KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
6. El capítulo sobre los obstáculos

Los jóvenes licchavis

Aṅguttara Nikāya
6. Nīvaraṇavagga
Licchavikumārakasutta
Discursos Numerados
6. El capítulo sobre los obstáculos
Los jóvenes licchavis
Aṅguttara Nikāya
6. Nīvaraṇavagga
Licchavikumārakasutta

Cuando algunos jóvenes salvajes muestran profundo respeto por el Buddha, un anciano de familia queda asombrado.

Ruta suttaAN 5.58Sutta Piṭaka›Aṅguttara Nikāya›5. Pañcakanipāta›2. Dutiyapaṇṇāsaka›6. Nīvaraṇavagga›Licchavikumārakasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an5.58/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

En una ocasión el Bienaventurado estaba morando en el pabellón con el techo de dos aguas, en el Gran Bosque, cerca de Vesali. Entonces, por la mañana temprano, el Bienaventurado se vistió, tomó su cuenco y hábito exterior, y entró a Vesali para buscar la comida de las limosnas. Habiendo caminado buscando la comida de las limosnas, después de haberse alimentado, al retornar de esa su habitual ronda de búsqueda de la comida de las limosnas, entró al Gran Bosque y se sentó al pie de un árbol para pasar el día.

En esa ocasión, unos jóvenes licchavis tomaron sus arcos colgados y fueron a caminar y vagar por el Gran Bosque, acompañados por una jauría de perros, cuando vieron al Bienaventurado sentado al pie de un árbol para pasar el día. Cuando lo vieron, colocaron en el suelo sus arcos colgados, hicieron sentar a los perros a un lado y se acercaron al Bienaventurado. Estando allí, le rindieron homenaje y silenciosamente se pararon frente a él, con sus manos juntas en un reverencial saludo. En esa misma ocasión, un joven licchavi de nombre Mahanama estaba caminando y vagando por el Gran Bosque haciendo ejercicios, cuando vio a los licchavis parados silenciosamente frente al Bienaventurado con sus manos juntas en reverencial saludo. Entonces, se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje, se sentó a un lado y pronunció su inspirada declaración: “¡Ellos serán vajjianos! ¡Ellos serán vajjianos!”.

[El Bienaventurado dijo:] “Pero Mahanama, ¿por qué dices: ‘¡Ellos serán vajjianos! ¡Ellos serán vajjianos!’?”.

“Estos jóvenes licchavis, Venerable Señor, son violentos, rudos y temerarios. Siempre saquean cualquier dulce que se deja como regalo entre los familiares, sea caña de azúcar, frutas de azufaifa, pasteles, tartas o bolas de azúcar, y se lo devoran. A las mujeres y niñas de respetables familias dan golpes en los traseros. Y, ahora, están parados silenciosamente frente al Bienaventurado con sus manos juntas en un reverencial saludo”.

“Mahanama, cuando un miembro de clan—sea un khattiya consagrado como rey, un caballero del pueblo, un amo del gremio o uno de aquellos que ejercen reglas particulares sobre varios clanes― se establece en cualquiera de las cinco cualidades, solamente se puede esperar el crecimiento y no el declive. Y, ¿cuáles son esas cinco?

“He aquí, Mahanama, con las riquezas obtenidas mediante un esfuerzo enérgico, amasadas por la fuerza de sus manos, ganadas con el sudor de su frente, rectas riquezas rectamente ganadas, el miembro de clan honra, respeta, estima y venera a sus padres. Sus padres, siendo honrados, respetados, estimados y venerados, tienen compasión de él con un buen corazón, pensando: ‘Que tengas una larga vida y mantengas un largo espacio vital’. Cuando los padres de un miembro de clan tienen compasión de él, solamente se puede esperar el crecimiento para él y no el declive.

“Además, Mahanama, con las riquezas obtenidas mediante un esfuerzo enérgico, amasadas por la fuerza de sus manos, ganadas con el sudor de su frente, rectas riquezas rectamente ganadas, el miembro de clan honra, respeta, estima y venera a su mujer e hijos, a sus esclavos, trabajadores y sirvientes. Su esposa e hijos, sus esclavos, trabajadores y sirvientes, siendo honrados, respetados, estimados y venerados, tienen compasión de él con un buen corazón, pensando: ‘Que tengas una larga vida y mantengas un largo espacio vital’. Cuando la esposa e hijos, los esclavos, trabajadores y sirvientes del miembro de clan tienen compasión de él, solamente se puede esperar el crecimiento para él y no el declive.

“Además, Mahanama, con las riquezas obtenidas mediante un esfuerzo enérgico, amasadas por la fuerza de sus manos, ganadas con el sudor de su frente, rectas riquezas rectamente ganadas, el miembro de clan honra, respeta, estima y venera a los propietarios de los campos vecinos y aquellos con los que hace negocios. Los propietarios de los campos vecinos y aquellos con los que hace negocios, siendo honrados, respetados, estimados y venerados, tienen compasión de él con un buen corazón, pensando: ‘Que tengas una larga vida y mantengas un largo espacio vital’. Cuando los propietarios de los campos vecinos y aquellos con los que el miembro del clan hace negocios tienen compasión de él, solamente se puede esperar el crecimiento para él y no el declive.

“Además, Mahanama, con las riquezas obtenidas mediante un esfuerzo enérgico, amasadas por la fuerza de sus manos, ganadas con el sudor de su frente, rectas riquezas rectamente ganadas, el miembro de clan honra, respeta, estima y venera a las deidades oblativas. Las deidades oblativas, siendo honradas, respetadas, estimadas y veneradas, tienen compasión de él con un buen corazón, pensando: ‘Que tengas una larga vida y mantengas un largo espacio vital’. Cuando las deidades oblativas tienen compasión de él, solamente se puede esperar el crecimiento para él y no el declive.

“Además, Mahanama, con las riquezas obtenidas mediante un esfuerzo enérgico, amasadas por la fuerza de sus manos, ganadas con el sudor de su frente, rectas riquezas rectamente ganadas, el miembro de clan honra, respeta, estima y venera a los ascetas y brahmanes. Los ascetas y brahmanes, siendo honrados, respetados, estimados y venerados, tienen compasión de él con un buen corazón, pensando: ‘Que tengas una larga vida y mantengas un largo espacio vital’. Cuando los ascetas y brahmanes tienen compasión de él, solamente se puede esperar el crecimiento para él y no el declive.

“Mahanama, cuando un miembro del clan—sea un khattiya consagrado como rey, un caballero del pueblo, un amo del gremio o uno de aquellos que ejercen reglas particulares sobre varios clanes― se establece en cualquiera de estas cinco cualidades, solamente se puede esperar el crecimiento y no el declive”.

Siempre cumple con sus obligaciones hacia sus padres;
Promueve el bienestar de su mujer e hijos.
Tiene cuidado de la gente de su hogar
Y de aquellos que viven dependiendo de él.
La persona sabia, caritativa y virtuosa,
Actúa por el bien de ambas clases de sus parientes,
De aquellos que pasaron de aquí
Y aquellos que aún se encuentran en este mundo.
[Beneficia a] los ascetas y brahmanes,
Y a las deidades;
Es alguien que da lugar a la alegría
Mientras vive una recta vida hogareña.
Habiendo hecho lo que es bueno,
Es digno de veneración y alabanzas.
Lo alaban en este mundo
Y después de la muerte se regocija en el cielo.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ.

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto mahāvanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi.
Vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto mahāvanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto mahāvanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.

Tena kho pana samayena sambahulā licchavikumārakā sajjāni dhanūni ādāya kukkurasaṅghaparivutā mahāvane anucaṅkamamānā anuvicaramānā addasu bhagavantaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle nisinnaṁ; disvāna sajjāni dhanūni nikkhipitvā kukkurasaṅghaṁ ekamantaṁ uyyojetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā tuṇhībhūtā tuṇhībhūtā pañjalikā bhagavantaṁ payirupāsanti.

Tena kho pana samayena sambahulā licchavikumārakā sajjāni dhanūni ādāya kukkurasaṅghaparivutā mahāvane anucaṅkamamānā anuvicaramānā addasu bhagavantaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle nisinnaṁ;
disvāna sajjāni dhanūni nikkhipitvā kukkurasaṅghaṁ ekamantaṁ uyyojetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā tuṇhībhūtā tuṇhībhūtā pañjalikā bhagavantaṁ payirupāsanti.

Tena kho pana samayena sambahulā licchavikumārakā sajjāni dhanūni ādāya kukkurasaṅghaparivutā mahāvane anucaṅkamamānā anuvicaramānā addasu bhagavantaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle nisinnaṁ; disvāna sajjāni dhanūni nikkhipitvā kukkurasaṅghaṁ ekamantaṁ uyyojetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā tuṇhībhūtā tuṇhībhūtā pañjalikā bhagavantaṁ payirupāsanti.

Tena kho pana samayena mahānāmo licchavi mahāvane jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno addasa te licchavikumārake tuṇhībhūte tuṇhībhūte pañjalike bhagavantaṁ payirupāsante; disvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo licchavi udānaṁ udānesi: “bhavissanti vajjī, bhavissanti vajjī”ti.

Tena kho pana samayena mahānāmo licchavi mahāvane jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno addasa te licchavikumārake tuṇhībhūte tuṇhībhūte pañjalike bhagavantaṁ payirupāsante;
disvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo licchavi udānaṁ udānesi:
“bhavissanti vajjī, bhavissanti vajjī”ti.

Tena kho pana samayena mahānāmo licchavi mahāvane jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno addasa te licchavikumārake tuṇhībhūte tuṇhībhūte pañjalike bhagavantaṁ payirupāsante; disvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo licchavi udānaṁ udānesi: “bhavissanti vajjī, bhavissanti vajjī”ti.

“Kiṁ pana tvaṁ, mahānāma, evaṁ vadesi: ‘bhavissanti vajjī, bhavissanti vajjī’”ti?

“Kiṁ pana tvaṁ, mahānāma, evaṁ vadesi:
‘bhavissanti vajjī, bhavissanti vajjī’”ti?

“Kiṁ pana tvaṁ, mahānāma, evaṁ vadesi: ‘bhavissanti vajjī, bhavissanti vajjī’”ti?

“Ime, bhante, licchavikumārakā caṇḍā pharusā apānubhā. *apānubhā → apajahāti (bj); apāṭubhā (sya-all, km); apajahā (pts1ed); apānutā (katthaci)Yānipi tāni kulesu paheṇakāni pahīyanti, ucchūti vā badarāti vā pūvāti vā modakāti vā saṅkulikāti vā, tāni vilumpitvā vilumpitvā khādanti; *paheṇakāni → pahenakāni (bj); pahīnakāni (si); pahīṇakāni (cck, sya1ed, km); pahiṇakāṇi (sya2ed, pts1ed) | saṅkulikāti vā → saṅgulikāti vā (bj); saṅkhalikāti vā (si); sakkhalakāti vā (pts1ed)kulitthīnampi kulakumārīnampi pacchāliyaṁ khipanti. Te dānime tuṇhībhūtā tuṇhībhūtā pañjalikā bhagavantaṁ payirupāsantī”ti.

“Ime, bhante, licchavikumārakā caṇḍā pharusā apānubhā. *apānubhā → apajahāti (bj); apāṭubhā (sya-all, km); apajahā (pts1ed); apānutā (katthaci)
Yānipi tāni kulesu paheṇakāni pahīyanti, ucchūti vā badarāti vā pūvāti vā modakāti vā saṅkulikāti vā, tāni vilumpitvā vilumpitvā khādanti; *paheṇakāni → pahenakāni (bj); pahīnakāni (si); pahīṇakāni (cck, sya1ed, km); pahiṇakāṇi (sya2ed, pts1ed) | saṅkulikāti vā → saṅgulikāti vā (bj); saṅkhalikāti vā (si); sakkhalakāti vā (pts1ed)
kulitthīnampi kulakumārīnampi pacchāliyaṁ khipanti.
Te dānime tuṇhībhūtā tuṇhībhūtā pañjalikā bhagavantaṁ payirupāsantī”ti.

“Ime, bhante, licchavikumārakā caṇḍā pharusā apānubhā. *apānubhā → apajahāti (bj); apāṭubhā (sya-all, km); apajahā (pts1ed); apānutā (katthaci)Yānipi tāni kulesu paheṇakāni pahīyanti, ucchūti vā badarāti vā pūvāti vā modakāti vā saṅkulikāti vā, tāni vilumpitvā vilumpitvā khādanti; *paheṇakāni → pahenakāni (bj); pahīnakāni (si); pahīṇakāni (cck, sya1ed, km); pahiṇakāṇi (sya2ed, pts1ed) | saṅkulikāti vā → saṅgulikāti vā (bj); saṅkhalikāti vā (si); sakkhalakāti vā (pts1ed)kulitthīnampi kulakumārīnampi pacchāliyaṁ khipanti. Te dānime tuṇhībhūtā tuṇhībhūtā pañjalikā bhagavantaṁ payirupāsantī”ti.

“Yassa kassaci, mahānāma, kulaputtassa pañca dhammā saṁvijjanti—yadi vā rañño khattiyassa muddhāvasittassa, yadi vā raṭṭhikassa pettanikassa, yadi vā senāya senāpatikassa, yadi vā gāmagāmaṇikassa, yadi vā pūgagāmaṇikassa, ye vā pana kulesu paccekādhipaccaṁ kārenti, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni. *muddhāvasittassa → muddhābhisittassa (bj, sya-all, pts1ed)

“Yassa kassaci, mahānāma, kulaputtassa pañca dhammā saṁvijjanti—
yadi vā rañño khattiyassa muddhāvasittassa, yadi vā raṭṭhikassa pettanikassa, yadi vā senāya senāpatikassa, yadi vā gāmagāmaṇikassa, yadi vā pūgagāmaṇikassa, ye vā pana kulesu paccekādhipaccaṁ kārenti, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni. *muddhāvasittassa → muddhābhisittassa (bj, sya-all, pts1ed)

“Yassa kassaci, mahānāma, kulaputtassa pañca dhammā saṁvijjanti—yadi vā rañño khattiyassa muddhāvasittassa, yadi vā raṭṭhikassa pettanikassa, yadi vā senāya senāpatikassa, yadi vā gāmagāmaṇikassa, yadi vā pūgagāmaṇikassa, ye vā pana kulesu paccekādhipaccaṁ kārenti, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni. *muddhāvasittassa → muddhābhisittassa (bj, sya-all, pts1ed)

Katame pañca?

Katame pañca?

Katame pañca?

Idha, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi mātāpitaro sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti. Tamenaṁ mātāpitaro sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti: ‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti. Mātāpitānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Idha, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi mātāpitaro sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti.
Tamenaṁ mātāpitaro sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti:
‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti.
Mātāpitānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Idha, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi mātāpitaro sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti. Tamenaṁ mātāpitaro sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti: ‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti. Mātāpitānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Puna caparaṁ, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi puttadāradāsakammakaraporise sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti. Tamenaṁ puttadāradāsakammakaraporisā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti: ‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti. Puttadāradāsakammakaraporisānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Puna caparaṁ, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi puttadāradāsakammakaraporise sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti.
Tamenaṁ puttadāradāsakammakaraporisā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti:
‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti.
Puttadāradāsakammakaraporisānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Puna caparaṁ, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi puttadāradāsakammakaraporise sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti. Tamenaṁ puttadāradāsakammakaraporisā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti: ‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti. Puttadāradāsakammakaraporisānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Puna caparaṁ, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi khettakammantasāmantasabyohāre sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti. *khettakammantasāmantasabyohāre → … sāmantasaṁvohāre (bj, pts1ed)Tamenaṁ khettakammantasāmantasabyohārā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti: ‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti. Khettakammantasāmantasabyohārānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Puna caparaṁ, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi khettakammantasāmantasabyohāre sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti. *khettakammantasāmantasabyohāre → … sāmantasaṁvohāre (bj, pts1ed)
Tamenaṁ khettakammantasāmantasabyohārā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti:
‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti.
Khettakammantasāmantasabyohārānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Puna caparaṁ, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi khettakammantasāmantasabyohāre sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti. *khettakammantasāmantasabyohāre → … sāmantasaṁvohāre (bj, pts1ed)Tamenaṁ khettakammantasāmantasabyohārā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti: ‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti. Khettakammantasāmantasabyohārānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Puna caparaṁ, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yāvatā balipaṭiggāhikā devatā sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti. Tamenaṁ balipaṭiggāhikā devatā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti: ‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti. devatānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Puna caparaṁ, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yāvatā balipaṭiggāhikā devatā sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti.
Tamenaṁ balipaṭiggāhikā devatā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti:
‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti.
devatānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Puna caparaṁ, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yāvatā balipaṭiggāhikā devatā sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti. Tamenaṁ balipaṭiggāhikā devatā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti: ‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti. devatānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Puna caparaṁ, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi samaṇabrāhmaṇe sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti. Tamenaṁ samaṇabrāhmaṇā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti: ‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti. Samaṇabrāhmaṇānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Puna caparaṁ, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi samaṇabrāhmaṇe sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti.
Tamenaṁ samaṇabrāhmaṇā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti:
‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti.
Samaṇabrāhmaṇānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Puna caparaṁ, mahānāma, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi samaṇabrāhmaṇe sakkaroti garuṁ karoti māneti pūjeti. Tamenaṁ samaṇabrāhmaṇā sakkatā garukatā mānitā pūjitā kalyāṇena manasā anukampanti: ‘ciraṁ jīva, dīghamāyuṁ pālehī’ti. Samaṇabrāhmaṇānukampitassa, mahānāma, kulaputtassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Yassa kassaci, mahānāma, kulaputtassa ime pañca dhammā saṁvijjanti—yadi vā rañño khattiyassa muddhābhisittassa, yadi vā raṭṭhikassa pettanikassa, yadi vā senāya senāpatikassa, yadi vā gāmagāmaṇikassa, yadi vā pūgagāmaṇikassa, ye vā pana kulesu paccekādhipaccaṁ kārenti, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihānīti.

Yassa kassaci, mahānāma, kulaputtassa ime pañca dhammā saṁvijjanti—
yadi vā rañño khattiyassa muddhābhisittassa, yadi vā raṭṭhikassa pettanikassa, yadi vā senāya senāpatikassa, yadi vā gāmagāmaṇikassa, yadi vā pūgagāmaṇikassa, ye vā pana kulesu paccekādhipaccaṁ kārenti, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihānīti.

Yassa kassaci, mahānāma, kulaputtassa ime pañca dhammā saṁvijjanti—yadi vā rañño khattiyassa muddhābhisittassa, yadi vā raṭṭhikassa pettanikassa, yadi vā senāya senāpatikassa, yadi vā gāmagāmaṇikassa, yadi vā pūgagāmaṇikassa, ye vā pana kulesu paccekādhipaccaṁ kārenti, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihānīti.

Mātāpitukiccakaro, puttadārahito sadā; Antojanassa atthāya, ye cassa anujīvino.

Mātāpitukiccakaro,
puttadārahito sadā;
Antojanassa atthāya,
ye cassa anujīvino.

Mātāpitukiccakaro, puttadārahito sadā; Antojanassa atthāya, ye cassa anujīvino.

Ubhinnañceva atthāya, Vadaññū hoti sīlavā; Ñātīnaṁ pubbapetānaṁ, Diṭṭhe dhamme ca jīvataṁ. *Diṭṭhe dhamme → diṭṭhadhamme (bj) | jīvataṁ → jīvinaṁ (bj); jīvitaṁ (sya1ed, sya2ed, km, pts1ed, mr)

Ubhinnañceva atthāya,
Vadaññū hoti sīlavā;
Ñātīnaṁ pubbapetānaṁ,
Diṭṭhe dhamme ca jīvataṁ. *Diṭṭhe dhamme → diṭṭhadhamme (bj) | jīvataṁ → jīvinaṁ (bj); jīvitaṁ (sya1ed, sya2ed, km, pts1ed, mr)

Ubhinnañceva atthāya, Vadaññū hoti sīlavā; Ñātīnaṁ pubbapetānaṁ, Diṭṭhe dhamme ca jīvataṁ. *Diṭṭhe dhamme → diṭṭhadhamme (bj) | jīvataṁ → jīvinaṁ (bj); jīvitaṁ (sya1ed, sya2ed, km, pts1ed, mr)

Samaṇānaṁ brāhmaṇānaṁ, devatānañca paṇḍito; Vittisañjanano hoti, dhammena gharamāvasaṁ.

Samaṇānaṁ brāhmaṇānaṁ,
devatānañca paṇḍito;
Vittisañjanano hoti,
dhammena gharamāvasaṁ.

Samaṇānaṁ brāhmaṇānaṁ, devatānañca paṇḍito; Vittisañjanano hoti, dhammena gharamāvasaṁ.

So karitvāna kalyāṇaṁ, pujjo hoti pasaṁsiyo; Idheva naṁ pasaṁsanti, pecca sagge pamodatī”ti.

So karitvāna kalyāṇaṁ,
pujjo hoti pasaṁsiyo;
Idheva naṁ pasaṁsanti,
pecca sagge pamodatī”ti.

So karitvāna kalyāṇaṁ, pujjo hoti pasaṁsiyo; Idheva naṁ pasaṁsanti, pecca sagge pamodatī”ti.

Aṭṭhamaṁ.

Aṭṭhamaṁ.

Aṭṭhamaṁ.

AnteriorTemas para la revisión periódicaAN 5.57·AbhiṇhapaccavekkhitabbaṭhānasuttaTemas sobre los que vale la pena reflexionar regularmente, ya sea como persona laica o renunciante.SiguienteRenunció siendo anciano (1.º)AN 5.59·PaṭhamavuḍḍhapabbajitasuttaCosas que son difíciles de encontrar en alguien que ha renunciado siendo viejo.

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Isidatta.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}