25.1. Historia de los cinco monjes de Savatthi
SC 360Restringir la vista es bueno,
bueno es restringir el oído,
restringir el olfato es bueno
y bueno es restringir la degustación.
SC 361Restringir el contacto es bueno,
bueno es restringir el habla,
restringir la mente es bueno
y bueno es restringir todo.
El monje que vive completamente restringido,
se libera de toda la insatisfacción.
25.2. Historia del monje que mató a un cisne
SC 362Controlando las manos, los pies y
el habla, dotado del más alto control,
deleitándose interiormente en el recogimiento,
contento en la soledad: a ese le llamo monje.
25.3. Historia del monje Kokalika
SC 363Cuando el habla del monje está controlado,
cuando habla sabiamente y sin petulancia,
cuando explica bien tanto la teoría como la práctica,
semejantes palabras parecen dulces como la miel.
25.4. Historia del Venerable Dhammarama
SC 364El monje que mora en el Dhamma,
en el Dhamma se deleita y medita en el,
el que siempre se recuerda del Dhamma,
no va a extraviarse nunca de la Noble Enseñanza.
25.5. Historia de un monje traidor
SC 365Uno no debe desdeñar lo que ha recibido
ni envidiar lo que recibieron otros;
el monje que es envidioso,
no alcanzará la calma mental.
SC 366Aunque reciba poco,
el monje no lo desdeña,
puro y esforzado,
recibe alabanzas hasta de los dioses.
25.6. Historia del brahmán que ofreció la comida de las limosnas al Buda
SC 367Para quien no existe "mío" alguno
entre los nombres y las formas,
quien no se apena por nada que no es,
realmente, puede ser llamado "monje".
25.7. Historia de los ladrones y de una mujer piadosa
SC 368El monje que permanece en el amor benevolente,
que se deleita la Enseñanza del Buda,
alcanza el Lugar de la Paz:
la dicha del cese de todo lo condicionado.
SC 369Vacía, oh monje, este bote:
descargado, será más veloz.
Habiendo cortado la codicia y el odio,
viajarás hacia el Nibbana.
SC 370Corta las cinco cosas y abandona otras cinco,
más cinco cosas cultiva;
el monje que es liberado de las cinco cadenas
es llamado "El que cruza la corriente" .
SC 371Medita monje, no seas desatento;
no dejes el arremolino de los placeres en tu mente.
No permitas que por desatento seas tragado como una bola de acero,
no sea que grites consumido: “¡qué sufrimiento!”
SC 372No hay jhanas sin sabiduría
ni hay sabiduría sin jhanas:
pero alguien que desarrolla a ambas cualidades,
se acerca al Nibbana.
SC 373El monje que busca un lugar solitario,
cuyo corazón permanece en paz
y ve el Dhamma rectamente,
conoce la incomparable dicha.
SC 374Cuando uno reflexiona
sobre surgir y desaparecer de los cúmulos (khandhas),
alcanza arrobamiento y gozo:
lo Inmortal es para aquel que conoce.
SC 375Esto es lo principal para un monje sabio:
el control de los sentidos, el contentamiento,
la restricción de acuerdo a Patimokkha
y la compañía de los nobles amigos,
aquellos de vida pura y esforzada.
SC 376Siendo cordial
y de conducta amable,
uno alcanza un gozo grandioso
y pone fin a la insatisfacción.
25.8. Historia de la meditación sobre la flor del jazmín
SC 377Al igual que las flores del jazmín,
se marchitan y caen,
así también, oh monje,
deja caer la codicia y la aversión.
25.9. Historia del Venerable Santakaya
SC 378El monje calmo en el cuerpo y habla,
calmo en la mente serena,
que ha renunciado a los goces mundanos,
“totalmente tranquilo" se llama.
25.10. Historia del Venerable Nangala Kula o Apego a las viejas vestimentas
SC 379Exhórtate a ti mismo,
restríngete a ti mismo;
cuídate a ti mismo y sé atento:
así, oh monje, vivirás feliz.
SC 380Uno mismo es su propio refugio
y uno mismo es su propia guía,
por eso uno debería controlarse a sí mismo
como los mercaderes lo hacen con sus más espléndidos caballos.
25.11. Historia del monje Vakkali
SC 381Lleno de gozo y fe,
deleitándose en la Enseñanza del Buda,
el monje llegará al Lugar de la Paz,
al cese de todo lo condicionado.
25.12. Historia del novicio Sumana, que hizo un milagro
SC 382Ciertamente, aquel monje joven,
cuando se esfuerza en la Enseñanza del Buda,
ilumina el mundo entero
como la luna en una noche sin nubes.
Bhikkhuvagga
Bhikkhuvagga
Pañcabhikkhuvatthu
Pañcabhikkhuvatthu
Cakkhunā saṁvaro sādhu, sādhu sotena saṁvaro; Ghānena saṁvaro sādhu, sādhu jivhāya saṁvaro.
Cakkhunā saṁvaro sādhu, sādhu sotena saṁvaro; Ghānena saṁvaro sādhu, sādhu jivhāya saṁvaro.
Kāyena saṁvaro sādhu, sādhu vācāya saṁvaro; Manasā saṁvaro sādhu, sādhu sabbattha saṁvaro; Sabbattha saṁvuto bhikkhu, sabbadukkhā pamuccati.
Sabbattha saṁvuto bhikkhu,
Kāyena saṁvaro sādhu, sādhu vācāya saṁvaro; Manasā saṁvaro sādhu, sādhu sabbattha saṁvaro; Sabbattha saṁvuto bhikkhu, sabbadukkhā pamuccati.
Haṁsaghātakabhikkhuvatthu
Haṁsaghātakabhikkhuvatthu
Haṁsaghātakabhikkhuvatthu
Hatthasaṁyato pādasaṁyato, Vācāsaṁyato saṁyatuttamo; Ajjhattarato samāhito, Eko santusito tamāhu bhikkhuṁ.
Hatthasaṁyato pādasaṁyato,
Vācāsaṁyato saṁyatuttamo;
Eko santusito tamāhu bhikkhuṁ.
Hatthasaṁyato pādasaṁyato, Vācāsaṁyato saṁyatuttamo; Ajjhattarato samāhito, Eko santusito tamāhu bhikkhuṁ.
Kokālikavatthu
Kokālikavatthu
Yo mukhasaṁyato bhikkhu, mantabhāṇī anuddhato; Atthaṁ dhammañca dīpeti, madhuraṁ tassa bhāsitaṁ.
Yo mukhasaṁyato bhikkhu, mantabhāṇī anuddhato; Atthaṁ dhammañca dīpeti, madhuraṁ tassa bhāsitaṁ.
Dhammārāmattheravatthu
Dhammārāmattheravatthu
Dhammārāmo dhammarato, dhammaṁ anuvicintayaṁ; Dhammaṁ anussaraṁ bhikkhu, saddhammā na parihāyati.
Dhammaṁ anussaraṁ bhikkhu,
Dhammārāmo dhammarato, dhammaṁ anuvicintayaṁ; Dhammaṁ anussaraṁ bhikkhu, saddhammā na parihāyati.
Vipakkhasevakabhikkhuvatthu
Vipakkhasevakabhikkhuvatthu
Vipakkhasevakabhikkhuvatthu
Salābhaṁ nātimaññeyya, nāññesaṁ pihayaṁ care; Aññesaṁ pihayaṁ bhikkhu, samādhiṁ nādhigacchati.
Salābhaṁ nātimaññeyya, nāññesaṁ pihayaṁ care; Aññesaṁ pihayaṁ bhikkhu, samādhiṁ nādhigacchati.
Appalābhopi ce bhikkhu, salābhaṁ nātimaññati; Taṁ ve devā pasaṁsanti, suddhājīviṁ atanditaṁ.
Appalābhopi ce bhikkhu, salābhaṁ nātimaññati; Taṁ ve devā pasaṁsanti, suddhājīviṁ atanditaṁ.
Pañcaggadāyakabrāhmaṇavatthu
Pañcaggadāyakabrāhmaṇavatthu
Pañcaggadāyakabrāhmaṇavatthu
Sabbaso nāmarūpasmiṁ, yassa natthi mamāyitaṁ; Asatā ca na socati, sa ve “bhikkhū”ti vuccati.
sa ve “bhikkhū”ti vuccati.
Sabbaso nāmarūpasmiṁ, yassa natthi mamāyitaṁ; Asatā ca na socati, sa ve “bhikkhū”ti vuccati.
Sambahulabhikkhuvatthu
Sambahulabhikkhuvatthu
Mettāvihārī yo bhikkhu, pasanno buddhasāsane; Adhigacche padaṁ santaṁ, saṅkhārūpasamaṁ sukhaṁ.
Mettāvihārī yo bhikkhu, pasanno buddhasāsane; Adhigacche padaṁ santaṁ, saṅkhārūpasamaṁ sukhaṁ.
Siñca bhikkhu imaṁ nāvaṁ, sittā te lahumessati; Chetvā rāgañca dosañca, tato nibbānamehisi.
Siñca bhikkhu imaṁ nāvaṁ,
Siñca bhikkhu imaṁ nāvaṁ, sittā te lahumessati; Chetvā rāgañca dosañca, tato nibbānamehisi.
Pañca chinde pañca jahe, pañca cuttari bhāvaye; Pañca saṅgātigo bhikkhu, “oghatiṇṇo”ti vuccati.
Pañca chinde pañca jahe, pañca cuttari bhāvaye; Pañca saṅgātigo bhikkhu, “oghatiṇṇo”ti vuccati.
Jhāya bhikkhu mā pamādo, *Jhāya bhikkhu → jhāya tuvaṁ bhikkhu (?) | pamādo → mā ca pamādo (bj, sya-all, pts1ed); mā ca pāmado (pts2ed)Mā te kāmaguṇe ramessu cittaṁ; *ramessu → bhamassu (bj, sya2ed, pts1ed, pts2ed); bhavassu (cck, sya1ed); ramassu (mr)Mā lohaguḷaṁ gilī pamatto, Mā kandi “dukkhamidan”ti dayhamāno.
Jhāya bhikkhu mā pamādo, *Jhāya bhikkhu → jhāya tuvaṁ bhikkhu (?) | pamādo → mā ca pamādo (bj, sya-all, pts1ed); mā ca pāmado (pts2ed)
Mā te kāmaguṇe ramessu cittaṁ; *ramessu → bhamassu (bj, sya2ed, pts1ed, pts2ed); bhavassu (cck, sya1ed); ramassu (mr)
Mā lohaguḷaṁ gilī pamatto,
Mā kandi “dukkhamidan”ti dayhamāno.
Jhāya bhikkhu mā pamādo, *Jhāya bhikkhu → jhāya tuvaṁ bhikkhu (?) | pamādo → mā ca pamādo (bj, sya-all, pts1ed); mā ca pāmado (pts2ed)Mā te kāmaguṇe ramessu cittaṁ; *ramessu → bhamassu (bj, sya2ed, pts1ed, pts2ed); bhavassu (cck, sya1ed); ramassu (mr)Mā lohaguḷaṁ gilī pamatto, Mā kandi “dukkhamidan”ti dayhamāno.
Natthi jhānaṁ apaññassa, paññā natthi ajhāyato; *ajhāyato → ajjhāyato (pts1ed); ajhāyino (mr)Yamhi jhānañca paññā ca, sa ve nibbānasantike.
paññā natthi ajhāyato; *ajhāyato → ajjhāyato (pts1ed); ajhāyino (mr)
Natthi jhānaṁ apaññassa, paññā natthi ajhāyato; *ajhāyato → ajjhāyato (pts1ed); ajhāyino (mr)Yamhi jhānañca paññā ca, sa ve nibbānasantike.
Suññāgāraṁ paviṭṭhassa, santacittassa bhikkhuno; Amānusī rati hoti, sammā dhammaṁ vipassato.
Suññāgāraṁ paviṭṭhassa, santacittassa bhikkhuno; Amānusī rati hoti, sammā dhammaṁ vipassato.
Yato yato sammasati, khandhānaṁ udayabbayaṁ; Labhatī pītipāmojjaṁ, *Labhatī → labhati (bj); labhate (mr)amataṁ taṁ vijānataṁ.
Labhatī pītipāmojjaṁ, *Labhatī → labhati (bj); labhate (mr)
Yato yato sammasati, khandhānaṁ udayabbayaṁ; Labhatī pītipāmojjaṁ, *Labhatī → labhati (bj); labhate (mr)amataṁ taṁ vijānataṁ.
Tatrāyamādi bhavati, idha paññassa bhikkhuno; Indriyagutti santuṭṭhi, pātimokkhe ca saṁvaro.
Tatrāyamādi bhavati, idha paññassa bhikkhuno; Indriyagutti santuṭṭhi, pātimokkhe ca saṁvaro.
Mitte bhajassu kalyāṇe, suddhājīve atandite; Paṭisanthāravutyassa, *Paṭisanthāravutyassa → paṭisanthāravuttyassa (sya-all); paṭisanthāravutt'assa (pts1ed, pts2ed); paṭisandhāravutyassa (mr)ācārakusalo siyā; Tato pāmojjabahulo, dukkhassantaṁ karissati.
Paṭisanthāravutyassa, *Paṭisanthāravutyassa → paṭisanthāravuttyassa (sya-all); paṭisanthāravutt'assa (pts1ed, pts2ed); paṭisandhāravutyassa (mr)
Mitte bhajassu kalyāṇe, suddhājīve atandite; Paṭisanthāravutyassa, *Paṭisanthāravutyassa → paṭisanthāravuttyassa (sya-all); paṭisanthāravutt'assa (pts1ed, pts2ed); paṭisandhāravutyassa (mr)ācārakusalo siyā; Tato pāmojjabahulo, dukkhassantaṁ karissati.
Pañcasatabhikkhuvatthu
Pañcasatabhikkhuvatthu
Vassikā viya pupphāni, maddavāni pamuñcati; *maddavāni → majjavāni (mr ṭīkā); paccavāni (mr aṭṭha.)Evaṁ rāgañca dosañca, vippamuñcetha bhikkhavo.
maddavāni pamuñcati; *maddavāni → majjavāni (mr ṭīkā); paccavāni (mr aṭṭha.)
Vassikā viya pupphāni, maddavāni pamuñcati; *maddavāni → majjavāni (mr ṭīkā); paccavāni (mr aṭṭha.)Evaṁ rāgañca dosañca, vippamuñcetha bhikkhavo.
Santakāyattheravatthu
Santakāyattheravatthu
Santakāyo santavāco, santavā susamāhito; *santavā susamāhito → santamano susamāhito (sya-all); santamano samāhito (mr)Vantalokāmiso bhikkhu, “upasanto”ti vuccati.
santavā susamāhito; *santavā susamāhito → santamano susamāhito (sya-all); santamano samāhito (mr)
Santakāyo santavāco, santavā susamāhito; *santavā susamāhito → santamano susamāhito (sya-all); santamano samāhito (mr)Vantalokāmiso bhikkhu, “upasanto”ti vuccati.
Naṅgalakulattheravatthu
Naṅgalakulattheravatthu
Attanā codayattānaṁ, paṭimaṁsetha attanā; *paṭimaṁsetha attanā → paṭimāsettamattanā (bj, cck, pts1ed); paṭimaṁsetamattanā (sya1ed, sya2ed); paṭimāse attamattanā (pts2ed)So attagutto satimā, sukhaṁ bhikkhu vihāhisi.
paṭimaṁsetha attanā; *paṭimaṁsetha attanā → paṭimāsettamattanā (bj, cck, pts1ed); paṭimaṁsetamattanā (sya1ed, sya2ed); paṭimāse attamattanā (pts2ed)
Attanā codayattānaṁ, paṭimaṁsetha attanā; *paṭimaṁsetha attanā → paṭimāsettamattanā (bj, cck, pts1ed); paṭimaṁsetamattanā (sya1ed, sya2ed); paṭimāse attamattanā (pts2ed)So attagutto satimā, sukhaṁ bhikkhu vihāhisi.
Attā hi attano nātho, ko hi nātho paro siyā; *ko hi nātho paro siyā → etthantare pāṭho videsapotthakesuAttā hi attano gati, tasmā saṁyamamattānaṁ; *saṁyamamattānaṁ → saññamaya'ttānaṁ (bj, cck); saññama attānaṁ (sya1ed, sya2ed); aññamay'attānaṁ (pts1ed); saññāmay'attānaṁ (pts2ed)Assaṁ bhadraṁva vāṇijo.
ko hi nātho paro siyā; *ko hi nātho paro siyā → etthantare pāṭho videsapotthakesu
tasmā saṁyamamattānaṁ; *saṁyamamattānaṁ → saññamaya'ttānaṁ (bj, cck); saññama attānaṁ (sya1ed, sya2ed); aññamay'attānaṁ (pts1ed); saññāmay'attānaṁ (pts2ed)
Attā hi attano nātho, ko hi nātho paro siyā; *ko hi nātho paro siyā → etthantare pāṭho videsapotthakesuAttā hi attano gati, tasmā saṁyamamattānaṁ; *saṁyamamattānaṁ → saññamaya'ttānaṁ (bj, cck); saññama attānaṁ (sya1ed, sya2ed); aññamay'attānaṁ (pts1ed); saññāmay'attānaṁ (pts2ed)Assaṁ bhadraṁva vāṇijo.
Vakkalittheravatthu
Vakkalittheravatthu
Pāmojjabahulo bhikkhu, pasanno buddhasāsane; Adhigacche padaṁ santaṁ, saṅkhārūpasamaṁ sukhaṁ.
Pāmojjabahulo bhikkhu, pasanno buddhasāsane; Adhigacche padaṁ santaṁ, saṅkhārūpasamaṁ sukhaṁ.
Sumanasāmaṇeravatthu
Sumanasāmaṇeravatthu
Yo have daharo bhikkhu, yuñjati buddhasāsane; Somaṁ lokaṁ pabhāseti, *Somaṁ → so imaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)abbhā muttova candimā.
Somaṁ lokaṁ pabhāseti, *Somaṁ → so imaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)
Yo have daharo bhikkhu, yuñjati buddhasāsane; Somaṁ lokaṁ pabhāseti, *Somaṁ → so imaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)abbhā muttova candimā.
Bhikkhuvaggo pañcavīsatimo.
Bhikkhuvaggo pañcavīsatimo.
Bhikkhuvaggo pañcavīsatimo.