Esto he oído: en una ocasión el Bienaventurado estaba morando en el santuario de Ajakalapaka en Pava, en el dominio del yakkha Ajakalapaka . En esta ocasión, el Bienaventurado estaba sentado al aire libre, en la oscuridad de la noche y los devas llovían desde el cielo uno por uno. Entonces, el yakkha Ajakalapaka quieriendo provocar temor, estupefacción y horripilación en el Bienaventurado, se acercó a él y, habiéndose acercado, realizó tres veces su akkulo-pakkula diciendo: “¡Akkula-pakkula!” estando muy cerca del Bienaventurado y agregando: “¡este espíritu es para tí, asceta!”
Entonces el Bienaventurado, habiendo penetrado esta situación, elevó en este momento la siguiente exclamación (Udana):
Es cuando, con respecto a todos los dhammas,
uno cruza a otra orilla,
llega a ser un verdadero braman,
y pasa por encima de los espíritus y sus estruendos.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā pāvāyaṁ viharati ajakalāpake cetiye, ajakalāpakassa yakkhassa bhavane. *pāvāyaṁ → pāṭaliyaṁ (pts-vp-pli1)Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṁ abbhokāse nisinno hoti; devo ca ekamekaṁ phusāyati. Atha kho ajakalāpako yakkho bhagavato bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato avidūre tikkhattuṁ “akkulo pakkulo”ti akkulapakkulikaṁ akāsi: “eso te, samaṇa, pisāco”ti.
ekaṁ samayaṁ bhagavā pāvāyaṁ viharati ajakalāpake cetiye, ajakalāpakassa yakkhassa bhavane. *pāvāyaṁ → pāṭaliyaṁ (pts-vp-pli1)
Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṁ abbhokāse nisinno hoti; devo ca ekamekaṁ phusāyati.
Atha kho ajakalāpako yakkho bhagavato bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato avidūre tikkhattuṁ “akkulo pakkulo”ti akkulapakkulikaṁ akāsi:
“eso te, samaṇa, pisāco”ti.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā pāvāyaṁ viharati ajakalāpake cetiye, ajakalāpakassa yakkhassa bhavane. *pāvāyaṁ → pāṭaliyaṁ (pts-vp-pli1)Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṁ abbhokāse nisinno hoti; devo ca ekamekaṁ phusāyati. Atha kho ajakalāpako yakkho bhagavato bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato avidūre tikkhattuṁ “akkulo pakkulo”ti akkulapakkulikaṁ akāsi: “eso te, samaṇa, pisāco”ti.
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
“Yadā sakesu dhammesu, pāragū hoti brāhmaṇo; Atha etaṁ pisācañca, pakkulañcātivattatī”ti.
“Yadā sakesu dhammesu, pāragū hoti brāhmaṇo; Atha etaṁ pisācañca, pakkulañcātivattatī”ti.