[30] {30} En Savatthi. Encierta ocasión, el Venerable Uttiya se acercó al Bienaventurado y le rindió homenaje. Después de lo cual, se sentó a un lado y dijo al Bienaventurado:“Venerable señor, mientras estaba morando sólo en la reclusión, esta reflexión surgió en mi mente: ‘Las cinco cuerdas de los placeres sensuales han sido enseñadas por el Bienaventurado. ¿Pero qué son estas cinco cuerdas de los placeres sensuales?”
"Bien, muy bien, Uttiya: estas cinco cuerdas de los placeres sensuales han sido enseñadas por mí. ¿Cuáles cinco? Las formas cognoscibles por el ojo, que son deseables, encantadoras, agradables, placenteras, sensualmente tentadoras y atractivas. Los sonidos cognoscibles por el oído… los sabores cognoscibles por la lengua… sensaciones táctiles cognoscibles por el cuerpo, que son deseables, encantadoras, agradables, placenteras, sensualmente tentadoras y atractivas. Éstas son las cinco cuerdas de los placeres sensuales que han sido enseñadas por mí.“Y el Noble Óctuple Sendero, ha de ser desarrollado para el abandono de estas cinco cuerdas de los placeres sensuales. ¿Y qué es el Noble Óctuple Sendero? El recto punto de vista, la recta intención, la recta forma de hablar, la recta acción, la recta forma de vida, el recto esfuerzo, la recta atención consciente y la recta concentración. Éste es el Noble Óctuple Sendero que ha de ser desarrollado para el pleno entendimiento de estas tres sensaciones”.
Sāvatthinidānaṁ.
Sāvatthinidānaṁ.
Atha kho āyasmā uttiyo yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā uttiyo bhagavantaṁ etadavoca: “idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘pañca kāmaguṇā vuttā bhagavatā. Katame nu kho pañca kāmaguṇā vuttā bhagavatā’”ti?
Atha kho āyasmā uttiyo yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā uttiyo bhagavantaṁ etadavoca:
“idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi:
‘pañca kāmaguṇā vuttā bhagavatā.
Katame nu kho pañca kāmaguṇā vuttā bhagavatā’”ti?
Atha kho āyasmā uttiyo yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā uttiyo bhagavantaṁ etadavoca: “idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘pañca kāmaguṇā vuttā bhagavatā. Katame nu kho pañca kāmaguṇā vuttā bhagavatā’”ti?
“Sādhu sādhu, uttiya. Pañcime kho, uttiya, kāmaguṇā vuttā mayā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā …pe… jivhāviññeyyā rasā …pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā—ime kho, uttiya, pañca kāmaguṇā vuttā mayā.
Pañcime kho, uttiya, kāmaguṇā vuttā mayā.
Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā,
ghānaviññeyyā gandhā …pe…
kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā—
ime kho, uttiya, pañca kāmaguṇā vuttā mayā.
“Sādhu sādhu, uttiya. Pañcime kho, uttiya, kāmaguṇā vuttā mayā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā …pe… ghānaviññeyyā gandhā …pe… jivhāviññeyyā rasā …pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā—ime kho, uttiya, pañca kāmaguṇā vuttā mayā.
Imesaṁ kho, uttiya, pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Imesaṁ kho, uttiya, pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ pahānāya ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti.
Imesaṁ kho, uttiya, pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo.
Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo?
Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.
Imesaṁ kho, uttiya, pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ pahānāya ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti.
Imesaṁ kho, uttiya, pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṁ—sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Imesaṁ kho, uttiya, pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ pahānāya ayaṁ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo”ti.
Micchattavaggo tatiyo.
Micchattavaggo tatiyo.
Micchattaṁ akusalaṁ dhammaṁ, Duve paṭipadāpi ca; Asappurisena dve kumbho, Samādhi vedanuttiyenāti.
Micchattaṁ akusalaṁ dhammaṁ,
Micchattaṁ akusalaṁ dhammaṁ, Duve paṭipadāpi ca; Asappurisena dve kumbho, Samādhi vedanuttiyenāti.