KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Conectados
10. El capítulo sobre los grupos de seis

Morando negligentemente

Saṁyutta Nikāya
10. Saḷavagga
Pamādavihārīsutta
Discursos Conectados
10. El capítulo sobre los grupos de seis
Morando negligentemente
Saṁyutta Nikāya
10. Saḷavagga
Pamādavihārīsutta
Morando negligentemente

Cuando un bhikkhu vive sin contención respecto de los sentidos, es negligente. Si tiene contención, es diligente.

Ruta suttaSN 35.97Sutta Piṭaka › Saṃyutta Nikāya › 4. Saḷāyatanavaggasaṁyutta › 35. Saḷāyatanasaṁyutta › 2. Dutiyapaṇṇāsaka › 10. Saḷavagga › Pamādavihārīsutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/sn35.97/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Conectados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Saṁyuttanikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-sn-isidatta

{97} “Monjes, voy a enseñaros acerca de uno que está morando negligentemente y acerca de uno que está morando diligentemente. Escuchad y prestad atención que voy a hablar."—"Sí, venerable señor”, respondieron los monjes y el Bienaventurado continuó:

“Y, ¿cómo, monjes, uno mora negligentemente? Si uno mora sin restringir la facultad del ojo, la mente se ensucia entre las formas cognoscibles a través del ojo. Cuando la mente está manchada, no hay regocijo. Cuando no hay regocijo, no hay arrobamiento. Cuando no hay arrobamiento, no hay tranquilidad. Cuando no hay tranquilidad, uno mora en la insatisfacción. Le mente de alguien que no puede satisfacerse, no puede llegar a estar concentrada. Cuando la mente no está concentrada, los fenómenos no llegan a manifestarse . Y porque los fenómenos no llegan a manifestarse, uno es contado entre los que moran negligentemente.

“De esta manera, monjes, uno mora negligentemente.

“Y, ¿cómo, monjes, uno mora diligentemente? Si uno mora restringiendo la facultad del ojo, la mente no se ensucia entre las formas cognoscibles a través del ojo. Cuando la mente no está manchada, surge el regocijo. Cuando uno se regocija, surge el arrobamiento. Cuando la mente está elevada por el arrobamiento, el cuerpo llega a estar tranquilo. Alguien, cuyo cuerpo experimenta la tranquilidad, experimenta la tranquilidad. Le mente de alguien que está feliz, llega a estar concentrada. Cuando la mente está concentrada, los fenómenos llegan a manifestarse. Y porque los fenómenos llegan a manifestarse, uno es contado entre los que moran diligentemente.

“De esta manera, monjes, uno mora diligentemente.”

“Pamādavihāriñca vo, bhikkhave, desessāmi appamādavihāriñca. Taṁ suṇātha.

“Pamādavihāriñca vo, bhikkhave, desessāmi appamādavihāriñca.
Taṁ suṇātha.

“Pamādavihāriñca vo, bhikkhave, desessāmi appamādavihāriñca. Taṁ suṇātha.

Kathañca, bhikkhave, pamādavihārī hoti?

Kathañca, bhikkhave, pamādavihārī hoti?

Kathañca, bhikkhave, pamādavihārī hoti?

Cakkhundriyaṁ asaṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ byāsiñcati cakkhuviññeyyesu rūpesu. *byāsiñcati → byāsiccati (bj, sya-all, km)tassa byāsittacittassa pāmojjaṁ na hoti. Pāmojje asati pīti na hoti. Pītiyā asati passaddhi na hoti. Passaddhiyā asati dukkhaṁ hoti. Dukkhino cittaṁ na samādhiyati. Asamāhite citte dhammā na pātubhavanti. Dhammānaṁ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati …pe…

Cakkhundriyaṁ asaṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ byāsiñcati cakkhuviññeyyesu rūpesu. *byāsiñcati → byāsiccati (bj, sya-all, km)
tassa byāsittacittassa pāmojjaṁ na hoti.
Pāmojje asati pīti na hoti.
Pītiyā asati passaddhi na hoti.
Passaddhiyā asati dukkhaṁ hoti.
Dukkhino cittaṁ na samādhiyati.
Asamāhite citte dhammā na pātubhavanti.
Dhammānaṁ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati …pe…

Cakkhundriyaṁ asaṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ byāsiñcati cakkhuviññeyyesu rūpesu. *byāsiñcati → byāsiccati (bj, sya-all, km)tassa byāsittacittassa pāmojjaṁ na hoti. Pāmojje asati pīti na hoti. Pītiyā asati passaddhi na hoti. Passaddhiyā asati dukkhaṁ hoti. Dukkhino cittaṁ na samādhiyati. Asamāhite citte dhammā na pātubhavanti. Dhammānaṁ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati …pe…

jivhindriyaṁ asaṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ byāsiñcati jivhāviññeyyesu rasesu, tassa byāsittacittassa …pe… pamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati …pe… manindriyaṁ asaṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ byāsiñcati manoviññeyyesu dhammesu, tassa byāsittacittassa pāmojjaṁ na hoti. Pāmojje asati pīti na hoti. Pītiyā asati passaddhi na hoti. Passaddhiyā asati dukkhaṁ hoti. Dukkhino cittaṁ na samādhiyati. Asamāhite citte dhammā na pātubhavanti. Dhammānaṁ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati.

jivhindriyaṁ asaṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ byāsiñcati jivhāviññeyyesu rasesu,
tassa byāsittacittassa …pe…
pamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati …pe…
manindriyaṁ asaṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ byāsiñcati manoviññeyyesu dhammesu,
tassa byāsittacittassa pāmojjaṁ na hoti.
Pāmojje asati pīti na hoti.
Pītiyā asati passaddhi na hoti.
Passaddhiyā asati dukkhaṁ hoti.
Dukkhino cittaṁ na samādhiyati.
Asamāhite citte dhammā na pātubhavanti.
Dhammānaṁ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati.

jivhindriyaṁ asaṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ byāsiñcati jivhāviññeyyesu rasesu, tassa byāsittacittassa …pe… pamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati …pe… manindriyaṁ asaṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ byāsiñcati manoviññeyyesu dhammesu, tassa byāsittacittassa pāmojjaṁ na hoti. Pāmojje asati pīti na hoti. Pītiyā asati passaddhi na hoti. Passaddhiyā asati dukkhaṁ hoti. Dukkhino cittaṁ na samādhiyati. Asamāhite citte dhammā na pātubhavanti. Dhammānaṁ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati.

Evaṁ kho, bhikkhave, pamādavihārī hoti.

Evaṁ kho, bhikkhave, pamādavihārī hoti.

Evaṁ kho, bhikkhave, pamādavihārī hoti.

Kathañca, bhikkhave, appamādavihārī hoti?

Kathañca, bhikkhave, appamādavihārī hoti?

Kathañca, bhikkhave, appamādavihārī hoti?

Cakkhundriyaṁ saṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ na byāsiñcati cakkhuviññeyyesu rūpesu, tassa abyāsittacittassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ viharati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Samāhite citte dhammā pātubhavanti. Dhammānaṁ pātubhāvā appamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati …pe…

Cakkhundriyaṁ saṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ na byāsiñcati cakkhuviññeyyesu rūpesu,
tassa abyāsittacittassa pāmojjaṁ jāyati.
Pamuditassa pīti jāyati.
Pītimanassa kāyo passambhati.
Passaddhakāyo sukhaṁ viharati.
Sukhino cittaṁ samādhiyati.
Samāhite citte dhammā pātubhavanti.
Dhammānaṁ pātubhāvā appamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati …pe…

Cakkhundriyaṁ saṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ na byāsiñcati cakkhuviññeyyesu rūpesu, tassa abyāsittacittassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ viharati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Samāhite citte dhammā pātubhavanti. Dhammānaṁ pātubhāvā appamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati …pe…

jivhindriyaṁ saṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ na byāsiñcati …pe… appamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati. Manindriyaṁ saṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ na byāsiñcati, manoviññeyyesu dhammesu, tassa abyāsittacittassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ viharati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Samāhite citte dhammā pātubhavanti. Dhammānaṁ pātubhāvā appamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati.

jivhindriyaṁ saṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ na byāsiñcati …pe…
appamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati.
Manindriyaṁ saṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ na byāsiñcati, manoviññeyyesu dhammesu,
tassa abyāsittacittassa pāmojjaṁ jāyati.
Pamuditassa pīti jāyati.
Pītimanassa kāyo passambhati.
Passaddhakāyo sukhaṁ viharati.
Sukhino cittaṁ samādhiyati.
Samāhite citte dhammā pātubhavanti.
Dhammānaṁ pātubhāvā appamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati.

jivhindriyaṁ saṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ na byāsiñcati …pe… appamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati. Manindriyaṁ saṁvutassa, bhikkhave, viharato cittaṁ na byāsiñcati, manoviññeyyesu dhammesu, tassa abyāsittacittassa pāmojjaṁ jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṁ viharati. Sukhino cittaṁ samādhiyati. Samāhite citte dhammā pātubhavanti. Dhammānaṁ pātubhāvā appamādavihārītveva saṅkhaṁ gacchati.

Evaṁ kho, bhikkhave, appamādavihārī hotī”ti.

Evaṁ kho, bhikkhave, appamādavihārī hotī”ti.

Evaṁ kho, bhikkhave, appamādavihārī hotī”ti.

Catutthaṁ.

Catutthaṁ.

Catutthaṁ.

AnteriorSujeto a declinarSN 35.96·ParihānadhammasuttaCuando un bhikkhu tolera pensamientos malos que surgen de los sentidos, está expuesto a decaer. Si no los tolera, no está expuesto a decaer. Cuando ta…SiguienteContenciónSN 35.98·SaṁvarasuttaLa falta de contención es deleitarse en los sentidos; la contención es no deleitarse en ellos.
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}