KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
21. El capítulo sobre el cuerpo nacido de las acciones

Arrastrado

Aṅguttara Nikāya
21. Karajakāyavagga
Saṁsappanīyasutta
Discursos Numerados
21. El capítulo sobre el cuerpo nacido de las acciones
Arrastrado
Aṅguttara Nikāya
21. Karajakāyavagga
Saṁsappanīyasutta

Quienes hacen los diez tipos de malas acciones son como criaturas repulsivas.

Ruta suttaAN 10.216Sutta Piṭaka›Aṅguttara Nikāya›10. Dasakanipāta›5. Pañcamapaṇṇāsaka›21. Karajakāyavagga›Saṁsappanīyasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an10.216/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

“Monjes, voy a enseñaros la exposición del Dhamma de lo arrastrado. Escuchad y prestad atención que voy a hablar”.

“Sí, Venerable Señor”, respondieron los monjes y el Bienaventurado continuó:

“Y, ¿cómo es, monjes, la exposición del Dhamma de lo arrastrado? He aquí, monjes, los seres son dueños de su propio kamma, son herederos de su kamma; tienen el kamma como su origen, el kamma como su pariente y el kamma como su recurso; cualquier kamma que hacen—bueno o malo—, son sus herederos.

“He aquí, monjes, hay alguien que destruye la vida. Es un asesino, sanguinario, dado a los golpes y la violencia, sin piedad con los seres vivos. Se arrastra mediante el cuerpo, el habla y la mente. Sus acciones corporales son torcidas, sus acciones verbales son torcidas y sus acciones mentales son torcidas. Su destino está torcido y su renacimiento está torcido. Pero para alguien con el destino y renacimiento torcidos, solo hay—lo declaro yo— uno de dos destinos posibles: o un infierno exclusivamente penoso o una especie de animal que se arrastra. Y, ¿cuáles son los animales que se arrastran? La serpiente, el escorpión, el ciempiés, la mangosta, el gato, el ratón, el búho o cualquier otro animal que se arrastra lejos cuando ve a la gente. De esta manera es cómo el ser renace del ser; uno renace a través de sus propias obras. Cuando uno ha renacido, lo afectan los contactos. Es de esta manera—declaro yo— que los seres son herederos de su kamma.

“Además, monjes, hay alguien que toma lo que no le ha sido dado… se involucra en la indebida conducta sexual… habla falsamente… profiere palabras que causan divisiones… habla ásperamente… da rienda suelta a charlas frívolas… está lleno de anhelo… tiene la mente con animadversión e intenciones de odio… sostiene falsos puntos de vista e incorrectas perspectivas así: ‘No hay nada dado, nada sacrificado ni nada ofrendado; no hay frutos ni resultados de las malas acciones; no existe este mundo ni otro; no hay madre ni padre; no hay seres renacidos espontáneamente; no hay en este mundo ascetas y brahmanes de recta conducta y recta práctica quienes, habiendo descubierto este mundo y el otro mundo por sí mismos con el conocimiento directo, lo hacen conocer a otros’. Se arrastra mediante el cuerpo, el habla y la mente. Sus acciones corporales son torcidas, sus acciones verbales son torcidas y sus acciones mentales son torcidas. Su destino está torcido y su renacimiento está torcido. Pero para alguien con el destino y renacimiento torcidos, solo hay—lo declaro yo— uno de dos destinos posibles: o un infierno exclusivamente penoso o una especie de animal que se arrastra. Y, ¿cuáles son los animales que se arrastran? La serpiente, el escorpión, el ciempiés, la mangosta, el gato, el ratón, el búho o cualquier otro animal que se arrastra lejos cuando ve a la gente. De esta manera es cómo el ser renace del ser; uno renace a través de sus propias obras. Cuando uno ha renacido, lo afectan los contactos. Es de esta manera—declaro yo— que los seres son herederos de su kamma.

“Monjes, los seres son dueños de su propio kamma, son herederos de su kamma; tienen el kamma como su origen, el kamma como su pariente y el kamma como su recurso; cualquier kamma que hacen—bueno o malo—, son sus herederos.

“He aquí, monjes, hay alguien que se abstiene de destruir la vida. Con la vara y el arma puestos a un lado, consciente y bondadosamente, mora compasivo hacia todos los seres vivos. Él no se arrastra mediante el cuerpo, el habla ni la mente. Sus acciones corporales son rectas, sus acciones verbales son rectas y sus acciones mentales son rectas. Su destino es recto y su renacimiento es recto. Y para alguien con el destino y renacimiento rectos, solo hay—lo declaro yo— uno de dos destinos posibles: o un cielo exclusivamente placentero o una familia eminente, como los influyentes khattiyas, influyentes brahmanes o influyentes hombres hogareños; [familias] ricas, con grandes riquezas y propiedades, abundante oro y plata, abundantes tesoros y posesiones, abundantes fortunas y granos. De esta manera es cómo el ser renace del ser; uno renace a través de sus propias obras. Cuando uno ha renacido, lo afectan los contactos. Es de esta manera—declaro yo— que los seres son herederos de su kamma.

“Además, monjes, hay alguien que se abstiene de tomar lo que no le ha sido dado… se abstiene de la indebida conducta sexual… se abstiene de hablar falsamente… se abstiene de proferir palabras que causan divisiones… se abstiene de hablar ásperamente… se abstiene de dar rienda suelta a charlas frívolas… está sin anhelo… tiene la mente de buena voluntad… sostiene rectos puntos de vista y correctas perspectivas así: ‘Existe lo dado, lo sacrificado y lo ofrendado; hay frutos y resultados de las malas acciones; existe este mundo y el otro; hay madre y padre; hay seres renacidos espontáneamente; hay en este mundo ascetas y brahmanes de recta conducta y recta práctica quienes, habiendo descubierto este mundo y el otro mundo por sí mismos con el conocimiento directo, lo hacen conocer a otros’. Él no se arrastra mediante el cuerpo, el habla ni la mente. Sus acciones corporales son rectas, sus acciones verbales son rectas y sus acciones mentales son rectas. Su destino es recto y su renacimiento es recto. Y para alguien con el destino y renacimiento rectos, solo hay—lo declaro yo— uno de dos destinos posibles: o un cielo exclusivamente placentero o una familia eminente, como los influyentes khattiyas, influyentes brahmanes o influyentes hombres hogareños; [familias] ricas, con grandes riquezas y propiedades, abundante oro y plata, abundantes tesoros y posesiones, abundantes fortunas y granos. De esta manera es cómo el ser renace del ser; uno renace a través de sus propias obras. Cuando uno ha renacido, lo afectan los contactos. Es de esta manera—declaro yo— que los seres son herederos de su kamma.

“Monjes, los seres son dueños de su propio kamma, son herederos de su kamma; tienen el kamma como su origen, el kamma como su pariente y el kamma como su recurso; cualquier kamma que hacen—bueno o malo—, son sus herederos.

“Ésta es, monjes, la exposición del Dhamma de lo arrastrado”.

“Saṁsappanīyapariyāyaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti.

“Saṁsappanīyapariyāyaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi.
Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti.

“Saṁsappanīyapariyāyaṁ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṁ desessāmi. Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti.

“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ.
Bhagavā etadavoca:

“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

“Katamo ca, bhikkhave, saṁsappanīyapariyāyo dhammapariyāyo? Kammassakā, bhikkhave, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṁ kammaṁ karonti—kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—tassa dāyādā bhavanti.

“Katamo ca, bhikkhave, saṁsappanīyapariyāyo dhammapariyāyo?
Kammassakā, bhikkhave, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṁ kammaṁ karonti—
kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—tassa dāyādā bhavanti.

“Katamo ca, bhikkhave, saṁsappanīyapariyāyo dhammapariyāyo? Kammassakā, bhikkhave, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṁ kammaṁ karonti—kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—tassa dāyādā bhavanti.

Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho, adayāpanno sabbapāṇabhūtesu. So saṁsappati kāyena, saṁsappati vācāya, saṁsappati manasā. Tassa jimhaṁ kāyakammaṁ hoti, jimhaṁ vacīkammaṁ, jimhaṁ manokammaṁ, jimhā gati, jimhupapatti.

Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho, adayāpanno sabbapāṇabhūtesu.
So saṁsappati kāyena, saṁsappati vācāya, saṁsappati manasā.
Tassa jimhaṁ kāyakammaṁ hoti, jimhaṁ vacīkammaṁ, jimhaṁ manokammaṁ, jimhā gati, jimhupapatti.

Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho, adayāpanno sabbapāṇabhūtesu. So saṁsappati kāyena, saṁsappati vācāya, saṁsappati manasā. Tassa jimhaṁ kāyakammaṁ hoti, jimhaṁ vacīkammaṁ, jimhaṁ manokammaṁ, jimhā gati, jimhupapatti.

Jimhagatikassa kho panāhaṁ, bhikkhave, jimhupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saṁsappajātikā tiracchānayoni. Katamā ca sā, bhikkhave, saṁsappajātikā tiracchānayoni? Ahi vicchikā satapadī nakulā biḷārā mūsikā ulūkā, ye vā panaññepi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā saṁsappanti. Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṁ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṁ phassā phusanti. Evamahaṁ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi.

Jimhagatikassa kho panāhaṁ, bhikkhave, jimhupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—
ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saṁsappajātikā tiracchānayoni.
Katamā ca sā, bhikkhave, saṁsappajātikā tiracchānayoni?
Ahi vicchikā satapadī nakulā biḷārā mūsikā ulūkā, ye vā panaññepi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā saṁsappanti.
Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti.
Yaṁ karoti tena upapajjati.
Upapannamenaṁ phassā phusanti.
Evamahaṁ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi.

Jimhagatikassa kho panāhaṁ, bhikkhave, jimhupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saṁsappajātikā tiracchānayoni. Katamā ca sā, bhikkhave, saṁsappajātikā tiracchānayoni? Ahi vicchikā satapadī nakulā biḷārā mūsikā ulūkā, ye vā panaññepi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā saṁsappanti. Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṁ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṁ phassā phusanti. Evamahaṁ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi.

Idha pana, bhikkhave, ekacco adinnādāyī hoti …pe… kāmesumicchācārī hoti … musāvādī hoti … pisuṇavāco hoti … pharusavāco hoti … samphappalāpī hoti … abhijjhālu hoti … byāpannacitto hoti … micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano: ‘natthi dinnaṁ …pe… sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. So saṁsappati kāyena, saṁsappati vācāya, saṁsappati manasā. Tassa jimhaṁ kāyakammaṁ hoti, jimhaṁ vacīkammaṁ, jimhaṁ manokammaṁ, jimhā gati, jimhupapatti.

Idha pana, bhikkhave, ekacco adinnādāyī hoti …pe…
kāmesumicchācārī hoti …
musāvādī hoti …
pisuṇavāco hoti …
pharusavāco hoti …
samphappalāpī hoti …
abhijjhālu hoti …
byāpannacitto hoti …
micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano:
‘natthi dinnaṁ …pe…
sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti.
So saṁsappati kāyena, saṁsappati vācāya, saṁsappati manasā.
Tassa jimhaṁ kāyakammaṁ hoti, jimhaṁ vacīkammaṁ, jimhaṁ manokammaṁ, jimhā gati, jimhupapatti.

Idha pana, bhikkhave, ekacco adinnādāyī hoti …pe… kāmesumicchācārī hoti … musāvādī hoti … pisuṇavāco hoti … pharusavāco hoti … samphappalāpī hoti … abhijjhālu hoti … byāpannacitto hoti … micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano: ‘natthi dinnaṁ …pe… sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. So saṁsappati kāyena, saṁsappati vācāya, saṁsappati manasā. Tassa jimhaṁ kāyakammaṁ hoti, jimhaṁ vacīkammaṁ, jimhaṁ manokammaṁ, jimhā gati, jimhupapatti.

Jimhagatikassa kho panāhaṁ, bhikkhave, jimhupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saṁsappajātikā tiracchānayoni. Katamā ca sā, bhikkhave, saṁsappajātikā tiracchānayoni? Ahi vicchikā satapadī nakulā biḷārā mūsikā ulūkā, ye vā panaññepi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā saṁsappanti. Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti, yaṁ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṁ phassā phusanti. Evamahaṁ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. Kammassakā, bhikkhave, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṁ kammaṁ karonti—kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—tassa dāyādā bhavanti.

Jimhagatikassa kho panāhaṁ, bhikkhave, jimhupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—
ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saṁsappajātikā tiracchānayoni.
Katamā ca sā, bhikkhave, saṁsappajātikā tiracchānayoni?
Ahi vicchikā satapadī nakulā biḷārā mūsikā ulūkā, ye vā panaññepi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā saṁsappanti.
Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti,
yaṁ karoti tena upapajjati.
Upapannamenaṁ phassā phusanti.
Evamahaṁ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi.
Kammassakā, bhikkhave, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṁ kammaṁ karonti—
kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—tassa dāyādā bhavanti.

Jimhagatikassa kho panāhaṁ, bhikkhave, jimhupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saṁsappajātikā tiracchānayoni. Katamā ca sā, bhikkhave, saṁsappajātikā tiracchānayoni? Ahi vicchikā satapadī nakulā biḷārā mūsikā ulūkā, ye vā panaññepi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā saṁsappanti. Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti, yaṁ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṁ phassā phusanti. Evamahaṁ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. Kammassakā, bhikkhave, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṁ kammaṁ karonti—kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—tassa dāyādā bhavanti.

Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. So na saṁsappati kāyena, na saṁsappati vācāya, na saṁsappati manasā. Tassa uju kāyakammaṁ hoti, uju vacīkammaṁ, uju manokammaṁ, uju gati, ujupapatti.

Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.
So na saṁsappati kāyena, na saṁsappati vācāya, na saṁsappati manasā.
Tassa uju kāyakammaṁ hoti, uju vacīkammaṁ, uju manokammaṁ, uju gati, ujupapatti.

Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. So na saṁsappati kāyena, na saṁsappati vācāya, na saṁsappati manasā. Tassa uju kāyakammaṁ hoti, uju vacīkammaṁ, uju manokammaṁ, uju gati, ujupapatti.

Ujugatikassa kho panāhaṁ, bhikkhave, ujupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—ye vā ekantasukhā saggā yāni vā pana tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulāni vā brāhmaṇamahāsālakulāni vā gahapatimahāsālakulāni vā aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūtajātarūparajatāni pahūtavittūpakaraṇāni pahūtadhanadhaññāni. Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṁ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṁ phassā phusanti. Evamahaṁ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi.

Ujugatikassa kho panāhaṁ, bhikkhave, ujupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—
ye vā ekantasukhā saggā yāni vā pana tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulāni vā brāhmaṇamahāsālakulāni vā gahapatimahāsālakulāni vā aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūtajātarūparajatāni pahūtavittūpakaraṇāni pahūtadhanadhaññāni.
Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti.
Yaṁ karoti tena upapajjati.
Upapannamenaṁ phassā phusanti.
Evamahaṁ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi.

Ujugatikassa kho panāhaṁ, bhikkhave, ujupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—ye vā ekantasukhā saggā yāni vā pana tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulāni vā brāhmaṇamahāsālakulāni vā gahapatimahāsālakulāni vā aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūtajātarūparajatāni pahūtavittūpakaraṇāni pahūtadhanadhaññāni. Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṁ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṁ phassā phusanti. Evamahaṁ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi.

Idha pana, bhikkhave, ekacco adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti …pe… kāmesumicchācārā paṭivirato hoti … musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti … pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti … pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti … samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti … anabhijjhālu hoti … abyāpannacitto hoti … sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano: ‘atthi dinnaṁ …pe… ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. So na saṁsappati kāyena, na saṁsappati vācāya, na saṁsappati manasā. Tassa uju kāyakammaṁ hoti, uju vacīkammaṁ, uju manokammaṁ, uju gati, ujupapatti.

Idha pana, bhikkhave, ekacco adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti …pe…
kāmesumicchācārā paṭivirato hoti …
musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti …
pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti …
pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti …
samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti …
anabhijjhālu hoti …
abyāpannacitto hoti …
sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano:
‘atthi dinnaṁ …pe…
ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti.
So na saṁsappati kāyena, na saṁsappati vācāya, na saṁsappati manasā.
Tassa uju kāyakammaṁ hoti, uju vacīkammaṁ, uju manokammaṁ, uju gati, ujupapatti.

Idha pana, bhikkhave, ekacco adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti …pe… kāmesumicchācārā paṭivirato hoti … musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti … pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti … pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti … samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti … anabhijjhālu hoti … abyāpannacitto hoti … sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano: ‘atthi dinnaṁ …pe… ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. So na saṁsappati kāyena, na saṁsappati vācāya, na saṁsappati manasā. Tassa uju kāyakammaṁ hoti, uju vacīkammaṁ, uju manokammaṁ, uju gati, ujupapatti.

Ujugatikassa kho pana ahaṁ, bhikkhave, ujupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—ye vā ekantasukhā saggā yāni vā pana tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulāni vā brāhmaṇamahāsālakulāni vā gahapatimahāsālakulāni vā aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūtajātarūparajatāni pahūtavittūpakaraṇāni pahūtadhanadhaññāni. Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṁ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṁ phassā phusanti. Evamahaṁ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi.

Ujugatikassa kho pana ahaṁ, bhikkhave, ujupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—
ye vā ekantasukhā saggā yāni vā pana tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulāni vā brāhmaṇamahāsālakulāni vā gahapatimahāsālakulāni vā aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūtajātarūparajatāni pahūtavittūpakaraṇāni pahūtadhanadhaññāni.
Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti.
Yaṁ karoti tena upapajjati.
Upapannamenaṁ phassā phusanti.
Evamahaṁ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi.

Ujugatikassa kho pana ahaṁ, bhikkhave, ujupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi—ye vā ekantasukhā saggā yāni vā pana tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulāni vā brāhmaṇamahāsālakulāni vā gahapatimahāsālakulāni vā aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūtajātarūparajatāni pahūtavittūpakaraṇāni pahūtadhanadhaññāni. Iti kho, bhikkhave, bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṁ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṁ phassā phusanti. Evamahaṁ, bhikkhave, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi.

Kammassakā, bhikkhave, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṁ kammaṁ karonti—kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—tassa dāyādā bhavanti. Ayaṁ kho so, bhikkhave, saṁsappanīyapariyāyo dhammapariyāyo”ti.

Kammassakā, bhikkhave, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṁ kammaṁ karonti—
kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—tassa dāyādā bhavanti.
Ayaṁ kho so, bhikkhave, saṁsappanīyapariyāyo dhammapariyāyo”ti.

Kammassakā, bhikkhave, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṁ kammaṁ karonti—kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā—tassa dāyādā bhavanti. Ayaṁ kho so, bhikkhave, saṁsappanīyapariyāyo dhammapariyāyo”ti.

Chaṭṭhaṁ.

Chaṭṭhaṁ.

Chaṭṭhaṁ.

AnteriorSeguroAN 10.215·VisāradasuttaSiguienteIntencional (1.º)AN 10.217·PaṭhamasañcetanikasuttaEl Buddha afirma que el propio kamma debe agotarse antes de poner fin al sufrimiento. Esta afirmación precede a una larga explicación de las acciones…

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Isidatta.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}