KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
17. El capítulo sobre el resentimiento

Bhaddaji

Aṅguttara Nikāya
17. Āghātavagga
Bhaddajisutta
Discursos Numerados
17. El capítulo sobre el resentimiento
Bhaddaji
Aṅguttara Nikāya
17. Āghātavagga
Bhaddajisutta
Bhaddaji

Ānanda pregunta a Bhaddaji sobre los mejores objetos sensoriales y corrige su respuesta.

Ruta suttaAN 5.170Sutta Piṭaka › Aṅguttara Nikāya › 5. Pañcakanipāta › 4. Catutthapaṇṇāsaka › 17. Āghātavagga › Bhaddajisutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an5.170/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

En una ocasión, el Venerable Ananda estaba morando en el parque de Ghosita, cerca de Kosambi. Entonces, el Venerable Bhaddaji se acercó al Venerable Ananda e intercambió con él cordiales saludos. Cuando concluyeron estos amables saludos y palabras de bienvenida, se sentó a un lado y el Venerable Ananda le dijo:

“Amigo Bhaddaji, ¿cuál es la visión suprema? ¿Cuál es la suprema clase de sonido? ¿Cuál es la suprema felicidad? ¿Cuál es la suprema percepción? ¿Cuál es el supremo entre los estados de existencia?”.

“He aquí, amigo, está el Brahma, el vencedor, el invicto, el visionario universal, el portador del poder. Lograr ver al Brahma es la visión suprema. He aquí están los devas de la corriente resplandeciente, bañados e inundados en la felicidad. A veces ellos pronuncian una exclamación gozosa: ‘¡Oh, qué felicidad! ¡Oh, qué felicidad!’. Lograr escuchar aquel sonido es el sonido supremo. He aquí están los devas de la gloria refulgente. Siendo felices, experimentan una felicidad muy pacífica; esta es la felicidad suprema. He aquí están los devas de la base de la nada: esta es la percepción suprema. He aquí los devas de la base de la ni-percepción-ni-no-percepción: este es el supremo estado de existencia”.

“Entonces, Venerable Bhaddaji, ¿manifiesta el acuerdo con la multitud acerca de esto?”.

“El Venerable Ananda es instruido, así que acláreme esto por sí mismo”.

“Entonces escuche, amigo Bhaddaji, y preste atención que voy a hablar”.

“Sí, amigo”, respondió el Venerable Bhaddaji y el Venerable Ananda continuó:

“De cualquier manera, amigo, que uno vea y que después ocurra la destrucción de las contaminaciones, ésta es la visión suprema. De cualquier manera que uno escuche y que después ocurra la destrucción de las contaminaciones, ésta es la suprema clase de sonido. De cualquier manera que uno sea feliz y que después ocurra la destrucción de las contaminaciones, ésta es la felicidad suprema. De cualquier manera que uno perciba y que después ocurra la destrucción de las contaminaciones, ésta es la suprema percepción. De cualquier manera que uno exista y que después ocurra la destrucción de las contaminaciones, éste es el supremo estado de existencia”.

Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā bhaddaji yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ bhaddajiṁ āyasmā ānando etadavoca:

Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme.
Atha kho āyasmā bhaddaji yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ bhaddajiṁ āyasmā ānando etadavoca:

Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosambiyaṁ viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā bhaddaji yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ bhaddajiṁ āyasmā ānando etadavoca:

“kiṁ nu kho, āvuso bhaddaji, dassanānaṁ aggaṁ, kiṁ savanānaṁ aggaṁ, kiṁ sukhānaṁ aggaṁ, kiṁ saññānaṁ aggaṁ, kiṁ bhavānaṁ aggan”ti?

“kiṁ nu kho, āvuso bhaddaji, dassanānaṁ aggaṁ, kiṁ savanānaṁ aggaṁ, kiṁ sukhānaṁ aggaṁ, kiṁ saññānaṁ aggaṁ, kiṁ bhavānaṁ aggan”ti?

“kiṁ nu kho, āvuso bhaddaji, dassanānaṁ aggaṁ, kiṁ savanānaṁ aggaṁ, kiṁ sukhānaṁ aggaṁ, kiṁ saññānaṁ aggaṁ, kiṁ bhavānaṁ aggan”ti?

“Atthāvuso, brahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī, yo taṁ brahmānaṁ passati, idaṁ dassanānaṁ aggaṁ. Atthāvuso, ābhassarā nāma devā sukhena abhisannā parisannā. Te kadāci karahaci udānaṁ udānenti: ‘aho sukhaṁ, aho sukhan’ti. Yo taṁ saddaṁ suṇāti, idaṁ savanānaṁ aggaṁ. Atthāvuso, subhakiṇhā nāma devā. Te santaṁyeva tusitā sukhaṁ paṭivedenti, idaṁ sukhānaṁ aggaṁ. Atthāvuso, ākiñcaññāyatanūpagā devā, idaṁ saññānaṁ aggaṁ. Atthāvuso, nevasaññānāsaññāyatanūpagā devā, idaṁ bhavānaṁ aggan”ti.

“Atthāvuso, brahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī, yo taṁ brahmānaṁ passati, idaṁ dassanānaṁ aggaṁ.
Atthāvuso, ābhassarā nāma devā sukhena abhisannā parisannā.
Te kadāci karahaci udānaṁ udānenti:
‘aho sukhaṁ, aho sukhan’ti.
Yo taṁ saddaṁ suṇāti, idaṁ savanānaṁ aggaṁ.
Atthāvuso, subhakiṇhā nāma devā.
Te santaṁyeva tusitā sukhaṁ paṭivedenti, idaṁ sukhānaṁ aggaṁ.
Atthāvuso, ākiñcaññāyatanūpagā devā, idaṁ saññānaṁ aggaṁ.
Atthāvuso, nevasaññānāsaññāyatanūpagā devā, idaṁ bhavānaṁ aggan”ti.

“Atthāvuso, brahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī, yo taṁ brahmānaṁ passati, idaṁ dassanānaṁ aggaṁ. Atthāvuso, ābhassarā nāma devā sukhena abhisannā parisannā. Te kadāci karahaci udānaṁ udānenti: ‘aho sukhaṁ, aho sukhan’ti. Yo taṁ saddaṁ suṇāti, idaṁ savanānaṁ aggaṁ. Atthāvuso, subhakiṇhā nāma devā. Te santaṁyeva tusitā sukhaṁ paṭivedenti, idaṁ sukhānaṁ aggaṁ. Atthāvuso, ākiñcaññāyatanūpagā devā, idaṁ saññānaṁ aggaṁ. Atthāvuso, nevasaññānāsaññāyatanūpagā devā, idaṁ bhavānaṁ aggan”ti.

“Sameti kho idaṁ āyasmato bhaddajissa, yadidaṁ bahunā janenā”ti?

“Sameti kho idaṁ āyasmato bhaddajissa, yadidaṁ bahunā janenā”ti?

“Sameti kho idaṁ āyasmato bhaddajissa, yadidaṁ bahunā janenā”ti?

“Āyasmā kho ānando bahussuto. Paṭibhātu āyasmantaṁyeva ānandan”ti.

“Āyasmā kho ānando bahussuto.
Paṭibhātu āyasmantaṁyeva ānandan”ti.

“Āyasmā kho ānando bahussuto. Paṭibhātu āyasmantaṁyeva ānandan”ti.

“Tenahāvuso bhaddaji, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.

“Tenahāvuso bhaddaji, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.

“Tenahāvuso bhaddaji, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.

“Evamāvuso”ti kho āyasmā bhaddaji āyasmato ānandassa paccassosi. Āyasmā ānando etadavoca:

“Evamāvuso”ti kho āyasmā bhaddaji āyasmato ānandassa paccassosi.
Āyasmā ānando etadavoca:

“Evamāvuso”ti kho āyasmā bhaddaji āyasmato ānandassa paccassosi. Āyasmā ānando etadavoca:

“Yathā passato kho, āvuso, anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ dassanānaṁ aggaṁ. Yathā suṇato anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ savanānaṁ aggaṁ. Yathā sukhitassa anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ sukhānaṁ aggaṁ. Yathā saññissa anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ saññānaṁ aggaṁ. Yathā bhūtassa anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ bhavānaṁ aggan”ti.

“Yathā passato kho, āvuso, anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ dassanānaṁ aggaṁ.
Yathā suṇato anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ savanānaṁ aggaṁ.
Yathā sukhitassa anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ sukhānaṁ aggaṁ.
Yathā saññissa anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ saññānaṁ aggaṁ.
Yathā bhūtassa anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ bhavānaṁ aggan”ti.

“Yathā passato kho, āvuso, anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ dassanānaṁ aggaṁ. Yathā suṇato anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ savanānaṁ aggaṁ. Yathā sukhitassa anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ sukhānaṁ aggaṁ. Yathā saññissa anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ saññānaṁ aggaṁ. Yathā bhūtassa anantarā āsavānaṁ khayo hoti, idaṁ bhavānaṁ aggan”ti.

Dasamaṁ.

Dasamaṁ.

Dasamaṁ.

Āghātavaggo dutiyo.

Āghātavaggo dutiyo.

Āghātavaggo dutiyo.

Tassuddānaṁ

Tassuddānaṁ

Tassuddānaṁ

Dve āghātavinayā, sākacchā sājīvato pañhaṁ; Pucchā nirodho codanā, sīlaṁ nisanti bhaddajīti.

Dve āghātavinayā,
sākacchā sājīvato pañhaṁ;
Pucchā nirodho codanā,
sīlaṁ nisanti bhaddajīti.

Dve āghātavinayā, sākacchā sājīvato pañhaṁ; Pucchā nirodho codanā, sīlaṁ nisanti bhaddajīti.

AnteriorAgudo de ingenioAN 5.169·KhippanisantisuttaĀnanda le pide a Sāriputta que explique qué significa ser perspicaz, pero Sāriputta consigue que Ānanda lo explique él mismo.SiguienteTimidezAN 5.171·SārajjasuttaLa confianza o la falta de ella en los laicos se debe a sus preceptos.
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}