ deti—ayaṁ terasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Tiracchānagate dānaṁ deti—ayaṁ cuddasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇāti.

Tatrānanda, tiracchānagate dānaṁ datvā sataguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā, puthujjanadussīle dānaṁ datvā sahassaguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā, puthujjanasīlavante dānaṁ datvā satasahassaguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā, bāhirake kāmesu vītarāge dānaṁ datvā koṭisatasahassaguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṁ datvā asaṅkheyyā appameyyā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā, ko pana vādo sotāpanne, ko pana vādo sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanne, ko pana vādo sakadāgāmissa, ko pana vādo anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanne, ko pana vādo anāgāmissa, ko pana vādo arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanne, ko pana vādo arahante, ko pana vādo paccekasambuddhe, ko pana vādo tathāgate arahante sammāsambuddhe.

Tatrānanda, tiracchānagate dānaṁ datvā sataguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā, puthujjanadussīle dānaṁ datvā sahassaguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā, puthujjanasīlavante dānaṁ datvā satasahassaguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā, bāhirake kāmesu vītarāge dānaṁ datvā koṭisatasahassaguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṁ datvā asaṅkheyyā appameyyā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā, ko pana vādo sotāpanne, ko pana vādo sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanne, ko pana vādo sakadāgāmissa, ko pana vādo anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanne, ko pana vādo anāgāmissa, ko pana vādo arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanne, ko pana vādo arahante, ko pana vādo paccekasambuddhe, ko pana vādo tathāgate arahante sammāsambuddhe.

Tatrānanda, tiracchānagate dānaṁ datvā sataguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā, puthujjanadussīle dānaṁ datvā sahassaguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā, puthujjanasīlavante dānaṁ datvā satasahassaguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā, bāhirake kāmesu vītarāge dānaṁ datvā koṭisatasahassaguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṁ datvā asaṅkheyyā appameyyā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā, ko pana vādo sotāpanne, ko pana vādo sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanne, ko pana vādo sakadāgāmissa, ko pana vādo anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanne, ko pana vādo anāgāmissa, ko pana vādo arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanne, ko pana vādo arahante, ko pana vādo paccekasambuddhe, ko pana vādo tathāgate arahante sammāsambuddhe.

Satta kho panimānanda, saṅghagatā dakkhiṇā. Katamā satta? Buddhappamukhe ubhatosaṅghe dānaṁ deti—ayaṁ paṭhamā saṅghagatā dakkhiṇā. Tathāgate parinibbute ubhatosaṅghe dānaṁ deti—ayaṁ dutiyā saṅghagatā dakkhiṇā. Bhikkhusaṅghe dānaṁ deti—ayaṁ tatiyā saṅghagatā dakkhiṇā. Bhikkhunisaṅghe dānaṁ deti—ayaṁ catutthī saṅghagatā dakkhiṇā. ‘Ettakā me bhikkhū ca bhikkhuniyo ca saṅghato uddissathā’ti dānaṁ deti—ayaṁ pañcamī saṅghagatā dakkhiṇā. ‘Ettakā me bhikkhū saṅghato uddissathā’ti dānaṁ deti—ayaṁ chaṭṭhī saṅghagatā dakkhiṇā. ‘Ettakā me bhikkhuniyo saṅghato uddissathā’ti dānaṁ deti—ayaṁ sattamī saṅghagatā dakkhiṇā.

Satta kho panimānanda, saṅghagatā dakkhiṇā.
Katamā satta?
Buddhappamukhe ubhatosaṅghe dānaṁ deti—
ayaṁ paṭhamā saṅghagatā dakkhiṇā.
Tathāgate parinibbute ubhatosaṅghe dānaṁ deti—
ayaṁ dutiyā saṅghagatā dakkhiṇā.
Bhikkhusaṅghe dānaṁ deti—
ayaṁ tatiyā saṅghagatā dakkhiṇā.
Bhikkhunisaṅghe dānaṁ deti—
ayaṁ catutthī saṅghagatā dakkhiṇā.
‘Ettakā me bhikkhū ca bhikkhuniyo ca saṅghato uddissathā’ti dānaṁ deti—
ayaṁ pañcamī saṅghagatā dakkhiṇā.
‘Ettakā me bhikkhū saṅghato uddissathā’ti dānaṁ deti—
ayaṁ chaṭṭhī saṅghagatā dakkhiṇā.
‘Ettakā me bhikkhuniyo saṅghato uddissathā’ti dānaṁ deti—
ayaṁ sattamī saṅghagatā dakkhiṇā.

Satta kho panimānanda, saṅghagatā dakkhiṇā. Katamā satta? Buddhappamukhe ubhatosaṅghe dānaṁ deti—ayaṁ paṭhamā saṅghagatā dakkhiṇā. Tathāgate parinibbute ubhatosaṅghe dānaṁ deti—ayaṁ dutiyā saṅghagatā dakkhiṇā. Bhikkhusaṅghe dānaṁ deti—ayaṁ tatiyā saṅghagatā dakkhiṇā. Bhikkhunisaṅghe dānaṁ deti—ayaṁ catutthī saṅghagatā dakkhiṇā. ‘Ettakā me bhikkhū ca bhikkhuniyo ca saṅghato uddissathā’ti dānaṁ deti—ayaṁ pañcamī saṅghagatā dakkhiṇā. ‘Ettakā me bhikkhū saṅghato uddissathā’ti dānaṁ deti—ayaṁ chaṭṭhī saṅghagatā dakkhiṇā. ‘Ettakā me bhikkhuniyo saṅghato uddissathā’ti dānaṁ deti—ayaṁ sattamī saṅghagatā dakkhiṇā.

Bhavissanti kho panānanda, anāgatamaddhānaṁ gotrabhuno kāsāvakaṇṭhā dussīlā pāpadhammā. Tesu dussīlesu saṅghaṁ uddissa dānaṁ dassanti. Tadāpāhaṁ, ānanda, saṅghagataṁ dakkhiṇaṁ asaṅkheyyaṁ appameyyaṁ vadāmi. Na tvevāhaṁ, ānanda, kenaci pariyāyena saṅghagatāya dakkhiṇāya pāṭipuggalikaṁ dānaṁ mahapphalataraṁ vadāmi.

Bhavissanti kho panānanda, anāgatamaddhānaṁ gotrabhuno kāsāvakaṇṭhā dussīlā pāpadhammā.
Tesu dussīlesu saṅghaṁ uddissa dānaṁ dassanti.
Tadāpāhaṁ, ānanda, saṅghagataṁ dakkhiṇaṁ asaṅkheyyaṁ appameyyaṁ vadāmi.
Na tvevāhaṁ, ānanda, kenaci pariyāyena saṅghagatāya dakkhiṇāya pāṭipuggalikaṁ dānaṁ mahapphalataraṁ vadāmi.

Bhavissanti kho panānanda, anāgatamaddhānaṁ gotrabhuno kāsāvakaṇṭhā dussīlā pāpadhammā. Tesu dussīlesu saṅghaṁ uddissa dānaṁ dassanti. Tadāpāhaṁ, ānanda, saṅghagataṁ dakkhiṇaṁ asaṅkheyyaṁ appameyyaṁ vadāmi. Na tvevāhaṁ, ānanda, kenaci pariyāyena saṅghagatāya dakkhiṇāya pāṭipuggalikaṁ dānaṁ mahapphalataraṁ vadāmi.

Catasso kho imā, ānanda, dakkhiṇā visuddhiyo. Katamā catasso? Atthānanda, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Atthānanda, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato. Atthānanda, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Atthānanda, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca.

Catasso kho imā, ānanda, dakkhiṇā visuddhiyo.
Katamā catasso?
Atthānanda, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato.
Atthānanda, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato.
Atthānanda, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato.
Atthānanda, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca.

Catasso kho imā, ānanda, dakkhiṇā visuddhiyo. Katamā catasso? Atthānanda, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Atthānanda, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato. Atthānanda, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Atthānanda, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca.

Kathañcānanda, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato? Idhānanda, dāyako hoti sīlavā kalyāṇadhammo, paṭiggāhakā honti dussīlā pāpadhammā—evaṁ kho, ānanda, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato.

Kathañcānanda, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato?
Idhānanda, dāyako hoti sīlavā kalyāṇadhammo, paṭiggāhakā honti dussīlā pāpadhammā—
evaṁ kho, ānanda, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato.

Kathañcānanda, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato? Idhānanda, dāyako hoti sīlavā kalyāṇadhammo, paṭiggāhakā honti dussīlā pāpadhammā—evaṁ kho, ānanda, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato.

Kathañcānanda, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato? Idhānanda, dāyako hoti dussīlo pāpadhammo, paṭiggāhakā honti sīlavanto kalyāṇadhammā—*sīlavanto → sīlavantā (si)evaṁ kho, ānanda, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato.

Kathañcānanda, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato?
Idhānanda, dāyako hoti dussīlo pāpadhammo, paṭiggāhakā honti sīlavanto kalyāṇadhammā—*sīlavanto → sīlavantā (si)
evaṁ kho, ānanda, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato.

Kathañcānanda, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato? Idhānanda, dāyako hoti dussīlo pāpadhammo, paṭiggāhakā honti sīlavanto kalyāṇadhammā—*sīlavanto → sīlavantā (si)evaṁ kho, ānanda, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato.

Kathañcānanda, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato? Idhānanda, dāyako ca hoti dussīlo pāpadhammo, paṭiggāhakā ca honti dussīlā pāpadhammā—evaṁ kho, ānanda, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato.

Kathañcānanda, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato?
Idhānanda, dāyako ca hoti dussīlo pāpadhammo, paṭiggāhakā ca honti dussīlā pāpadhammā—
evaṁ kho, ānanda, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato.

Kathañcānanda, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato? Idhānanda, dāyako ca hoti dussīlo pāpadhammo, paṭiggāhakā ca honti dussīlā pāpadhammā—evaṁ kho, ānanda, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato.

Kathañcānanda, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca? Idhānanda, dāyako ca hoti sīlavā kalyāṇadhammo, paṭiggāhakā ca honti sīlavanto kalyāṇadhammā—evaṁ kho, ānanda, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca. Imā kho, ānanda, catasso dakkhiṇā visuddhiyo”ti.

Kathañcānanda, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca?
Idhānanda, dāyako ca hoti sīlavā kalyāṇadhammo, paṭiggāhakā ca honti sīlavanto kalyāṇadhammā—
evaṁ kho, ānanda, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca.
Imā kho, ānanda, catasso dakkhiṇā visuddhiyo”ti.

Kathañcānanda, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca? Idhānanda, dāyako ca hoti sīlavā kalyāṇadhammo, paṭiggāhakā ca honti sīlavanto kalyāṇadhammā—evaṁ kho, ānanda, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca. Imā kho, ānanda, catasso dakkhiṇā visuddhiyo”ti.

Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā:

Idamavoca bhagavā.
Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā:

Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā:

“Yo sīlavā dussīlesu dadāti dānaṁ, Dhammena laddhaṁ supasannacitto; *laddhaṁ → laddhā (bj, pts1ed)Abhisaddahaṁ kammaphalaṁ uḷāraṁ, Sā dakkhiṇā dāyakato visujjhati.

“Yo sīlavā dussīlesu dadāti dānaṁ,
Dhammena laddhaṁ supasannacitto; *laddhaṁ → laddhā (bj, pts1ed)
Abhisaddahaṁ kammaphalaṁ uḷāraṁ,
Sā dakkhiṇā dāyakato visujjhati.

“Yo sīlavā dussīlesu dadāti dānaṁ, Dhammena laddhaṁ supasannacitto; *laddhaṁ → laddhā (bj, pts1ed)Abhisaddahaṁ kammaphalaṁ uḷāraṁ, Sā dakkhiṇā dāyakato visujjhati.

Yo dussīlo sīlavantesu dadāti dānaṁ, Adhammena laddhaṁ appasannacitto; Anabhisaddahaṁ kammaphalaṁ uḷāraṁ, Sā dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati.

Yo dussīlo sīlavantesu dadāti dānaṁ,
Adhammena laddhaṁ appasannacitto;
Anabhisaddahaṁ kammaphalaṁ uḷāraṁ,
Sā dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati.

Yo dussīlo sīlavantesu dadāti dānaṁ, Adhammena laddhaṁ appasannacitto; Anabhisaddahaṁ kammaphalaṁ uḷāraṁ, Sā dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati.

Yo dussīlo dussīlesu dadāti dānaṁ, Adhammena laddhaṁ appasannacitto; Anabhisaddahaṁ kammaphalaṁ uḷāraṁ, Na taṁ dānaṁ vipulapphalanti brūmi.

Yo dussīlo dussīlesu dadāti dānaṁ,
Adhammena laddhaṁ appasannacitto;
Anabhisaddahaṁ kammaphalaṁ uḷāraṁ,
Na taṁ dānaṁ vipulapphalanti brūmi.

Yo dussīlo dussīlesu dadāti dānaṁ, Adhammena laddhaṁ appasannacitto; Anabhisaddahaṁ kammaphalaṁ uḷāraṁ, Na taṁ dānaṁ vipulapphalanti brūmi.

Yo sīlavā sīlavantesu dadāti dānaṁ, Dhammena laddhaṁ supasannacitto; Abhisaddahaṁ kammaphalaṁ uḷāraṁ, Taṁ ve dānaṁ vipulapphalanti brūmi.

Yo sīlavā sīlavantesu dadāti dānaṁ,
Dhammena laddhaṁ supasannacitto;
Abhisaddahaṁ kammaphalaṁ uḷāraṁ,
Taṁ ve dānaṁ vipulapphalanti brūmi.

Yo sīlavā sīlavantesu dadāti dānaṁ, Dhammena laddhaṁ supasannacitto; Abhisaddahaṁ kammaphalaṁ uḷāraṁ, Taṁ ve dānaṁ vipulapphalanti brūmi.

Yo vītarāgo vītarāgesu dadāti dānaṁ, Dhammena laddhaṁ supasannacitto; Abhisaddahaṁ kammaphalaṁ uḷāraṁ, Taṁ ve dānaṁ āmisadānānamaggan”ti.

Yo vītarāgo vītarāgesu dadāti dānaṁ,
Dhammena laddhaṁ supasannacitto;
Abhisaddahaṁ kammaphalaṁ uḷāraṁ,
Taṁ ve dānaṁ āmisadānānamaggan”ti.

Yo vītarāgo vītarāgesu dadāti dānaṁ, Dhammena laddhaṁ supasannacitto; Abhisaddahaṁ kammaphalaṁ uḷāraṁ, Taṁ ve dānaṁ āmisadānānamaggan”ti.

Dakkhiṇāvibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ dvādasamaṁ.

Dakkhiṇāvibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ dvādasamaṁ.

Dakkhiṇāvibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ dvādasamaṁ.

Vibhaṅgavaggo niṭṭhito catuttho.

Vibhaṅgavaggo niṭṭhito catuttho.

Vibhaṅgavaggo niṭṭhito catuttho.

Tassuddānaṁ

Tassuddānaṁ

Tassuddānaṁ

Bhaddekānandakaccāna, Lomasakaṅgiyāsubho; Mahākammasaḷāyatanavibhaṅgā, Uddesaaraṇā dhātu saccaṁ. Dakkhiṇāvibhaṅgasuttanti.

Bhaddekānandakaccāna,
Lomasakaṅgiyāsubho;
Mahākammasaḷāyatanavibhaṅgā,
Uddesaaraṇā dhātu saccaṁ.
Dakkhiṇāvibhaṅgasuttanti.

Bhaddekānandakaccāna, Lomasakaṅgiyāsubho; Mahākammasaḷāyatanavibhaṅgā, Uddesaaraṇā dhātu saccaṁ. Dakkhiṇāvibhaṅgasuttanti.

AnteriorVer a los enfermosSN 41.10·GilānadassanasuttaCuando Citta estaba en su lecho de muerte, en lugar de recibir consuelo, dio consuelo y enseñanza a los presentes.SiguienteFuriaSN 42.1·CaṇḍasuttaUn jefe conocido por su naturaleza agresiva se acerca al Buddha y pregunta cómo abandonar la irritabilidad. El Buddha señala que tales reacciones está…
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}