KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
10. El capítulo con Upāli

Upali

Aṅguttara Nikāya
10. Upālivagga
Upālisutta
Discursos Numerados
10. El capítulo con Upāli
Upali
Aṅguttara Nikāya
10. Upālivagga
Upālisutta

Cuando Upāli pide ir a un retiro, el Buddha le advierte que las moradas apartadas en la naturaleza son difíciles de soportar a menos que uno sea consumado en la meditación. Da una larga exposición del entrenamiento requerido antes de ir a la soledad, y termina animando a Upāli a quedarse en la Saṅgha.

Ruta suttaAN 10.99Sutta Piṭaka›Aṅguttara Nikāya›10. Dasakanipāta›2. Dutiyapaṇṇāsaka›10. Upālivagga›Upālisutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an10.99/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

Entonces, el Venerable Upali se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje, se sentó a un lado y le dijo: “Venerable Señor, me gustaría recurrir a moradas remotas en el bosque o en las arboledas de la jungla”.

“Las moradas remotas en el bosque y las arboledas de la jungla, Upali, son difíciles de soportar. La soledad es difícil de emprender y es difícil deleitarse en ella. Cuando uno está solo, el bosque se roba la mente del monje que no aumenta su concentración. Para alguien que diga ‘yo todavía no aumenté mi concentración, pero aún así recurriré a moradas remotas en el bosque y en las arboledas de la jungla’, se puede esperar que vaya a hundirse o flotar.

“Imagina, Upali, a un gran lago y a un gran elefante de tamaño de siete u ocho de codos llevado allí con este pensamiento: ‘Déjame entrar en este lago y lavar placenteramente mis orejas y lomo. Me voy a bañar y tomar agua, luego voy a salir y partir adonde quiera’. Luego entra en el lago y lava placenteramente sus orejas y lomo, se baña y toma agua, para finalmente salir y partir adonde quiera. Y, ¿por qué así? Porque su gran cuerpo encuentra fundamento en la profundidad.

“Más tarde, Upali, una liebre o un gato, pasando por allí, piensa: ‘¿Por qué este elefante tendría que ser diferente de mí mismo? También voy entrar en este lago y lavar placenteramente mis orejas y lomo. Me voy a bañar y tomar agua, luego voy a salir y partir adonde quiera’. Acto seguido, sin reflexionarlo mucho, precipitadamente entra al profundo lago. Entonces, se puede esperar que vaya a hundirse o flotar. Y, ¿por qué así? Porque su pequeño cuerpo no encuentra fundamento en la profundidad. De la misma manera, Upali, para alguien que diga ‘yo todavía no aumenté mi concentración, pero aún así recurriré a moradas remotas en el bosque y en las arboledas de la jungla’, se puede esperar que vaya a hundirse o flotar.

“Imagina también, Upali, a un joven muchacho acostado sobre su espalda, jugando con su propia orina y heces. ¿Qué piensas, no sería ésta una forma totalmente tonta de diversión?”.

“Sí, Venerable Señor”.

“Pero y si, un tiempo más tarde, cuando aquel muchacho creciera y madurara en sus facultades, y jugara los juegos típicos que los muchachos de su edad juegan—juegos con arados de juguete, juegos de palo, saltos mortales, juegos con molinetes, juegos con
medidas hechas de las hojas, los juegos con carros de juguete, juegos con arcos de juguete—, ¿qué piensas, no sería esta clase de diversión infinitamente mejor y sublime que la anterior?”.

“Sí, Venerable Señor”.

“Pero y si, aún más tarde, Upali, cuando aquel muchacho siguiera creciendo y madurando en sus facultades, disfrutara y se involucrara con los cinco objetos de los placeres sensuales: con las formas cognoscibles a través del ojo que son deseables, codiciables, agradables, placenteras, conectadas con el placer sensual, apetecibles; con los sonidos cognoscibles a través del oído… olores cognoscibles a través de la nariz… sabores cognoscibles a través de la lengua… objetos táctiles cognoscibles a través del cuerpo que son deseables, codiciables, agradables, placenteras, conectadas con el placer sensual, apetecibles; ¿qué piensas, no sería esta clase de diversión mejor aún y más sublime que la anterior?”.

“Sí, Venerable Señor”.

“He aquí, Upali, el Tathagata aparece en el mundo, realizado y completamente iluminado, perfecto en comportamiento y conocimiento, Sublime, conocedor de los mundos, incomparable líder de personas destinadas a ser dóciles, maestro de devas y seres humanos, iluminado, bendito. Habiendo descubierto este mundo con sus dioses, sus Maras y Brahmas, con sus ascetas y brahmanes con el conocimiento directo, se lo da de conocer luego a todas las personas. Enseña el Dhamma que es agradable en el principio, agradable en el medio y agradable al final, con recto espíritu y letra; el cual revela la vida santa perfecta y completamente pura.

“El hombre hogareño o su hijo, o cualquiera que haya nacido en algún otro clan escucha ese Dhamma. Al escucharlo, adquiere fe en el Tathagata. Y una vez que esa fe se cimienta, se afianza y persevera en ella, considera lo siguiente: ‘La vida del hogar es polvorienta y llena de gente, la vida sin hogar amplia y abierta. No es sencillo, mientras se permanece viviendo dentro del clan, llevar una vida santa completamente perfecta y pura. ¿Qué tal si corto mi cabello y barba, y habiéndome envestido con el hábito amarillo, doy el paso de la vida hogareña a la vida sin hogar?’. Entonces, habiendo cortado su cabello y barba, y habiéndose envestido con el hábito amarillo, abandonando una pequeña o una gran fortuna, abandonando una pequeña o una enorme cantidad de familiares, da el paso de la vida en el hogar a la vida sin hogar.

“Habiendo renunciado al hogar y las posesiones, lleva apropiadamente el modo de vida y entrenamiento del monje: habiendo abandonado la destrucción de la vida, se abstiene de la matanza de los seres vivos, se abstiene de toda forma de destrucción de la vida; dejando de lado las armas y el garrote, es gentil y considerado, se mantiene lleno de compasión hacia todos los seres vivientes. Abandonando el tomar lo que no le ha sido dado, se abstiene de tomar lo que no le ha sido dado, toma únicamente lo que le ha sido dado—esperando sólo ello— y, al no robar, permanece purificado sin pensamientos del robo. Abandonando la sexualidad, observa los beneficios del celibato. De esta manera, viviendo apartado de los deseos sensuales, se abstiene de los actos sexuales, propios de las personas comunes.

“Abandonando la falsedad al hablar, se abstiene de decir mentiras; únicamente habla lo que es verdad, se apega a los hechos, es digno de confianza y uno que no engaña al mundo. Abandonando la maldad al hablar, se abstiene de la malicia en el habla; habiendo escuchado algo aquí se abstiene de repetirlo allá, de esta manera renuncia a generar cismas y confrontaciones que dividan a las personas; por el contrario, es alguien que se alegra en la concordia y busca la unión entre las personas, promotor de la amistad, orador de frases que fomentan la hermandad. Abandonando la frivolidad al hablar, enuncia palabras que son amables, que son agradables al oído, aquellas que infunden amor y llegan al corazón, se expresa de manera cortés, con lo que es deseable por muchos… lo que agrada a la mayoría. Abandonando el enredo y el chisme al hablar, se abstiene de tomar parte en pláticas sin sentido, de esta forma habla únicamente lo que es un hecho, habla lo que es bueno, habla de manera prudente y cuando es requerido, él instruye sobre el Dhamma y Disciplina; con total prudencia, pronuncia aquello que es digno de recordar, que es razonable, que lleva a la moderación y es beneficioso.

“Se abstiene de maltratar plantas y semillas. Únicamente come una vez al día, se abstiene de comer en la noche, fuera del tiempo propicio. Se abstiene de bailar, cantar, de escuchar música o de ser partícipe de cualquier acto de entretenimiento. Se abstiene de usar guirnaldas, de ungirse con ungüentos, o de utilizar esencias o lociones. Se abstiene de sentarse en cojines elevados, además de abstenerse de aceptar oro y plata. Se abstiene de aceptar grano entero… carne entera… mujeres… hombres… esclavos… cabras u ovejas… aves o cerdos… elefantes… ganado… caballos o yeguas… además, se abstiene de aceptar parcelas o tierras. Se abstiene de convertirse en mensajero. Se abstiene de comprar y vender. Se abstiene de pesajes falsos, de falsificar medidas o de cualquier tipo de transacción. Se abstiene de engañar, de hacer trampa, de defraudar o de aventajar a las personas. También se abstiene de herir o de infligir daño a cualquier ser sintiente… de convertirse en bandido, de asaltar y engendrar violencia.

“Se contenta con una vestimenta para cubrir su cuerpo y con la comida de las limosnas que le mantienen con vida y, a donde quiera que va, únicamente lleva esto consigo. De la misma manera que los pájaros sólo llevan sus alas como carga, así también, el monje se contenta únicamente con estas dos cosas. Es así como poseyendo este agregado de noble virtud, experimenta en sí mismo una felicidad que es intachable, una que está completamente libre de culpa.

“De esta manera, al observar una forma con el ojo no se apega a sus signos ni a sus características, pues [sabe que] que si dejase la facultad de la vista desprotegida, los perjudiciales estados de codicia o anhelo podrían invadir su mente; es así como practica la restricción al ver, es así como guarda la facultad del ojo, es así como limita la influencia de la facultad del ojo. Al escuchar un sonido con el oído… al oler un olor con la nariz… al probar un sabor con la lengua… al tocar un objeto con el cuerpo… al reconocer un objeto con la mente, bajo ninguna circunstancia se adhiere a sus signos y características, pues si llegara a hacerlo, los perjudiciales estados de codicia y anhelo podrían invadir su mente… Poseyendo estas nobles restricciones sobre sus facultades, experimenta en sí mismo una felicidad que es inmaculada.

“Se convierte en alguien que actúa con clara comprensión, tanto cuando va hacia delante como hacia atrás; alguien que actúa con clara comprensión cuando mira hacia delante como cuando mira en otras direcciones; alguien que actúa con clara comprensión cuando flexiona y extiende sus extremidades; alguien que actúa con clara comprensión cuando se viste con su manto interior y cuando se viste con su manto exterior; alguien que actúa con clara comprensión cuando lleva su cuenco, cuando come, cuando bebe, cuando degusta o consume el alimento; alguien que actúa con clara comprensión cuando defeca u orina; alguien que actúa con clara comprensión cuando camina, cuando está de pie, cuando está sentado, cuando comienza a quedarse dormido, cuando se levanta, cuando habla y cuando se queda callado.

“Es así como, poseyendo este agregado de noble virtud, estas nobles restricciones sobre sus facultades y poseyendo esta noble atención consciente y clara comprensión, el monje recurre a un lugar apartado: al bosque, al pie de un árbol, una montaña, un barranco, el interior de una cueva, un cementerio, en medio de la selva, un espacio abierto o un montón de paja.

“Y, habiendo ido al bosque, al pie de un árbol o a una choza vacía, se sienta, cruzando las piernas y con su cuerpo erguido establece la atención delante de él. Habiendo abandonado la codicia y el anhelo por el mundo, permanece con una mente libre de obstrucciones; así purifica su mente de impedimentos. Habiendo abandonado la mala voluntad y el odio, permanece con una mente compasiva por el bienestar de todos los seres vivientes; así purifica su mente de impedimentos. Habiendo abandonado la pereza y apatía, permanece libre de obstrucciones, percibiendo la luz, totalmente consciente y despierto; así purifica su mente de impedimentos. Habiendo abandonado la inquietud y el remordimiento, permanece en calma con una mente pacífica hacia el interior; así purifica su mente de impedimentos. Habiendo abandonado la duda, permanece lejos de ella, sin perplejidad acerca de lo que es beneficioso; así purifica su mente de impedimentos.

“Habiendo abandonado estos cinco obstáculos, imperfecciones de la mente que debilitan la sabiduría, apartado de los placeres sensuales, apartado de los perjudiciales estados, el monje entra y permanece en el primer jhana, el cual está acompañado del pensamiento aplicado y sostenido, con felicidad y placer nacidos de la reclusión. ¿Qué piensas, no sería esta clase de morada aún mejor y más sublime que estas anteriores?”.

“Sí, Venerable Señor”.

“Es cuando ven esas cualidades dentro de ellos mismo, Upali, que mis discípulos recurren a moradas remotas en el bosque y en las arboledas de la jungla. Pero todavía no han alcanzado su meta.

“De nuevo, Upali, dejando atrás el pensamiento aplicado y sostenido, entra y permanece en el segundo jhana, el cual está acompañado de la confianza interior y la unificación de la mente, arrobamiento y placer nacidos de la concentración. ¿Qué piensas, no sería esta clase de morada aún mejor y más sublime que estas anteriores?”.

“Sí, Venerable Señor”.

“Es cuando ven esas cualidades dentro de ellos mismo, Upali, que mis discípulos recurren a moradas remotas en el bosque y en las arboledas de la jungla. Pero todavía no han alcanzado su meta.

“De nuevo, Upali, con el desvanecimiento del arrobamiento, con la mente plenamente consciente, aun siendo sensible al placer con el cuerpo, entra y permanece en el tercer jhana, del cual los nobles declaran: ‘Ecuánime y plenamente consciente, tiene una morada agradable’. ¿Qué piensas, no sería esta clase de morada aún mejor y más sublime que estas anteriores?”.

“Sí, Venerable Señor”.

“Es cuando ven esas cualidades dentro de ellos mismo, Upali, que mis discípulos recurren a moradas remotas en el bosque y en las arboledas de la jungla. Pero todavía no han alcanzado su meta.

“De nuevo, Upali, con el abandono del placer y el dolor, y con la previa desaparición de la alegría y abatimiento, entra y permanece en el cuarto jhana, el cual viene acompañado de la purificación de la atención consciente por medio de la ecuanimidad. ¿Qué piensas, no sería esta clase de morada aún mejor y más sublime que estas anteriores?”.

“Sí, Venerable Señor”.

“Es cuando ven esas cualidades dentro de ellos mismo, Upali, que mis discípulos recurren a moradas remotas en el bosque y en las arboledas de la jungla. Pero todavía no han alcanzado su meta.

“De nuevo, Upali, con la superación total de las percepciones de las formas, con la desaparición de la afectación sensorial, con la desatención a la percepción de la diversidad, [percibiendo que] ‘el espacio es infinito’, entra y permanece en la base de la infinitud del espacio. ¿Qué piensas, no sería esta clase de morada aún mejor y más sublime que estas anteriores?”.

“Sí, Venerable Señor”.

“Es cuando ven esas cualidades dentro de ellos mismo, Upali, que mis discípulos recurren a moradas remotas en el bosque y en las arboledas de la jungla. Pero todavía no han alcanzado su meta.

“De nuevo, Upali, con la superación total de la base de la infinitud del espacio, [percibiendo que] ‘la conciencia es infinita’, entra y permanece en la base de la infinitud de la conciencia. ¿Qué piensas, no sería esta clase de morada aún mejor y más sublime que estas anteriores?”.

“Sí, Venerable Señor”.

“Es cuando ven esas cualidades dentro de ellos mismo, Upali, que mis discípulos recurren a moradas remotas en el bosque y en las arboledas de la jungla. Pero todavía no han alcanzado su meta.

“De nuevo, Upali, con la superación total de la base de la infinitud de la conciencia, [percibiendo que] ‘he aquí no hay nada’, entra y permanece en la base de la nada. ¿Qué piensas, no sería esta clase de morada aún mejor y más sublime que estas anteriores?”.

“Sí, Venerable Señor”.

“Es cuando ven esas cualidades dentro de ellos mismo, Upali, que mis discípulos recurren a moradas remotas en el bosque y en las arboledas de la jungla. Pero todavía no han alcanzado su meta.

“De nuevo, Upali, con la superación total de la base de la nada, entra y permanece en la base de la ni-percepción-ni-no-percepción. ¿Qué piensas, no sería esta clase de morada aún mejor y más sublime que estas anteriores?”.

“Sí, Venerable Señor”.

“Es cuando ven esas cualidades dentro de ellos mismo, Upali, que mis discípulos recurren a moradas remotas en el bosque y en las arboledas de la jungla. Pero todavía no han alcanzado su meta.

“De nuevo, Upali, con la superación total de la base de la ni-percepción-ni-no-percepción, entra y permanece en el cese de la percepción y sensación. Y habiéndolo visto con sabiduría, sus impurezas son totalmente destruidas. ¿Qué piensas, no sería esta clase de morada aún mejor y más sublime que estas anteriores?”.

“Sí, Venerable Señor”.

“Es cuando ven esas cualidades dentro de ellos mismo, Upali, que mis discípulos recurren a moradas remotas en el bosque y en las arboledas de la jungla. Y ellos permanecen habiendo alcanzado su meta.

“Ve, Upali, mora dentro del Sangha. Morando dentro del Sangha estarás a gusto”.

Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṁ etadavoca: “icchāmahaṁ, bhante, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevitun”ti.

Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṁ etadavoca:
“icchāmahaṁ, bhante, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevitun”ti.

Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṁ etadavoca: “icchāmahaṁ, bhante, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevitun”ti.

“Durabhisambhavāni hi kho, upāli, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni. *Durabhisambhavāni hi kho → durabhisambhavāni kho (bj, pts1ed)Dukkaraṁ pavivekaṁ durabhiramaṁ. Ekatte haranti maññe mano vanāni samādhiṁ alabhamānassa bhikkhuno. Yo kho, upāli, evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ samādhiṁ alabhamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevissāmī’ti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘saṁsīdissati vā uplavissati vā’ti. *uplavissati vā’ti → uppilavissati vā (bj, sya-all, pts1ed)

“Durabhisambhavāni hi kho, upāli, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni. *Durabhisambhavāni hi kho → durabhisambhavāni kho (bj, pts1ed)
Dukkaraṁ pavivekaṁ durabhiramaṁ.
Ekatte haranti maññe mano vanāni samādhiṁ alabhamānassa bhikkhuno.
Yo kho, upāli, evaṁ vadeyya:
‘ahaṁ samādhiṁ alabhamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevissāmī’ti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ:
‘saṁsīdissati vā uplavissati vā’ti. *uplavissati vā’ti → uppilavissati vā (bj, sya-all, pts1ed)

“Durabhisambhavāni hi kho, upāli, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni. *Durabhisambhavāni hi kho → durabhisambhavāni kho (bj, pts1ed)Dukkaraṁ pavivekaṁ durabhiramaṁ. Ekatte haranti maññe mano vanāni samādhiṁ alabhamānassa bhikkhuno. Yo kho, upāli, evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ samādhiṁ alabhamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevissāmī’ti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘saṁsīdissati vā uplavissati vā’ti. *uplavissati vā’ti → uppilavissati vā (bj, sya-all, pts1ed)

Seyyathāpi, upāli, mahāudakarahado. Atha āgaccheyya hatthināgo sattaratano vā aḍḍhaṭṭharatano vā. *aḍḍhaṭṭharatano → aṭṭharatano (bj, pts1ed)Tassa evamassa: ‘yannūnāhaṁ imaṁ udakarahadaṁ ogāhetvā kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyyaṁ piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyyaṁ. Kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaṁ pakkameyyan’ti. *nhatvā → nahātvā (bj, pts1ed); nhātvā (sya-all)So taṁ udakarahadaṁ ogāhetvā kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyya piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyya; kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaṁ pakkameyya. Taṁ kissa hetu? Mahā, upāli, attabhāvo gambhīre gādhaṁ vindati. *Mahā, upāli → mahāhupāli (bj, pts1ed)

Seyyathāpi, upāli, mahāudakarahado.
Atha āgaccheyya hatthināgo sattaratano vā aḍḍhaṭṭharatano vā. *aḍḍhaṭṭharatano → aṭṭharatano (bj, pts1ed)
Tassa evamassa:
‘yannūnāhaṁ imaṁ udakarahadaṁ ogāhetvā kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyyaṁ piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyyaṁ.
Kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaṁ pakkameyyan’ti. *nhatvā → nahātvā (bj, pts1ed); nhātvā (sya-all)
So taṁ udakarahadaṁ ogāhetvā kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyya piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyya;
kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaṁ pakkameyya.
Taṁ kissa hetu?
Mahā, upāli, attabhāvo gambhīre gādhaṁ vindati. *Mahā, upāli → mahāhupāli (bj, pts1ed)

Seyyathāpi, upāli, mahāudakarahado. Atha āgaccheyya hatthināgo sattaratano vā aḍḍhaṭṭharatano vā. *aḍḍhaṭṭharatano → aṭṭharatano (bj, pts1ed)Tassa evamassa: ‘yannūnāhaṁ imaṁ udakarahadaṁ ogāhetvā kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyyaṁ piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyyaṁ. Kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaṁ pakkameyyan’ti. *nhatvā → nahātvā (bj, pts1ed); nhātvā (sya-all)So taṁ udakarahadaṁ ogāhetvā kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyya piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyya; kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaṁ pakkameyya. Taṁ kissa hetu? Mahā, upāli, attabhāvo gambhīre gādhaṁ vindati. *Mahā, upāli → mahāhupāli (bj, pts1ed)

Atha āgaccheyya saso vā biḷāro vā. Tassa evamassa: ‘ko cāhaṁ, ko ca hatthināgo. Yannūnāhaṁ imaṁ udakarahadaṁ ogāhetvā kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyyaṁ piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyyaṁ; kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaṁ pakkameyyan’ti. So taṁ udakarahadaṁ sahasā appaṭisaṅkhā pakkhandeyya. Tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘saṁsīdissati vā uplavissati vā’ti. Taṁ kissa hetu? Paritto, upāli, attabhāvo gambhīre gādhaṁ na vindati. Evamevaṁ kho, upāli, yo evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ samādhiṁ alabhamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevissāmī’ti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘saṁsīdissati vā uplavissati vā’ti.

Atha āgaccheyya saso vā biḷāro vā.
Tassa evamassa:
‘ko cāhaṁ, ko ca hatthināgo.
Yannūnāhaṁ imaṁ udakarahadaṁ ogāhetvā kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyyaṁ piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyyaṁ;
kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaṁ pakkameyyan’ti.
So taṁ udakarahadaṁ sahasā appaṭisaṅkhā pakkhandeyya.
Tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ:
‘saṁsīdissati vā uplavissati vā’ti.
Taṁ kissa hetu?
Paritto, upāli, attabhāvo gambhīre gādhaṁ na vindati.
Evamevaṁ kho, upāli, yo evaṁ vadeyya:
‘ahaṁ samādhiṁ alabhamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevissāmī’ti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ:
‘saṁsīdissati vā uplavissati vā’ti.

Atha āgaccheyya saso vā biḷāro vā. Tassa evamassa: ‘ko cāhaṁ, ko ca hatthināgo. Yannūnāhaṁ imaṁ udakarahadaṁ ogāhetvā kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyyaṁ piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷeyyaṁ; kaṇṇasandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā piṭṭhisandhovikampi khiḍḍaṁ kīḷitvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaṁ pakkameyyan’ti. So taṁ udakarahadaṁ sahasā appaṭisaṅkhā pakkhandeyya. Tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘saṁsīdissati vā uplavissati vā’ti. Taṁ kissa hetu? Paritto, upāli, attabhāvo gambhīre gādhaṁ na vindati. Evamevaṁ kho, upāli, yo evaṁ vadeyya: ‘ahaṁ samādhiṁ alabhamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevissāmī’ti, tassetaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘saṁsīdissati vā uplavissati vā’ti.

Seyyathāpi, upāli, daharo kumāro mando uttānaseyyako sakena muttakarīsena kīḷati. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, nanvāyaṁ kevalā paripūrā bālakhiḍḍā”ti?

Seyyathāpi, upāli, daharo kumāro mando uttānaseyyako sakena muttakarīsena kīḷati.
Taṁ kiṁ maññasi, upāli,
nanvāyaṁ kevalā paripūrā bālakhiḍḍā”ti?

Seyyathāpi, upāli, daharo kumāro mando uttānaseyyako sakena muttakarīsena kīḷati. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, nanvāyaṁ kevalā paripūrā bālakhiḍḍā”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Sa kho so, upāli, kumāro aparena samayena vuddhimanvāya indriyānaṁ paripākamanvāya yāni kānici kumārakānaṁ kīḷāpanakāni bhavanti, seyyathidaṁ—vaṅkakaṁ ghaṭikaṁ mokkhacikaṁ ciṅgulakaṁ pattāḷhakaṁ rathakaṁ dhanukaṁ, tehi kīḷati. *vaṅkakaṁ → vaṅkaṁ (si, pts1ed) | ciṅgulakaṁ → piṅgulikaṁ (sya-all); ciṅkulakaṁ (mr)Taṁ kiṁ maññasi, upāli, nanvāyaṁ khiḍḍā purimāya khiḍḍāya abhikkantatarā ca paṇītatarā cā”ti?

“Sa kho so, upāli, kumāro aparena samayena vuddhimanvāya indriyānaṁ paripākamanvāya
yāni kānici kumārakānaṁ kīḷāpanakāni bhavanti, seyyathidaṁ—vaṅkakaṁ ghaṭikaṁ mokkhacikaṁ ciṅgulakaṁ pattāḷhakaṁ rathakaṁ dhanukaṁ, tehi kīḷati. *vaṅkakaṁ → vaṅkaṁ (si, pts1ed) | ciṅgulakaṁ → piṅgulikaṁ (sya-all); ciṅkulakaṁ (mr)
Taṁ kiṁ maññasi, upāli,
nanvāyaṁ khiḍḍā purimāya khiḍḍāya abhikkantatarā ca paṇītatarā cā”ti?

“Sa kho so, upāli, kumāro aparena samayena vuddhimanvāya indriyānaṁ paripākamanvāya yāni kānici kumārakānaṁ kīḷāpanakāni bhavanti, seyyathidaṁ—vaṅkakaṁ ghaṭikaṁ mokkhacikaṁ ciṅgulakaṁ pattāḷhakaṁ rathakaṁ dhanukaṁ, tehi kīḷati. *vaṅkakaṁ → vaṅkaṁ (si, pts1ed) | ciṅgulakaṁ → piṅgulikaṁ (sya-all); ciṅkulakaṁ (mr)Taṁ kiṁ maññasi, upāli, nanvāyaṁ khiḍḍā purimāya khiḍḍāya abhikkantatarā ca paṇītatarā cā”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Sa kho so, upāli, kumāro aparena samayena vuddhimanvāya indriyānaṁ paripākamanvāya pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricāreti cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi … ghānaviññeyyehi gandhehi … jivhāviññeyyehi rasehi … kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, nanvāyaṁ khiḍḍā purimāhi khiḍḍāhi abhikkantatarā ca paṇītatarā cā”ti?

“Sa kho so, upāli, kumāro aparena samayena vuddhimanvāya indriyānaṁ paripākamanvāya
pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricāreti
cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi,
sotaviññeyyehi saddehi …
ghānaviññeyyehi gandhehi …
jivhāviññeyyehi rasehi …
kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi.
Taṁ kiṁ maññasi, upāli,
nanvāyaṁ khiḍḍā purimāhi khiḍḍāhi abhikkantatarā ca paṇītatarā cā”ti?

“Sa kho so, upāli, kumāro aparena samayena vuddhimanvāya indriyānaṁ paripākamanvāya pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricāreti cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi … ghānaviññeyyehi gandhehi … jivhāviññeyyehi rasehi … kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, nanvāyaṁ khiḍḍā purimāhi khiḍḍāhi abhikkantatarā ca paṇītatarā cā”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Idha kho pana vo, upāli, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. *Idha kho pana vo → idaṁ padaṁ sya-all potthakesu natthi; voti nipātamattaṁ (aṭṭha.)So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti.

“Idha kho pana vo, upāli, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. *Idha kho pana vo → idaṁ padaṁ sya-all potthakesu natthi; voti nipātamattaṁ (aṭṭha.)
So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti.
So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti.

“Idha kho pana vo, upāli, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. *Idha kho pana vo → idaṁ padaṁ sya-all potthakesu natthi; voti nipātamattaṁ (aṭṭha.)So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti.

Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. So taṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: ‘sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti.

Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto.
So taṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhati.
So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati:
‘sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā.
Nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ.
Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti.

Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. So taṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: ‘sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan’ti.

So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati.

So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati.

So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati.

So evaṁ pabbajito samāno bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.

So evaṁ pabbajito samāno bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.

So evaṁ pabbajito samāno bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.

Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī; athenena sucibhūtena attanā viharati.

Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī; athenena sucibhūtena attanā viharati.

Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī; athenena sucibhūtena attanā viharati.

Abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā.

Abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā.

Abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā.

Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa.

Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa.

Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa.

Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī; samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti.

Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī; samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti.

Pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. Iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī; samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti.

Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti.

Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti.

Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti.

Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ.

Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ.

Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ.

So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattūparato, virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti, mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti, uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti, jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti, kayavikkayā paṭivirato hoti, tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti, ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti, chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti.

So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti.
Ekabhattiko hoti rattūparato, virato vikālabhojanā.
Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti,
mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti,
uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti,
jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti,
āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti,
āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti,
itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti,
dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti,
ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti,
kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti,
hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti,
khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti,
dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti,
kayavikkayā paṭivirato hoti,
tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti,
ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti,
chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti.

So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattūparato, virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti, mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti, uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti, jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti, kayavikkayā paṭivirato hoti, tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti, ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti, chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti.

So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati, seyyathāpi nāma pakkhī sakuṇo yena yeneva ḍeti sapattabhārova ḍeti. Evamevaṁ bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti.

So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena.
Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati,
seyyathāpi nāma pakkhī sakuṇo yena yeneva ḍeti sapattabhārova ḍeti.
Evamevaṁ bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati.
So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti.

So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati, seyyathāpi nāma pakkhī sakuṇo yena yeneva ḍeti sapattabhārova ḍeti. Evamevaṁ bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti.

So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti.

So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.
Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati.
Sotena saddaṁ sutvā …
ghānena gandhaṁ ghāyitvā …
jivhāya rasaṁ sāyitvā …
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …
manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.
Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati.
So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti.

So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā … kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti.

So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.

So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.

So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.

So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.

So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato
vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ.
So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.

So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.

So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti. Byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṁ parisodheti. Thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti. Vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodheti.

So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti.
Byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṁ parisodheti.
Thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodheti.
Uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti.
Vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodheti.

So abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti. Byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṁ parisodheti. Thinamiddhaṁ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṁ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti. Vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṁ parisodheti.

So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, ‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti?

So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe,
vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Taṁ kiṁ maññasi, upāli,
‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti?

So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, ‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, ‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti?

Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Taṁ kiṁ maññasi, upāli,
‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti?

Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, ‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, ‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti?

Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Taṁ kiṁ maññasi, upāli,
‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti?

Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, ‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ …pe….

Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ …pe….

Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ …pe….

Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, ‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti?

Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati.
Taṁ kiṁ maññasi, upāli,
‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti?

Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, ‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati …pe….

Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati …pe….

Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati …pe….

Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati …pe….

Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati …pe….

Sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati …pe….

Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma ‘santametaṁ paṇītametan’ti nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, ‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti?

Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma ‘santametaṁ paṇītametan’ti nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati.
Taṁ kiṁ maññasi, upāli,
‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti?

Sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma ‘santametaṁ paṇītametan’ti nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, ‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati; paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, ‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti?

Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati; paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.
Taṁ kiṁ maññasi, upāli,
‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti?

Puna caparaṁ, upāli, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati; paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Taṁ kiṁ maññasi, upāli, ‘nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti?

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, anuppattasadatthā ca viharanti. Iṅgha tvaṁ, upāli, saṅghe viharāhi. Saṅghe te viharato phāsu bhavissatī”ti.

“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, anuppattasadatthā ca viharanti.
Iṅgha tvaṁ, upāli, saṅghe viharāhi.
Saṅghe te viharato phāsu bhavissatī”ti.

“Imampi kho, upāli, mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, anuppattasadatthā ca viharanti. Iṅgha tvaṁ, upāli, saṅghe viharāhi. Saṅghe te viharato phāsu bhavissatī”ti.

Navamaṁ.

Navamaṁ.

Navamaṁ.

AnteriorUn bhikkhu veteranoAN 10.98·TherasuttaCon diez cualidades, un bhikkhu veterano está a gusto dondequiera que viva.SiguienteNo puedeAN 10.100·AbhabbasuttaDiez cosas deben abandonarse antes de alcanzar la perfección.

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Isidatta.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}