“Monjes, he aquí estas cinco clases de guerreros que se encuentran en el mundo. Y, ¿cuáles son esas cinco? He aquí, monjes, algún guerrero toma una espada y el escudo, se arma con el arco y la aljaba, y entra en la riña de la batalla. Se esfuerza y lucha en la batalla, pero sus enemigos lo matan y acaban con él. He aquí, monjes, semejante guerrero. Ésta es la primera clase de guerrero que se encuentra en el mundo.
“Además, monjes, he aquí, algún otro guerrero toma una espada y el escudo, se arma con el arco y la aljaba, y entra en la riña de la batalla. Se esfuerza y lucha en la batalla, pero sus enemigos lo hieren. [Sus camaradas] lo sacan afuera y lo llevan junto a sus familiares. Y, mientras es llevado hacia sus familiares, muere antes de llegar allí. He aquí, monjes, semejante guerrero. Ésta es la segunda clase de guerrero que se encuentra en el mundo.
“Además, monjes, he aquí, algún otro guerrero toma una espada y el escudo, se arma con el arco y la aljaba, y entra en la riña de la batalla. Se esfuerza y lucha en la batalla, pero sus enemigos lo hieren. [Sus camaradas] lo sacan afuera y lo llevan junto a sus familiares. Y sus familiares lo alimentan y lo cuidan, pero mientras ellos están haciendo eso, se muere a causa de esta herida. He aquí, monjes, semejante guerrero. Ésta es la tercera clase de guerrero que se encuentra en el mundo.
“Además, monjes, he aquí, algún otro guerrero toma una espada y el escudo, se arma con el arco y la aljaba, y entra en la riña de la batalla. Se esfuerza y lucha en la batalla, pero sus enemigos lo hieren. [Sus camaradas] lo sacan afuera y lo llevan junto a sus familiares. Y sus familiares lo alimentan y lo cuidan, razón por la cual se recupera de su herida. He aquí, monjes, semejante guerrero. Ésta es la cuarta clase de guerrero que se encuentra en el mundo.
“Además, monjes, he aquí, algún otro guerrero toma una espada y el escudo, se arma con el arco y la aljaba, y entra en la riña de la batalla. Habiendo triunfado en esa batalla, emerge victorioso, instalándose como jefe de la batalla. He aquí, monjes, semejante guerrero. Ésta es la quinta clase de guerrero que se encuentra en el mundo.
“Éstas son, monjes, las cinco clases de guerreros que se encuentran en el mundo.
“De la misma manera, monjes, he aquí estas cinco clases de personas similares a los guerreros, que se encuentran entre los monjes. Y, ¿cuáles son esas cinco?
“He aquí, monjes, algún monje mora dependiendo de cierto pueblo o ciudad. Por la mañana temprano se viste, toma su hábito exterior y el cuenco, y entra a aquel pueblo o ciudad en búsqueda de la comida de las limosnas con el cuerpo, el habla y la mente sin vigilancia, sin haber establecido la atención consciente y con sus facultades irrestrictas. Entonces, ve a una mujer con su vestido desordenado y atavío suelto. Y cuando la ve así, la lujuria invade su mente. Con una mente invadida por la lujuria, tiene relación sexual con ella, sin haber revelado su debilidad y abandonado [previamente] el entrenamiento. Yo declaro que esta persona es como el guerrero que toma una espada y el escudo, se arma con el arco y la aljaba, y entra en la riña de la batalla, y cuyos enemigos lo matan y acaban con él mientras se esfuerza y lucha en la batalla. He aquí, monjes, semejante persona. Ésta es la primera clase de persona, semejante al guerrero, que se encuentra entre los monjes.
“Además, monjes, he aquí algún otro monje mora dependiendo de cierto pueblo o ciudad. Por la mañana temprano se viste, toma su hábito exterior y el cuenco, y entra a aquel pueblo o ciudad en búsqueda de la comida de las limosnas con el cuerpo, el habla y la mente sin vigilancia, sin haber establecido la atención consciente y con sus facultades irrestrictas. Entonces, ve a una mujer con su vestido desordenado y atavío suelto. Y cuando la ve así, la lujuria invade su mente. Con una mente invadida por la lujuria, se quema corporal y mentalmente [con la fiebre de la lujuria] y piensa así: ‘Voy a retornar al monasterio y voy a informar a los monjes: «Amigos, estoy obsesionado por la lujuria, oprimido por la lujuria. No puedo mantener la vida espiritual. Habiendo revelado mi debilidad, voy a abandonar el entrenamiento y retornaré al estilo de vida inferior»'. Y mientras retorna al monasterio, aún antes de llegar ahí, revela su debilidad, abandona el entrenamiento y retorna estilo de vida inferior. Yo declaro que esta persona es como el guerrero que toma una espada y el escudo, se arma con el arco y la aljaba, y entra en la riña de la batalla, y es herido por sus enemigos mientras se esfuerza y lucha en la batalla, por lo cual [sus camaradas] lo sacan afuera y lo llevan junto a sus familiares, pero él muere mientras es llevado hacia sus familiares, antes de llegar allí. He aquí, monjes, semejante persona. Ésta es la segunda clase de persona, semejante al guerrero, que se encuentra entre los monjes.
“Además, monjes, he aquí algún otro monje mora dependiendo de cierto pueblo o ciudad. Por la mañana temprano se viste, toma su hábito exterior y el cuenco, y entra a aquel pueblo o ciudad en búsqueda de la comida de las limosnas con el cuerpo, el habla y la mente sin vigilancia, sin haber establecido la atención consciente y con sus facultades irrestrictas. Entonces, ve a una mujer con su vestido desordenado y atavío suelto. Y cuando la ve así, la lujuria invade su mente. Con una mente invadida por la lujuria, se quema corporal y mentalmente [con la fiebre de la lujuria] y piensa así: ‘Voy a retornar al monasterio y voy a informar a los monjes: «Amigos, estoy obsesionado por la lujuria, oprimido por la lujuria. No puedo mantener la vida espiritual. Habiendo revelado mi debilidad, voy a abandonar el entrenamiento y retornaré al estilo de vida inferior»’. Entonces, retorna al monasterio e informa a los monjes: ‘Amigos, estoy obsesionado por la lujuria, oprimido por la lujuria. No puedo mantener la vida espiritual. Habiendo revelado mi debilidad, voy a abandonar el entrenamiento y retornaré al estilo de vida inferior’. Entonces, sus compañeros monjes le exhortan y le instruyen así: ‘Amigo, el Bienaventurado declaró que los placeres sensuales proveen muy poca gratificación, pero mucho sufrimiento y angustia, y el peligro en ellos es mayor. A través del símil del esqueleto, el Bienaventurado declaró que los placeres sensuales proveen muy poca gratificación, pero mucho sufrimiento y angustia, y el peligro en ellos es mayor. A través del símil de la pieza de carne… A través del símil de la antorcha de hierba… A través del símil del pozo de carbón… A través del símil del sueño… A través del símil de los bienes prestados… A través del símil de las frutas en el árbol… A través del símil del cuchillo y la piedra de carnicero… A través del símil de la estaca de la hoguera… A través del símil de la estaca de la cabeza de la serpiente, el Bienaventurado declaró que los placeres sensuales proveen muy poca gratificación, pero mucho sufrimiento y angustia, y el peligro en ellos es mayor. Disfruta de la vida espiritual. No pienses que no eres capaz de seguir el entrenamiento, no lo abandones y no vuelvas al estilo de vida inferior’. Mientras está siendo exhortado e instruido así por sus compañeros monjes, protesta: ‘Aunque el Bienaventurado haya declarado que los placeres sensuales proveen muy poca gratificación, pero mucho sufrimiento y angustia, y el peligro en ellos es mayor, yo no soy capaz de mantener la vida espiritual. Habiendo revelado mi debilidad, voy a abandonar el entrenamiento y retornaré al estilo de vida inferior’. Y habiendo revelado su debilidad, abandona el entrenamiento y retorna al estilo de vida inferior. Yo declaro que esta persona es como el guerrero que toma una espada y el escudo, se arma con el arco y la aljaba, y entra en la riña de la batalla y es herido por sus enemigos mientras se esfuerza y lucha en la batalla, razón por la cual [sus camaradas] lo sacan afuera y lo llevan junto a sus familiares, los cuales lo alimentan y lo cuidan, pero mientras ellos están haciendo eso, se muere a causa de esta herida. He aquí, monjes, semejante persona. Ésta es la tercera clase de persona, semejante al guerrero, que se encuentra entre los monjes.
“Además, monjes, he aquí algún otro monje mora dependiendo de cierto pueblo o ciudad. Por la mañana temprano se viste, toma su hábito exterior y el cuenco, y entra a aquel pueblo o ciudad en búsqueda de la comida de las limosnas con el cuerpo, el habla y la mente sin vigilancia, sin haber establecido la atención consciente y con sus facultades irrestrictas. Entonces, ve a una mujer con su vestido desordenado y atavío suelto. Y cuando la ve así, la lujuria invade su mente. Con una mente invadida por la lujuria, se quema corporal y mentalmente [con la fiebre de la lujuria] y piensa así: ‘Voy a retornar al monasterio y voy a informar a los monjes: «Amigos, estoy obsesionado por la lujuria, oprimido por la lujuria. No puedo mantener la vida espiritual. Habiendo revelado mi debilidad, voy a abandonar el entrenamiento y retornaré al estilo de vida inferior»’. Entonces, retorna al monasterio e informa a los monjes: ‘Amigos, estoy obsesionado por la lujuria, oprimido por la lujuria. No puedo mantener la vida espiritual. Habiendo revelado mi debilidad, voy a abandonar el entrenamiento y retornaré al estilo de vida inferior’. Entonces, sus compañeros monjes le exhortan y le instruyen así: ‘Amigo, el Bienaventurado declaró que los placeres sensuales proveen muy poca gratificación, pero mucho sufrimiento y angustia, y el peligro en ellos es mayor. A través del símil de esqueleto, el Bienaventurado declaró que los placeres sensuales proveen muy poca gratificación, pero mucho sufrimiento y angustia, y el peligro en ellos es mayor. A través del símil de la pieza de carne… A través del símil de la antorcha de hierba… A través del símil del pozo de carbón… A través del símil del sueño… A través del símil de los bienes prestados… A través del símil de las frutas en el árbol… A través del símil del cuchillo y la piedra de carnicero… A través del símil de la estaca de la hoguera… A través del símil de la estaca de la cabeza de la serpiente, el Bienaventurado declaró que los placeres sensuales proveen muy poca gratificación, pero mucho sufrimiento y angustia, y el peligro en ellos es mayor. Disfruta de la vida espiritual. No pienses que no eres capaz de seguir el entrenamiento, no lo abandones y no vuelvas al estilo de vida inferior’. Mientras está siendo exhortado e instruido así por sus compañeros monjes, protesta: ‘Voy a procurar hacerlo, amigos, voy a tener cuidado con eso, voy a disfrutarlo. No pensaré que soy incapaz de seguir el entrenamiento, no lo abandonaré ni regresaré al estilo de vida inferior’. Yo declaro que esta persona es como el guerrero que toma una espada y el escudo, se arma con el arco y la aljaba, y entra en la riña de la batalla y es herido por sus enemigos mientras se esfuerza y lucha en la batalla, razón por la cual [sus camaradas] lo sacan afuera y lo llevan junto a sus familiares, los cuales lo alimentan y lo cuidan, y por eso se recupera de su herida. He aquí, monjes, semejante persona. Ésta es la cuarta clase de persona, semejante al guerrero, que se encuentra entre los monjes.
“Finalmente, monjes, he aquí algún otro monje mora dependiendo de cierto pueblo o ciudad. Por la mañana temprano se viste, toma su hábito exterior y el cuenco, y entra a aquel pueblo o ciudad en búsqueda de la comida de las limosnas con el cuerpo, el habla y la mente resguardados, con la atención consciente establecida y con sus facultades restringidas. Habiendo visto una forma con el ojo, no se aferra ni a sus marcas ni características. Siendo que, si dejase la facultad del ojo irrestricta, malos y perjudiciales estados de nostalgia y melancolía lo invadirían, practica la restricción sobre ella, resguarda la facultad del ojo y se compromete a restringir la facultad del ojo. Habiendo escuchado un sonido con el oído… Habiendo olido un olor con la nariz… Habiendo saboreado un sabor con la lengua… Habiendo sentido un objeto táctil con el cuerpo… Habiendo conocido un fenómeno mental con la mente, no se aferra ni a sus marcas ni características. Siendo que, si dejase la facultad de la mente irrestricta, malos y perjudiciales estados de nostalgia y melancolía lo invadirían, practica la restricción sobre ella, resguarda la facultad de la mente y se compromete a restringir la facultad de la mente. Y después de su comida, al retornar de su ronda en búsqueda de la comida de las limosnas, recurre a una morada apartada: al bosque, al pie de un árbol, a la montaña, al barranco, a la cueva de la montaña, al cementerio, a la espesura de la jungla, al espacio abierto o al montículo de paja. Al haberse ido al bosque, al pie de un árbol o a una choza vacía, se sienta, cruzando las piernas plegadas, enderezando su cuerpo y estableciendo su atención consciente enfrente de él. Y habiendo abandonado el anhelo por el mundo, mora con la mente libre de anhelo; purifica su mente del anhelo. Habiendo abandonado la animadversión y el odio, mora con la mente libre de la animadversión y el odio, compasivo por el bienestar de todos los seres vivos; purifica su mente de la animadversión y el odio. Habiendo abandonado la apatía y somnolencia, mora con la mente libre de apatía y somnolencia, percibiendo la luz, con la atención consciente y clara comprensión; purifica su mente de la apatía y somnolencia. Habiendo abandonado la inquietud y el remordimiento, mora sin agitación, con la mente internamente pacífica; purifica su mente de la inquietud y el remordimiento. Habiendo abandonado la duda, mora trascendiendo la duda, sin perplejidad acerca de los beneficiosos estados mentales; purifica su mente de la duda.
“Habiendo abandonado estos cinco impedimentos, obstáculos de la mente, cosas que debilitan la sabiduría, recluido de los placeres sensoriales, recluido de los perjudiciales estados mentales, entra y permanece en el primer jhana… Complacido, alivia su picazón. Al calmarse el pensamiento aplicado y sostenido, entra y permanece en el segundo jhana… el tercer jhana… el cuarto jhana ni penoso ni placentero, que tiene la purificación de la atención consciente mediante la ecuanimidad.
“Cuando su mente es así concentrada, purificada, limpia, sin mancha, libre de contaminación, maleable, manejable y firme, imperturbable, la dirige hacia el conocimiento de la destrucción de las corrupciones. Entonces, entiende esto tal como realmente es: ‘Esta es la insatisfacción’. Entiende esto tal como realmente es: ‘Este es el origen de la insatisfacción’. Entiende esto tal como realmente es: ‘Este es el cese de la insatisfacción’. Entiende esto tal como realmente es: ‘Este es el sendero que conduce al cese de la insatisfacción’. También entiende esto tal como realmente es: ‘Estas son las corrupciones’. Entiende esto tal como realmente es: ‘Este es el origen de las corrupciones’. Entiende esto tal como realmente es: ‘Este es el cese de las corrupciones’. Entiende esto tal como realmente es: ‘Este es el sendero que conduce al cese de las corrupciones’. Cuando conoce y ve así, su mente se libera de la corrupción del deseo sensual, de la corrupción de la existencia y de la corrupción de la ignorancia. Cuando está liberada, llega este conocimiento: ‘[Está] liberada’. Y él comprende esto: ‘Destruido está el nacimiento, la vida espiritual ha sido vivida, lo que se tenía que hacer, ha sido realizado, he aquí no hay futuros estados de existencia’. Esta es su victoria en la batalla.
“Monjes, yo declaro que semejante persona es como el guerrero que toma una espada y el escudo, se arma con el arco y la aljaba, y entra en la riña de la batalla y, habiendo triunfado en esa batalla, emerge victorioso, instalándose como jefe de la batalla. He aquí, monjes, semejante persona. Ésta es la quinta clase de persona, semejante al guerrero, que se encuentra entre los monjes.
“Estas son, monjes, las cinco clases de personas similares a los guerreros, que se encuentran entre los monjes”.
“Pañcime, bhikkhave, yodhājīvā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame pañca?
“Pañcime, bhikkhave, yodhājīvā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
“Pañcime, bhikkhave, yodhājīvā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame pañca?
Idha, bhikkhave, ekacco yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati. So tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati. Tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ.
Idha, bhikkhave, ekacco yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati.
So tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati.
Tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti.
Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti.
Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ.
Idha, bhikkhave, ekacco yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati. So tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati. Tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ.
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati. So tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati. Tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti; *upalikkhanti → upalikhanti (mr)apanetvā ñātakānaṁ nenti. So ñātakehi nīyamāno appatvāva ñātake antarāmagge kālaṁ karoti. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ.
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati.
So tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati.
Tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti; *upalikkhanti → upalikhanti (mr)
apanetvā ñātakānaṁ nenti.
So ñātakehi nīyamāno appatvāva ñātake antarāmagge kālaṁ karoti.
Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti.
Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ.
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati. So tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati. Tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti; *upalikkhanti → upalikhanti (mr)apanetvā ñātakānaṁ nenti. So ñātakehi nīyamāno appatvāva ñātake antarāmagge kālaṁ karoti. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ.
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati. So tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati. Tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti; apanetvā ñātakānaṁ nenti. Tamenaṁ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno teneva ābādhena kālaṁ karoti. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ.
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati.
So tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati.
Tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti;
apanetvā ñātakānaṁ nenti.
Tamenaṁ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti.
So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno teneva ābādhena kālaṁ karoti.
Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti.
Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ.
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati. So tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati. Tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti; apanetvā ñātakānaṁ nenti. Tamenaṁ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno teneva ābādhena kālaṁ karoti. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ.
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati. So tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati. Tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti; apanetvā ñātakānaṁ nenti. Tamenaṁ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno vuṭṭhāti tamhā ābādhā. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ.
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati.
So tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati.
Tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti;
apanetvā ñātakānaṁ nenti.
Tamenaṁ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti.
So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno vuṭṭhāti tamhā ābādhā.
Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti.
Ayaṁ, bhikkhave, catuttho yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ.
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati. So tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati. Tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti; apanetvā ñātakānaṁ nenti. Tamenaṁ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno vuṭṭhāti tamhā ābādhā. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ.
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati. So taṁ saṅgāmaṁ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṁ ajjhāvasati. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. Ime kho, bhikkhave, pañca yodhājīvā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati.
So taṁ saṅgāmaṁ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṁ ajjhāvasati.
Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti.
Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ.
Ime kho, bhikkhave, pañca yodhājīvā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati. So taṁ saṅgāmaṁ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṁ ajjhāvasati. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco yodhājīvo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo yodhājīvo santo saṁvijjamāno lokasmiṁ. Ime kho, bhikkhave, pañca yodhājīvā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcime yodhājīvūpamā puggalā santo saṁvijjamānā bhikkhūsu. *pañcime → pañca (bj)Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā. Tassa taṁ mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsitena cittena sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvikatvā methunaṁ dhammaṁ paṭisevati.
Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcime yodhājīvūpamā puggalā santo saṁvijjamānā bhikkhūsu. *pañcime → pañca (bj)
Idha, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati.
So pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi.
So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā.
Tassa taṁ mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti.
So rāgānuddhaṁsitena cittena sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvikatvā methunaṁ dhammaṁ paṭisevati.
Evamevaṁ kho, bhikkhave, pañcime yodhājīvūpamā puggalā santo saṁvijjamānā bhikkhūsu. *pañcime → pañca (bj)Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā. Tassa taṁ mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsitena cittena sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvikatvā methunaṁ dhammaṁ paṭisevati.
Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati, so tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu.
Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati, so tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti.
Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu.
Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati, so tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare hananti pariyāpādenti; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, paṭhamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu.
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā. Tassa taṁ mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsitena cittena pariḍayhateva kāyena pariḍayhati cetasā. Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ āroceyyaṁ—
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati.
So pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi.
So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā.
Tassa taṁ mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti.
So rāgānuddhaṁsitena cittena pariḍayhateva kāyena pariḍayhati cetasā.
‘yannūnāhaṁ ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ āroceyyaṁ—
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā. Tassa taṁ mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsitena cittena pariḍayhateva kāyena pariḍayhati cetasā. Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ āroceyyaṁ—
rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ; *rāgapariyuṭṭhitomhi → rāgāyitomhi (bj, sya-all, km) | sandhāretuṁ → santānetuṁ (bj, sya-all, pts1ed)sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti. So ārāmaṁ gacchanto appatvāva ārāmaṁ antarāmagge sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati.
rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ; *rāgapariyuṭṭhitomhi → rāgāyitomhi (bj, sya-all, km) | sandhāretuṁ → santānetuṁ (bj, sya-all, pts1ed)
sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti.
So ārāmaṁ gacchanto appatvāva ārāmaṁ antarāmagge sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati.
rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ; *rāgapariyuṭṭhitomhi → rāgāyitomhi (bj, sya-all, km) | sandhāretuṁ → santānetuṁ (bj, sya-all, pts1ed)sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti. So ārāmaṁ gacchanto appatvāva ārāmaṁ antarāmagge sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati.
Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati, so tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti; apanetvā ñātakānaṁ nenti. So ñātakehi nīyamāno appatvāva ñātake antarāmagge kālaṁ karoti; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu.
Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati, so tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti; apanetvā ñātakānaṁ nenti. So ñātakehi nīyamāno appatvāva ñātake antarāmagge kālaṁ karoti; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti.
Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu.
Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati, so tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti; apanetvā ñātakānaṁ nenti. So ñātakehi nīyamāno appatvāva ñātake antarāmagge kālaṁ karoti; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu.
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā. Tassa taṁ mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsitena cittena pariḍayhateva kāyena pariḍayhati cetasā. Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ āroceyyaṁ—
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati.
So pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi.
So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā.
Tassa taṁ mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti.
So rāgānuddhaṁsitena cittena pariḍayhateva kāyena pariḍayhati cetasā.
‘yannūnāhaṁ ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ āroceyyaṁ—
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā. Tassa taṁ mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsitena cittena pariḍayhateva kāyena pariḍayhati cetasā. Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ āroceyyaṁ—
rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ; sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti. So ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ āroceti: ‘rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ; sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti.
rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ;
sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti.
So ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ āroceti:
‘rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ;
sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti.
rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ; sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti. So ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ āroceti: ‘rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ; sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti.
Tamenaṁ sabrahmacārī ovadanti anusāsanti: ‘appassādā, āvuso, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. *bahupāyāsā → bahūpāyāsā (bj, sya-all, km, pts1ed)Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Maṁsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Abhiramatāyasmā brahmacariye; māyasmā sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattī’ti.
Tamenaṁ sabrahmacārī ovadanti anusāsanti:
‘appassādā, āvuso, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. *bahupāyāsā → bahūpāyāsā (bj, sya-all, km, pts1ed)
Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Maṁsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Abhiramatāyasmā brahmacariye;
māyasmā sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattī’ti.
Tamenaṁ sabrahmacārī ovadanti anusāsanti: ‘appassādā, āvuso, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. *bahupāyāsā → bahūpāyāsā (bj, sya-all, km, pts1ed)Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Maṁsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Abhiramatāyasmā brahmacariye; māyasmā sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattī’ti.
So sabrahmacārīhi evaṁ ovadiyamāno evaṁ anusāsiyamāno evamāha: ‘kiñcāpi, āvuso, appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo; atha kho nevāhaṁ sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ, sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti. So sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati.
So sabrahmacārīhi evaṁ ovadiyamāno evaṁ anusāsiyamāno evamāha:
‘kiñcāpi, āvuso, appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo;
atha kho nevāhaṁ sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ, sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti.
So sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati.
So sabrahmacārīhi evaṁ ovadiyamāno evaṁ anusāsiyamāno evamāha: ‘kiñcāpi, āvuso, appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo; atha kho nevāhaṁ sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ, sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti. So sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati.
Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati, so tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti; apanetvā ñātakānaṁ nenti, tamenaṁ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno teneva ābādhena kālaṁ karoti; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu.
Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati, so tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti; apanetvā ñātakānaṁ nenti, tamenaṁ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno teneva ābādhena kālaṁ karoti; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti.
Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu.
Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati, so tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti; apanetvā ñātakānaṁ nenti, tamenaṁ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno teneva ābādhena kālaṁ karoti; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, tatiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu.
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā. Tassa taṁ mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsitena cittena pariḍayhateva kāyena pariḍayhati cetasā. Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ āroceyyaṁ—
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati.
So pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi.
So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā.
Tassa taṁ mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti.
So rāgānuddhaṁsitena cittena pariḍayhateva kāyena pariḍayhati cetasā.
‘yannūnāhaṁ ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ āroceyyaṁ—
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṁvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṁ dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā. Tassa taṁ mātugāmaṁ disvā dunnivatthaṁ vā duppārutaṁ vā rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. So rāgānuddhaṁsitena cittena pariḍayhateva kāyena pariḍayhati cetasā. Tassa evaṁ hoti: ‘yannūnāhaṁ ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ āroceyyaṁ—
rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ; sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti. So ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ āroceti: ‘rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ; sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti.
rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ;
sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti.
So ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ āroceti:
‘rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ;
sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti.
rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ; sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti. So ārāmaṁ gantvā bhikkhūnaṁ āroceti: ‘rāgapariyuṭṭhitomhi, āvuso, rāgapareto, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ; sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti.
Tamenaṁ sabrahmacārī ovadanti anusāsanti: ‘appassādā, āvuso, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Maṁsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā …pe… tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā … aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā … supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā … yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā … rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā … asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā … sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā … sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Abhiramatāyasmā brahmacariye; māyasmā sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattī’ti.
Tamenaṁ sabrahmacārī ovadanti anusāsanti:
‘appassādā, āvuso, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Maṁsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā …pe… tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā … aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā … supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā … yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā … rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā … asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā … sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā … sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Abhiramatāyasmā brahmacariye;
māyasmā sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattī’ti.
Tamenaṁ sabrahmacārī ovadanti anusāsanti: ‘appassādā, āvuso, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Maṁsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā …pe… tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā … aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā … supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā … yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā … rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā … asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā … sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā … sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Abhiramatāyasmā brahmacariye; māyasmā sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattī’ti.
So sabrahmacārīhi evaṁ ovadiyamāno evaṁ anusāsiyamāno evamāha: ‘ussahissāmi, āvuso, vāyamissāmi, āvuso, abhiramissāmi, āvuso. Na dānāhaṁ, āvuso, sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti.
So sabrahmacārīhi evaṁ ovadiyamāno evaṁ anusāsiyamāno evamāha:
‘ussahissāmi, āvuso, vāyamissāmi, āvuso, abhiramissāmi, āvuso.
Na dānāhaṁ, āvuso, sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti.
So sabrahmacārīhi evaṁ ovadiyamāno evaṁ anusāsiyamāno evamāha: ‘ussahissāmi, āvuso, vāyamissāmi, āvuso, abhiramissāmi, āvuso. Na dānāhaṁ, āvuso, sikkhādubbalyaṁ āvikatvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’ti.
Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati, so tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti; apanetvā ñātakānaṁ nenti, tamenaṁ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno vuṭṭhāti tamhā ābādhā; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu.
Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati, so tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti; apanetvā ñātakānaṁ nenti, tamenaṁ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno vuṭṭhāti tamhā ābādhā; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi.
Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti.
Ayaṁ, bhikkhave, catuttho yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu.
Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati, so tasmiṁ saṅgāme ussahati vāyamati, tamenaṁ ussahantaṁ vāyamantaṁ pare upalikkhanti, tamenaṁ apanenti; apanetvā ñātakānaṁ nenti, tamenaṁ ñātakā upaṭṭhahanti paricaranti. So ñātakehi upaṭṭhahiyamāno paricariyamāno vuṭṭhāti tamhā ābādhā; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, catuttho yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu.
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati rakkhiteneva kāyena rakkhitāya vācāya rakkhitena cittena upaṭṭhitāya satiyā saṁvutehi indriyehi. So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṁ; cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṁ; manindriye saṁvaraṁ āpajjati. So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṁ loke pahāya …pe… so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati.
So pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati rakkhiteneva kāyena rakkhitāya vācāya rakkhitena cittena upaṭṭhitāya satiyā saṁvutehi indriyehi.
So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.
Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṁ; cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati.
ghānena gandhaṁ ghāyitvā …
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …
manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.
Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṁ; manindriye saṁvaraṁ āpajjati.
So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto
vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ.
So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.
So abhijjhaṁ loke pahāya …pe… so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe
vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Puna caparaṁ, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati. So pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisati rakkhiteneva kāyena rakkhitāya vācāya rakkhitena cittena upaṭṭhitāya satiyā saṁvutehi indriyehi. So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṁ; cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṁ; manindriye saṁvaraṁ āpajjati. So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṁ loke pahāya …pe… so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānāti.
So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti.
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe…
nāparaṁ itthattāyāti pajānāti.
So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… nāparaṁ itthattāyāti pajānāti.
Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati, so taṁ saṅgāmaṁ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṁ ajjhāvasati; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu.
Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati, so taṁ saṅgāmaṁ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṁ ajjhāvasati; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi.
Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti.
Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu.
Seyyathāpi so, bhikkhave, yodhājīvo asicammaṁ gahetvā dhanukalāpaṁ sannayhitvā viyūḷhaṁ saṅgāmaṁ otarati, so taṁ saṅgāmaṁ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṁ ajjhāvasati; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco puggalo hoti. Ayaṁ, bhikkhave, pañcamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṁvijjamāno bhikkhūsu.
Ime kho, bhikkhave, pañca yodhājīvūpamā puggalā santo saṁvijjamānā bhikkhūsū”ti.
Ime kho, bhikkhave, pañca yodhājīvūpamā puggalā santo saṁvijjamānā bhikkhūsū”ti.
Ime kho, bhikkhave, pañca yodhājīvūpamā puggalā santo saṁvijjamānā bhikkhūsū”ti.