En una ocasión el Bienaventurado estaba morando en una ciudad de los mallans, de nombre Uruvelakappa. Entonces, Bhadraka, un jefe de familia se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje, se sentó a un lado y le dijo: “Sería bueno, Venerable Señor, si el Bienaventurado me enseñara acerca del origen y el cese de la insatisfacción”.
“Jefe de familia, si te enseñara acerca del origen y el cese de la insatisfacción con referencia al pasado, diciendo ‘así fue eso en el pasado’, la perplejidad y duda surgirían en ti acerca de eso. Y si te enseñara acerca del origen y el cese de la insatisfacción con referencia al futuro, diciendo ‘así será eso en el futuro’, la perplejidad y duda surgirían en ti acerca de eso. Sin embargo, jefe de familia, mientras yo estoy sentado justamente aquí y tú estás sentado justamente allí, voy a enseñarte acerca del origen y el cese de la insatisfacción. Escucha y presta atención que voy a hablar”.
“Sí, Venerable Señor”, respondió el jefe de familia Bhadraka y el Bienaventurado continuó:
“¿Qué opinas, jefe de familia, hay alguna gente en Uruvelakappa por cuya cuenta surgiría en ti el dolor, el lamento, la pena, el desagrado y desesperación, si fuera ejecutada, aprisionada, multada o censurada?”.
“Sí, aquí hay esa clase de gente, Venerable Señor”.
“¿Y hay, jefe de familia, alguna gente en Uruvelakappa por cuya cuenta no surgiría en ti el dolor, el lamento, la pena, el desagrado ni desesperación, en semejantes circunstancias?”.
“Sí, aquí hay esa clase de gente, Venerable Señor”.
“Y, ¿cuál es la causa y la razón, jefe de familia, por la cual, en relación con alguna gente de Uruvelakappa surgiría en ti el dolor, el lamento, la pena, el desagrado y desesperación si fuera ejecutada, aprisionada, multada o censurada, mientras que en relación con otra gente no surgiría en ti semejante dolor, lamento, pena, desagrado ni desesperación?”.
“Venerable Señor, aquella gente de Uruvelakappa, en relación con la cual, surgiría en mí el dolor, el lamento, la pena, el desagrado y desesperación si fuera ejecutada, aprisionada, multada o censurada, se constituye por los que tengo deseo y apego, mientras que aquella [otra] en relación con la cual, no surgiría en mí el dolor, el lamento, la pena, el desagrado ni la desesperación, se constituye por los que no tengo deseo ni apego”.
“Jefe de familia, por medio de este principio es visto, comprendido, inmediatamente alcanzado, penetrado, se aplica este método al pasado y al futuro así: ‘Cualquier insatisfacción surgida en el pasado, todo aquello ha surgido enraizado en el deseo, con el deseo como su fuente, porque el deseo es la raíz de la insatisfacción. Y cualquier insatisfacción que va a surgir en el futuro, todo aquello va a surgir enraizado en el deseo, con el deseo como su fuente, porque el deseo es la raíz de la insatisfacción”.
“¡Esto es maravilloso, Venerable Señor! ¡Esto es asombroso, Venerable Señor! Qué bien ha sido declarado esto por el Bienaventurado: ‘Cualquier insatisfacción que surge, todo eso está enraizado en el deseo, con el deseo como su fuente, porque el deseo es la raíz de la insatisfacción’. Venerable Señor, yo tengo un muchacho joven de nombre Ciravasi, que está en las afueras de la residencia. Y cuando me levanté temprano, envié a un hombre, diciendo: ‘Ve, buen hombre, averigua cómo está Ciravasi’. Entonces, hasta que este hombre haya regresado, estaba trastornado, pensando: ‘¡Ojalá Viravasi no se encuentre con alguna aflicción!’”.
“¿Qué opinas, jefe de familia, si Ciravasi fuera ejecutado, aprisionado, multado o censurado, surgiría en ti el dolor, el lamento, la pena, el desagrado y desesperación?”.
“Venerable Señor, si Ciravasi fuera ejecutado, aprisionado, multado o censurado, toda mi vida sería trastornada, de modo que ¿cómo no surgiría en mí el dolor, el lamento, la pena, el desagrado y desesperación?”.
“De esta manera también, jefe de familia, se puede entender esto: ‘Cualquier insatisfacción que surge, todo eso está enraizado en el deseo, con el deseo como su fuente, porque el deseo es la raíz de la insatisfacción’.
“¿Qué opinas, jefe de familia, antes de que hayas visto a la madre de Ciravasi o escuchado de ella, has tenido algún deseo, apego o afección por ella?”.
“No, Venerable Señor”.
“Entonces, ¿fue porque has visto a la madre de Ciravasi o escuchado de ella, que surgió en ti algún deseo, apego o afección por ella?”.
“Sí, Venerable Señor”.
“¿Qué opinas, jefe de familia, si la madre de Ciravasi fuera ejecutada, aprisionada, multada o censurada, surgiría en ti el dolor, el lamento, la pena, el desagrado y desesperación?”.
“Venerable Señor, si la madre Ciravasi fuera ejecutada, aprisionada, multada o censurada, toda mi vida sería trastornada, de modo que ¿cómo no surgiría en mí el dolor, el lamento, la pena, el desagrado y desesperación?”.
“De esta manera también, jefe de familia, se puede entender esto: ‘Cualquier insatisfacción que surge, todo eso está enraizado en el deseo, con el deseo como su fuente, porque el deseo es la raíz de la insatisfacción’”.
Ekaṁ samayaṁ bhagavā mallesu viharati uruvelakappaṁ nāma mallānaṁ nigamo. Atha kho bhadrako gāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho bhadrako gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca:
Ekaṁ samayaṁ bhagavā mallesu viharati uruvelakappaṁ nāma mallānaṁ nigamo.
Atha kho bhadrako gāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho bhadrako gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca:
Ekaṁ samayaṁ bhagavā mallesu viharati uruvelakappaṁ nāma mallānaṁ nigamo. Atha kho bhadrako gāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho bhadrako gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca:
“sādhu me, bhante, bhagavā dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca desetū”ti.
“sādhu me, bhante, bhagavā dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca desetū”ti.
“sādhu me, bhante, bhagavā dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca desetū”ti.
“Ahañce te, gāmaṇi, atītamaddhānaṁ ārabbha dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca deseyyaṁ: *Ahañce → ahaṁ ca (bj, cck, sya1ed, km, pts1ed, mr)‘evaṁ ahosi atītamaddhānan’ti, tatra te siyā kaṅkhā, siyā vimati. Ahañce te, gāmaṇi, anāgatamaddhānaṁ ārabbha dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca deseyyaṁ: *Ahañce → ahaṁ ca (bj, cck, sya1ed, km, pts1ed, mr)‘evaṁ bhavissati anāgatamaddhānan’ti, tatrāpi te siyā kaṅkhā, siyā vimati. Api cāhaṁ, gāmaṇi, idheva nisinno ettheva te nisinnassa dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. Taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.
“Ahañce te, gāmaṇi, atītamaddhānaṁ ārabbha dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca deseyyaṁ: *Ahañce → ahaṁ ca (bj, cck, sya1ed, km, pts1ed, mr)
‘evaṁ ahosi atītamaddhānan’ti, tatra te siyā kaṅkhā, siyā vimati.
Ahañce te, gāmaṇi, anāgatamaddhānaṁ ārabbha dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca deseyyaṁ: *Ahañce → ahaṁ ca (bj, cck, sya1ed, km, pts1ed, mr)
‘evaṁ bhavissati anāgatamaddhānan’ti, tatrāpi te siyā kaṅkhā, siyā vimati.
Api cāhaṁ, gāmaṇi, idheva nisinno ettheva te nisinnassa dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca desessāmi.
Taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.
“Ahañce te, gāmaṇi, atītamaddhānaṁ ārabbha dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca deseyyaṁ: *Ahañce → ahaṁ ca (bj, cck, sya1ed, km, pts1ed, mr)‘evaṁ ahosi atītamaddhānan’ti, tatra te siyā kaṅkhā, siyā vimati. Ahañce te, gāmaṇi, anāgatamaddhānaṁ ārabbha dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca deseyyaṁ: *Ahañce → ahaṁ ca (bj, cck, sya1ed, km, pts1ed, mr)‘evaṁ bhavissati anāgatamaddhānan’ti, tatrāpi te siyā kaṅkhā, siyā vimati. Api cāhaṁ, gāmaṇi, idheva nisinno ettheva te nisinnassa dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. Taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.
“Evaṁ, bhante”ti kho bhadrako gāmaṇi bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:
“Evaṁ, bhante”ti kho bhadrako gāmaṇi bhagavato paccassosi.
“Evaṁ, bhante”ti kho bhadrako gāmaṇi bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:
“Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, atthi te uruvelakappe manussā yesaṁ te vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi,
atthi te uruvelakappe manussā yesaṁ te vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, atthi te uruvelakappe manussā yesaṁ te vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?
“Atthi me, bhante, uruvelakappe manussā yesaṁ me vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti.
“Atthi me, bhante, uruvelakappe manussā yesaṁ me vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti.
“Atthi me, bhante, uruvelakappe manussā yesaṁ me vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti.
“Atthi pana te, gāmaṇi, uruvelakappe manussā yesaṁ te vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?
“Atthi pana te, gāmaṇi, uruvelakappe manussā yesaṁ te vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?
“Atthi pana te, gāmaṇi, uruvelakappe manussā yesaṁ te vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?
“Atthi me, bhante, uruvelakappe manussā yesaṁ me vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti.
“Atthi me, bhante, uruvelakappe manussā yesaṁ me vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti.
“Atthi me, bhante, uruvelakappe manussā yesaṁ me vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti.
“Ko nu kho, gāmaṇi, hetu, ko paccayo yena te ekaccānaṁ uruvelakappiyānaṁ manussānaṁ vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?
“Ko nu kho, gāmaṇi, hetu, ko paccayo yena te ekaccānaṁ uruvelakappiyānaṁ manussānaṁ vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?
“Ko nu kho, gāmaṇi, hetu, ko paccayo yena te ekaccānaṁ uruvelakappiyānaṁ manussānaṁ vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?
“Yesaṁ me, bhante, uruvelakappiyānaṁ manussānaṁ vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, atthi me tesu chandarāgo. Yesaṁ pana, bhante, uruvelakappiyānaṁ manussānaṁ vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, natthi me tesu chandarāgo”ti.
“Yesaṁ me, bhante, uruvelakappiyānaṁ manussānaṁ vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, atthi me tesu chandarāgo.
Yesaṁ pana, bhante, uruvelakappiyānaṁ manussānaṁ vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, natthi me tesu chandarāgo”ti.
“Yesaṁ me, bhante, uruvelakappiyānaṁ manussānaṁ vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, atthi me tesu chandarāgo. Yesaṁ pana, bhante, uruvelakappiyānaṁ manussānaṁ vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā nuppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, natthi me tesu chandarāgo”ti.
“Iminā tvaṁ, gāmaṇi, dhammena diṭṭhena viditena akālikena pattena pariyogāḷhena atītānāgate nayaṁ nehi: ‘yaṁ kho kiñci atītamaddhānaṁ dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajji sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ. *uppajji → uppajjati (sabbattha)Chando hi mūlaṁ dukkhassa. Yampi hi kiñci anāgatamaddhānaṁ dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajjissati, sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ. Chando hi mūlaṁ dukkhassā’”ti.
“Iminā tvaṁ, gāmaṇi, dhammena diṭṭhena viditena akālikena pattena pariyogāḷhena atītānāgate nayaṁ nehi:
‘yaṁ kho kiñci atītamaddhānaṁ dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajji sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ. *uppajji → uppajjati (sabbattha)
Chando hi mūlaṁ dukkhassa.
Yampi hi kiñci anāgatamaddhānaṁ dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajjissati, sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ.
Chando hi mūlaṁ dukkhassā’”ti.
“Iminā tvaṁ, gāmaṇi, dhammena diṭṭhena viditena akālikena pattena pariyogāḷhena atītānāgate nayaṁ nehi: ‘yaṁ kho kiñci atītamaddhānaṁ dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajji sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ. *uppajji → uppajjati (sabbattha)Chando hi mūlaṁ dukkhassa. Yampi hi kiñci anāgatamaddhānaṁ dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajjissati, sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ. Chando hi mūlaṁ dukkhassā’”ti.
“Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva subhāsitañcidaṁ, bhante, bhagavatā: *subhāsitañcidaṁ → subhāsitamidaṁ (bj, pts1ed)‘yaṁ kiñci dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajjati, sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ. Chando hi mūlaṁ dukkhassā’ti.
“Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante.
Yāva subhāsitañcidaṁ, bhante, bhagavatā: *subhāsitañcidaṁ → subhāsitamidaṁ (bj, pts1ed)
‘yaṁ kiñci dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajjati, sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ.
Chando hi mūlaṁ dukkhassā’ti.
“Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. Yāva subhāsitañcidaṁ, bhante, bhagavatā: *subhāsitañcidaṁ → subhāsitamidaṁ (bj, pts1ed)‘yaṁ kiñci dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajjati, sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ. Chando hi mūlaṁ dukkhassā’ti.
Atthi me, bhante, ciravāsī nāma kumāro bahi āvasathe paṭivasati. *āvasathe → āvesane (?)So khvāhaṁ, bhante, kālasseva vuṭṭhāya purisaṁ uyyojemi: *uyyojemi → uyyojesiṁ (mr)‘gaccha, bhaṇe, ciravāsiṁ kumāraṁ jānāhī’ti. Yāvakīvañca, bhante, so puriso nāgacchati, tassa me hoteva aññathattaṁ: ‘mā heva ciravāsissa kumārassa kiñci ābādhayitthā’”ti. *ābādhayitthā’”ti → ābādhayethāti (sya-all, km, mr); ābādhayessati (pts1ed)
Atthi me, bhante, ciravāsī nāma kumāro bahi āvasathe paṭivasati. *āvasathe → āvesane (?)
So khvāhaṁ, bhante, kālasseva vuṭṭhāya purisaṁ uyyojemi: *uyyojemi → uyyojesiṁ (mr)
‘gaccha, bhaṇe, ciravāsiṁ kumāraṁ jānāhī’ti.
Yāvakīvañca, bhante, so puriso nāgacchati, tassa me hoteva aññathattaṁ:
‘mā heva ciravāsissa kumārassa kiñci ābādhayitthā’”ti. *ābādhayitthā’”ti → ābādhayethāti (sya-all, km, mr); ābādhayessati (pts1ed)
Atthi me, bhante, ciravāsī nāma kumāro bahi āvasathe paṭivasati. *āvasathe → āvesane (?)So khvāhaṁ, bhante, kālasseva vuṭṭhāya purisaṁ uyyojemi: *uyyojemi → uyyojesiṁ (mr)‘gaccha, bhaṇe, ciravāsiṁ kumāraṁ jānāhī’ti. Yāvakīvañca, bhante, so puriso nāgacchati, tassa me hoteva aññathattaṁ: ‘mā heva ciravāsissa kumārassa kiñci ābādhayitthā’”ti. *ābādhayitthā’”ti → ābādhayethāti (sya-all, km, mr); ābādhayessati (pts1ed)
“Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, ciravāsissa kumārassa vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi,
ciravāsissa kumārassa vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, ciravāsissa kumārassa vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?
“Ciravāsissa me, bhante, kumārassa vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā jīvitassapi siyā aññathattaṁ, kiṁ pana me nuppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti.
“Ciravāsissa me, bhante, kumārassa vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā jīvitassapi siyā aññathattaṁ, kiṁ pana me nuppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti.
“Ciravāsissa me, bhante, kumārassa vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā jīvitassapi siyā aññathattaṁ, kiṁ pana me nuppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti.
“Imināpi kho etaṁ, gāmaṇi, pariyāyena veditabbaṁ: ‘yaṁ kiñci dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajjati, sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ. Chando hi mūlaṁ dukkhassā’ti.
“Imināpi kho etaṁ, gāmaṇi, pariyāyena veditabbaṁ:
‘yaṁ kiñci dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajjati, sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ.
Chando hi mūlaṁ dukkhassā’ti.
“Imināpi kho etaṁ, gāmaṇi, pariyāyena veditabbaṁ: ‘yaṁ kiñci dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajjati, sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ. Chando hi mūlaṁ dukkhassā’ti.
Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, yadā te ciravāsimātā adiṭṭhā ahosi, assutā ahosi, te ciravāsimātuyā chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? *ciravāsimātā → ciravāsissa mātā (bj, pts1ed)
yadā te ciravāsimātā adiṭṭhā ahosi, assutā ahosi, te ciravāsimātuyā chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? *ciravāsimātā → ciravāsissa mātā (bj, pts1ed)
Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, yadā te ciravāsimātā adiṭṭhā ahosi, assutā ahosi, te ciravāsimātuyā chando vā rāgo vā pemaṁ vā”ti? *ciravāsimātā → ciravāsissa mātā (bj, pts1ed)
“No hetaṁ, bhante”.
“No hetaṁ, bhante”.
“Dassanaṁ vā te, gāmaṇi, āgamma savanaṁ vā evaṁ te ahosi: ‘ciravāsimātuyā chando vā rāgo vā pemaṁ vā’”ti?
“Dassanaṁ vā te, gāmaṇi, āgamma savanaṁ vā evaṁ te ahosi:
‘ciravāsimātuyā chando vā rāgo vā pemaṁ vā’”ti?
“Dassanaṁ vā te, gāmaṇi, āgamma savanaṁ vā evaṁ te ahosi: ‘ciravāsimātuyā chando vā rāgo vā pemaṁ vā’”ti?
“Evaṁ, bhante”.
“Evaṁ, bhante”.
“Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, ciravāsimātuyā te vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi,
ciravāsimātuyā te vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?
“Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, ciravāsimātuyā te vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?
“Ciravāsimātuyā me, bhante, vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā jīvitassapi siyā aññathattaṁ, kiṁ pana me nuppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti.
“Ciravāsimātuyā me, bhante, vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā jīvitassapi siyā aññathattaṁ, kiṁ pana me nuppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti.
“Ciravāsimātuyā me, bhante, vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā jīvitassapi siyā aññathattaṁ, kiṁ pana me nuppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti.
“Imināpi kho etaṁ, gāmaṇi, pariyāyena veditabbaṁ: ‘yaṁ kiñci dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajjati, sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ. Chando hi mūlaṁ dukkhassā’”ti.
“Imināpi kho etaṁ, gāmaṇi, pariyāyena veditabbaṁ:
‘yaṁ kiñci dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajjati, sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ.
Chando hi mūlaṁ dukkhassā’”ti.
“Imināpi kho etaṁ, gāmaṇi, pariyāyena veditabbaṁ: ‘yaṁ kiñci dukkhaṁ uppajjamānaṁ uppajjati, sabbaṁ taṁ chandamūlakaṁ chandanidānaṁ. Chando hi mūlaṁ dukkhassā’”ti.