KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
9. El capítulo sobre lo confirmado

El hijo

Aṅguttara Nikāya
9. Macalavagga
Puttasutta
Discursos Numerados
9. El capítulo sobre lo confirmado
El hijo
Aṅguttara Nikāya
9. Macalavagga
Puttasutta
El hijo

El asceta confirmado, el asceta de loto blanco, el asceta de loto rosa y el asceta refinado entre los ascetas.

Ruta suttaAN 4.87Sutta Piṭaka › Aṅguttara Nikāya › 4. Catukkanipāta › 2. Dutiyapaṇṇāsaka › 9. Macalavagga › Puttasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an4.87/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

“Monjes, he aquí estas cuatro clases de personas que se encuentran existiendo en el mundo. Y, ¿cuáles son esas cuatro? El asceta inamovible, el asceta del loto rojo, el asceta del loto blanco y el delicado asceta entre los ascetas.

“Y, ¿cómo, monjes, una persona es un asceta inamovible? He aquí, el monje es el aprendiz que practica la manera de alguien que aspira la insuperable seguridad de la esclavitud. Al igual que el hijo mayor del ungido rey khattiya—alguien que debe ser ungido, pero aún no lo es―, debe alcanzar esta inamovilidad, así también el monje es un aprendiz que practica la manera de alguien que aspira la insuperable seguridad de la esclavitud. De esta manera, monjes, una persona es un asceta inamovible.

“Y, ¿cómo, monjes, una persona es un asceta del loto blanco? He aquí, con la destrucción de las contaminaciones, el monje ha descubierto por sí mismo, mediante un conocimiento directo y en esta presente vida, la inmaculada liberación de la mente, liberación a través de la sabiduría y, habiendo entrado en ella, permanece allí. De esta manera, monjes, una persona es un asceta del loto blanco.

“Y, ¿cómo, monjes, una persona es un asceta del loto rojo? He aquí, con la destrucción de las contaminaciones, el monje ha descubierto por sí mismo, mediante un conocimiento directo y en esta presente vida, la inmaculada liberación de la mente, liberación a través de la sabiduría y, habiendo entrado en ella, permanece allí; y permanece así, habiendo contactado con su cuerpo la emancipación suprema. De esta manera, monjes, una persona es un asceta del loto rojo.

“Y, ¿cómo, monjes, una persona es un asceta delicado entre los ascetas? He aquí, el monje por lo general usa el hábito que específicamente le ha sido obsequiado a él, raras veces alguno que no le haya sido obsequiado específicamente a él; por lo general come la comida que específicamente le ha sido obsequiada a él, raras veces alguna que no le haya sido obsequiada específicamente a él; por lo general usa la vivienda que específicamente le ha sido obsequiada a él, raras veces alguna que no le haya sido obsequiada específicamente a él; por lo general usa las medicinas que específicamente le han sido obsequiadas a él, raras veces algunas que no le hayan sido obsequiadas específicamente a él. Sus compañeros monjes, aquellos que habitan con él, por lo general se comportan con él de manera agradable corporal, verbal y mentalmente, raras veces de manera desagradable. Por lo general le presentan lo que es agradable, raras veces lo que es desagradable. Cosas como: el malestar originado por la bilis, la flema, el viento o la combinación de estas, el malestar producido por los cambios climáticos, el malestar producido por la conducta descuidada, el malestar producido por el ultraje o el malestar producido como resultado del kamma, no surgen en él con mucha frecuencia. Raras veces está enfermo. Gana a voluntad, sin problema ni dificultad, los cuatro jhanas que constituyen una mente superior y una morada placentera en esta presente vida. Y con la destrucción de las contaminaciones, el monje ha descubierto por sí mismo, mediante un conocimiento directo y en esta presente vida, la inmaculada liberación de la mente, liberación a través de la sabiduría y, habiendo entrado en ella, permanece allí. De esta manera, monjes, una persona es un delicado asceta entre los ascetas.

“Monjes, si alguien dijese rectamente: ‘Él es un asceta delicado entre los ascetas’, esto es precisamente lo que debería decir de mí. Porque por lo general uso el hábito que específicamente me ha sido obsequiado a mí, raras veces alguno que no me haya sido obsequiado específicamente a mí; por lo general como la comida que específicamente me ha sido obsequiada a mí, raras veces alguna que no me haya sido obsequiada específicamente a mí; por lo general uso la vivienda que específicamente me ha sido obsequiada a mí, raras veces alguna que no me haya sido obsequiada específicamente a mí; por lo general uso las medicinas que específicamente me han sido obsequiadas a mí, raras veces algunas que no me hayan sido obsequiadas específicamente a mí. Mis compañeros monjes, aquellos que habitan conmigo, por lo general se comportan conmigo de manera agradable corporal, verbal y mentalmente, raras veces de manera desagradable. Por lo general me presentan lo que es agradable, raras veces lo que es desagradable. Cosas como: el malestar originado por la bilis, la flema, el viento o la combinación de estas, el malestar producido por los cambios climáticos, el malestar producido por la conducta descuidada, el malestar producido por el ultraje o el malestar producido como resultado del kamma, no surgen en mí con mucha frecuencia. Raras veces estoy enfermo. Gano a voluntad, sin problema ni dificultad, los cuatro jhanas que constituyen una mente superior y una morada placentera en esta presente vida. Y con la destrucción de las contaminaciones, he descubierto por mí mismo, mediante un conocimiento directo y en esta presente vida, la inmaculada liberación de la mente, liberación a través de la sabiduría y, habiendo entrado en ella, permanezco allí. Si alguien dijese rectamente: ‘Él es un asceta delicado entre los ascetas’, esto es precisamente lo que debería decir de mí.

“Estas son, monjes, las cuatro clases de personas que se encuentran existiendo en el mundo”.

“Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Samaṇamacalo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇapadumo, samaṇesu samaṇasukhumālo.

“Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Katame cattāro?
Samaṇamacalo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇapadumo, samaṇesu samaṇasukhumālo.

“Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Samaṇamacalo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇapadumo, samaṇesu samaṇasukhumālo.

Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇamacalo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sekho hoti pāṭipado; *pāṭipado → paṭipado (bj, sya-all, km, pts1ed)anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamāno viharati. Seyyathāpi, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto ābhiseko anabhisitto macalappatto; evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sekho hoti pāṭipado, anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamāno viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇamacalo hoti.

Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇamacalo hoti?
Idha, bhikkhave, bhikkhu sekho hoti pāṭipado; *pāṭipado → paṭipado (bj, sya-all, km, pts1ed)
anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamāno viharati.
Seyyathāpi, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto ābhiseko anabhisitto macalappatto;
evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sekho hoti pāṭipado, anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamāno viharati.
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇamacalo hoti.

Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇamacalo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sekho hoti pāṭipado; *pāṭipado → paṭipado (bj, sya-all, km, pts1ed)anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamāno viharati. Seyyathāpi, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto ābhiseko anabhisitto macalappatto; evamevaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sekho hoti pāṭipado, anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamāno viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇamacalo hoti.

Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, no ca kho aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati. *phusitvā → phassitvā (bj, pts1ed)Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti.

Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti?
Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, no ca kho aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati. *phusitvā → phassitvā (bj, pts1ed)
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti.

Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, no ca kho aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati. *phusitvā → phassitvā (bj, pts1ed)Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇapuṇḍarīko hoti.

Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇapadumo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, aṭṭha ca vimokkhe kāyena phusitvā viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇapadumo hoti.

Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇapadumo hoti?
Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, aṭṭha ca vimokkhe kāyena phusitvā viharati.
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇapadumo hoti.

Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇapadumo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, aṭṭha ca vimokkhe kāyena phusitvā viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇapadumo hoti.

Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu yācitova bahulaṁ cīvaraṁ paribhuñjati, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjati, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ senāsanaṁ paribhuñjati, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuñjati, appaṁ ayācito. Yehi kho pana sabrahmacārīhi saddhiṁ viharati, tyassa manāpeneva bahulaṁ kāyakammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpeneva bahulaṁ vacīkammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpeneva bahulaṁ manokammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; *tyassa → tyāssa (bj, pts1ed)manāpaṁyeva bahulaṁ upahāraṁ upaharanti, appaṁ amanāpaṁ. Yāni kho pana tāni vedayitāni pittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utupariṇāmajāni vā visamaparihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā, tāni panassa na bahudeva uppajjanti. Appābādho hoti. Catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo hoti.

Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo hoti?
Idha, bhikkhave, bhikkhu yācitova bahulaṁ cīvaraṁ paribhuñjati, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjati, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ senāsanaṁ paribhuñjati, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuñjati, appaṁ ayācito.
Yehi kho pana sabrahmacārīhi saddhiṁ viharati, tyassa manāpeneva bahulaṁ kāyakammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpeneva bahulaṁ vacīkammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpeneva bahulaṁ manokammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; *tyassa → tyāssa (bj, pts1ed)
manāpaṁyeva bahulaṁ upahāraṁ upaharanti, appaṁ amanāpaṁ.
Yāni kho pana tāni vedayitāni pittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utupariṇāmajāni vā visamaparihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā, tāni panassa na bahudeva uppajjanti. Appābādho hoti.
Catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī,
āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo hoti.

Kathañca, bhikkhave, puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu yācitova bahulaṁ cīvaraṁ paribhuñjati, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjati, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ senāsanaṁ paribhuñjati, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuñjati, appaṁ ayācito. Yehi kho pana sabrahmacārīhi saddhiṁ viharati, tyassa manāpeneva bahulaṁ kāyakammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpeneva bahulaṁ vacīkammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpeneva bahulaṁ manokammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; *tyassa → tyāssa (bj, pts1ed)manāpaṁyeva bahulaṁ upahāraṁ upaharanti, appaṁ amanāpaṁ. Yāni kho pana tāni vedayitāni pittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utupariṇāmajāni vā visamaparihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā, tāni panassa na bahudeva uppajjanti. Appābādho hoti. Catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo hoti.

Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumāloti, mameva taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumāloti. Ahañhi, bhikkhave, yācitova bahulaṁ cīvaraṁ paribhuñjāmi, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjāmi, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ senāsanaṁ paribhuñjāmi, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuñjāmi, appaṁ ayācito. Yehi kho pana bhikkhūhi saddhiṁ viharāmi te me manāpeneva bahulaṁ kāyakammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpeneva bahulaṁ vacīkammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpeneva bahulaṁ manokammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpaṁyeva bahulaṁ upahāraṁ upaharanti, appaṁ amanāpaṁ. Yāni kho pana tāni vedayitāni pittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utupariṇāmajāni vā visamaparihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā, tāni me na bahudeva uppajjanti. Appābādhohamasmi. Catunnaṁ kho panasmi jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi. Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumāloti, mameva taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumāloti.

Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumāloti, mameva taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumāloti.
Ahañhi, bhikkhave, yācitova bahulaṁ cīvaraṁ paribhuñjāmi, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjāmi, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ senāsanaṁ paribhuñjāmi, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuñjāmi, appaṁ ayācito.
Yehi kho pana bhikkhūhi saddhiṁ viharāmi te me manāpeneva bahulaṁ kāyakammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpeneva bahulaṁ vacīkammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpeneva bahulaṁ manokammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpaṁyeva bahulaṁ upahāraṁ upaharanti, appaṁ amanāpaṁ.
Yāni kho pana tāni vedayitāni pittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utupariṇāmajāni vā visamaparihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā, tāni me na bahudeva uppajjanti. Appābādhohamasmi.
Catunnaṁ kho panasmi jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī,
āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi.
Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumāloti, mameva taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumāloti.

Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumāloti, mameva taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumāloti. Ahañhi, bhikkhave, yācitova bahulaṁ cīvaraṁ paribhuñjāmi, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjāmi, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ senāsanaṁ paribhuñjāmi, appaṁ ayācito; yācitova bahulaṁ gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ paribhuñjāmi, appaṁ ayācito. Yehi kho pana bhikkhūhi saddhiṁ viharāmi te me manāpeneva bahulaṁ kāyakammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpeneva bahulaṁ vacīkammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpeneva bahulaṁ manokammena samudācaranti, appaṁ amanāpena; manāpaṁyeva bahulaṁ upahāraṁ upaharanti, appaṁ amanāpaṁ. Yāni kho pana tāni vedayitāni pittasamuṭṭhānāni vā semhasamuṭṭhānāni vā vātasamuṭṭhānāni vā sannipātikāni vā utupariṇāmajāni vā visamaparihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā, tāni me na bahudeva uppajjanti. Appābādhohamasmi. Catunnaṁ kho panasmi jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi. Yañhi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumāloti, mameva taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya samaṇesu samaṇasukhumāloti.

Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti.

Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti.

Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti.

Sattamaṁ.

Sattamaṁ.

Sattamaṁ.

AnteriorHundidoAN 4.86·OṇatoṇatasuttaUno hundido bajo que se hunde más, uno hundido bajo que se eleva alto, uno elevado alto que se hunde bajo y uno elevado alto que se eleva más.SiguienteAtadurasAN 4.88·SaṁyojanasuttaEl asceta confirmado, el asceta de loto blanco, el asceta de loto rosa y el asceta refinado entre los ascetas.
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}