KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Minor Collection
1. The Great Chapter

Treatise on Perversions

Khuddaka Nikāya
1. Mahāvagga
Vipallāsakathā
Minor Collection
1. The Great Chapter
Treatise on Perversions
Khuddaka Nikāya
1. Mahāvagga
Vipallāsakathā
Ruta suttaPs 1.8Sutta Piṭaka›Khuddaka Nikāya›Paṭisambhidāmagga›1. Mahāvagga›Vipallāsakathā
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/ps1.8/en/nanamoli
Título de la publicación
The Path of Discrimination
Traductor
Nanamoli
Título raíz
Paṭisambhidāmagga
Idioma de traducción
English
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-en-ps-nanamoli

[Sutta-Sources Given Already]

PTS vp En 2771. “Bhikkhus, there are these four perversions of perception, perversions of cognizance, perversions of view. What four? Bhikkhus, [seeing] what is impermanent as permanent is a perversion of perception, a perversion of cognizance, a perversion of view. [Seeing] the painful as pleasant is a perversion of perception, a perversion of cognizance, a perversion of view. [Seeing] what is not self as self is a perversion of perception, a perversion of cognizance, a perversion of view. [Seeing] the foul as beautiful is a perversion of perception, a perversion of cognizance, a perversion of view. These, bhikkhus, are the four perversions of perception, perversions of cognizance, perversions of view.

“Bhikkhus, there are these four non-perversions of perception, non-perversions of cognizance, non-perversions of view. What four? Bhikkhus, [seeing] what is impermanent as impermanent is a non-perversion of perception, a non-perversion of cognizance, a non-perversion of view. [Seeing] what is painful as painful is a non-perversion of perception, a non-perversion of cognizance, a non-perversion of view. [Seeing] what is not self as not self is a non-perversion of perception, a non-perversion of cognizance, a non-perversion of view. [Seeing] what is foul as foul is a non-perversion of perception, a non-perversion of cognizance, a non-perversion of view. These, bhikkhus, are the four non-perversions of perception, non-perversions of cognizance, non-perversions of view.

“Beings that can but misperceive With cognizance misled and views awry Perceive what is impermanent As permanent, and what is pain as pleasure, As well as the not self as self, And beauty too in what is foul; Such beings, bound to Māra's yoke, Go where is no surcease of bonds; They travel round the roundabout Where birth and death each hunt the other down. Now when Enlightened Ones appear And bring the light into the world, They promulgate the True Idea, Which PTS vp En 278 leads on to release from suffering. The wise, on hearing what they tell, Apply their minds to seek the truth: They see the impermanent as it is, And pain they see as only pain, They see what is not self as such, And likewise too they see the foul; Such views as they adopt are right, And they it is escape from suffering”.

2. In a person who possesses [right] view [by his being a stream enterer] are these four perversions abandoned or unabandoned?

Some are abandoned, and some are unabandoned. The perversion of perception, perversion of cognizance, and perversion of view, [that see] what is impermanent as permanent are abandoned in him. The perception [that sees] what is painful as pleasant arises, and so does the cognizance, but such perversion of view is abandoned in him. The perversion of perception, perversion of cognizance, and perversion of view, [that see] what is not self as self are abandoned in him. The perception [that sees] the foul as beautiful arises, and so does the cognizance, but such perversion of view is abandoned in him.

3. In two instances [—the first and third—] six perversions are abandoned. In two instances [—the second and fourth—] two perversions are abandoned and four perversions are unabandoned. In [all] four instances eight perversions are abandoned and four perversions are unabandoned.

End of Treatise on Perversions.

1.8. Vipallāsakathā
1.8. Vipallāsakathā
1.8. Vipallāsakathā

Purimanidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, saññāvipallāsā cittavipallāsā diṭṭhivipallāsā. Katame cattāro? Anicce, bhikkhave, niccanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso. Dukkhe, bhikkhave, sukhanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso. Anattani, bhikkhave, attāti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso. *attāti → attasaññino (sya-all)Asubhe, bhikkhave, subhanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso. Ime kho, bhikkhave, cattāro saññāvipallāsā cittavipallāsā diṭṭhivipallāsā.

Purimanidānaṁ.
“Cattārome, bhikkhave, saññāvipallāsā cittavipallāsā diṭṭhivipallāsā.
Katame cattāro?
Anicce, bhikkhave, niccanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso.
Dukkhe, bhikkhave, sukhanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso.
Anattani, bhikkhave, attāti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso. *attāti → attasaññino (sya-all)
Asubhe, bhikkhave, subhanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso.
Ime kho, bhikkhave, cattāro saññāvipallāsā cittavipallāsā diṭṭhivipallāsā.

Purimanidānaṁ. “Cattārome, bhikkhave, saññāvipallāsā cittavipallāsā diṭṭhivipallāsā. Katame cattāro? Anicce, bhikkhave, niccanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso. Dukkhe, bhikkhave, sukhanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso. Anattani, bhikkhave, attāti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso. *attāti → attasaññino (sya-all)Asubhe, bhikkhave, subhanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso. Ime kho, bhikkhave, cattāro saññāvipallāsā cittavipallāsā diṭṭhivipallāsā.

Cattārome, bhikkhave, nasaññāvipallāsā nacittavipallāsā nadiṭṭhivipallāsā. Katame cattāro? Anicce, bhikkhave, aniccanti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso. Dukkhe, bhikkhave, dukkhanti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso. Anattani, bhikkhave, anattāti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso. Asubhe, bhikkhave, asubhanti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso. Ime kho, bhikkhave, cattāro nasaññāvipallāsā nacittavipallāsā nadiṭṭhivipallāsā”ti.

Cattārome, bhikkhave, nasaññāvipallāsā nacittavipallāsā nadiṭṭhivipallāsā.
Katame cattāro?
Anicce, bhikkhave, aniccanti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso.
Dukkhe, bhikkhave, dukkhanti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso.
Anattani, bhikkhave, anattāti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso.
Asubhe, bhikkhave, asubhanti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso.
Ime kho, bhikkhave, cattāro nasaññāvipallāsā nacittavipallāsā nadiṭṭhivipallāsā”ti.

Cattārome, bhikkhave, nasaññāvipallāsā nacittavipallāsā nadiṭṭhivipallāsā. Katame cattāro? Anicce, bhikkhave, aniccanti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso. Dukkhe, bhikkhave, dukkhanti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso. Anattani, bhikkhave, anattāti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso. Asubhe, bhikkhave, asubhanti nasaññāvipallāso nacittavipallāso nadiṭṭhivipallāso. Ime kho, bhikkhave, cattāro nasaññāvipallāsā nacittavipallāsā nadiṭṭhivipallāsā”ti.

“Anicce niccasaññino, dukkhe ca sukhasaññino; Anattani ca attāti, asubhe subhasaññino; Micchādiṭṭhihatā sattā, khittacittā visaññino.

“Anicce niccasaññino,
dukkhe ca sukhasaññino;
Anattani ca attāti,
asubhe subhasaññino;
Micchādiṭṭhihatā sattā,
khittacittā visaññino.

“Anicce niccasaññino, dukkhe ca sukhasaññino; Anattani ca attāti, asubhe subhasaññino; Micchādiṭṭhihatā sattā, khittacittā visaññino.

Te yogayuttā mārassa, ayogakkhemino janā; Sattā gacchanti saṁsāraṁ, jātimaraṇagāmino.

Te yogayuttā mārassa,
ayogakkhemino janā;
Sattā gacchanti saṁsāraṁ,
jātimaraṇagāmino.

Te yogayuttā mārassa, ayogakkhemino janā; Sattā gacchanti saṁsāraṁ, jātimaraṇagāmino.

Yadā ca buddhā lokasmiṁ, uppajjanti pabhaṅkarā; Te imaṁ dhammaṁ pakāsenti, dukkhūpasamagāminaṁ.

Yadā ca buddhā lokasmiṁ,
uppajjanti pabhaṅkarā;
Te imaṁ dhammaṁ pakāsenti,
dukkhūpasamagāminaṁ.

Yadā ca buddhā lokasmiṁ, uppajjanti pabhaṅkarā; Te imaṁ dhammaṁ pakāsenti, dukkhūpasamagāminaṁ.

Tesaṁ sutvāna sappaññā, sacittaṁ paccaladdhu te; *paccaladdhu → paccaladdhuṁ (sya-all, pts-vp-pli1); paccaladdhā (15A4.49/1)Aniccaṁ aniccato dakkhuṁ, dukkhamaddakkhu dukkhato.

Tesaṁ sutvāna sappaññā,
sacittaṁ paccaladdhu te; *paccaladdhu → paccaladdhuṁ (sya-all, pts-vp-pli1); paccaladdhā (15A4.49/1)
Aniccaṁ aniccato dakkhuṁ,
dukkhamaddakkhu dukkhato.

Tesaṁ sutvāna sappaññā, sacittaṁ paccaladdhu te; *paccaladdhu → paccaladdhuṁ (sya-all, pts-vp-pli1); paccaladdhā (15A4.49/1)Aniccaṁ aniccato dakkhuṁ, dukkhamaddakkhu dukkhato.

Anattani anattāti, asubhaṁ asubhataddasuṁ; Sammādiṭṭhisamādānā, sabbaṁ dukkhaṁ upaccagun”ti.

Anattani anattāti,
asubhaṁ asubhataddasuṁ;
Sammādiṭṭhisamādānā,
sabbaṁ dukkhaṁ upaccagun”ti.

Anattani anattāti, asubhaṁ asubhataddasuṁ; Sammādiṭṭhisamādānā, sabbaṁ dukkhaṁ upaccagun”ti.

Ime cattāro vipallāsā diṭṭhisampannassa puggalassa pahīnā, appahīnāti. Keci pahīnā, keci appahīnā? Anicce niccanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso pahīno. Dukkhe sukhanti saññā uppajjati, cittaṁ uppajjati, diṭṭhivipallāso pahīno. Anattani attāti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso pahīno. Asubhe subhanti saññā uppajjati, cittaṁ uppajjati, diṭṭhivipallāso pahīno. Dvīsu vatthūsu cha vipallāsā pahīnā. Dvīsu vatthūsu dve vipallāsā pahīnā, cattāro vipallāsā appahīnā. Catūsu vatthūsu aṭṭha vipallāsā pahīnā, cattāro vipallāsā appahīnāti.

Ime cattāro vipallāsā diṭṭhisampannassa puggalassa pahīnā, appahīnāti.
Keci pahīnā, keci appahīnā?
Anicce niccanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso pahīno.
Dukkhe sukhanti saññā uppajjati, cittaṁ uppajjati, diṭṭhivipallāso pahīno.
Anattani attāti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso pahīno.
Asubhe subhanti saññā uppajjati, cittaṁ uppajjati, diṭṭhivipallāso pahīno.
Dvīsu vatthūsu cha vipallāsā pahīnā.
Dvīsu vatthūsu dve vipallāsā pahīnā, cattāro vipallāsā appahīnā.
Catūsu vatthūsu aṭṭha vipallāsā pahīnā, cattāro vipallāsā appahīnāti.

Ime cattāro vipallāsā diṭṭhisampannassa puggalassa pahīnā, appahīnāti. Keci pahīnā, keci appahīnā? Anicce niccanti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso pahīno. Dukkhe sukhanti saññā uppajjati, cittaṁ uppajjati, diṭṭhivipallāso pahīno. Anattani attāti saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāso pahīno. Asubhe subhanti saññā uppajjati, cittaṁ uppajjati, diṭṭhivipallāso pahīno. Dvīsu vatthūsu cha vipallāsā pahīnā. Dvīsu vatthūsu dve vipallāsā pahīnā, cattāro vipallāsā appahīnā. Catūsu vatthūsu aṭṭha vipallāsā pahīnā, cattāro vipallāsā appahīnāti.

Vipallāsakathā niṭṭhitā.

Vipallāsakathā niṭṭhitā.

Vipallāsakathā niṭṭhitā.

AnteriorTratado sobre la acciónPs 1.7·KammakathāSiguienteTratado sobre los senderosPs 1.9·Maggakathā

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al inglés: Nanamoli.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}