Empieza como el sutta anterior
“Amigo Sariputta, ¿qué es la felicidad en este Dhamma y Disciplina y qué es el sufrimiento?”.
“El descontento, amigo, es el sufrimiento en este Dhamma y Disciplina, y el disfrute es la felicidad. Cuando hay descontento, este sufrimiento ha de ser esperado: mientras camina, uno no encuentra felicidad ni comodidad; mientras está de pie, uno no encuentra felicidad ni comodidad; mientras está sentado, uno no encuentra felicidad ni comodidad; mientras se recuesta, uno no encuentra felicidad ni comodidad; mientras está en el pueblo, uno no encuentra felicidad ni comodidad; mientras está en el bosque, uno no encuentra felicidad ni comodidad; mientras está al pie de un árbol, uno no encuentra felicidad ni comodidad; mientras está en una choza vacía, uno no encuentra felicidad ni comodidad; mientras está al aire libre, uno no encuentra felicidad ni comodidad; mientras está en medio de los monjes, uno no encuentra felicidad ni comodidad. Cuando hay descontento, amigo, este sufrimiento ha de ser esperado.
Cuando hay disfrute, esta felicidad ha de ser esperada: mientras camina, uno encuentra felicidad y comodidad; mientras está de pie… mientras está sentado… mientras se recuesta… mientras está en el pueblo… mientras está en el bosque… mientras está al pie de un árbol… mientras está en una choza vacía… mientras está al aire libre… mientras está en medio de los monjes, uno encuentra felicidad y comodidad. Cuando hay disfrute, amigo, esta felicidad ha de ser esperada”.
Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto magadhesu viharati nālakagāmake. Atha kho sāmaṇḍakāni paribbājako yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sāmaṇḍakāni paribbājako āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca:
Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto magadhesu viharati nālakagāmake.
Atha kho sāmaṇḍakāni paribbājako yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sāmaṇḍakāni paribbājako āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca:
Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto magadhesu viharati nālakagāmake. Atha kho sāmaṇḍakāni paribbājako yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho sāmaṇḍakāni paribbājako āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca:
“Kiṁ nu kho, āvuso, sāriputta, imasmiṁ dhammavinaye sukhaṁ, kiṁ dukkhan”ti?
“Kiṁ nu kho, āvuso, sāriputta, imasmiṁ dhammavinaye sukhaṁ, kiṁ dukkhan”ti?
“Kiṁ nu kho, āvuso, sāriputta, imasmiṁ dhammavinaye sukhaṁ, kiṁ dukkhan”ti?
“Anabhirati kho, āvuso, imasmiṁ dhammavinaye dukkhā, abhirati sukhā. Anabhiratiyā, āvuso, sati idaṁ dukkhaṁ pāṭikaṅkhaṁ—gacchantopi sukhaṁ sātaṁ nādhigacchati, ṭhitopi … nisinnopi … sayānopi … gāmagatopi … araññagatopi … rukkhamūlagatopi … suññāgāragatopi … abbhokāsagatopi … bhikkhumajjhagatopi sukhaṁ sātaṁ nādhigacchati. Anabhiratiyā, āvuso, sati idaṁ dukkhaṁ pāṭikaṅkhaṁ.
“Anabhirati kho, āvuso, imasmiṁ dhammavinaye dukkhā, abhirati sukhā.
Anabhiratiyā, āvuso, sati idaṁ dukkhaṁ pāṭikaṅkhaṁ—
gacchantopi sukhaṁ sātaṁ nādhigacchati,
bhikkhumajjhagatopi sukhaṁ sātaṁ nādhigacchati.
Anabhiratiyā, āvuso, sati idaṁ dukkhaṁ pāṭikaṅkhaṁ.
“Anabhirati kho, āvuso, imasmiṁ dhammavinaye dukkhā, abhirati sukhā. Anabhiratiyā, āvuso, sati idaṁ dukkhaṁ pāṭikaṅkhaṁ—gacchantopi sukhaṁ sātaṁ nādhigacchati, ṭhitopi … nisinnopi … sayānopi … gāmagatopi … araññagatopi … rukkhamūlagatopi … suññāgāragatopi … abbhokāsagatopi … bhikkhumajjhagatopi sukhaṁ sātaṁ nādhigacchati. Anabhiratiyā, āvuso, sati idaṁ dukkhaṁ pāṭikaṅkhaṁ.
Abhiratiyā, āvuso, sati idaṁ sukhaṁ pāṭikaṅkhaṁ—gacchantopi sukhaṁ sātaṁ adhigacchati, ṭhitopi … nisinnopi … sayānopi … gāmagatopi … araññagatopi … rukkhamūlagatopi … suññāgāragatopi … abbhokāsagatopi … bhikkhumajjhagatopi sukhaṁ sātaṁ adhigacchati. Abhiratiyā, āvuso, sati idaṁ sukhaṁ pāṭikaṅkhan”ti.
Abhiratiyā, āvuso, sati idaṁ sukhaṁ pāṭikaṅkhaṁ—
gacchantopi sukhaṁ sātaṁ adhigacchati,
bhikkhumajjhagatopi sukhaṁ sātaṁ adhigacchati.
Abhiratiyā, āvuso, sati idaṁ sukhaṁ pāṭikaṅkhan”ti.
Abhiratiyā, āvuso, sati idaṁ sukhaṁ pāṭikaṅkhaṁ—gacchantopi sukhaṁ sātaṁ adhigacchati, ṭhitopi … nisinnopi … sayānopi … gāmagatopi … araññagatopi … rukkhamūlagatopi … suññāgāragatopi … abbhokāsagatopi … bhikkhumajjhagatopi sukhaṁ sātaṁ adhigacchati. Abhiratiyā, āvuso, sati idaṁ sukhaṁ pāṭikaṅkhan”ti.