He aquí lo que yo he oído decir. Cierta vez el bhagavant estaba recorriendo el país de los Magadhas con un grupo numeroso de bhikkhus, llegó a la aldea de Pataligama. Y los upasakas de Pataligama oyeron decir: «El bhagavant, recorriendo el país de los Magadhas con un grupo numeroso de bhikkhus, ha llegado a Pataligama». Y los upasakas de Pataligama se acercaron a donde se encontraba el bhagavant y, habiéndosele acercado, saludando al bhagavant, se sentaron a un lado y, sentados a un lado, los upasakas de Pataligama le dijeron al bhagavant:
«Señor, que el bhagavant acepte nuestra casa como residencia». Y el bhagavant aceptó guardando silencio.
Los upasakas de Pataligama viendo la aceptación del bhagavant, levantándose de sus asientos, saludando al bhagavant, haciendo el padakkhina se dirigieron a su casa y una vez allí, arreglando la casa de modo que todo estuviera dispuesto, preparando los asientos, instalando una gran vasija de agua, colgando una lámpara de aceite, se acercaron a donde se encontraba el bhagavant y, habiéndosele acercado, saludando al bhagavant, se pararon a un lado y, parados a un lado, los upasakas de Pataligama dijeron al bhagavant: «Señor, hemos arreglado la casa de modo que todo esté dispuesto, hemos preparado los asientos, instalado una gran vasija de agua y hemos colgado una lámpara de aceite, que el bhagavant actúe como le parezca conveniente».
Y el bhagavant, por la mañana, después de vestirse, tomando su manto y su escudilla, se dirigió con su grupo de bhikkhus a la casa y una vez allí, habiéndose lavado los pies, entrando en la casa, se sentó contra el pilar del medio, mirando en dirección al este. El grupo de bhikkhus, habiéndose lavado los pies, entrando en la casa, se sentó contra el muro del oeste, mirando en dirección al este, enfrente del bhagavant. Los upasakas de Pataligama, habiéndose lavado los pies, entrando en la casa, se sentaron contra el muro del este, mirando en dirección al Oeste, enfrente del bhagavant. Y el bhagavant les dijo a los upasakas de Pataligama:
«Existen, oh jefes de familia, estos cinco males para el hombre inmoral por haberse apartado de la disciplina moral. ¿Cuáles son? Oh jefes de familia, en este mundo, el hombre inmoral que se ha apartado de la disciplina moral, sufre una gran pérdida de su fortuna a causa de su negligencia. Éste es el primer mal para el hombre inmoral por haberse apartado de la disciplina moral.
Luego, oh jefes de familia, una mala reputación se establece para el hombre inmoral que se ha apartado de la disciplina moral. Éste es el segundo mal para el hombre inmoral por haberse apartado de la disciplina moral.
Luego, oh jefes de familia, el hombre inmoral que se ha apartado de la disciplina moral, a cualquier grupo al cual se acerque, ya sea de kshatriyas, ya sea de brahmanes, ya sea de jefes de familia, ya sea de samanes, se acerca tímido y confuso. Éste es el tercer mal para el hombre inmoral por haberse apartado de la disciplina moral.
Luego, oh jefes de familia, el hombre inmoral que se ha apartado de la disciplina moral muere lleno de inquietudes. Éste es el cuarto mal para el hombre inmoral por haberse apartado de la disciplina moral.
Luego, oh jefes de familia, el hombre inmoral que se ha apartado de la disciplina moral, con la destrucción del cuerpo, después de la muerte, renace en un mundo de dolor, en un lugar de sufrimiento, en un dominio de castigo, en un infierno. Éste es el quinto mal para el hombre inmoral por haberse apartado de la disciplina moral.
Oh jefes de familia, éstos son los cinco males para el hombre inmoral por haberse apartado de la disciplina moral.
Existen, oh jefes de familia, estos cinco bienes para el hombre moral por el cumplimiento de la disciplina moral. ¿Cuáles son? Oh jefes de familia, en este mundo, el hombre moral que cumple la disciplina moral, a causa de su diligencia adquiere un gran cúmulo de fortuna. Éste es el primer bien para el hombre moral por el cumplimiento de la disciplina moral.
Luego, oh jefes de familia, una buena reputación se establece para el hombre moral que cumple la disciplina moral. Éste es el segundo bien para el hombre moral por el cumplimiento de la disciplina moral.
Luego, oh jefes de familia, el hombre moral que cumple la disciplina moral, a cualquier grupo al cual se acerque, ya sea de kshatriyas, ya sea de brahmanes, ya sea de jefes de familia, ya sea de samanes, se acerca seguro y confiado. Éste es el tercer bien para el hombre moral por el cumplimiento de la disciplina moral.
Luego, oh jefes de familia, el hombre moral que cumple la disciplina moral muere libre de inquietudes. Éste es el cuarto bien para el hombre moral por el cumplimiento de la disciplina moral.
Luego, oh jefes de familia, el hombre moral que cumple la disciplina moral, con la destrucción del cuerpo, después de la muerte, renace en un mundo de felicidad, en un cielo. Éste es el quinto bien para el hombre moral por el cumplimiento de la disciplina moral.
Oh jefes de familia, éstos son los cinco bienes para el hombre moral por el cumplimiento de la disciplina moral».
Y el bhagavant, habiendo instruido, incitado, entusiasmado, llenado de gozo a los upasakas de Patallgama hasta muy entrada la noche con una conversación sobre la doctrina, los despidió diciéndoles: «Oh, jefes de familia, la noche está avanzada, Haced ahora lo que os parezca conveniente». Y los upasakas de Pataligama contentos y alegres con la palabra del bhagavant, bhagavant, haciendo el padakkhina, se retiraron. Y el bhagavant, poco después de que partieran los upasakas de Pataligama, entró en el cuarto vacío. levantándose de sus asientos, saludando al
En aquella ocasión Sunidha y Vassakara, Grandes Ministros de Magadha, construían una ciudad en la aldea de Pataligama, para contener a los Vajjis. Y en aquella ocasión también numerosas divinidades, por millares, ocuparon lugares de Pataligama. Las divinidades de gran poder inclinan las mentes de los reyes de gran poder y de sus Grandes Ministros para que construyan sus residencias ahí donde ellas han ocupado lugares. Las divinidades medianas inclinan las mentes de los reyes medianos y de sus Grandes Ministros para que construyan sus residencias ahí donde ellas han ocupado lugares. Las divinidades pequeñas inclinan las mentes de los reyes pequeños y de sus Grandes Ministros para que construyan sus residencias ahí donde ellas han ocupado lugares.
Y el bhagavant vio con su ojo divino, puro, sobrehumano, a aquellas divinidades, por millares, ocupando lugares de Pataligama. Las divinidades de gran poder inclinan las mentes de los reyes de gran poder y de sus Grandes Ministros para que construyan sus residencias ahí donde ellas han ocupado lugares. Las divinidades medianas inclinan las mentes de los reyes medianos y de sus Grandes Ministros para que construyan sus residencias ahí donde ellas han ocupado lugares. Las divinidades pequeñas inclinan las mentes de los reyes pequeños y de sus Grandes Ministros para que construyan sus residencias ahí donde ellas han ocupado lugares.
Y el bhagavant, levantándose de su asiento, en el amanecer de aquella noche, le dijo al venerable Ananda:
«Ananda, ¿quiénes están construyendo una ciudad en la aldea de Pataligama?».
«Señor, Sunadha y Vassakara, Grandes Ministros de Magadha, están construyendo una ciudad en la aldea de Pataligama, para contener a los Vajjis».
«Oh, Ananda, como si hubieran consultado con los Treinta y Tres dioses, así Sunidha y Vassakara, Grandes Ministros de Magadha, están construyendo una ciudad en la aldea de Pâataligama, para contener a los Vajjis. Y aquí, oh Ananda, yo he visto con mi ojo divino, puro, sobrehumano, a numerosas divinidades, por millares, ocupando lugares de Pataligama. Las divinidades de gran poder inclinan las mentes de los reyes de gran poder y de sus Grandes Ministros para que construyan sus residencias ahí donde ellas han ocupado lugares. Las divinidades medianas inclinan las mentes de los reyes medianos y de sus Grandes Ministros para que construyan sus residencias ahí donde ellas han ocupado lugares. Las divinidades pequeñas inclinan las mentes de los reyes pequeños y de sus Grandes Ministros para que construyan sus residencias ahí donde ellas han ocupado lugares. Oh Ananda, en lo que se refiere al dominio ario, en lo que se refiere al comercio, ésta será la mejor ciudad, Pataliputra, emporio de mercaderías. Pero, oh Ananda, tres peligros habrá para Pataliputra: originados en el fuego, en el agua, en la ruptura de alianzas».
Sunidha y Vassakara, Grandes Ministros de Magadha, se acercaron a donde se encontraba el bhagavant y, habiéndosele acercado, se saludaron amistosamente con el bhagavant y, después de un intercambio de palabras cordiales y corteses, se pararon a un lado. Parados a un lado, Sunidha y Vassakara, Grandes Ministros de Magadha, le dijeron al bhagavant: «Que el señor Gotama acepte comer hoy con nosotros en compañía de su grupo de bhikkhus». Y el bhagavant aceptó guardando silencio.
Y Sunidha y Vassakara, Grandes Ministros de Magadha, viendo que el bhagavant aceptaba, se dirigieron a su propia casa y una vez ahí, habiendo hecho preparar en su propia casa delicioso alimento sólido y alimento líquido, le anunciaron al bha gavant que ya era hora, diciéndole: «Señor Gotama, ya es hora, la comida está lista».
Y el bhagavant, por la mañana, después de vestirse, tomando su manto y su escudilla, con su grupo de bhikkhus se dirigió a la casa de Sunidha y Vassakara, Grandes Ministros de Magadha, y una vez ahí, se sentó en el asiento preparado para él. Sunidha y Vassakara, personalmente, halagaron y atendieron a aquel grupo de bhikkhus con el bhagavant a la cabeza, con delicioso alimento sólido y alimento líquido.
Y Sunidha y Vassakara, Grandes Ministros de Magadha, después de ver que el bhagavant había comido y que había retirado su mano de la escudilla, tomando un asiento bajo, se sentaron a un lado. Y el bhagavant a Sunidha y Vassakara, Grandes Ministros de Magadha, que estaban sentados a un lado, les agradeció con estos versos:
Dondequiera que el hombre sabio construya su casa,
dando de comer a los buenos, a los auto controlados,
a los que llevan una vida religiosa,
presente ofrendas a las divinidades que ahí residan.
Ellas, honradas, lo honrarán,
Veneradas, lo venerarán.
Sentirán compasión por él,
como una madre por su propio hijo.
El hombre a quien las divinidades compadecen,
siempre encuentra la felicidad.
Y el bhagavant, habiendo agradecido a Sunidha y Vassakara, Grandes Ministros de Magadha, con estos versos, levantándose de su asiento, se fue.
En aquella ocasión Sunidha y Vassakara, Grandes Ministros de Magadha, seguían paso a paso al bhagavant pensando:
«La puerta por donde hoy el samán Gotama saldrá, se llamará la puerta de Gotama, el vado por donde cruzará el río Ganges, se llamará el vado de Gotama».
Y así, la puerta por donde el bhagavant salió, se llamó la Puerta de Gotama. Y el bhagavant se dirigió al río Ganges. En aquella ocasión el río Ganges estaba crecido, lleno hasta el borde, de tal manera que un cuervo podía beber fácilmente sus aguas. Algunos hombres buscaban una barca, otros buscaban una balsa de troncos, otros construían una balsa de cañas, deseosos de ir a la otra orilla. Y, con la misma rapidez con que un hombre fuerte extendería el brazo que tiene encogido o encogería el brazo que tiene extendido, el bhagavant desapareció de esta orilla del río Ganges y apareció en la otra orilla con su grupo de bhikkhus.
Y el bhagavant vio a aquellos hombres, algunos de los cuales buscaban una barca, otros una balsa con troncos, otros construían una balsa de cañas, deseosos de ir a la otra orilla.
El bhagavant, comprendiendo el sentido, dijo en aquella ocasión este udana
Aquellos que cruzan el océano
haciendo un puente,
dejando atrás los pantanos—
pues el hombre construye su balsa—
los hombres sabios lo han atravesado.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā magadhesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena pāṭaligāmo tadavasari. Assosuṁ kho pāṭaligāmiyā upāsakā: *pāṭaligāmiyā → pāṭaligāmikā (dn16:56 [Mahāparinibbānasutta/5. Dussīlaādīnava]) | kho → ko nu kho (sabbattha) | māpentī”ti → māpetīti (sabbattha)“bhagavā kira magadhesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pāṭaligāmaṁ anuppatto”ti. Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “adhivāsetu no, bhante, bhagavā āvasathāgāran”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
ekaṁ samayaṁ bhagavā magadhesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena pāṭaligāmo tadavasari.
Assosuṁ kho pāṭaligāmiyā upāsakā: *pāṭaligāmiyā → pāṭaligāmikā (dn16:56 [Mahāparinibbānasutta/5. Dussīlaādīnava]) | kho → ko nu kho (sabbattha) | māpentī”ti → māpetīti (sabbattha)
“bhagavā kira magadhesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pāṭaligāmaṁ anuppatto”ti.
Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu.
Ekamantaṁ nisinnā kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavantaṁ etadavocuṁ:
“adhivāsetu no, bhante, bhagavā āvasathāgāran”ti.
Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā magadhesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena pāṭaligāmo tadavasari. Assosuṁ kho pāṭaligāmiyā upāsakā: *pāṭaligāmiyā → pāṭaligāmikā (dn16:56 [Mahāparinibbānasutta/5. Dussīlaādīnava]) | kho → ko nu kho (sabbattha) | māpentī”ti → māpetīti (sabbattha)“bhagavā kira magadhesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pāṭaligāmaṁ anuppatto”ti. Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “adhivāsetu no, bhante, bhagavā āvasathāgāran”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yenāvasathāgāraṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṁ āvasathāgāraṁ santharitvā āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṁ patiṭṭhāpetvā telappadīpaṁ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “sabbasantharisanthataṁ, bhante, āvasathāgāraṁ; āsanāni paññattāni; udakamaṇiko patiṭṭhāpito telappadīpo āropito. *sabbasantharisanthataṁ → sabbasanthariṁ santhataṁ (sya-all, pts-vp-pli1) | udakamaṇiko patiṭṭhāpito → udakamaṇikaṁ patiṭṭhāpitaṁ (sya-all)Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti.
Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yenāvasathāgāraṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṁ āvasathāgāraṁ santharitvā āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṁ patiṭṭhāpetvā telappadīpaṁ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavantaṁ etadavocuṁ:
“sabbasantharisanthataṁ, bhante, āvasathāgāraṁ; āsanāni paññattāni; udakamaṇiko patiṭṭhāpito telappadīpo āropito. *sabbasantharisanthataṁ → sabbasanthariṁ santhataṁ (sya-all, pts-vp-pli1) | udakamaṇiko patiṭṭhāpito → udakamaṇikaṁ patiṭṭhāpitaṁ (sya-all)
Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti.
Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yenāvasathāgāraṁ tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṁ āvasathāgāraṁ santharitvā āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṁ patiṭṭhāpetvā telappadīpaṁ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “sabbasantharisanthataṁ, bhante, āvasathāgāraṁ; āsanāni paññattāni; udakamaṇiko patiṭṭhāpito telappadīpo āropito. *sabbasantharisanthataṁ → sabbasanthariṁ santhataṁ (sya-all, pts-vp-pli1) | udakamaṇiko patiṭṭhāpito → udakamaṇikaṁ patiṭṭhāpitaṁ (sya-all)Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti.
Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena āvasathāgāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṁ pavisitvā majjhimaṁ thambhaṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṁ pavisitvā pacchimaṁ bhittiṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantaṁyeva purakkhatvā. Pāṭaligāmiyāpi kho upāsakā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṁ pavisitvā puratthimaṁ bhittiṁ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṁsu bhagavantaṁyeva purakkhatvā. Atha kho bhagavā pāṭaligāmiye upāsake āmantesi:
Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena āvasathāgāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṁ pavisitvā majjhimaṁ thambhaṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi.
Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṁ pavisitvā pacchimaṁ bhittiṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantaṁyeva purakkhatvā.
Pāṭaligāmiyāpi kho upāsakā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṁ pavisitvā puratthimaṁ bhittiṁ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṁsu bhagavantaṁyeva purakkhatvā.
Atha kho bhagavā pāṭaligāmiye upāsake āmantesi:
Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena āvasathāgāraṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṁ pavisitvā majjhimaṁ thambhaṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṁ pavisitvā pacchimaṁ bhittiṁ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantaṁyeva purakkhatvā. Pāṭaligāmiyāpi kho upāsakā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṁ pavisitvā puratthimaṁ bhittiṁ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṁsu bhagavantaṁyeva purakkhatvā. Atha kho bhagavā pāṭaligāmiye upāsake āmantesi:
“Pañcime, gahapatayo, ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. Katame pañca? Idha, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṁ mahatiṁ bhogajāniṁ nigacchati. Ayaṁ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
“Pañcime, gahapatayo, ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā.
Idha, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṁ mahatiṁ bhogajāniṁ nigacchati.
Ayaṁ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
“Pañcime, gahapatayo, ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. Katame pañca? Idha, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṁ mahatiṁ bhogajāniṁ nigacchati. Ayaṁ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṁ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati.
Ayaṁ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṁ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati—yadi khattiyaparisaṁ, yadi brāhmaṇaparisaṁ, yadi gahapatiparisaṁ, yadi samaṇaparisaṁ—avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto. Ayaṁ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati—yadi khattiyaparisaṁ, yadi brāhmaṇaparisaṁ, yadi gahapatiparisaṁ, yadi samaṇaparisaṁ—avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto.
Ayaṁ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati—yadi khattiyaparisaṁ, yadi brāhmaṇaparisaṁ, yadi gahapatiparisaṁ, yadi samaṇaparisaṁ—avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto. Ayaṁ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṁ karoti. Ayaṁ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṁ karoti.
Ayaṁ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṁ karoti. Ayaṁ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Ayaṁ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Ime kho, gahapatayo, pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā.
Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
Ayaṁ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
Ime kho, gahapatayo, pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā.
Puna caparaṁ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Ayaṁ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Ime kho, gahapatayo, pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā.
Pañcime, gahapatayo, ānisaṁsā sīlavato sīlasampadāya. Katame pañca? Idha, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṁ mahantaṁ bhogakkhandhaṁ adhigacchati. Ayaṁ paṭhamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya.
Pañcime, gahapatayo, ānisaṁsā sīlavato sīlasampadāya.
Idha, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṁ mahantaṁ bhogakkhandhaṁ adhigacchati.
Ayaṁ paṭhamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya.
Pañcime, gahapatayo, ānisaṁsā sīlavato sīlasampadāya. Katame pañca? Idha, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṁ mahantaṁ bhogakkhandhaṁ adhigacchati. Ayaṁ paṭhamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya.
Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṁ dutiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya.
Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati.
Ayaṁ dutiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya.
Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṁ dutiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya.
Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati—yadi khattiyaparisaṁ, yadi brāhmaṇaparisaṁ, yadi gahapatiparisaṁ, yadi samaṇaparisaṁ—visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Ayaṁ tatiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya.
Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati—yadi khattiyaparisaṁ, yadi brāhmaṇaparisaṁ, yadi gahapatiparisaṁ, yadi samaṇaparisaṁ—visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto.
Ayaṁ tatiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya.
Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṁ upasaṅkamati—yadi khattiyaparisaṁ, yadi brāhmaṇaparisaṁ, yadi gahapatiparisaṁ, yadi samaṇaparisaṁ—visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Ayaṁ tatiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya.
Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṁ karoti. Ayaṁ catuttho ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya.
Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṁ karoti.
Ayaṁ catuttho ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya.
Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṁ karoti. Ayaṁ catuttho ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya.
Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Ayaṁ pañcamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Ime kho, gahapatayo, pañca ānisaṁsā sīlavato sīlasampadāyā”ti.
Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.
Ayaṁ pañcamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya.
Ime kho, gahapatayo, pañca ānisaṁsā sīlavato sīlasampadāyā”ti.
Puna caparaṁ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Ayaṁ pañcamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. Ime kho, gahapatayo, pañca ānisaṁsā sīlavato sīlasampadāyā”ti.
Atha kho bhagavā pāṭaligāmiye upāsake bahudeva rattiṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uyyojesi: “abhikkantā kho, gahapatayo, ratti; yassadāni tumhe kālaṁ maññathā”ti Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāṭaligāmiyesu upāsakesu suññāgāraṁ pāvisi.
Atha kho bhagavā pāṭaligāmiye upāsake bahudeva rattiṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uyyojesi:
“abhikkantā kho, gahapatayo, ratti; yassadāni tumhe kālaṁ maññathā”ti
Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu.
Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāṭaligāmiyesu upāsakesu suññāgāraṁ pāvisi.
Atha kho bhagavā pāṭaligāmiye upāsake bahudeva rattiṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uyyojesi: “abhikkantā kho, gahapatayo, ratti; yassadāni tumhe kālaṁ maññathā”ti Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāṭaligāmiyesu upāsakesu suññāgāraṁ pāvisi.
Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṁ māpenti vajjīnaṁ paṭibāhāya. *sunidhavassakārā → sunīdhavassakārā (bj, sya-all, pts-vp-pli1)Tena kho pana samayena sambahulā devatāyo sahassasahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhanti. *sahassasahasseva → sahasseva (sya-all, mr); sahassasseva (pts-vp-pli1)Yasmiṁ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti mahesakkhānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti majjhimānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti nīcānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ.
Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṁ māpenti vajjīnaṁ paṭibāhāya. *sunidhavassakārā → sunīdhavassakārā (bj, sya-all, pts-vp-pli1)
Tena kho pana samayena sambahulā devatāyo sahassasahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhanti. *sahassasahasseva → sahasseva (sya-all, mr); sahassasseva (pts-vp-pli1)
Yasmiṁ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti mahesakkhānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ.
Yasmiṁ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti majjhimānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ.
Yasmiṁ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti nīcānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ.
Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṁ māpenti vajjīnaṁ paṭibāhāya. *sunidhavassakārā → sunīdhavassakārā (bj, sya-all, pts-vp-pli1)Tena kho pana samayena sambahulā devatāyo sahassasahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhanti. *sahassasahasseva → sahasseva (sya-all, mr); sahassasseva (pts-vp-pli1)Yasmiṁ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti mahesakkhānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti majjhimānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti nīcānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ.
Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tā devatāyo sahassasahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Yasmiṁ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti, majjhimānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti, nīcānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Atha kho bhagavā tassā rattiyā paccūsasamaye paccuṭṭhāya āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi:
Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tā devatāyo sahassasahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo.
Yasmiṁ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ.
Yasmiṁ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti, majjhimānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ.
Yasmiṁ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti, nīcānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā paccūsasamaye paccuṭṭhāya āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi:
Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tā devatāyo sahassasahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Yasmiṁ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti, majjhimānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti, nīcānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Atha kho bhagavā tassā rattiyā paccūsasamaye paccuṭṭhāya āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi:
“Ke nu kho, ānanda, pāṭaligāme nagaraṁ māpentī”ti. “Sunidhavassakārā, bhante, magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṁ māpenti vajjīnaṁ paṭibāhāyā”ti. “Seyyathāpi, ānanda, devehi tāvatiṁsehi saddhiṁ mantetvā; evamevaṁ kho, ānanda, sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṁ māpenti vajjīnaṁ paṭibāhāya. Idhāhaṁ, ānanda, addasaṁ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sambahulā devatāyo sahassasahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Yasmiṁ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti mahesakkhānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti majjhimānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti nīcānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yāvatā, ānanda, ariyaṁ āyatanaṁ yāvatā vaṇippatho idaṁ agganagaraṁ bhavissati pāṭaliputtaṁ puṭabhedanaṁ. Pāṭaliputtassa kho, ānanda, tayo antarāyā bhavissanti—aggito vā udakato vā mithubhedato vā”ti.
“Ke nu kho, ānanda, pāṭaligāme nagaraṁ māpentī”ti.
“Sunidhavassakārā, bhante, magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṁ māpenti vajjīnaṁ paṭibāhāyā”ti.
“Seyyathāpi, ānanda, devehi tāvatiṁsehi saddhiṁ mantetvā;
evamevaṁ kho, ānanda, sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṁ māpenti vajjīnaṁ paṭibāhāya.
Idhāhaṁ, ānanda, addasaṁ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sambahulā devatāyo sahassasahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo.
Yasmiṁ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti mahesakkhānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ.
Yasmiṁ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti majjhimānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ.
Yasmiṁ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti nīcānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ.
Yāvatā, ānanda, ariyaṁ āyatanaṁ yāvatā vaṇippatho idaṁ agganagaraṁ bhavissati pāṭaliputtaṁ puṭabhedanaṁ.
Pāṭaliputtassa kho, ānanda, tayo antarāyā bhavissanti—
aggito vā udakato vā mithubhedato vā”ti.
“Ke nu kho, ānanda, pāṭaligāme nagaraṁ māpentī”ti. “Sunidhavassakārā, bhante, magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṁ māpenti vajjīnaṁ paṭibāhāyā”ti. “Seyyathāpi, ānanda, devehi tāvatiṁsehi saddhiṁ mantetvā; evamevaṁ kho, ānanda, sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṁ māpenti vajjīnaṁ paṭibāhāya. Idhāhaṁ, ānanda, addasaṁ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sambahulā devatāyo sahassasahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Yasmiṁ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti mahesakkhānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti majjhimānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yasmiṁ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti nīcānaṁ tattha raññaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. Yāvatā, ānanda, ariyaṁ āyatanaṁ yāvatā vaṇippatho idaṁ agganagaraṁ bhavissati pāṭaliputtaṁ puṭabhedanaṁ. Pāṭaliputtassa kho, ānanda, tayo antarāyā bhavissanti—aggito vā udakato vā mithubhedato vā”ti.
Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. *sāraṇīyaṁ → sārāṇīyaṁ (bj, sya-all, km, pts-vp-pli1)Ekamantaṁ ṭhitā kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “adhivāsetu no bhavaṁ gotamo ajjatanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. *sāraṇīyaṁ → sārāṇīyaṁ (bj, sya-all, km, pts-vp-pli1)
Ekamantaṁ ṭhitā kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṁ etadavocuṁ:
“adhivāsetu no bhavaṁ gotamo ajjatanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti.
Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. *sāraṇīyaṁ → sārāṇīyaṁ (bj, sya-all, km, pts-vp-pli1)Ekamantaṁ ṭhitā kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṁ etadavocuṁ: “adhivāsetu no bhavaṁ gotamo ajjatanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā yena sako āvasatho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sake āvasathe paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocesuṁ: “kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti.
Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā yena sako āvasatho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sake āvasathe paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocesuṁ:
“kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti.
Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā yena sako āvasatho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sake āvasathe paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocesuṁ: “kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena sunidhavassakārānaṁ magadhamahāmattānaṁ āvasatho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesuṁ sampavāresuṁ.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena sunidhavassakārānaṁ magadhamahāmattānaṁ āvasatho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.
Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesuṁ sampavāresuṁ.
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena sunidhavassakārānaṁ magadhamahāmattānaṁ āvasatho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesuṁ sampavāresuṁ.
Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho sunidhavassakāre magadhamahāmatte bhagavā imāhi gāthāhi anumodi:
Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu.
Ekamantaṁ nisinne kho sunidhavassakāre magadhamahāmatte bhagavā imāhi gāthāhi anumodi:
Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho sunidhavassakāre magadhamahāmatte bhagavā imāhi gāthāhi anumodi:
“Yasmiṁ padese kappeti, vāsaṁ paṇḍitajātiyo; Sīlavantettha bhojetvā, saññate brahmacārayo. *brahmacārayo → brahmacārino (sya-all); brahmacariye (pts-vp-pli1, mr)
saññate brahmacārayo. *brahmacārayo → brahmacārino (sya-all); brahmacariye (pts-vp-pli1, mr)
“Yasmiṁ padese kappeti, vāsaṁ paṇḍitajātiyo; Sīlavantettha bhojetvā, saññate brahmacārayo. *brahmacārayo → brahmacārino (sya-all); brahmacariye (pts-vp-pli1, mr)
Yā tattha devatā āsuṁ, tāsaṁ dakkhiṇamādise; Tā pūjitā pūjayanti, mānitā mānayanti naṁ.
Yā tattha devatā āsuṁ, tāsaṁ dakkhiṇamādise; Tā pūjitā pūjayanti, mānitā mānayanti naṁ.
Tato naṁ anukampanti, mātā puttaṁva orasaṁ; Devatānukampito poso, sadā bhadrāni passatī”ti.
sadā bhadrāni passatī”ti.
Tato naṁ anukampanti, mātā puttaṁva orasaṁ; Devatānukampito poso, sadā bhadrāni passatī”ti.
Atha kho bhagavā sunidhavassakārānaṁ magadhamahāmattānaṁ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
Atha kho bhagavā sunidhavassakārānaṁ magadhamahāmattānaṁ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
Atha kho bhagavā sunidhavassakārānaṁ magadhamahāmattānaṁ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti: “yenajja samaṇo gotamo dvārena nikkhamissati taṁ gotamadvāraṁ nāma bhavissati. Yena titthena gaṅgaṁ nadiṁ tarissati taṁ gotamatitthaṁ nāma bhavissatī”ti.
Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti:
“yenajja samaṇo gotamo dvārena nikkhamissati taṁ gotamadvāraṁ nāma bhavissati.
Yena titthena gaṅgaṁ nadiṁ tarissati taṁ gotamatitthaṁ nāma bhavissatī”ti.
Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti: “yenajja samaṇo gotamo dvārena nikkhamissati taṁ gotamadvāraṁ nāma bhavissati. Yena titthena gaṅgaṁ nadiṁ tarissati taṁ gotamatitthaṁ nāma bhavissatī”ti.
Atha kho bhagavā yena dvārena nikkhami taṁ gotamadvāraṁ nāma ahosi. Atha kho bhagavā yena gaṅgā nadī tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena gaṅgā nadī pūrā hoti samatittikā kākapeyyā. Appekacce manussā nāvaṁ pariyesanti, appekacce uḷumpaṁ pariyesanti, appekacce kullaṁ bandhanti apārā pāraṁ gantukāmā. Atha kho bhagavā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—gaṅgāya nadiyā orimatīre antarahito pārimatīre paccuṭṭhāsi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. *orimatīre → orimatīrā (sya-all, pts-vp-pli1)
Atha kho bhagavā yena dvārena nikkhami taṁ gotamadvāraṁ nāma ahosi.
Atha kho bhagavā yena gaṅgā nadī tenupasaṅkami.
Tena kho pana samayena gaṅgā nadī pūrā hoti samatittikā kākapeyyā.
Appekacce manussā nāvaṁ pariyesanti, appekacce uḷumpaṁ pariyesanti, appekacce kullaṁ bandhanti apārā pāraṁ gantukāmā.
Atha kho bhagavā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—gaṅgāya nadiyā orimatīre antarahito pārimatīre paccuṭṭhāsi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. *orimatīre → orimatīrā (sya-all, pts-vp-pli1)
Atha kho bhagavā yena dvārena nikkhami taṁ gotamadvāraṁ nāma ahosi. Atha kho bhagavā yena gaṅgā nadī tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena gaṅgā nadī pūrā hoti samatittikā kākapeyyā. Appekacce manussā nāvaṁ pariyesanti, appekacce uḷumpaṁ pariyesanti, appekacce kullaṁ bandhanti apārā pāraṁ gantukāmā. Atha kho bhagavā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—gaṅgāya nadiyā orimatīre antarahito pārimatīre paccuṭṭhāsi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. *orimatīre → orimatīrā (sya-all, pts-vp-pli1)
Addasā kho bhagavā te manusse appekacce nāvaṁ pariyesante, appekacce uḷumpaṁ pariyesante, appekacce kullaṁ bandhante apārā pāraṁ gantukāme.
Addasā kho bhagavā te manusse appekacce nāvaṁ pariyesante, appekacce uḷumpaṁ pariyesante, appekacce kullaṁ bandhante apārā pāraṁ gantukāme.
Addasā kho bhagavā te manusse appekacce nāvaṁ pariyesante, appekacce uḷumpaṁ pariyesante, appekacce kullaṁ bandhante apārā pāraṁ gantukāme.
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
“Ye taranti aṇṇavaṁ saraṁ, Setuṁ katvāna visajja pallalāni; Kullañhi jano pabandhati, *pabandhati → bandhati (sya-all, pts-vp-pli1)Tiṇṇā medhāvino janā”ti. *Tiṇṇā → nitiṇṇā (mr)
“Ye taranti aṇṇavaṁ saraṁ,
Setuṁ katvāna visajja pallalāni;
Kullañhi jano pabandhati, *pabandhati → bandhati (sya-all, pts-vp-pli1)
Tiṇṇā medhāvino janā”ti. *Tiṇṇā → nitiṇṇā (mr)
“Ye taranti aṇṇavaṁ saraṁ, Setuṁ katvāna visajja pallalāni; Kullañhi jano pabandhati, *pabandhati → bandhati (sya-all, pts-vp-pli1)Tiṇṇā medhāvino janā”ti. *Tiṇṇā → nitiṇṇā (mr)