“Monjes, cuando los reyes son injustos, los vasallos reales llegan a ser injustos. Cuando los vasallos reales son injustos, los brahmanesbrahmanLa casta brahmán (brahmin) de la India es una clase hereditaria con funciones sacerdotales y sagradas especiales, especialmente el mantenimiento de los textos y ritos védicos antiguos. Sin embargo, muchos brahmanes vivían vidas seculares, mientras otros practicaban como renunciantes. No obstante, durante mucho tiempo mantuvieron que por su nacimiento son dignos del más alto respeto. El budismo tomó prestado el término brahmán para aplicarlo a quienes han alcanzado la meta, mostrando que el respeto no se gana por nacimiento, raza o casta, sino por logro espiritual. En sentido budista, este término es sinónimo de arahant.Ver en el glosario y hombres hogareños llegan a ser injustos. Cuando los brahmanes y hombres hogareños son injustos, la gente de los pueblos y las ciudades llega a ser injusta. Cuando la gente de los pueblos y las ciudades es injusta, el sol y la luna se salen de su curso. Cuando el sol y la luna se salen de su curso, las constelaciones y las estrellas se salen de su curso. Cuando las constelaciones y las estrellas se salen de su curso, el día y la noche se salen de su curso. Cuando el día y la noche se salen de su curso, los meses y las quincenas se salen de su curso. Cuando los meses y las quincenas se salen de su curso, las estaciones y los años se salen de su curso. Cuando las estaciones y los años se salen de su curso, los vientos soplan fuera del curso y al azar. Cuando los vientos soplan fuera del curso y al azar, las deidadesdevaLiteralmente, «ser resplandeciente»: un habitante de los reinos celestiales (ver sagga y sugati). Los tres términos deva, devatā y devaputta son sinónimos.Ver en el glosario llegan a estar alteradas. Cuando las deidades están alteradas, no caen suficientes lluvias. Cuando no caen suficientes lluvias, los cultivos maduran irregularmente. Cuando la gente come de los cultivos que maduran irregularmente, su vida llega a ser corta, son feos, débiles y enfermizos.
“Monjes, cuando los reyes son justos, los vasallos reales llegan a ser justos. Cuando los vasallos reales son justos, los brahmanes y hombres hogareños llegan a ser justos. Cuando los brahmanes y hombres hogareños son justos, la gente de los pueblos y las ciudades llega a ser justa. Cuando la gente de los pueblos y las ciudades es justa, el sol y la luna proceden su curso. Cuando el sol y la luna proceden su curso, las constelaciones y las estrellas proceden su curso. Cuando las constelaciones y las estrellas proceden su curso, el día y la noche proceden su curso. Cuando el día y la noche proceden su curso, los meses y las quincenas proceden su curso. Cuando los meses y las quincenas proceden su curso, las estaciones y los años proceden su curso. Cuando las estaciones y los años proceden su curso, los vientos soplan dentro del curso y de manera confiable. Cuando los vientos soplan dentro del curso y de manera confiable, las deidades no se alteran. Cuando las deidades no se alteran, caen suficientes lluvias. Cuando caen suficientes lluvias, los cultivos maduran regularmente. Cuando la gente come de los cultivos que maduran regularmente, su vida llega a ser larga, son hermosos, fuertes y saludableskusalaSe aplica a estados mentales, acciones o cualidades que conducen a resultados beneficiosos y favorables. Una acción caracterizada por esta cualidad moral (kusala-kamma) tiende a producir bienestar y felicidad; las acciones caracterizadas por su opuesto (akusala-kamma), conducen al sufrimiento o al pesar. Ver kamma y akusala.Ver en el glosario”.
Cuando el ganado cruza [el vado],
y si el toro principal va torcidamente,
todos los demás también lo hacen así
porque su líder va torcidamente.
Así también, entre los seres humanos,
cuando alguien considerado principal,
se comporta injustamente,
otra gente hace lo mismo.
Todo el reino está descorazonado
cuando el rey es injusto.
Cuando el ganado cruza [el vado],
y si el toro principal va rectamente,
todos los demás también lo hacen así
porque su líder va rectamente.
Así también, entre los seres humanos,
cuando alguien considerado principal,
se comporta justamente,
otra gente hace lo mismo.
Todo el reino se regocija
cuando el rey es justo.
“Yasmiṁ, bhikkhave, samaye rājāno adhammikā honti, rājāyuttāpi tasmiṁ samaye adhammikā honti. Rājāyuttesu adhammikesu brāhmaṇagahapatikāpi tasmiṁ samaye adhammikā honti. Brāhmaṇagahapatikesu adhammikesu negamajānapadāpi tasmiṁ samaye adhammikā honti. Negamajānapadesu adhammikesu visamaṁ candimasūriyā parivattanti. Visamaṁ candimasūriyesu parivattantesu visamaṁ nakkhattāni tārakarūpāni parivattanti. Visamaṁ nakkhattesu tārakarūpesu parivattantesu visamaṁ rattindivā parivattanti.*rattindivā → rattidivā (mr)Visamaṁ rattindivesu parivattantesu visamaṁ māsaddhamāsā parivattanti. Visamaṁ māsaddhamāsesu parivattantesu visamaṁ utusaṁvaccharā parivattanti. Visamaṁ utusaṁvaccharesu parivattantesu visamaṁ vātā vāyanti visamā apañjasā. Visamaṁ vātesu vāyantesu visamesu apañjasesu devatā parikupitā bhavanti. Devatāsu parikupitāsu devo na sammāsammāDe forma correcta, adecuada o bien orientada. En el Noble Sendero Óctuple indica que cada factor está alineado con el camino que conduce al cese de dukkha.Ver en el glosario dhāraṁ anuppavecchati. Deve na sammā dhāraṁ anuppavecchante visamapākāni sassāni bhavanti.*visamapākāni → visamapākīni (bj, sya-all, km, pts1ed); visamaṁ pākāni (mr)Visamapākāni, bhikkhave, sassāni manussā paribhuñjantā appāyukā honti dubbaṇṇā ca bavhābādhā ca.*bavhābādhā → bahvābādhā (sya-all, mr)
“Yasmiṁ, bhikkhave, samaye rājāno adhammikā honti, rājāyuttāpi tasmiṁ samaye adhammikā honti.
Rājāyuttesu adhammikesu brāhmaṇagahapatikāpi tasmiṁ samaye adhammikā honti.
Brāhmaṇagahapatikesu adhammikesu negamajānapadāpi tasmiṁ samaye adhammikā honti.
Negamajānapadesu adhammikesu visamaṁ candimasūriyā parivattanti.
Visamaṁ candimasūriyesu parivattantesu visamaṁ nakkhattāni tārakarūpāni parivattanti.
Visamaṁ nakkhattesu tārakarūpesu parivattantesu visamaṁ rattindivā parivattanti.*rattindivā → rattidivā (mr)
Visamaṁ rattindivesu parivattantesu visamaṁ māsaddhamāsā parivattanti.
Visamaṁ māsaddhamāsesu parivattantesu visamaṁ utusaṁvaccharā parivattanti.
Visamaṁ utusaṁvaccharesu parivattantesu visamaṁ vātā vāyanti visamā apañjasā.
Visamaṁ vātesu vāyantesu visamesu apañjasesu devatā parikupitā bhavanti.
Devatāsu parikupitāsu devo na
sammāsammāDe forma correcta, adecuada o bien orientada. En el Noble Sendero Óctuple indica que cada factor está alineado con el camino que conduce al cese de dukkha.Ver en el glosario dhāraṁ anuppavecchati.
Deve na sammā dhāraṁ anuppavecchante visamapākāni sassāni bhavanti.*visamapākāni → visamapākīni (bj, sya-all, km, pts1ed); visamaṁ pākāni (mr)
Visamapākāni, bhikkhave, sassāni manussā paribhuñjantā appāyukā honti dubbaṇṇā ca bavhābādhā ca.*bavhābādhā → bahvābādhā (sya-all, mr)
“Yasmiṁ, bhikkhave, samaye rājāno adhammikā honti, rājāyuttāpi tasmiṁ samaye adhammikā honti. Rājāyuttesu adhammikesu brāhmaṇagahapatikāpi tasmiṁ samaye adhammikā honti. Brāhmaṇagahapatikesu adhammikesu negamajānapadāpi tasmiṁ samaye adhammikā honti. Negamajānapadesu adhammikesu visamaṁ candimasūriyā parivattanti. Visamaṁ candimasūriyesu parivattantesu visamaṁ nakkhattāni tārakarūpāni parivattanti. Visamaṁ nakkhattesu tārakarūpesu parivattantesu visamaṁ rattindivā parivattanti.*rattindivā → rattidivā (mr)Visamaṁ rattindivesu parivattantesu visamaṁ māsaddhamāsā parivattanti. Visamaṁ māsaddhamāsesu parivattantesu visamaṁ utusaṁvaccharā parivattanti. Visamaṁ utusaṁvaccharesu parivattantesu visamaṁ vātā vāyanti visamā apañjasā. Visamaṁ vātesu vāyantesu visamesu apañjasesu devatā parikupitā bhavanti. Devatāsu parikupitāsu devo na sammāsammāDe forma correcta, adecuada o bien orientada. En el Noble Sendero Óctuple indica que cada factor está alineado con el camino que conduce al cese de dukkha.Ver en el glosario dhāraṁ anuppavecchati. Deve na sammā dhāraṁ anuppavecchante visamapākāni sassāni bhavanti.*visamapākāni → visamapākīni (bj, sya-all, km, pts1ed); visamaṁ pākāni (mr)Visamapākāni, bhikkhave, sassāni manussā paribhuñjantā appāyukā honti dubbaṇṇā ca bavhābādhā ca.*bavhābādhā → bahvābādhā (sya-all, mr)
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye rājāno dhammikā honti, rājāyuttāpi tasmiṁ samaye dhammikā honti. Rājāyuttesu dhammikesu brāhmaṇagahapatikāpi tasmiṁ samaye dhammikā honti. Brāhmaṇagahapatikesu dhammikesu negamajānapadāpi tasmiṁ samaye dhammikā honti. Negamajānapadesu dhammikesu samaṁ candimasūriyā parivattanti. Samaṁ candimasūriyesu parivattantesu samaṁ nakkhattāni tārakarūpāni parivattanti. Samaṁ nakkhattesu tārakarūpesu parivattantesu samaṁ rattindivā parivattanti. Samaṁ rattindivesu parivattantesu samaṁ māsaddhamāsā parivattanti. Samaṁ māsaddhamāsesu parivattantesu samaṁ utusaṁvaccharā parivattanti. Samaṁ utusaṁvaccharesu parivattantesu samaṁ vātā vāyanti samā pañjasā. Samaṁ vātesu vāyantesu samesu pañjasesu devatā aparikupitā bhavanti. Devatāsu aparikupitāsu devo sammā dhāraṁ anuppavecchati. Deve sammā dhāraṁ anuppavecchante samapākāni sassāni bhavanti. Samapākāni, bhikkhave, sassāni manussā paribhuñjantā dīghāyukā ca honti vaṇṇavanto ca balavanto ca appābādhā cāti.
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye rājāno dhammikā honti, rājāyuttāpi tasmiṁ samaye dhammikā honti.
Rājāyuttesu dhammikesu brāhmaṇagahapatikāpi tasmiṁ samaye dhammikā honti.
Brāhmaṇagahapatikesu dhammikesu negamajānapadāpi tasmiṁ samaye dhammikā honti.
Negamajānapadesu dhammikesu samaṁ candimasūriyā parivattanti.
Samaṁ candimasūriyesu parivattantesu samaṁ nakkhattāni tārakarūpāni parivattanti.
Samaṁ nakkhattesu tārakarūpesu parivattantesu samaṁ rattindivā parivattanti.
Samaṁ rattindivesu parivattantesu samaṁ māsaddhamāsā parivattanti.
Samaṁ māsaddhamāsesu parivattantesu samaṁ utusaṁvaccharā parivattanti.
Samaṁ utusaṁvaccharesu parivattantesu samaṁ vātā vāyanti samā pañjasā.
Samaṁ vātesu vāyantesu samesu pañjasesu devatā aparikupitā bhavanti.
Devatāsu aparikupitāsu devo sammā dhāraṁ anuppavecchati.
Deve sammā dhāraṁ anuppavecchante samapākāni sassāni bhavanti.
Samapākāni, bhikkhave, sassāni manussā paribhuñjantā dīghāyukā ca honti vaṇṇavanto ca balavanto ca appābādhā cāti.
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye rājāno dhammikā honti, rājāyuttāpi tasmiṁ samaye dhammikā honti. Rājāyuttesu dhammikesu brāhmaṇagahapatikāpi tasmiṁ samaye dhammikā honti. Brāhmaṇagahapatikesu dhammikesu negamajānapadāpi tasmiṁ samaye dhammikā honti. Negamajānapadesu dhammikesu samaṁ candimasūriyā parivattanti. Samaṁ candimasūriyesu parivattantesu samaṁ nakkhattāni tārakarūpāni parivattanti. Samaṁ nakkhattesu tārakarūpesu parivattantesu samaṁ rattindivā parivattanti. Samaṁ rattindivesu parivattantesu samaṁ māsaddhamāsā parivattanti. Samaṁ māsaddhamāsesu parivattantesu samaṁ utusaṁvaccharā parivattanti. Samaṁ utusaṁvaccharesu parivattantesu samaṁ vātā vāyanti samā pañjasā. Samaṁ vātesu vāyantesu samesu pañjasesu devatā aparikupitā bhavanti. Devatāsu aparikupitāsu devo sammā dhāraṁ anuppavecchati. Deve sammā dhāraṁ anuppavecchante samapākāni sassāni bhavanti. Samapākāni, bhikkhave, sassāni manussā paribhuñjantā dīghāyukā ca honti vaṇṇavanto ca balavanto ca appābādhā cāti.
Gunnañce taramānānaṁ, jimhaṁ gacchati puṅgavo; Sabbā tā jimhaṁ gacchanti, nette jimhaṁ gate satisatiAtención plena, memoria, poderes de referencia y retención. En algunos contextos, la palabra sati cuando se usa sola cubre también la alerta (sampajañña).Ver en el glosario.
Sabbā tā jimhaṁ gacchanti,
nette jimhaṁ gate
satisatiAtención plena, memoria, poderes de referencia y retención. En algunos contextos, la palabra sati cuando se usa sola cubre también la alerta (sampajañña).Ver en el glosario.
Gunnañce taramānānaṁ, jimhaṁ gacchati puṅgavo; Sabbā tā jimhaṁ gacchanti, nette jimhaṁ gate satisatiAtención plena, memoria, poderes de referencia y retención. En algunos contextos, la palabra sati cuando se usa sola cubre también la alerta (sampajañña).Ver en el glosario.
Evamevaṁ manussesu, yo hoti seṭṭhasammato; So ce adhammaṁ carati, pageva itarā pajā; Sabbaṁ raṭṭhaṁ dukkhaṁ seti, rājā ce hoti adhammiko.
Sabbaṁ raṭṭhaṁ dukkhaṁ seti,
Evamevaṁ manussesu, yo hoti seṭṭhasammato; So ce adhammaṁ carati, pageva itarā pajā; Sabbaṁ raṭṭhaṁ dukkhaṁ seti, rājā ce hoti adhammiko.
Gunnañce taramānānaṁ, ujuṁ gacchati puṅgavo; Sabbā tā ujuṁ gacchanti, nette ujuṁ gate sati.
Gunnañce taramānānaṁ, ujuṁ gacchati puṅgavo; Sabbā tā ujuṁ gacchanti, nette ujuṁ gate sati.
Evamevaṁ manussesu, yo hoti seṭṭhasammato; So sace dhammaṁ carati,*sace → so ceva (bj, pts1ed); so ce (sya-all)pageva itarā pajā; Sabbaṁ raṭṭhaṁ sukhaṁ seti, rājā ce hoti dhammiko”ti.
So sace dhammaṁ carati,*sace → so ceva (bj, pts1ed); so ce (sya-all)
Sabbaṁ raṭṭhaṁ sukhaṁ seti,
rājā ce hoti dhammiko”ti.
Evamevaṁ manussesu, yo hoti seṭṭhasammato; So sace dhammaṁ carati,*sace → so ceva (bj, pts1ed); so ce (sya-all)pageva itarā pajā; Sabbaṁ raṭṭhaṁ sukhaṁ seti, rājā ce hoti dhammiko”ti.
Pattakammavaggo dutiyo.
Pattakammavaggo dutiyo.
Pattakammaṁ ānaṇyako,*ānaṇyako → anaṇako (bj, pts1ed); annanātho (sya-all); anaṇyako (mr)Sabrahmanirayā rūpena pañcamaṁ; Sarāgaahirājā devadatto, Padhānaṁ adhammikena cāti.
Pattakammaṁ ānaṇyako,*ānaṇyako → anaṇako (bj, pts1ed); annanātho (sya-all); anaṇyako (mr)
Sabrahmanirayā rūpena pañcamaṁ;
Padhānaṁ adhammikena cāti.
Pattakammaṁ ānaṇyako,*ānaṇyako → anaṇako (bj, pts1ed); annanātho (sya-all); anaṇyako (mr)Sabrahmanirayā rūpena pañcamaṁ; Sarāgaahirājā devadatto, Padhānaṁ adhammikena cāti.