KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
3. El capítulo sobre los cabezas de familia

Segundo discurso con Ugga

Aṅguttara Nikāya
3. Gahapativagga
Dutiyauggasutta
Discursos Numerados
3. El capítulo sobre los cabezas de familia
Segundo discurso con Ugga
Aṅguttara Nikāya
3. Gahapativagga
Dutiyauggasutta
Segundo discurso con Ugga

El Buddha celebra las ocho cualidades asombrosas del cabeza de familia Ugga de Hatthigāma. El propio Ugga habla de estas cualidades.

Ruta suttaAN 8.22Sutta Piṭaka › Aṅguttara Nikāya › 8. Aṭṭhakanipāta › 1. Paṭhamapaṇṇāsaka › 3. Gahapativagga › Dutiyauggasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an8.22/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

En una ocasión el Bienaventurado estaba morando entre los vajjis, en Hatthigama. Estando allí, el Bienaventurado se dirigió a los monjes: “Monjes”. “Sí, Venerable Señor”, respondieron aquellos monjes y el Bienaventurado continuó:

“Monjes, deberíais recordar al hombre hogareño Ugga de Hatthigama como alguien que posee ocho asombrosas y maravillosas cualidades”. Esto es lo que dijo el Bienaventurado. Después de haber dicho esto, el Bendito se levantó de su asiento y entró en su morada. Entonces, por la mañana temprano, cierto monje se vistió, tomó su cuenco y el hábito exterior y fue hasta la residencia del hombre hogareño Ugga de Hatthigama. Cuando llegó se sentó en el asiento que estaba preparado para él. Y el hombre hogareño Ugga de Hatthigama se acercó a aquel monje, le rindió homenaje y se sentó a un lado. Entonces el monje le dijo:

“Hombre hogareño, el Bienaventurado declaró que posees ocho cualidades asombrosas y maravillosas. ¿Cuáles son esas ocho?”.

“No sé, Venerable Señor, cuáles ocho asombrosas y maravillosas cualidades declaró el Bienaventurado que tengo. Sin embargo, he aquí que puedo discernir en mí ocho cualidades asombrosas y maravillosas. Escuche y atienda que voy a hablar”.

“Sí, hombre hogareño”, respondió el monje y el hombre hogareño Ugga de Hatthigama continuó:

“Venerable Señor, yo estaba de parranda en la arboleda de Naga cuando por primera vez vi al Bienaventurado desde cierta distancia. Tan pronto lo vi, mi mente adquirió confianza en él. Esta es la primera de mis asombrosas y maravillosas cualidades.

“Con la confidencia en mi mente, atendí al Bienaventurado. El Bienaventurado entonces me ofreció un discurso progresivo, es decir, la plática sobre el dar, la conducta virtuosa y el cielo; me reveló el peligro, la degradación y la contaminación de los placeres sensuales y el beneficio del renunciamiento. Y cuando el Bienaventurado supo que mi mente estaba maleable, suave, libre de obstáculos, elevada y confidente, me reveló aquella enseñanza especial del Dhamma de los Budas: la insatisfacción, su origen, su cese y el sendero. Entonces, igual que un paño limpio deshace las manchas oscuras absorbiendo la tinta, así también, mientras me senté en aquel mismo asiento, el inmaculado Dhamma, libre de polvo surgió en mí: ‘Todo lo que está sujeto al surgimiento está sujete al cese’. Y vi el Dhamma, alcancé el Dhamma, entendí el Dhamma, penetré el Dhamma, trascendí las dudas, me deshice de la perplejidad, alcancé la auto-confianza y llegué a ser independiente de otros en la enseñanza del Maestro. Justamente allí fui por refugio al Buda, el Dhamma y el Sangha, y me sometí a las reglas del entrenamiento siendo el celibato la quinta. Esta es la segunda de mis asombrosas y maravillosas cualidades.

“He tenido cuatro mujeres jóvenes. Entonces fui junto a ellas y les dije: ‘Hermanas, me he sometido a las reglas del entrenamiento siendo el celibato la quinta. Si queréis, podéis disfrutar de las riquezas aquí y hacer el mérito, o volver a vuestros propios círculos familiares, o informarme, si deseáis, que queréis a otro hombre’. Y mi esposa mayor me dijo: ‘Joven señor, dame a tal y tal hombre’. Y fui a buscar a aquel hombre, y tomé con mi mano izquierda a mi mujer, mientras que con la mano derecha tomé el vaso ceremonial y se la entregué a aquel hombre. Pero aún cuando estaba entregando a mi joven esposa, no recuerdo que la menor alteración haya tenido lugar en mi mente. Esta es la tercera de mis asombrosas y maravillosas cualidades.

“Mi familia era rica, pero las riquezas fueron compartidas sin reserva con la gente virtuosa y de buen carácter. Esta es la cuarta de mis asombrosas y maravillosas cualidades.

“Siempre que atiendo a algún monje, le atiendo respetuosamente, no sin respeto. Si aquel venerable me enseña el Dhamma, lo escucho respetuosamente, no sin respeto. Y si no me enseña el Dhamma, yo le enseño el Dhamma. Esta es la quinta de mis asombrosas y maravillosas cualidades.

“No es inusual que cuando invito al Sangha, las deidades vienen junto a mí y me informan: ‘Aquel monje, hombre hogareño, es liberado en ambos aspectos. Aquel es liberado a través de sabiduría. Aquel ha alcanzado la visión. Aquel es liberado por la fe. Aquel es seguidor por la fe. Aquel es virtuoso y de buen carácter. Aquel es inmoral y de mal carácter’. Aún así, mientras sirvo al Sangha no recuerdo haber pensado: ‘Déjame ponerle a este mucho y a aquel poco’. Esta es la sexta de mis asombrosas y maravillosas cualidades.

“No es inusual para las deidades que vengan junto a mí y me informen: ‘Hombre hogareño, el Dhamma está bien expuesto por el Bienaventurado’. Y yo digo a aquellas deidades: ‘Sea que lo digáis o no, el Dhamma está bien expuesto por el Bienaventurado’. Aún así no recuerdo haber tenido exaltación mental alguna que haya surgido por el hecho de que las deidades vinieran a mí y hablaran conmigo. Esta es la séptima de mis asombrosas y maravillosas cualidades.

“Si pasase frente al Bienaventurado, no me sorprendería si el Bienaventurado declarase de mí así: ‘He aquí, no hay grillete alguno que atase al hombre hogareño Ugga de Hatthigama, por el cual tendría que retornar a este mundo’. Esta es la octava de mis asombrosas y maravillosas cualidades.

“Estas son, Venerable Señor, las ocho cualidades asombrosas y maravillosas que puedo discernir en mí. Pero no sé cuáles ocho asombrosas y maravillosas cualidades declaró el Bienaventurado que tengo”.

Entonces aquel monje, habiendo recibido la comida de las limosnas en la residencia del hombre hogareño Ugga de Hatthigama, se levantó de su asiento y partió de allí. Después de la comida, al retornar de su habitual ronda en búsqueda de la comida de las limosnas, se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje, se sentó a un lado y relató al Bienaventurado el contenido entero de la conversación que tuvo con el hombre hogareño Ugga de Hatthigama.

[El Bienaventurado dijo:] “¡Bien, muy bien, monje! Yo declaré que aquel hombre hogareño Ugga de Vesali posee las mismas ocho asombrosas y maravillosas cualidades que te explicó correctamente. Deberías recordar al hombre hogareño Ugga de Hatthigama como a alguien que posee estas ocho asombrosas y maravillosas cualidades”.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā vajjīsu viharati hatthigāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “aṭṭhahi, bhikkhave, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataṁ uggaṁ gahapatiṁ hatthigāmakaṁ dhārethā”ti.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā vajjīsu viharati hatthigāme.
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi:
“aṭṭhahi, bhikkhave, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataṁ uggaṁ gahapatiṁ hatthigāmakaṁ dhārethā”ti.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā vajjīsu viharati hatthigāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “aṭṭhahi, bhikkhave, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataṁ uggaṁ gahapatiṁ hatthigāmakaṁ dhārethā”ti.

Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi.

Idamavoca bhagavā.
Idaṁ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi.

Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi.

Atha kho aññataro bhikkhu pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggassa gahapatino hatthigāmakassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho uggo gahapati hatthigāmako yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho uggaṁ gahapatiṁ hatthigāmakaṁ so bhikkhu etadavoca:

Atha kho aññataro bhikkhu pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggassa gahapatino hatthigāmakassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.
Atha kho uggo gahapati hatthigāmako yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho uggaṁ gahapatiṁ hatthigāmakaṁ so bhikkhu etadavoca:

Atha kho aññataro bhikkhu pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggassa gahapatino hatthigāmakassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho uggo gahapati hatthigāmako yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho uggaṁ gahapatiṁ hatthigāmakaṁ so bhikkhu etadavoca:

“aṭṭhahi kho tvaṁ, gahapati, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā byākato. Katame te, gahapati, aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā, yehi tvaṁ samannāgato bhagavatā byākato”ti?

“aṭṭhahi kho tvaṁ, gahapati, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā byākato.
Katame te, gahapati, aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā, yehi tvaṁ samannāgato bhagavatā byākato”ti?

“aṭṭhahi kho tvaṁ, gahapati, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā byākato. Katame te, gahapati, aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā, yehi tvaṁ samannāgato bhagavatā byākato”ti?

“Na kho ahaṁ, bhante, jānāmi: ‘katamehi aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā byākato’ti. Api ca, bhante, ye me aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā saṁvijjanti, taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.

“Na kho ahaṁ, bhante, jānāmi:
‘katamehi aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā byākato’ti.
Api ca, bhante, ye me aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā saṁvijjanti,
taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.

“Na kho ahaṁ, bhante, jānāmi: ‘katamehi aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā byākato’ti. Api ca, bhante, ye me aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā saṁvijjanti, taṁ suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.

“Evaṁ, gahapatī”ti kho so bhikkhu uggassa gahapatino hatthigāmakassa paccassosi. Uggo gahapati hatthigāmako etadavoca:

“Evaṁ, gahapatī”ti kho so bhikkhu uggassa gahapatino hatthigāmakassa paccassosi.
Uggo gahapati hatthigāmako etadavoca:

“Evaṁ, gahapatī”ti kho so bhikkhu uggassa gahapatino hatthigāmakassa paccassosi. Uggo gahapati hatthigāmako etadavoca:

“yadāhaṁ, bhante, nāgavane paricaranto bhagavantaṁ paṭhamaṁ dūratova addasaṁ; saha dassaneneva me, bhante, bhagavato cittaṁ pasīdi, surāmado ca pahīyi. Ayaṁ kho me, bhante, paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

“yadāhaṁ, bhante, nāgavane paricaranto bhagavantaṁ paṭhamaṁ dūratova addasaṁ;
saha dassaneneva me, bhante, bhagavato cittaṁ pasīdi, surāmado ca pahīyi.
Ayaṁ kho me, bhante, paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

“yadāhaṁ, bhante, nāgavane paricaranto bhagavantaṁ paṭhamaṁ dūratova addasaṁ; saha dassaneneva me, bhante, bhagavato cittaṁ pasīdi, surāmado ca pahīyi. Ayaṁ kho me, bhante, paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

So kho ahaṁ, bhante, pasannacitto bhagavantaṁ payirupāsiṁ. Tassa me bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ; kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā maṁ bhagavā aññāsi kallacittaṁ muducittaṁ vinīvaraṇacittaṁ udaggacittaṁ pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi—dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evamevaṁ kho me tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: ‘yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman’ti. So kho ahaṁ, bhante, diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane tattheva buddhañca dhammañca saṅghañca saraṇaṁ agamāsiṁ, brahmacariyapañcamāni ca sikkhāpadāni samādiyiṁ. Ayaṁ kho me, bhante, dutiyo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

So kho ahaṁ, bhante, pasannacitto bhagavantaṁ payirupāsiṁ.
Tassa me bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—
dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ; kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi.
Yadā maṁ bhagavā aññāsi kallacittaṁ muducittaṁ vinīvaraṇacittaṁ udaggacittaṁ pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi—
dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ.
Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya;
evamevaṁ kho me tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi:
‘yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman’ti.
So kho ahaṁ, bhante, diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane tattheva buddhañca dhammañca saṅghañca saraṇaṁ agamāsiṁ, brahmacariyapañcamāni ca sikkhāpadāni samādiyiṁ.
Ayaṁ kho me, bhante, dutiyo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

So kho ahaṁ, bhante, pasannacitto bhagavantaṁ payirupāsiṁ. Tassa me bhagavā anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ; kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ, nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. Yadā maṁ bhagavā aññāsi kallacittaṁ muducittaṁ vinīvaraṇacittaṁ udaggacittaṁ pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi—dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; evamevaṁ kho me tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: ‘yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman’ti. So kho ahaṁ, bhante, diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane tattheva buddhañca dhammañca saṅghañca saraṇaṁ agamāsiṁ, brahmacariyapañcamāni ca sikkhāpadāni samādiyiṁ. Ayaṁ kho me, bhante, dutiyo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

Tassa mayhaṁ, bhante, catasso komāriyo pajāpatiyo ahesuṁ. Atha khvāhaṁ, bhante, yena tā pajāpatiyo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā tā pajāpatiyo etadavacaṁ: ‘mayā kho, bhaginiyo, brahmacariyapañcamāni sikkhāpadāni samādinnāni. Yā icchati sā idheva bhoge ca bhuñjatu puññāni ca karotu, sakāni vā ñātikulāni gacchatu. Hoti vā pana purisādhippāyo, kassa vo dammī’ti? Evaṁ vutte, sā, bhante, jeṭṭhā pajāpati maṁ etadavoca: ‘itthannāmassa maṁ, ayyaputta, purisassa dehī’ti. Atha kho ahaṁ, bhante, taṁ purisaṁ pakkosāpetvā vāmena hatthena pajāpatiṁ gahetvā dakkhiṇena hatthena bhiṅgāraṁ gahetvā tassa purisassa oṇojesiṁ. Komāriṁ kho panāhaṁ, bhante, dāraṁ pariccajanto nābhijānāmi cittassa aññathattaṁ. Ayaṁ kho me, bhante, tatiyo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

Tassa mayhaṁ, bhante, catasso komāriyo pajāpatiyo ahesuṁ.
Atha khvāhaṁ, bhante, yena tā pajāpatiyo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā tā pajāpatiyo etadavacaṁ:
‘mayā kho, bhaginiyo, brahmacariyapañcamāni sikkhāpadāni samādinnāni.
Yā icchati sā idheva bhoge ca bhuñjatu puññāni ca karotu, sakāni vā ñātikulāni gacchatu.
Hoti vā pana purisādhippāyo, kassa vo dammī’ti?
Evaṁ vutte, sā, bhante, jeṭṭhā pajāpati maṁ etadavoca:
‘itthannāmassa maṁ, ayyaputta, purisassa dehī’ti.
Atha kho ahaṁ, bhante, taṁ purisaṁ pakkosāpetvā vāmena hatthena pajāpatiṁ gahetvā dakkhiṇena hatthena bhiṅgāraṁ gahetvā tassa purisassa oṇojesiṁ.
Komāriṁ kho panāhaṁ, bhante, dāraṁ pariccajanto nābhijānāmi cittassa aññathattaṁ.
Ayaṁ kho me, bhante, tatiyo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

Tassa mayhaṁ, bhante, catasso komāriyo pajāpatiyo ahesuṁ. Atha khvāhaṁ, bhante, yena tā pajāpatiyo tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā tā pajāpatiyo etadavacaṁ: ‘mayā kho, bhaginiyo, brahmacariyapañcamāni sikkhāpadāni samādinnāni. Yā icchati sā idheva bhoge ca bhuñjatu puññāni ca karotu, sakāni vā ñātikulāni gacchatu. Hoti vā pana purisādhippāyo, kassa vo dammī’ti? Evaṁ vutte, sā, bhante, jeṭṭhā pajāpati maṁ etadavoca: ‘itthannāmassa maṁ, ayyaputta, purisassa dehī’ti. Atha kho ahaṁ, bhante, taṁ purisaṁ pakkosāpetvā vāmena hatthena pajāpatiṁ gahetvā dakkhiṇena hatthena bhiṅgāraṁ gahetvā tassa purisassa oṇojesiṁ. Komāriṁ kho panāhaṁ, bhante, dāraṁ pariccajanto nābhijānāmi cittassa aññathattaṁ. Ayaṁ kho me, bhante, tatiyo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

Saṁvijjanti kho pana me, bhante, kule bhogā. Te ca kho appaṭivibhattā sīlavantehi kalyāṇadhammehi. Ayaṁ kho me, bhante, catuttho acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

Saṁvijjanti kho pana me, bhante, kule bhogā.
Te ca kho appaṭivibhattā sīlavantehi kalyāṇadhammehi.
Ayaṁ kho me, bhante, catuttho acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

Saṁvijjanti kho pana me, bhante, kule bhogā. Te ca kho appaṭivibhattā sīlavantehi kalyāṇadhammehi. Ayaṁ kho me, bhante, catuttho acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

Yaṁ kho panāhaṁ, bhante, bhikkhuṁ payirupāsāmi; sakkaccaṁyeva payirupāsāmi, no asakkaccaṁ. So ce me āyasmā dhammaṁ deseti; sakkaccaṁyeva suṇomi, no asakkaccaṁ. No ce me so āyasmā dhammaṁ deseti, ahamassa dhammaṁ desemi. Ayaṁ kho me, bhante, pañcamo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

Yaṁ kho panāhaṁ, bhante, bhikkhuṁ payirupāsāmi;
sakkaccaṁyeva payirupāsāmi, no asakkaccaṁ.
So ce me āyasmā dhammaṁ deseti;
sakkaccaṁyeva suṇomi, no asakkaccaṁ.
No ce me so āyasmā dhammaṁ deseti, ahamassa dhammaṁ desemi.
Ayaṁ kho me, bhante, pañcamo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

Yaṁ kho panāhaṁ, bhante, bhikkhuṁ payirupāsāmi; sakkaccaṁyeva payirupāsāmi, no asakkaccaṁ. So ce me āyasmā dhammaṁ deseti; sakkaccaṁyeva suṇomi, no asakkaccaṁ. No ce me so āyasmā dhammaṁ deseti, ahamassa dhammaṁ desemi. Ayaṁ kho me, bhante, pañcamo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

Anacchariyaṁ kho pana, bhante, saṅghe nimantite devatā upasaṅkamitvā ārocenti: ‘asuko, gahapati, bhikkhu ubhatobhāgavimutto asuko paññāvimutto asuko kāyasakkhī asuko diṭṭhippatto asuko saddhāvimutto asuko dhammānusārī asuko saddhānusārī asuko sīlavā kalyāṇadhammo asuko dussīlo pāpadhammo’ti. *diṭṭhippatto → diṭṭhappatto (mr)Saṅghaṁ kho panāhaṁ, bhante, parivisanto nābhijānāmi evaṁ cittaṁ uppādento: ‘imassa vā thokaṁ demi imassa vā bahukan’ti. Atha khvāhaṁ, bhante, samacittova demi. Ayaṁ kho me, bhante, chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

Anacchariyaṁ kho pana, bhante, saṅghe nimantite devatā upasaṅkamitvā ārocenti:
‘asuko, gahapati, bhikkhu ubhatobhāgavimutto asuko paññāvimutto asuko kāyasakkhī asuko diṭṭhippatto asuko saddhāvimutto asuko dhammānusārī asuko saddhānusārī asuko sīlavā kalyāṇadhammo asuko dussīlo pāpadhammo’ti. *diṭṭhippatto → diṭṭhappatto (mr)
Saṅghaṁ kho panāhaṁ, bhante, parivisanto nābhijānāmi evaṁ cittaṁ uppādento:
‘imassa vā thokaṁ demi imassa vā bahukan’ti.
Atha khvāhaṁ, bhante, samacittova demi.
Ayaṁ kho me, bhante, chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

Anacchariyaṁ kho pana, bhante, saṅghe nimantite devatā upasaṅkamitvā ārocenti: ‘asuko, gahapati, bhikkhu ubhatobhāgavimutto asuko paññāvimutto asuko kāyasakkhī asuko diṭṭhippatto asuko saddhāvimutto asuko dhammānusārī asuko saddhānusārī asuko sīlavā kalyāṇadhammo asuko dussīlo pāpadhammo’ti. *diṭṭhippatto → diṭṭhappatto (mr)Saṅghaṁ kho panāhaṁ, bhante, parivisanto nābhijānāmi evaṁ cittaṁ uppādento: ‘imassa vā thokaṁ demi imassa vā bahukan’ti. Atha khvāhaṁ, bhante, samacittova demi. Ayaṁ kho me, bhante, chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

Anacchariyaṁ kho pana maṁ, bhante, devatā upasaṅkamitvā ārocenti: *Anacchariyaṁ → acchariyaṁ (bj)‘svākkhāto, gahapati, bhagavatā dhammo’ti. Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, tā devatā evaṁ vademi: ‘vadeyyātha vā evaṁ kho tumhe devatā no vā vadeyyātha, atha kho svākkhāto bhagavatā dhammo’ti. Na kho panāhaṁ, bhante, abhijānāmi tatonidānaṁ cittassa unnatiṁ: ‘maṁ tā devatā upasaṅkamanti, ahaṁ vā devatāhi saddhiṁ sallapāmī’ti. Ayaṁ kho me, bhante, sattamo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

Anacchariyaṁ kho pana maṁ, bhante, devatā upasaṅkamitvā ārocenti: *Anacchariyaṁ → acchariyaṁ (bj)
‘svākkhāto, gahapati, bhagavatā dhammo’ti.
Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, tā devatā evaṁ vademi:
‘vadeyyātha vā evaṁ kho tumhe devatā no vā vadeyyātha, atha kho svākkhāto bhagavatā dhammo’ti.
Na kho panāhaṁ, bhante, abhijānāmi tatonidānaṁ cittassa unnatiṁ:
‘maṁ tā devatā upasaṅkamanti, ahaṁ vā devatāhi saddhiṁ sallapāmī’ti.
Ayaṁ kho me, bhante, sattamo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

Anacchariyaṁ kho pana maṁ, bhante, devatā upasaṅkamitvā ārocenti: *Anacchariyaṁ → acchariyaṁ (bj)‘svākkhāto, gahapati, bhagavatā dhammo’ti. Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, tā devatā evaṁ vademi: ‘vadeyyātha vā evaṁ kho tumhe devatā no vā vadeyyātha, atha kho svākkhāto bhagavatā dhammo’ti. Na kho panāhaṁ, bhante, abhijānāmi tatonidānaṁ cittassa unnatiṁ: ‘maṁ tā devatā upasaṅkamanti, ahaṁ vā devatāhi saddhiṁ sallapāmī’ti. Ayaṁ kho me, bhante, sattamo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

Sace kho panāhaṁ, bhante, bhagavato paṭhamataraṁ kālaṁ kareyyaṁ, anacchariyaṁ kho panetaṁ yaṁ maṁ bhagavā evaṁ byākareyya: ‘natthi taṁ saṁyojanaṁ yena saṁyutto uggo gahapati hatthigāmako puna imaṁ lokaṁ āgaccheyyā’ti. Ayaṁ kho me, bhante, aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

Sace kho panāhaṁ, bhante, bhagavato paṭhamataraṁ kālaṁ kareyyaṁ, anacchariyaṁ kho panetaṁ yaṁ maṁ bhagavā evaṁ byākareyya:
‘natthi taṁ saṁyojanaṁ yena saṁyutto uggo gahapati hatthigāmako puna imaṁ lokaṁ āgaccheyyā’ti.
Ayaṁ kho me, bhante, aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

Sace kho panāhaṁ, bhante, bhagavato paṭhamataraṁ kālaṁ kareyyaṁ, anacchariyaṁ kho panetaṁ yaṁ maṁ bhagavā evaṁ byākareyya: ‘natthi taṁ saṁyojanaṁ yena saṁyutto uggo gahapati hatthigāmako puna imaṁ lokaṁ āgaccheyyā’ti. Ayaṁ kho me, bhante, aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo saṁvijjati.

Ime kho me, bhante, aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā saṁvijjanti. Na ca kho ahaṁ jānāmi: ‘katamehi cāhaṁ aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā byākato’”ti.

Ime kho me, bhante, aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā saṁvijjanti.
Na ca kho ahaṁ jānāmi:
‘katamehi cāhaṁ aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā byākato’”ti.

Ime kho me, bhante, aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā saṁvijjanti. Na ca kho ahaṁ jānāmi: ‘katamehi cāhaṁ aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā byākato’”ti.

Atha kho so bhikkhu uggassa gahapatino hatthigāmakassa nivesane piṇḍapātaṁ gahetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu yāvatako ahosi uggena gahapatinā hatthigāmakena saddhiṁ kathāsallāpo, taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi.

Atha kho so bhikkhu uggassa gahapatino hatthigāmakassa nivesane piṇḍapātaṁ gahetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
Atha kho so bhikkhu pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu yāvatako ahosi uggena gahapatinā hatthigāmakena saddhiṁ kathāsallāpo, taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi.

Atha kho so bhikkhu uggassa gahapatino hatthigāmakassa nivesane piṇḍapātaṁ gahetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu yāvatako ahosi uggena gahapatinā hatthigāmakena saddhiṁ kathāsallāpo, taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi.

“Sādhu sādhu, bhikkhu. Yathā taṁ uggo gahapati hatthigāmako sammā byākaramāno byākareyya, imeheva kho, bhikkhu, aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato uggo gahapati hatthigāmako mayā byākato. Imehi ca pana, bhikkhu, aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataṁ uggaṁ gahapatiṁ hatthigāmakaṁ dhārehī”ti.

“Sādhu sādhu, bhikkhu.
Yathā taṁ uggo gahapati hatthigāmako sammā byākaramāno byākareyya, imeheva kho, bhikkhu, aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato uggo gahapati hatthigāmako mayā byākato.
Imehi ca pana, bhikkhu, aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataṁ uggaṁ gahapatiṁ hatthigāmakaṁ dhārehī”ti.

“Sādhu sādhu, bhikkhu. Yathā taṁ uggo gahapati hatthigāmako sammā byākaramāno byākareyya, imeheva kho, bhikkhu, aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato uggo gahapati hatthigāmako mayā byākato. Imehi ca pana, bhikkhu, aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataṁ uggaṁ gahapatiṁ hatthigāmakaṁ dhārehī”ti.

Dutiyaṁ.

Dutiyaṁ.

Dutiyaṁ.

AnteriorCon Ugga de VesālīAN 8.21·PaṭhamauggasuttaEl Buddha celebra las ocho cualidades asombrosas del cabeza de familia Ugga de Vesālī. El propio Ugga habla de estas cualidades.SiguienteCon Hatthaka (1.º)AN 8.23·PaṭhamahatthakasuttaEl Buddha celebra las siete cualidades asombrosas del cabeza de familia Hatthaka de Āḷavī. Cuando se entera de esto, Hatthaka se inquieta por saber si…
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}