Esto he escuchado:
En una ocasión el Bienaventurado estaba recorriendo, en un viaje entre los kosalansa, con un gran Sangha de monjes. Entonces, mientras caminaba por el camino principal, en cierto lugar el Bienaventurado visualizó una gran masa de fuego que se quemaba, ardía y brillaba. Acto seguido, dejó el camino principal y se sentó en un asiento preparado para él al pie de un árbol y se dirigió a los monjes: “Monjes, ¿veis aquella gran masa de fuego que se quema, arde y brilla?”.
“Sí, Venerable Señor”.
“¿Qué opináis, monjes? ¿Qué es mejor, abrazar aquella gran masa de fuego que se quema, arde y brilla, sentarse o acostarse allí, o abrazar a una chica de suaves manos y pies—sea proveniente de los khattiyas, brahmanes u hombres hogareños―, y sentarse o acostarse con ella?”.
“Sería mejor, Venerable Señor, abrazar a una chica de suaves manos y pies—sea proveniente de los khattiyas, brahmanes u hombres hogareños―, y sentarse o acostarse con ella. Porque sería muy doloroso abrazar aquella gran masa de fuego que se quema, arde y brilla, sentarse o acostarse allí”.
“Os informo, monjes, declaro a vosotros que para un hombre inmoral de mal carácter—alguien de una conducta impura y sospechosa, sigiloso en su actuar, no asceta que reivindica ser asceta, no célibe que reivindica ser célibe, podrido por dentro, corrupto y depravado― sería mucho mejor abrazar aquella gran masa de fuego que se quema, arde y brilla, sentarse o acostarse allí. Y, ¿por qué así? Porque por causa de esto, solo encontraría la muerte o dolores mortales, pero no por eso, con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, renacería en el plano de la miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, en el infierno. Pero cuando un hombre inmoral… abraza a una chica de suaves manos y pies—sea proveniente de los khattiyas, brahmanes u hombres hogareños―, y se sienta o se acuesta con ella, esto lo conduce a dolor y sufrimiento por mucho tiempo. Con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, renace en el plano de la miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, hasta en el infierno.
“¿Qué opináis, monjes? ¿Qué es mejor: ser envuelto por un fuerte hombre con una cuerda de crin dura alrededor de las espinillas, apretado de tal manera que se perforase la propia piel exterior e interior, la carne, los tendones, el hueso y hasta la médula ósea, o aceptar un homenaje de los influyentes khattiyas, brahmanes u hombres hogareños?”.
“Sería mejor, Venerable Señor, aceptar un homenaje de los influyentes khattiyas, brahmanes u hombres hogareños. Porque sería muy doloroso ser envuelto por un fuerte hombre con una cuerda de crin dura alrededor de las espinillas, apretado de tal manera que se perforase la propia piel exterior e interior, la carne, los tendones, el hueso y hasta la médula ósea”.
“Os informo, monjes, declaro a vosotros que para un hombre inmoral… sería mucho mejor ser envuelto por un fuerte hombre con una cuerda de crin dura alrededor de las espinillas, apretado de tal manera que se perforase la propia piel exterior e interior, la carne, los tendones, el hueso y hasta la médula ósea. Y, ¿por qué así? Porque por causa de esto, solo encontraría la muerte o dolores mortales, pero no por eso, con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, renacería en el plano de la miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, en el infierno. Pero cuando un hombre inmoral… acepta un homenaje de los influyentes khattiyas, brahmanes u hombres hogareños, esto lo conduce a dolor y sufrimiento por mucho tiempo. Con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, renace en el plano de la miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, hasta en el infierno.
“¿Qué opináis, monjes? ¿Qué es mejor: ser golpeado por un fuerte hombre en el pecho con una lanza afilada untada con aceite o aceptar reverenciales saludos por parte de los influyentes khattiyas, brahmanes u hombres hogareños?”.
“Sería mejor, Venerable Señor, aceptar reverenciales saludos por parte de los influyentes khattiyas, brahmanes u hombres hogareños. Porque sería muy doloroso ser golpeado por un fuerte hombre en el pecho con una lanza afilada untada con aceite”.
“Os informo, monjes, declaro a vosotros que para un hombre inmoral… sería mucho mejor ser golpeado por un fuerte hombre en el pecho con una lanza afilada untada con aceite. Y, ¿por qué así? Porque por causa de esto, solo encontraría la muerte o dolores mortales, pero no por eso, con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, renacería en el plano de la miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, en el infierno. Pero cuando un hombre inmoral… acepta reverenciales saludos por parte de los influyentes khattiyas, brahmanes u hombres hogareños, esto lo conduce a dolor y sufrimiento por mucho tiempo. Con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, renace en el plano de la miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, hasta en el infierno.
“¿Qué opináis, monjes? ¿Qué es mejor: ser envuelto por un fuerte hombre en una chapa de hierro caliente, ardiente, rojo y resplandeciente en torno al cuerpo, o usar hábitos recibidos de los influyentes khattiyas, brahmanes u hombres hogareños por razón de la fe?”.
“Sería mejor, Venerable Señor, usar hábitos recibidos de los influyentes khattiyas, brahmanes u hombres hogareños por razón de la fe. Porque sería muy doloroso ser envuelto por un fuerte hombre en una chapa de hierro caliente, ardiente, rojo y resplandeciente en torno al cuerpo”.
“Os informo, monjes, declaro a vosotros que para un hombre inmoral… sería mucho mejor ser envuelto por un fuerte hombre en una chapa de hierro caliente, ardiente, rojo y resplandeciente en torno al cuerpo. Y, ¿por qué así? Porque por causa de esto, solo encontraría la muerte o dolores mortales, pero no por eso, con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, renacería en el plano de la miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, en el infierno. Pero cuando un hombre inmoral… usa hábitos recibidos de los influyentes khattiyas, brahmanes u hombres hogareños por razón de la fe, esto lo conduce a dolor y sufrimiento por mucho tiempo. Con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, renace en el plano de la miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, hasta en el infierno.
“¿Qué opináis, monjes? ¿Qué es mejor: ser obligado por un fuerte hombre a mantener abierta la boca con un pico de hierro caliente, rojo y brillante, que quema y tener que tragarse una bola de cobre caliente, ardiente, abrasadora y brillante, que quema los labios, la boca, la lengua, la garganta y el estómago, que incluso sale por abajo llevándose consigo las entrañas, o consumir la comida de las limosnas recibida de los influyentes khattiyas, brahmanes u hombres hogareños por razón de la fe?”.
“Sería mejor, Venerable Señor, consumir la comida de las limosnas recibida de los influyentes khattiyas, brahmanes u hombres hogareños por razón de la fe. Porque sería muy doloroso ser obligado por un fuerte hombre a mantener abierta la boca con un pico de hierro caliente, rojo y brillante, que quema y tener que tragarse una bola de cobre caliente, ardiente, abrasadora y brillante, que quema los labios, la boca, la lengua, la garganta y el estómago, que incluso sale por abajo llevándose consigo las entrañas”.
“Os informo, monjes, declaro a vosotros que para un hombre inmoral… sería mucho mejor ser obligado por un fuerte hombre a mantener abierta la boca con un pico de hierro caliente, rojo y brillante, que quema y tener que tragarse una bola de cobre caliente, ardiente, abrasadora y brillante, que quema los labios, la boca, la lengua, la garganta y el estómago, que incluso sale de abajo llevándose consigo las entrañas. Y, ¿por qué así? Porque por causa de esto, solo encontraría la muerte o dolores mortales, pero no por eso, con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, renacería en el plano de la miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, en el infierno. Pero cuando un hombre inmoral… consume la comida de las limosnas recibida de los influyentes khattiyas, brahmanes u hombres hogareños por razón de la fe, esto lo conduce a dolor y sufrimiento por mucho tiempo. Con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, renace en el plano de la miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, hasta en el infierno.
“¿Qué opináis, monjes? ¿Qué es mejor: ser sujetado por un fuerte hombre de la cabeza o de los hombros y ser sentado o acostado a la fuerza en una cama de hierro caliente o una silla ardiente, abrasadora y brillante, o usar la cama o silla recibida de los influyentes khattiyas, brahmanes u hombres hogareños por razón de la fe?”.
“Sería mejor, Venerable Señor, usar la cama o silla recibida de los influyentes khattiyas, brahmanes u hombres hogareños por razón de la fe. Porque sería muy doloroso ser sujetado por un fuerte hombre de la cabeza o de los hombros y ser sentado o acostado a la fuerza en una cama de hierro caliente o una silla ardiente, abrasadora y brillante”.
“Os informo, monjes, declaro a vosotros que para un hombre inmoral… sería mucho mejor ser sujetado por un fuerte hombre de la cabeza o de los hombros y ser sentado o acostado a la fuerza en una cama de hierro caliente o una silla ardiente, abrasadora y brillante. Y, ¿por qué así? Porque por causa de esto, solo encontraría la muerte o dolores mortales, pero no por eso, con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, renacería en el plano de la miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, en el infierno. Pero cuando un hombre inmoral… usa la cama o silla recibida de los influyentes khattiyas, brahmanes u hombres hogareños por razón de la fe, esto lo conduce a dolor y sufrimiento por mucho tiempo. Con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, renace en el plano de la miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, hasta en el infierno.
“¿Qué opináis, monjes? ¿Qué es mejor: ser sujetado por un fuerte hombre cabeza abajo y ser arrojado en un caldero de cobre caliente al rojo vivo, ardiente y brillante, y elevarse por encima de la espuma del remolino hirviente, y hundirse de vuelta, o usar la vivienda recibida de los influyentes khattiyas, brahmanes u hombres hogareños por razón de la fe?”.
“Sería mejor, Venerable Señor, usar la vivienda recibida de los influyentes khattiyas, brahmanes u hombres hogareños por razón de la fe. Porque sería muy doloroso ser sujetado por un fuerte hombre cabeza abajo y ser arrojado en un caldero de cobre caliente al rojo vivo, ardiente y brillante, y elevarse por encima de la espuma del remolino hirviente, y hundirse de vuelta”.
“Os informo, monjes, declaro a vosotros que para un hombre inmoral… sería mucho mejor ser sujetado por un fuerte hombre cabeza abajo y ser arrojado en un caldero de cobre caliente al rojo vivo, ardiente y brillante, y elevarse por encima de la espuma del remolino hirviente, y hundirse de vuelta. Y, ¿por qué así? Porque por causa de esto, solo encontraría la muerte o dolores mortales, pero no por eso, con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, renacería en el plano de la miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, en el infierno. Pero cuando un hombre inmoral… usa la vivienda recibida de los influyentes khattiyas, brahmanes u hombres hogareños por razón de la fe, esto lo conduce a dolor y sufrimiento por mucho tiempo. Con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, renace en el plano de la miseria, en el mal destino, en el mundo bajo, hasta en el infierno.
“Por eso, monjes, deberíais entrenaros vosotros mismos así: ‘Cuando usamos los hábitos, las viviendas, las medicinas y las provisiones para la enfermedad, estos servicios que nos proveen serán de gran fruto y beneficio para ellos, y nuestra salida [del hogar] no será en vano sino fructifera y fértil’. De esta manera debéis entrenaros a vosotros mismos. Considerando que vuestro propio bien es suficiente para esforzarse en conseguir la meta final con diligencia. Considerando que el bien de otros es suficiente para esforzarse en conseguir la meta final con diligencia. Considerando que ambos: vuestro propio bien y el bien de otros es suficiente para esforzarse en conseguir la meta final con diligencia”.
Esto es lo que el Bienaventurado dijo. Y mientras esta exposición se efectuaba, sesenta monjes vomitaron sangre caliente. Sesenta monjes abandonaron el entrenamiento y retornaron al estilo de vida más bajo, diciendo: “Esto es difícil de hacer, Venerable Señor, muy difícil de hacer”. Y las mentes de [otros] sesenta monjes fueron liberadas de la contaminación a través del no-apego.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ.
ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ.
Addasā kho bhagavā addhānamaggappaṭipanno aññatarasmiṁ padese mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ. *sajotibhūtaṁ → sañjotibhūtaṁ (sya-all)Disvāna maggā okkamma aññatarasmiṁ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “passatha no tumhe, bhikkhave, amuṁ mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtan”ti?
Addasā kho bhagavā addhānamaggappaṭipanno aññatarasmiṁ padese mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ. *sajotibhūtaṁ → sañjotibhūtaṁ (sya-all)
Disvāna maggā okkamma aññatarasmiṁ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi.
Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi:
“passatha no tumhe, bhikkhave, amuṁ mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtan”ti?
Addasā kho bhagavā addhānamaggappaṭipanno aññatarasmiṁ padese mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ. *sajotibhūtaṁ → sañjotibhūtaṁ (sya-all)Disvāna maggā okkamma aññatarasmiṁ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “passatha no tumhe, bhikkhave, amuṁ mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtan”ti?
“Evaṁ, bhante”ti.
“Evaṁ, bhante”ti.
“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave? katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ amuṁ mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, yaṁ vā khattiyakaññaṁ vā brāhmaṇakaññaṁ vā gahapatikaññaṁ vā mudutalunahatthapādaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā”ti?
“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave?
katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ amuṁ mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, yaṁ vā khattiyakaññaṁ vā brāhmaṇakaññaṁ vā gahapatikaññaṁ vā mudutalunahatthapādaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā”ti?
“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave? katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ amuṁ mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, yaṁ vā khattiyakaññaṁ vā brāhmaṇakaññaṁ vā gahapatikaññaṁ vā mudutalunahatthapādaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā”ti?
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyakaññaṁ vā brāhmaṇakaññaṁ vā gahapatikaññaṁ vā mudutalunahatthapādaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ amuṁ mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā”ti.
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyakaññaṁ vā brāhmaṇakaññaṁ vā gahapatikaññaṁ vā mudutalunahatthapādaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ amuṁ mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā”ti.
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyakaññaṁ vā brāhmaṇakaññaṁ vā gahapatikaññaṁ vā mudutalunahatthapādaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ amuṁ mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā”ti.
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa pāpadhammassa asucisaṅkassarasamācārassa paṭicchannakammantassa assamaṇassa samaṇapaṭiññassa abrahmacārissa brahmacāripaṭiññassa antopūtikassa avassutassa kasambujātassa yaṁ amuṁ mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya.
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa pāpadhammassa asucisaṅkassarasamācārassa paṭicchannakammantassa assamaṇassa samaṇapaṭiññassa abrahmacārissa brahmacāripaṭiññassa antopūtikassa avassutassa kasambujātassa yaṁ amuṁ mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā.
Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya.
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa pāpadhammassa asucisaṅkassarasamācārassa paṭicchannakammantassa assamaṇassa samaṇapaṭiññassa abrahmacārissa brahmacāripaṭiññassa antopūtikassa avassutassa kasambujātassa yaṁ amuṁ mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya.
Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro …pe… kasambujāto khattiyakaññaṁ vā brāhmaṇakaññaṁ vā gahapatikaññaṁ vā mudutalunahatthapādaṁ āliṅgetvā upanisīdati vā upanipajjati vā, tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. *tañhi tassa → taṁ hissa (pts1ed, mr)
Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro …pe… kasambujāto khattiyakaññaṁ vā brāhmaṇakaññaṁ vā gahapatikaññaṁ vā mudutalunahatthapādaṁ āliṅgetvā upanisīdati vā upanipajjati vā, tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. *tañhi tassa → taṁ hissa (pts1ed, mr)
Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro …pe… kasambujāto khattiyakaññaṁ vā brāhmaṇakaññaṁ vā gahapatikaññaṁ vā mudutalunahatthapādaṁ āliṅgetvā upanisīdati vā upanipajjati vā, tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. *tañhi tassa → taṁ hissa (pts1ed, mr)
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso daḷhāya vālarajjuyā ubho jaṅghā veṭhetvā ghaṁseyya—sā chaviṁ chindeyya chaviṁ chetvā cammaṁ chindeyya cammaṁ chetvā maṁsaṁ chindeyya maṁsaṁ chetvā nhāruṁ chindeyya nhāruṁ chetvā aṭṭhiṁ chindeyya aṭṭhiṁ chetvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭheyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā abhivādanaṁ sādiyeyyā”ti?
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave,
katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso daḷhāya vālarajjuyā ubho jaṅghā veṭhetvā ghaṁseyya—sā chaviṁ chindeyya chaviṁ chetvā cammaṁ chindeyya cammaṁ chetvā maṁsaṁ chindeyya maṁsaṁ chetvā nhāruṁ chindeyya nhāruṁ chetvā aṭṭhiṁ chindeyya aṭṭhiṁ chetvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭheyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā abhivādanaṁ sādiyeyyā”ti?
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso daḷhāya vālarajjuyā ubho jaṅghā veṭhetvā ghaṁseyya—sā chaviṁ chindeyya chaviṁ chetvā cammaṁ chindeyya cammaṁ chetvā maṁsaṁ chindeyya maṁsaṁ chetvā nhāruṁ chindeyya nhāruṁ chetvā aṭṭhiṁ chindeyya aṭṭhiṁ chetvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭheyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā abhivādanaṁ sādiyeyyā”ti?
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā abhivādanaṁ sādiyeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso daḷhāya vālarajjuyā …pe… aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭheyyā”ti.
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā abhivādanaṁ sādiyeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso daḷhāya vālarajjuyā …pe… aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭheyyā”ti.
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā abhivādanaṁ sādiyeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso daḷhāya vālarajjuyā …pe… aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭheyyā”ti.
Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso daḷhāya vālarajjuyā ubho jaṅghā veṭhetvā …pe… aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭheyya. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā abhivādanaṁ sādiyati, tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso daḷhāya vālarajjuyā ubho jaṅghā veṭhetvā …pe… aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭheyya.
Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya.
Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā abhivādanaṁ sādiyati, tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso daḷhāya vālarajjuyā ubho jaṅghā veṭhetvā …pe… aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭheyya. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā abhivādanaṁ sādiyati, tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso tiṇhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiṁ pahareyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā añjalikammaṁ sādiyeyyā”ti?
“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave,
katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso tiṇhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiṁ pahareyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā añjalikammaṁ sādiyeyyā”ti?
“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso tiṇhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiṁ pahareyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā añjalikammaṁ sādiyeyyā”ti?
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā añjalikammaṁ sādiyeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso tiṇhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiṁ pahareyyā”ti.
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā añjalikammaṁ sādiyeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso tiṇhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiṁ pahareyyā”ti.
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā añjalikammaṁ sādiyeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso tiṇhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiṁ pahareyyā”ti.
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso tiṇhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiṁ pahareyya. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā añjalikammaṁ sādiyati, tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso tiṇhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiṁ pahareyya.
Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya.
Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā añjalikammaṁ sādiyati, tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso tiṇhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiṁ pahareyya. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā añjalikammaṁ sādiyati, tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena kāyaṁ sampaliveṭheyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ cīvaraṁ paribhuñjeyyā”ti?
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave,
katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena kāyaṁ sampaliveṭheyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ cīvaraṁ paribhuñjeyyā”ti?
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena kāyaṁ sampaliveṭheyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ cīvaraṁ paribhuñjeyyā”ti?
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā …pe… saddhādeyyaṁ cīvaraṁ paribhuñjeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena kāyaṁ sampaliveṭheyyā”ti.
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā …pe…
saddhādeyyaṁ cīvaraṁ paribhuñjeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena kāyaṁ sampaliveṭheyyā”ti.
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā …pe… saddhādeyyaṁ cīvaraṁ paribhuñjeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena kāyaṁ sampaliveṭheyyā”ti.
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena kāyaṁ sampaliveṭheyya. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ cīvaraṁ paribhuñjati, tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena kāyaṁ sampaliveṭheyya.
Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya.
Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ cīvaraṁ paribhuñjati, tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena kāyaṁ sampaliveṭheyya. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ cīvaraṁ paribhuñjati, tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso tattena ayosaṅkunā mukhaṁ vivaritvā tattaṁ lohaguḷaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ mukhe pakkhipeyya—taṁ tassa oṭṭhampi daheyya mukhampi daheyya jivhampi daheyya kaṇṭhampi daheyya urampi daheyya antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgā nikkhameyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjeyyā”ti? *daheyya → ḍaheyya (katthaci)
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave,
katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso tattena ayosaṅkunā mukhaṁ vivaritvā tattaṁ lohaguḷaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ mukhe pakkhipeyya—taṁ tassa oṭṭhampi daheyya mukhampi daheyya jivhampi daheyya kaṇṭhampi daheyya urampi daheyya antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgā nikkhameyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjeyyā”ti? *daheyya → ḍaheyya (katthaci)
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso tattena ayosaṅkunā mukhaṁ vivaritvā tattaṁ lohaguḷaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ mukhe pakkhipeyya—taṁ tassa oṭṭhampi daheyya mukhampi daheyya jivhampi daheyya kaṇṭhampi daheyya urampi daheyya antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgā nikkhameyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjeyyā”ti? *daheyya → ḍaheyya (katthaci)
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso tattena ayosaṅkunā mukhaṁ vivaritvā tattaṁ lohaguḷaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ mukhe pakkhipeyya—taṁ tassa oṭṭhampi daheyya mukhampi daheyya jivhampi daheyya kaṇṭhampi daheyya urampi daheyya antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgaṁ nikkhameyyā”ti.
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso tattena ayosaṅkunā mukhaṁ vivaritvā tattaṁ lohaguḷaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ mukhe pakkhipeyya—taṁ tassa oṭṭhampi daheyya mukhampi daheyya jivhampi daheyya kaṇṭhampi daheyya urampi daheyya antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgaṁ nikkhameyyā”ti.
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso tattena ayosaṅkunā mukhaṁ vivaritvā tattaṁ lohaguḷaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ mukhe pakkhipeyya—taṁ tassa oṭṭhampi daheyya mukhampi daheyya jivhampi daheyya kaṇṭhampi daheyya urampi daheyya antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgaṁ nikkhameyyā”ti.
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso tattena ayosaṅkunā mukhaṁ vivaritvā tattaṁ lohaguḷaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ mukhe pakkhipeyya—taṁ tassa oṭṭhampi daheyya mukhampi daheyya jivhampi daheyya kaṇṭhampi daheyya urampi daheyya antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgaṁ nikkhameyya. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjati, tañhi tassa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso tattena ayosaṅkunā mukhaṁ vivaritvā tattaṁ lohaguḷaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ mukhe pakkhipeyya—taṁ tassa oṭṭhampi daheyya mukhampi daheyya jivhampi daheyya kaṇṭhampi daheyya urampi daheyya antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgaṁ nikkhameyya.
Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya.
Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjati, tañhi tassa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso tattena ayosaṅkunā mukhaṁ vivaritvā tattaṁ lohaguḷaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ mukhe pakkhipeyya—taṁ tassa oṭṭhampi daheyya mukhampi daheyya jivhampi daheyya kaṇṭhampi daheyya urampi daheyya antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgaṁ nikkhameyya. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjati, tañhi tassa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaṁ ayomañcaṁ vā ayopīṭhaṁ vā abhinisīdāpeyya vā abhinipajjāpeyya vā, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ mañcapīṭhaṁ paribhuñjeyyā”ti? *mañcapīṭhaṁ → mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā (mr)
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave,
katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaṁ ayomañcaṁ vā ayopīṭhaṁ vā abhinisīdāpeyya vā abhinipajjāpeyya vā, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ mañcapīṭhaṁ paribhuñjeyyā”ti? *mañcapīṭhaṁ → mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā (mr)
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaṁ ayomañcaṁ vā ayopīṭhaṁ vā abhinisīdāpeyya vā abhinipajjāpeyya vā, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ mañcapīṭhaṁ paribhuñjeyyā”ti? *mañcapīṭhaṁ → mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā (mr)
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ mañcapīṭhaṁ paribhuñjeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaṁ ayomañcaṁ vā ayopīṭhaṁ vā abhinisīdāpeyya vā abhinipajjāpeyya vā”ti.
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ mañcapīṭhaṁ paribhuñjeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaṁ ayomañcaṁ vā ayopīṭhaṁ vā abhinisīdāpeyya vā abhinipajjāpeyya vā”ti.
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ mañcapīṭhaṁ paribhuñjeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaṁ ayomañcaṁ vā ayopīṭhaṁ vā abhinisīdāpeyya vā abhinipajjāpeyya vā”ti.
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaṁ ayomañcaṁ vā ayopīṭhaṁ vā abhinisīdāpeyya vā abhinipajjāpeyya vā. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ mañcapīṭhaṁ paribhuñjati. Tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaṁ ayomañcaṁ vā ayopīṭhaṁ vā abhinisīdāpeyya vā abhinipajjāpeyya vā.
Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya.
Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ mañcapīṭhaṁ paribhuñjati. Tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaṁ ayomañcaṁ vā ayopīṭhaṁ vā abhinisīdāpeyya vā abhinipajjāpeyya vā. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ mañcapīṭhaṁ paribhuñjati. Tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipeyya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya—so tattha pheṇuddehakaṁ paccamāno sakimpi uddhaṁ gaccheyya sakimpi adho gaccheyya sakimpi tiriyaṁ gaccheyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ vihāraṁ paribhuñjeyyā”ti?
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave,
katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipeyya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya—so tattha pheṇuddehakaṁ paccamāno sakimpi uddhaṁ gaccheyya sakimpi adho gaccheyya sakimpi tiriyaṁ gaccheyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ vihāraṁ paribhuñjeyyā”ti?
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipeyya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya—so tattha pheṇuddehakaṁ paccamāno sakimpi uddhaṁ gaccheyya sakimpi adho gaccheyya sakimpi tiriyaṁ gaccheyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ vihāraṁ paribhuñjeyyā”ti?
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ vihāraṁ paribhuñjeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipeyya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya—so tattha pheṇuddehakaṁ paccamāno sakimpi uddhaṁ gaccheyya sakimpi adho gaccheyya sakimpi tiriyaṁ gaccheyyā”ti.
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ vihāraṁ paribhuñjeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipeyya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya—so tattha pheṇuddehakaṁ paccamāno sakimpi uddhaṁ gaccheyya sakimpi adho gaccheyya sakimpi tiriyaṁ gaccheyyā”ti.
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ vihāraṁ paribhuñjeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipeyya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya—so tattha pheṇuddehakaṁ paccamāno sakimpi uddhaṁ gaccheyya sakimpi adho gaccheyya sakimpi tiriyaṁ gaccheyyā”ti.
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa pāpadhammassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā …pe… sakimpi tiriyaṁ gaccheyya. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ vihāraṁ paribhuñjati. Tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa pāpadhammassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā …pe… sakimpi tiriyaṁ gaccheyya.
Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya.
Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ vihāraṁ paribhuñjati. Tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa pāpadhammassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā …pe… sakimpi tiriyaṁ gaccheyya. Taṁ kissa hetu? Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ vihāraṁ paribhuñjati. Tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘yesañca mayaṁ paribhuñjāma cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ tesaṁ te kārā mahapphalā bhavissanti mahānisaṁsā, amhākañcevāyaṁ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā saudrayā’ti. *yesañca → yesaṁ (?) | cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ → … parikkhārānaṁ (sya-all, pts1ed, mr)Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ: ‘attatthaṁ vā, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetuṁ; paratthaṁ vā, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetuṁ; ubhayatthaṁ vā, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetun’”ti.
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ:
‘yesañca mayaṁ paribhuñjāma cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ tesaṁ te kārā mahapphalā bhavissanti mahānisaṁsā, amhākañcevāyaṁ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā saudrayā’ti. *yesañca → yesaṁ (?) | cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ → … parikkhārānaṁ (sya-all, pts1ed, mr)
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ:
‘attatthaṁ vā, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetuṁ;
paratthaṁ vā, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetuṁ;
ubhayatthaṁ vā, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetun’”ti.
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: ‘yesañca mayaṁ paribhuñjāma cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ tesaṁ te kārā mahapphalā bhavissanti mahānisaṁsā, amhākañcevāyaṁ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā saudrayā’ti. *yesañca → yesaṁ (?) | cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ → … parikkhārānaṁ (sya-all, pts1ed, mr)Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ: ‘attatthaṁ vā, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetuṁ; paratthaṁ vā, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetuṁ; ubhayatthaṁ vā, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetun’”ti.
Idamavoca bhagavā. *Idamavoca bhagavā → idamavoca bhagavā …pe… (mr)Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne saṭṭhimattānaṁ bhikkhūnaṁ uṇhaṁ lohitaṁ mukhato uggañchi. *uggañchi → uggacchi (mr)Saṭṭhimattā bhikkhū sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattiṁsu:
Idamavoca bhagavā. *Idamavoca bhagavā → idamavoca bhagavā …pe… (mr)
Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne saṭṭhimattānaṁ bhikkhūnaṁ uṇhaṁ lohitaṁ mukhato uggañchi. *uggañchi → uggacchi (mr)
Saṭṭhimattā bhikkhū sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattiṁsu:
Idamavoca bhagavā. *Idamavoca bhagavā → idamavoca bhagavā …pe… (mr)Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne saṭṭhimattānaṁ bhikkhūnaṁ uṇhaṁ lohitaṁ mukhato uggañchi. *uggañchi → uggacchi (mr)Saṭṭhimattā bhikkhū sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattiṁsu:
“sudukkaraṁ bhagavā, sudukkaraṁ bhagavā”ti. Saṭṭhimattānaṁ bhikkhūnaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsūti.
“sudukkaraṁ bhagavā, sudukkaraṁ bhagavā”ti.
Saṭṭhimattānaṁ bhikkhūnaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsūti.
“sudukkaraṁ bhagavā, sudukkaraṁ bhagavā”ti. Saṭṭhimattānaṁ bhikkhūnaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsūti.