KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
6. El gran capítulo

Sona

Aṅguttara Nikāya
6. Mahāvagga
Soṇasutta
Discursos Numerados
6. El gran capítulo
Sona
Aṅguttara Nikāya
6. Mahāvagga
Soṇasutta

Cuando el venerable Soṇa piensa en dejar los hábitos, el Buddha acude y lo anima con el famoso símil del laúd que no está afinado ni demasiado flojo ni demasiado tenso.

Ruta suttaAN 6.55Sutta Piṭaka›Aṅguttara Nikāya›6. Chakkanipāta›2. Dutiyapaṇṇāsaka›6. Mahāvagga›Soṇasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an6.55/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

Esto he escuchado. En una ocasión el Bienaventurado estaba morando cerca de Rajagaha en la montaña Pico de Buitre. Al mismo tiempo, el Venerable Sona también estaba morando cerca de Rajagaha en un bosque fresco. Entonces, el Venerable Sona, mientras estaba meditando en la reclusión, tuvo este pensamiento que surgió en su mente: “Entre los discípulos del Bienaventurado que han activado la energía, ciertamente soy uno de ellos; pero, sin embargo, mi mente no ha sido liberada de las corrupciones mentales ni está libre del apego. Ahora bien, mi familia tiene muchas riquezas y yo podría disfrutar de ellas haciendo el bien al mismo tiempo. ¿Qué tal si renuncio a mis votos y retorno a la vida más baja para disfrutar de las riquezas y, al mismo tiempo, hacer el bien?”

“Entonces, el Bienaventurado, tan pronto como hubo percibido este pensamiento del Venerable Sona a través de su propia mente—al igual que un hombre fuerte dobla su mano extendida o extiende su mano doblada- despareció de la montaña Pico de Buitre y apareció en el bosque fresco justo frente del Venerable Sona. Estando ahí, tomó el asiento que estaba preparado para él, mientras que el Venerable Sona homenajeó al Bienaventurado y se sentó a un lado. Estando sentado ahí, el Bienaventurado dijo:

“Sona, al estar meditando hace un rato en la reclusión, ¿has tenido este pensamiento que surgió en tu mente: ‘Entre los discípulos del Bienaventurado que han activado la energía, ciertamente soy uno de ellos; pero, sin embargo, mi mente no ha sido liberada de las impurezas ni está libre del apego. Ahora bien, mi familia tiene muchas riquezas y yo podría disfrutar de ellas haciendo el bien al mismo tiempo. ¿Qué tal si renuncio a mis votos y retorno a la vida más baja para disfrutar de las riquezas y, al mismo tiempo, hacer el bien?’”

“Sí, Venerable Señor”.

“Ahora bien, ¿es cierto, Sona, que antes, cuando eras todavía un hombre hogareño, tuviste la habilidad de tocar el laúd?”

“Sí, señor”

“Entonces dime, Sona: ¿cuando las cuerdas de tu laúd estaban demasiado ajustadas, estaba tu laúd afinado y sonaba bien?”

“No, Venerable Señor”.

“Y dime otra cosa, Sona: ¿cuando las cuerdas de tu laúd estaban demasiado flojas, estaba tu laúd afinado y sonaba bien?”

“No, Venerable Señor”.

“Entonces, ¿es cierto, Sona, que cuando las cuerdas de tu laúd no estaban demasiado ajustadas ni tampoco demasiado flojas, sino que estaban bien balanceadas en el tono medio, estaba tu laúd afinado y sonaba bien?”

“Sí, Venerable Señor”.

“De la misma manera, Sona, cuando se hace surgir la energía en exceso, se termina con la intranquilidad, mientras que la energía excesivamente floja lleva a la pereza. Por eso, Sona, debes establecer un término medio de la energía, procurar afinarla con [el resto de las cinco] facultades y entender su valor real.

“Sí, Venerable Señor”, respondió el Venerable Sona al Bienaventurado.

Entonces, al haber ofrecido esta exhortación al Venerable Sona, el Bienaventurado—al igual que un hombre fuerte dobla su mano extendida o extiende su mano doblada- despareció del bosque freso y apareció en la montaña Pico de Buitre.

Después de esto, el Venerable Sona estableció el término medio para su energía, afinó su energía con [el resto de las cinco] facultades y entendió su valor real. Y morando solo, recluido, atento, ardiente y resuelto, en poco tiempo, alcanzó la meta suprema de la vida santa y permaneció en ella; la meta, por la cual los hombres hogareños, correctamente abandonan la vida hogareña para vivir el estilo de vida sin hogar, conociendo y descubriéndola por sí mismo aquí y ahora. Y supo esto: “El nacimiento ha terminado, la vida santa ha sido vivida, la tarea ha sido hecha y he aquí que no hay nada más qué hacer en este mundo”. De esta manera, el Venerable Sona llegó a ser uno de los arahants.

Después de esto, habiendo alcanzado el estado de arahant, el Venerable Sona pensó: “¿Qué tal, si visito al Bienaventurado y, en su presencia, declaro este conocimiento?” De modo que fue junto al Bienaventurado y, al llegar, le rindió homenaje y se sentó a un lado. Una vez sentado ahí, dijo al Bienaventurado:

“Venerable Señor, el monje que es un arahant ha puesto fin a sus corrupciones mentales, ha vivido una vida santa y ha realizado la tarea; ha echado su pesada carga, ha alcanzado la verdadera meta; destruyó por completo los grilletes del devenir y se liberó a través del recto conocimiento, para dedicarse solamente a estas seis cosas: al desapasionamiento, al renunciamiento, a la inocuidad, a la destrucción de la avidez, a la destrucción de la tenacidad y al no-engaño.

“Ahora bien, Venerable Señor, algún venerable señor podría pensar esto: ‘¿Quizá, este venerable señor está dedicado exclusivamente al desapasionamiento solamente por causa de su fe?’, pero esto no debería verse de esta manera. El monje, que ha puesto fin a sus corrupciones mentales, que ha vivido la vida santa, ha realizado la tarea, que no ve nada más en este mundo que podría haberse hecho, lo logra porque ha puesto fin a la pasión y porque—siendo libre de la pasión- puede dedicarse al desapasionamiento; lo logra porque ha puesto fin a la aversión y porque—siendo libre de la aversión- puede dedicarse al desapasionamiento; lo logra porque ha puesto fin a la falsa ilusión y porque—siendo libre de la falsa ilusión- puede dedicarse al desapasionamiento.

“También, algún venerable señor podría pensar esto: ‘¿Quizá, este venerable señor está dedicado exclusivamente al renunciamiento, solamente porque desea ganarse la honra y la fama’, pero esto no debería verse de esta manera… ‘¿Quizá, este venerable señor está dedicado exclusivamente a la inocuidad, solamente porque está apegado a los ritos y a las reglas’, pero esto no debería verse de esta manera… ‘¿Quizá, este venerable señor está dedicado exclusivamente a la destrucción de la avidez… a la destrucción de la tenacidad… al no-engaño, solamente porque está apegado a los ritos y a las reglas’, pero esto no debería verse de esta manera. El monje, que ha puesto fin a sus impurezas, que ha vivido la vida santa, ha realizado la tarea, que no ve nada más en este mundo que podría haberse hecho, lo logra porque ha puesto fin a la pasión y porque—siendo libre de la pasión- puede dedicarse al no engaño; lo logra porque ha puesto fin a la aversión y porque—siendo libre de la aversión- puede dedicarse al no-engaño; lo logra porque ha puesto fin a la falsa ilusión y porque—siendo libre de la falsa ilusión- puede dedicarse al no engaño.

“Venerable Señor, aún cuando unos poderosos estímulos visuales, objetos cognoscibles a través del ojo, entran en el campo visual del monje cuya mente es realmente liberada, los mismos no pueden apoderarse de su mente, ni siquiera pueden ocuparla. Estando tranquilo, habiendo alcanzado la imperturbabilidad, él sólo contempla su desaparición. También aún cuando unos poderosos estímulos auditivos, objetos cognoscibles a través del oído… estímulos olfativos, objetos cognoscibles a través de la nariz… estímulos gustativos, objetos cognoscibles a través de la lengua… estímulos táctiles, objetos cognoscibles a través del cuerpo… estímulos mentales, objetos cognoscibles a través de la mente, entran en el campo cognoscitivo del monje cuya mente es realmente liberada, los mismos no pueden apoderarse de su mente, ni siquiera pueden ocuparla. Estando tranquilo, habiendo alcanzado la imperturbabilidad, él sólo contempla su desaparición.

“Imagina, Venerable Señor, a una montaña rocosa—sin grietas, sin fisuras, siendo una masa sólida de piedra- que cuando se ve enfrentada a las poderosas tempestades de vientos y lluvias provenientes del este, no se estremece, no se agita ni se altera. Ni cuando las tempestades provienen del oeste… del norte… del sur, tampoco se estremece, se agita ni se altera. De la misma manera, aún cuando unos poderosos estímulos visuales, objetos cognoscibles a través del ojo, entran en el campo visual del monje cuya mente es realmente liberada, los mismos no pueden apoderarse de su mente, ni siquiera pueden ocuparla. Estando tranquilo, habiendo alcanzado la imperturbabilidad, él sólo contempla su desaparición. También cuando unos poderosos estímulos auditivos, objetos cognoscibles a través del oído… estímulos olfativos, objetos cognoscibles a través de la nariz… estímulos gustativos, objetos cognoscibles a través de la lengua… estímulos táctiles, objetos cognoscibles a través del cuerpo… estímulos mentales, objetos cognoscibles a través de la mente, entran en el campo cognoscitivo del monje cuya mente es realmente liberada, los mismos no pueden apoderarse de su mente, ni siquiera pueden ocuparla. Estando tranquilo, habiendo alcanzado la imperturbabilidad, él sólo contempla su desaparición.”

Desapasionamiento, renunciamiento mental, inocuidad,
fin de la avidez y tenacidad, mente libre del engaño:
quien solo a esto se dedica, ha visto,
mientras surgían las sensaciones, una mente liberada.
En este monje, calmado, totalmente liberado, ninguna necesidad
puede ser agregada a lo que ya hubo efectuado, ningún deber puede ser encontrado.
Como la masa de una roca no es tambaleada por el viento,
tampoco las formas, los sabores, los sonidos, los olores, las sensaciones táctiles ni los pensamientos tampoco,
pueden tambalear—haciéndole detestar o desear- a aquel hombre.
Su mente permanece firme, liberada. Sólo contempla desaparición de ellos.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate.

Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate.

Tena kho pana samayena āyasmā soṇo rājagahe viharati sītavanasmiṁ. Atha kho āyasmato soṇassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “ye kho keci bhagavato sāvakā āraddhavīriyā viharanti, ahaṁ tesaṁ aññataro. Atha ca pana me na anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati, saṁvijjanti kho pana me kule bhogā, sakkā bhogā ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. Yannūnāhaṁ sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaṁ puññāni ca kareyyan”ti.

Tena kho pana samayena āyasmā soṇo rājagahe viharati sītavanasmiṁ.
Atha kho āyasmato soṇassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi:
“ye kho keci bhagavato sāvakā āraddhavīriyā viharanti, ahaṁ tesaṁ aññataro.
Atha ca pana me na anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati, saṁvijjanti kho pana me kule bhogā, sakkā bhogā ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ.
Yannūnāhaṁ sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaṁ puññāni ca kareyyan”ti.

Tena kho pana samayena āyasmā soṇo rājagahe viharati sītavanasmiṁ. Atha kho āyasmato soṇassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: “ye kho keci bhagavato sāvakā āraddhavīriyā viharanti, ahaṁ tesaṁ aññataro. Atha ca pana me na anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati, saṁvijjanti kho pana me kule bhogā, sakkā bhogā ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. Yannūnāhaṁ sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaṁ puññāni ca kareyyan”ti.

Atha kho bhagavā āyasmato soṇassa cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ kho—gijjhakūṭe pabbate antarahito sītavane āyasmato soṇassa sammukhe pāturahosi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Āyasmāpi kho soṇo bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.

Atha kho bhagavā āyasmato soṇassa cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ kho—gijjhakūṭe pabbate antarahito sītavane āyasmato soṇassa sammukhe pāturahosi.
Nisīdi bhagavā paññatte āsane.
Āyasmāpi kho soṇo bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.

Atha kho bhagavā āyasmato soṇassa cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ kho—gijjhakūṭe pabbate antarahito sītavane āyasmato soṇassa sammukhe pāturahosi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Āyasmāpi kho soṇo bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.

Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ soṇaṁ bhagavā etadavoca: “Nanu te, soṇa, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘ye kho keci bhagavato sāvakā āraddhavīriyā viharanti, ahaṁ tesaṁ aññataro. Atha ca pana me na anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati, saṁvijjanti kho pana me kule bhogā, sakkā bhogā ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. Yannūnāhaṁ sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaṁ puññāni ca kareyyan’”ti?

Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ soṇaṁ bhagavā etadavoca:
“Nanu te, soṇa, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi:
‘ye kho keci bhagavato sāvakā āraddhavīriyā viharanti, ahaṁ tesaṁ aññataro.
Atha ca pana me na anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati, saṁvijjanti kho pana me kule bhogā, sakkā bhogā ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ.
Yannūnāhaṁ sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaṁ puññāni ca kareyyan’”ti?

Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ soṇaṁ bhagavā etadavoca: “Nanu te, soṇa, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘ye kho keci bhagavato sāvakā āraddhavīriyā viharanti, ahaṁ tesaṁ aññataro. Atha ca pana me na anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati, saṁvijjanti kho pana me kule bhogā, sakkā bhogā ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. Yannūnāhaṁ sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaṁ puññāni ca kareyyan’”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Taṁ kiṁ maññasi, soṇa, kusalo tvaṁ pubbe agāriyabhūto vīṇāya tantissare”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, soṇa,
kusalo tvaṁ pubbe agāriyabhūto vīṇāya tantissare”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, soṇa, kusalo tvaṁ pubbe agāriyabhūto vīṇāya tantissare”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Taṁ kiṁ maññasi, soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo accāyatā honti, api nu te vīṇā tasmiṁ samaye saravatī vā hoti kammaññā vā”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo accāyatā honti, api nu te vīṇā tasmiṁ samaye saravatī vā hoti kammaññā vā”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo accāyatā honti, api nu te vīṇā tasmiṁ samaye saravatī vā hoti kammaññā vā”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Taṁ kiṁ maññasi, soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo atisithilā honti, api nu te vīṇā tasmiṁ samaye saravatī vā hoti kammaññā vā”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo atisithilā honti, api nu te vīṇā tasmiṁ samaye saravatī vā hoti kammaññā vā”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo atisithilā honti, api nu te vīṇā tasmiṁ samaye saravatī vā hoti kammaññā vā”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Yadā pana te, soṇa, vīṇāya tantiyo na accāyatā honti nātisithilā same guṇe patiṭṭhitā, api nu te vīṇā tasmiṁ samaye saravatī vā hoti kammaññā vā”ti?

“Yadā pana te, soṇa, vīṇāya tantiyo na accāyatā honti nātisithilā same guṇe patiṭṭhitā, api nu te vīṇā tasmiṁ samaye saravatī vā hoti kammaññā vā”ti?

“Yadā pana te, soṇa, vīṇāya tantiyo na accāyatā honti nātisithilā same guṇe patiṭṭhitā, api nu te vīṇā tasmiṁ samaye saravatī vā hoti kammaññā vā”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evamevaṁ kho, soṇa, accāraddhavīriyaṁ uddhaccāya saṁvattati, atisithilavīriyaṁ kosajjāya saṁvattati. Tasmātiha tvaṁ, soṇa, vīriyasamathaṁ adhiṭṭhaha, indriyānañca samataṁ paṭivijjha, tattha ca nimittaṁ gaṇhāhī”ti.

“Evamevaṁ kho, soṇa, accāraddhavīriyaṁ uddhaccāya saṁvattati, atisithilavīriyaṁ kosajjāya saṁvattati.
Tasmātiha tvaṁ, soṇa, vīriyasamathaṁ adhiṭṭhaha, indriyānañca samataṁ paṭivijjha, tattha ca nimittaṁ gaṇhāhī”ti.

“Evamevaṁ kho, soṇa, accāraddhavīriyaṁ uddhaccāya saṁvattati, atisithilavīriyaṁ kosajjāya saṁvattati. Tasmātiha tvaṁ, soṇa, vīriyasamathaṁ adhiṭṭhaha, indriyānañca samataṁ paṭivijjha, tattha ca nimittaṁ gaṇhāhī”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā soṇo bhagavato paccassosi.

“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā soṇo bhagavato paccassosi.

“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā soṇo bhagavato paccassosi.

Atha kho bhagavā āyasmantaṁ soṇaṁ iminā ovādena ovaditvā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ kho—sītavane antarahito gijjhakūṭe pabbate pāturahosi.

Atha kho bhagavā āyasmantaṁ soṇaṁ iminā ovādena ovaditvā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ kho—sītavane antarahito gijjhakūṭe pabbate pāturahosi.

Atha kho bhagavā āyasmantaṁ soṇaṁ iminā ovādena ovaditvā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ kho—sītavane antarahito gijjhakūṭe pabbate pāturahosi.

Atha kho āyasmā soṇo aparena samayena vīriyasamathaṁ adhiṭṭhāsi, indriyānañca samataṁ paṭivijjhi, tattha ca nimittaṁ aggahesi. Atha kho āyasmā soṇo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anāgāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.

Atha kho āyasmā soṇo aparena samayena vīriyasamathaṁ adhiṭṭhāsi, indriyānañca samataṁ paṭivijjhi, tattha ca nimittaṁ aggahesi.
Atha kho āyasmā soṇo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anāgāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.

Atha kho āyasmā soṇo aparena samayena vīriyasamathaṁ adhiṭṭhāsi, indriyānañca samataṁ paṭivijjhi, tattha ca nimittaṁ aggahesi. Atha kho āyasmā soṇo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anāgāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.

“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā soṇo arahataṁ ahosi.

“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi.
Aññataro ca panāyasmā soṇo arahataṁ ahosi.

“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā soṇo arahataṁ ahosi.

Atha kho āyasmato soṇassa arahattappattassa etadahosi: “yannūnāhaṁ yena bhagavā tenupasaṅkameyyaṁ; upasaṅkamitvā bhagavato santike aññaṁ byākareyyan”ti. Atha kho āyasmā soṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā soṇo bhagavantaṁ etadavoca:

Atha kho āyasmato soṇassa arahattappattassa etadahosi:
“yannūnāhaṁ yena bhagavā tenupasaṅkameyyaṁ; upasaṅkamitvā bhagavato santike aññaṁ byākareyyan”ti.
Atha kho āyasmā soṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā soṇo bhagavantaṁ etadavoca:

Atha kho āyasmato soṇassa arahattappattassa etadahosi: “yannūnāhaṁ yena bhagavā tenupasaṅkameyyaṁ; upasaṅkamitvā bhagavato santike aññaṁ byākareyyan”ti. Atha kho āyasmā soṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā soṇo bhagavantaṁ etadavoca:

“Yo so, bhante, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, so cha ṭhānāni adhimutto hoti—nekkhammādhimutto hoti, pavivekādhimutto hoti, abyāpajjādhimutto hoti, taṇhākkhayādhimutto hoti, upādānakkhayādhimutto hoti, asammohādhimutto hoti. *abyāpajjādhimutto → abyāpajjhādhimutto (bj, sya-all, mr); avyāpajjhādhimutto (pts1ed)

“Yo so, bhante, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, so cha ṭhānāni adhimutto hoti—
nekkhammādhimutto hoti, pavivekādhimutto hoti, abyāpajjādhimutto hoti, taṇhākkhayādhimutto hoti, upādānakkhayādhimutto hoti, asammohādhimutto hoti. *abyāpajjādhimutto → abyāpajjhādhimutto (bj, sya-all, mr); avyāpajjhādhimutto (pts1ed)

“Yo so, bhante, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, so cha ṭhānāni adhimutto hoti—nekkhammādhimutto hoti, pavivekādhimutto hoti, abyāpajjādhimutto hoti, taṇhākkhayādhimutto hoti, upādānakkhayādhimutto hoti, asammohādhimutto hoti. *abyāpajjādhimutto → abyāpajjhādhimutto (bj, sya-all, mr); avyāpajjhādhimutto (pts1ed)

Siyā kho pana, bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa: ‘kevalaṁsaddhāmattakaṁ nūna ayamāyasmā nissāya nekkhammādhimutto’ti. Na kho panetaṁ, bhante, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Khīṇāsavo, bhante, bhikkhu vusitavā katakaraṇīyo karaṇīyaṁ attano asamanupassanto katassa vā paṭicayaṁ khayā rāgassa vītarāgattā nekkhammādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā nekkhammādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā nekkhammādhimutto hoti.

Siyā kho pana, bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa:
‘kevalaṁsaddhāmattakaṁ nūna ayamāyasmā nissāya nekkhammādhimutto’ti.
Na kho panetaṁ, bhante, evaṁ daṭṭhabbaṁ.
Khīṇāsavo, bhante, bhikkhu vusitavā katakaraṇīyo karaṇīyaṁ attano asamanupassanto katassa vā paṭicayaṁ khayā rāgassa vītarāgattā nekkhammādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā nekkhammādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā nekkhammādhimutto hoti.

Siyā kho pana, bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa: ‘kevalaṁsaddhāmattakaṁ nūna ayamāyasmā nissāya nekkhammādhimutto’ti. Na kho panetaṁ, bhante, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Khīṇāsavo, bhante, bhikkhu vusitavā katakaraṇīyo karaṇīyaṁ attano asamanupassanto katassa vā paṭicayaṁ khayā rāgassa vītarāgattā nekkhammādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā nekkhammādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā nekkhammādhimutto hoti.

Siyā kho pana, bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa: ‘lābhasakkārasilokaṁ nūna ayamāyasmā nikāmayamāno pavivekādhimutto’ti. Na kho panetaṁ, bhante, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Khīṇāsavo, bhante, bhikkhu vusitavā katakaraṇīyo karaṇīyaṁ attano asamanupassanto katassa vā paṭicayaṁ khayā rāgassa vītarāgattā pavivekādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā pavivekādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā pavivekādhimutto hoti.

Siyā kho pana, bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa:
‘lābhasakkārasilokaṁ nūna ayamāyasmā nikāmayamāno pavivekādhimutto’ti.
Na kho panetaṁ, bhante, evaṁ daṭṭhabbaṁ.
Khīṇāsavo, bhante, bhikkhu vusitavā katakaraṇīyo karaṇīyaṁ attano asamanupassanto katassa vā paṭicayaṁ khayā rāgassa vītarāgattā pavivekādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā pavivekādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā pavivekādhimutto hoti.

Siyā kho pana, bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa: ‘lābhasakkārasilokaṁ nūna ayamāyasmā nikāmayamāno pavivekādhimutto’ti. Na kho panetaṁ, bhante, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Khīṇāsavo, bhante, bhikkhu vusitavā katakaraṇīyo karaṇīyaṁ attano asamanupassanto katassa vā paṭicayaṁ khayā rāgassa vītarāgattā pavivekādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā pavivekādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā pavivekādhimutto hoti.

Siyā kho pana, bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa: ‘sīlabbataparāmāsaṁ nūna ayamāyasmā sārato paccāgacchanto abyāpajjādhimutto’ti. Na kho panetaṁ, bhante, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Khīṇāsavo, bhante, bhikkhu vusitavā katakaraṇīyo karaṇīyaṁ attano asamanupassanto katassa vā paṭicayaṁ khayā rāgassa vītarāgattā abyāpajjādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā abyāpajjādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā abyāpajjādhimutto hoti.

Siyā kho pana, bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa:
‘sīlabbataparāmāsaṁ nūna ayamāyasmā sārato paccāgacchanto abyāpajjādhimutto’ti.
Na kho panetaṁ, bhante, evaṁ daṭṭhabbaṁ.
Khīṇāsavo, bhante, bhikkhu vusitavā katakaraṇīyo karaṇīyaṁ attano asamanupassanto katassa vā paṭicayaṁ khayā rāgassa vītarāgattā abyāpajjādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā abyāpajjādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā abyāpajjādhimutto hoti.

Siyā kho pana, bhante, idhekaccassa āyasmato evamassa: ‘sīlabbataparāmāsaṁ nūna ayamāyasmā sārato paccāgacchanto abyāpajjādhimutto’ti. Na kho panetaṁ, bhante, evaṁ daṭṭhabbaṁ. Khīṇāsavo, bhante, bhikkhu vusitavā katakaraṇīyo karaṇīyaṁ attano asamanupassanto katassa vā paṭicayaṁ khayā rāgassa vītarāgattā abyāpajjādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā abyāpajjādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā abyāpajjādhimutto hoti.

Khayā rāgassa vītarāgattā taṇhākkhayādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā taṇhākkhayādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā taṇhākkhayādhimutto hoti.

Khayā rāgassa vītarāgattā taṇhākkhayādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā taṇhākkhayādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā taṇhākkhayādhimutto hoti.

Khayā rāgassa vītarāgattā taṇhākkhayādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā taṇhākkhayādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā taṇhākkhayādhimutto hoti.

Khayā rāgassa vītarāgattā upādānakkhayādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā upādānakkhayādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā upādānakkhayādhimutto hoti.

Khayā rāgassa vītarāgattā upādānakkhayādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā upādānakkhayādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā upādānakkhayādhimutto hoti.

Khayā rāgassa vītarāgattā upādānakkhayādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā upādānakkhayādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā upādānakkhayādhimutto hoti.

Khayā rāgassa vītarāgattā asammohādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā asammohādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā asammohādhimutto hoti.

Khayā rāgassa vītarāgattā asammohādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā asammohādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā asammohādhimutto hoti.

Khayā rāgassa vītarāgattā asammohādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā asammohādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā asammohādhimutto hoti.

Evaṁ sammā vimuttacittassa, bhante, bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti. *āpāthaṁ āgacchanti → āpāthamāgacchanti (bj); āpātaṁ āgacchanti (mr)Amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ vayañcassānupassati. Bhusā cepi sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā … manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ vayañcassānupassati.

Evaṁ sammā vimuttacittassa, bhante, bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti. *āpāthaṁ āgacchanti → āpāthamāgacchanti (bj); āpātaṁ āgacchanti (mr)
Amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ vayañcassānupassati.
Bhusā cepi sotaviññeyyā saddā …
ghānaviññeyyā gandhā …
jivhāviññeyyā rasā …
kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā …
manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti.
Amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ vayañcassānupassati.

Evaṁ sammā vimuttacittassa, bhante, bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti. *āpāthaṁ āgacchanti → āpāthamāgacchanti (bj); āpātaṁ āgacchanti (mr)Amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ vayañcassānupassati. Bhusā cepi sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā … manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ vayañcassānupassati.

Seyyathāpi, bhante, selo pabbato acchiddo asusiro ekagghano. Atha puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi neva naṁ saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, atha pacchimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi … atha uttarāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi … atha dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi neva naṁ saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya;

Seyyathāpi, bhante, selo pabbato acchiddo asusiro ekagghano.
Atha puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi neva naṁ saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, atha pacchimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi …
atha uttarāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi …
atha dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi neva naṁ saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya;

Seyyathāpi, bhante, selo pabbato acchiddo asusiro ekagghano. Atha puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi neva naṁ saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, atha pacchimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi … atha uttarāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi … atha dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi neva naṁ saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya;

evamevaṁ kho, bhante, evaṁ sammāvimuttacittassa bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaṁ hoti, ṭhitaṁ āneñjappattaṁ vayañcassānupassati. Bhusā cepi sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā … manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ vayañcassānupassatīti.

evamevaṁ kho, bhante, evaṁ sammāvimuttacittassa bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti.
Amissīkatamevassa cittaṁ hoti, ṭhitaṁ āneñjappattaṁ vayañcassānupassati.
Bhusā cepi sotaviññeyyā saddā …
ghānaviññeyyā gandhā …
jivhāviññeyyā rasā …
kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā …
manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti.
Amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ vayañcassānupassatīti.

evamevaṁ kho, bhante, evaṁ sammāvimuttacittassa bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaṁ hoti, ṭhitaṁ āneñjappattaṁ vayañcassānupassati. Bhusā cepi sotaviññeyyā saddā … ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā … kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā … manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti, nevassa cittaṁ pariyādiyanti. Amissīkatamevassa cittaṁ hoti ṭhitaṁ āneñjappattaṁ vayañcassānupassatīti.

Nekkhammaṁ adhimuttassa, pavivekañca cetaso; Abyāpajjādhimuttassa, upādānakkhayassa ca.

Nekkhammaṁ adhimuttassa,
pavivekañca cetaso;
Abyāpajjādhimuttassa,
upādānakkhayassa ca.

Nekkhammaṁ adhimuttassa, pavivekañca cetaso; Abyāpajjādhimuttassa, upādānakkhayassa ca.

Taṇhākkhayādhimuttassa, asammohañca cetaso; Disvā āyatanuppādaṁ, sammā cittaṁ vimuccati.

Taṇhākkhayādhimuttassa,
asammohañca cetaso;
Disvā āyatanuppādaṁ,
sammā cittaṁ vimuccati.

Taṇhākkhayādhimuttassa, asammohañca cetaso; Disvā āyatanuppādaṁ, sammā cittaṁ vimuccati.

Tassa sammā vimuttassa, santacittassa bhikkhuno; Katassa paṭicayo natthi, karaṇīyaṁ na vijjati.

Tassa sammā vimuttassa,
santacittassa bhikkhuno;
Katassa paṭicayo natthi,
karaṇīyaṁ na vijjati.

Tassa sammā vimuttassa, santacittassa bhikkhuno; Katassa paṭicayo natthi, karaṇīyaṁ na vijjati.

Selo yathā ekagghano, vātena na samīrati; Evaṁ rūpā rasā saddā, gandhā phassā ca kevalā.

Selo yathā ekagghano,
vātena na samīrati;
Evaṁ rūpā rasā saddā,
gandhā phassā ca kevalā.

Selo yathā ekagghano, vātena na samīrati; Evaṁ rūpā rasā saddā, gandhā phassā ca kevalā.

Iṭṭhā dhammā aniṭṭhā ca, nappavedhenti tādino; Ṭhitaṁ cittaṁ vippamuttaṁ, *vippamuttaṁ → vimuttañca (mr)vayañcassānupassatī”ti.

Iṭṭhā dhammā aniṭṭhā ca,
nappavedhenti tādino;
Ṭhitaṁ cittaṁ vippamuttaṁ, *vippamuttaṁ → vimuttañca (mr)
vayañcassānupassatī”ti.

Iṭṭhā dhammā aniṭṭhā ca, nappavedhenti tādino; Ṭhitaṁ cittaṁ vippamuttaṁ, *vippamuttaṁ → vimuttañca (mr)vayañcassānupassatī”ti.

Paṭhamaṁ.

Paṭhamaṁ.

Paṭhamaṁ.

AnteriorSobre DhammikaAN 6.54·DhammikasuttaEl bhikkhu Dhammika molesta tanto a los bhikkhus como a los laicos que lo expulsan. Acude al Buddha, quien lo consuela y le levanta el ánimo con una h…SiguienteCon PhaggunaAN 6.56·PhaggunasuttaEl Buddha consuela al venerable Phagguṇa en su lecho de muerte, y él muere en paz. Luego el Buddha explica a Ānanda los beneficios de escuchar el Dham…

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Isidatta.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}