KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Minor Collection
1. Analyses

Counter-Demonstrative Subsection (Continued)

Khuddaka Nikāya
1. Vibhaṅga
Lakkhaṇahāravibhaṅga
Minor Collection
1. Analyses
Counter-Demonstrative Subsection (Continued)
Khuddaka Nikāya
1. Vibhaṅga
Lakkhaṇahāravibhaṅga
Counter-Demonstrative Subsection (Continued)
Ruta suttaNe 8Sutta Piṭaka › Khuddaka Nikāya › Netti › 4. Paṭiniddesavāra › 1. Vibhaṅga › Lakkhaṇahāravibhaṅga
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/ne8/en/nanamoli
Título de la publicación
The Guidebook
Traductor
Nanamoli
Título raíz
Nettippakaraṇa
Idioma de traducción
English
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-en-ne-nanamoli

5. The Ninefold Thread in the Mode of Conveying Characteristics

170. PTS vp Pli 30 Herein, what is the Mode of Conveying Characteristics? The Mode of Conveying Characteristics is this:

“When PTS vp En 51 one idea is mentioned, all
Ideas of like characteristic
Are mentioned too: this constitutes
The Mode Conveying Characteristics”.

171. How does it characterize? [It does so as follows: When] certain ideas have a single [common] characteristic, then when one of those ideas is stated, the rest of those ideas are stated.

172. How would that be? According [for example] as the Blessed One said: (Bhikkhus, the eye is unstable, small, trifling, fleeting: besides (?) it is painful, destructible, liable to dislodgement, ashes (?), a determination (?); it is a victim for slaughter in the midst of enemies) (). Now when this eye is stated, the rest of the bases in oneself [beginning with the ear] are stated. For what reason? Because all the bases in oneself have a single [common] characteristic in the sense of victim for slaughter.

173. And according as the Blessed One said: (Rādha, do not look back with yearning to past form; do not expectantly relish future form; practise the way to dispassion, fading of lust, ceasing, giving up, and relinquishment, as to presently-arisen form) (). Now when this form category is stated, the rest of the categories are stated. For what reason? Because in the Yamakovāda Sutta all the five categories of assumption have a single characteristic in the sense of victim for slaughter.

174. And according as the Blessed One said:

They whose mindfulness of body
Is constantly well instigated
Do never what should not be done
And ever do what should be done.

So when Mindfulness Occupied with the Body is stated, Mindfulness Occupied with Feeling and that Occupied with Cognizance and that Occupied with Ideas are stated. And likewise when anything whatever that is seen or heard or PTS vp En 52 sensed is stated, what is cognized is stated. And the Blessed One said accordingly: PTS vp Pli 31 (Therefore, bhikkhus, abide contemplating the body as a body, ardent, aware and mindful, guiding out covetousness and grief about the world).

Now “ardent” [here means] the energy faculty, “aware” the understanding faculty, “mindful” the mindfulness faculty, and “guiding out covetousness and grief” the concentration faculty. So when someone abides contemplating the body as a body the four Foundations of Mindfulness come to fulfilment through keeping in being. For what reason? Because of the four faculties’ state of having a single characteristic.

175. When the four Foundations of Mindfulness are kept in being the four Right Endeavours come to fulfilment through keeping in being. When the four Right Endeavours are kept in being the four Bases for Success (Roads to Power) come to fulfilment through keeping in being. When the four Bases for Success are kept in being the five Faculties [beginning with Faith] come to fulfilment through keeping in being. When the five Faculties are kept in being the five Powers come to fulfilment through keeping in being. When the five Powers are kept in being the seven Enlightenment Factors come to fulfilment through keeping in being. When the seven Enlightenment Factors are kept in being the Noble Eight-Factored Path comes to fulfilment through keeping in being. And all ideas that tend to enlightenment and partake of enlightenment come to fulfilment through keeping in being. For what reason? Because all ideas that tend to enlightenment and partake of enlightenment have a single characteristic with their characteristic of giving outlet. They come to fulfilment through keeping in being owing to their singleness of characteristic.

PTS vp En 53176. Also unprofitable ideas are abandoned and disappear owing to their singleness of characteristic. When the four Foundations of Mindfulness are kept in being the Perversions are abandoned, the Nutriments come to diagnosis, one becomes free from assuming as regards the Assumptions, one is unfettered from the Bonds, one is dissociated from the Ties, one is untainted by the Taints, one has crossed over the Floods, one is barbless as regards the Barbs, the Steadying-Points for Consciousness come to one’s diagnosis, and one goes no bad way as regards the Goings on the Bad Ways. PTS vp Pli 32 In this way also one’s unprofitable ideas are abandoned and disappear.

177. Or else, wherein a faculty having form [such as the eye, etc.] is taught, therein too are taught the form element, the form category, and the form base.

178. Or else, wherein pleasant feeling is taught, therein too are taught the pleasure faculty, the joy faculty, and the origin of suffering as a Noble Truth.

179. Or else, wherein painful feeling is taught, therein too are taught the pain faculty, the grief faculty, and suffering as a Noble Truth.

180. Or else, wherein neither-painful-nor-pleasant feeling is taught, therein too are taught the onlooking-equanimity faculty, and all dependent arising. For what reason? Because ignorance underlies neither-painful-nor-pleasant feeling; with ignorance as condition, determinations; with determinations as condition, consciousness; with consciousness as condition, name-and-form; with name-and-form as condition, the sixfold base; with the sixfold base as condition, contact; with contact as condition, PTS vp En 54 feeling; with feeling as condition, craving; with craving as condition, assuming; with assuming as condition, being; with being as condition, birth; with birth as condition ageing and death have actual being, and also sorrow and lamentation, pain, grief, and despair; that is how there is an origin to this whole category of suffering.

181. Now this [Dependent Arising] can be brought to abandonment by way of that which is on the side of corruption through its being affected by lust, affected by hate, and affected by delusion; and it can be brought to abandonment by way of the noble ideas that are without lust, without hate, and without delusion.

182. In this way, as regards those ideas that have a single characteristic in their function and in their characteristic and in their generality, and also in their death and reappearance, when one of these ideas is stated the rest of such ideas are also stated.

183. That is why the venerable Mahā-Kaccāna said:

“When one idea is mentioned, all
Ideas of like characteristic
Are mentioned too: this constitutes
The Mode Conveying Characteristics”.

The Mode of Conveying Characteristics is ended.

Tattha katamo lakkhaṇo hāro? “Vuttamhi ekadhamme”ti, ayaṁ lakkhaṇo hāro. Kiṁ lakkhayati? Ye dhammā ekalakkhaṇā, tesaṁ dhammānaṁ ekasmiṁ dhamme vutte avasiṭṭhā dhammā vuttā bhavanti. Yathā kiṁ bhave? Yathāha bhagavā—

Tattha katamo lakkhaṇo hāro?
“Vuttamhi ekadhamme”ti, ayaṁ lakkhaṇo hāro.
Kiṁ lakkhayati?
Ye dhammā ekalakkhaṇā, tesaṁ dhammānaṁ ekasmiṁ dhamme vutte avasiṭṭhā dhammā vuttā bhavanti.
Yathā kiṁ bhave?
Yathāha bhagavā—

Tattha katamo lakkhaṇo hāro? “Vuttamhi ekadhamme”ti, ayaṁ lakkhaṇo hāro. Kiṁ lakkhayati? Ye dhammā ekalakkhaṇā, tesaṁ dhammānaṁ ekasmiṁ dhamme vutte avasiṭṭhā dhammā vuttā bhavanti. Yathā kiṁ bhave? Yathāha bhagavā—

“Cakkhuṁ, bhikkhave, anavaṭṭhitaṁ ittaraṁ parittaṁ pabhaṅgu parato dukkhaṁ byasanaṁ calanaṁ kukkuḷaṁ saṅkhāraṁ vadhakaṁ amittamajjhe”. *calanaṁ → calaṁ (bj, pts-vp-pli1) | saṅkhāraṁ → sasaṅkhāraṁ (mr)Imasmiṁ cakkhusmiṁ vutte avasiṭṭhāni ajjhattikāni āyatanāni vuttāni bhavanti. Kena kāraṇena? Sabbāni hi cha ajjhattikāni āyatanāni vadhakaṭṭhena ekalakkhaṇāni. Yathā cāha bhagavā—

“Cakkhuṁ, bhikkhave, anavaṭṭhitaṁ ittaraṁ parittaṁ pabhaṅgu parato dukkhaṁ byasanaṁ calanaṁ kukkuḷaṁ saṅkhāraṁ vadhakaṁ amittamajjhe”. *calanaṁ → calaṁ (bj, pts-vp-pli1) | saṅkhāraṁ → sasaṅkhāraṁ (mr)
Imasmiṁ cakkhusmiṁ vutte avasiṭṭhāni ajjhattikāni āyatanāni vuttāni bhavanti.
Kena kāraṇena?
Sabbāni hi cha ajjhattikāni āyatanāni vadhakaṭṭhena ekalakkhaṇāni.
Yathā cāha bhagavā—

“Cakkhuṁ, bhikkhave, anavaṭṭhitaṁ ittaraṁ parittaṁ pabhaṅgu parato dukkhaṁ byasanaṁ calanaṁ kukkuḷaṁ saṅkhāraṁ vadhakaṁ amittamajjhe”. *calanaṁ → calaṁ (bj, pts-vp-pli1) | saṅkhāraṁ → sasaṅkhāraṁ (mr)Imasmiṁ cakkhusmiṁ vutte avasiṭṭhāni ajjhattikāni āyatanāni vuttāni bhavanti. Kena kāraṇena? Sabbāni hi cha ajjhattikāni āyatanāni vadhakaṭṭhena ekalakkhaṇāni. Yathā cāha bhagavā—

“Atīte, rādha, rūpe anapekkho hohi, anāgataṁ rūpaṁ mā abhinandi, paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya cāgāya paṭinissaggāya paṭipajja”. *abhinandi → abhinanda (mr)Imasmiṁ rūpakkhandhe vutte avasiṭṭhā khandhā vuttā bhavanti. Kena kāraṇena? Sabbe hi pañcakkhandhā yamakovādasutte vadhakaṭṭhena ekalakkhaṇā vuttā. *yamakovādasutte → sn22.85:1 [85. Yamakasutta]Yathā cāha bhagavā—

“Atīte, rādha, rūpe anapekkho hohi, anāgataṁ rūpaṁ mā abhinandi, paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya cāgāya paṭinissaggāya paṭipajja”. *abhinandi → abhinanda (mr)
Imasmiṁ rūpakkhandhe vutte avasiṭṭhā khandhā vuttā bhavanti.
Kena kāraṇena?
Sabbe hi pañcakkhandhā yamakovādasutte vadhakaṭṭhena ekalakkhaṇā vuttā. *yamakovādasutte → sn22.85:1 [85. Yamakasutta]
Yathā cāha bhagavā—

“Atīte, rādha, rūpe anapekkho hohi, anāgataṁ rūpaṁ mā abhinandi, paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya cāgāya paṭinissaggāya paṭipajja”. *abhinandi → abhinanda (mr)Imasmiṁ rūpakkhandhe vutte avasiṭṭhā khandhā vuttā bhavanti. Kena kāraṇena? Sabbe hi pañcakkhandhā yamakovādasutte vadhakaṭṭhena ekalakkhaṇā vuttā. *yamakovādasutte → sn22.85:1 [85. Yamakasutta]Yathā cāha bhagavā—

“Yesañca susamāraddhā, niccaṁ kāyagatāsati; Akiccaṁ te na sevanti, kicce sātaccakārino”.

“Yesañca susamāraddhā,
niccaṁ kāyagatāsati;
Akiccaṁ te na sevanti,
kicce sātaccakārino”.

“Yesañca susamāraddhā, niccaṁ kāyagatāsati; Akiccaṁ te na sevanti, kicce sātaccakārino”.

Iti kāyagatāya satiyā vuttāya vuttā bhavanti vedanāgatā sati cittagatā dhammagatā ca. Tathā yaṁ kiñci diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā mutaṁ vāti vutte vuttaṁ bhavati viññātaṁ. Yathā cāha bhagavā—

Iti kāyagatāya satiyā vuttāya vuttā bhavanti vedanāgatā sati cittagatā dhammagatā ca.
Tathā yaṁ kiñci diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā mutaṁ vāti vutte vuttaṁ bhavati viññātaṁ.
Yathā cāha bhagavā—

Iti kāyagatāya satiyā vuttāya vuttā bhavanti vedanāgatā sati cittagatā dhammagatā ca. Tathā yaṁ kiñci diṭṭhaṁ vā sutaṁ vā mutaṁ vāti vutte vuttaṁ bhavati viññātaṁ. Yathā cāha bhagavā—

“Tasmātiha tvaṁ bhikkhu kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ”. “Ātāpī”ti vīriyindriyaṁ, “sampajāno”ti paññindriyaṁ, “satimā”ti satindriyaṁ, “vineyya loke abhijjhādomanassan”ti samādhindriyaṁ, evaṁ kāye kāyānupassino viharato cattāro satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Kena kāraṇena, ekalakkhaṇattā catunnaṁ indriyānaṁ.

“Tasmātiha tvaṁ bhikkhu kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ”.
“Ātāpī”ti vīriyindriyaṁ, “sampajāno”ti paññindriyaṁ, “satimā”ti satindriyaṁ, “vineyya loke abhijjhādomanassan”ti samādhindriyaṁ, evaṁ kāye kāyānupassino viharato cattāro satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti.
Kena kāraṇena, ekalakkhaṇattā catunnaṁ indriyānaṁ.

“Tasmātiha tvaṁ bhikkhu kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ”. “Ātāpī”ti vīriyindriyaṁ, “sampajāno”ti paññindriyaṁ, “satimā”ti satindriyaṁ, “vineyya loke abhijjhādomanassan”ti samādhindriyaṁ, evaṁ kāye kāyānupassino viharato cattāro satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Kena kāraṇena, ekalakkhaṇattā catunnaṁ indriyānaṁ.

Catūsu satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu cattāro sammappadhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, catūsu sammappadhānesu bhāviyamānesu cattāro iddhipādā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, catūsu iddhipādesu bhāviyamānesu pañcindriyāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcasu indriyesu bhāviyamānesu pañca balāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcasu balesu bhāviyamānesu satta bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, sattasu bojjhaṅgesu bhāviyamānesu ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṁ gacchati, sabbeva bodhaṅgamā dhammā bodhipakkhiyā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. *sabbeva → sabbe ca (bj, pts-vp-pli1, mr)Kena kāraṇena, sabbe hi bodhaṅgamā bodhipakkhiyā neyyānikalakkhaṇena ekalakkhaṇā, te ekalakkhaṇattā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti.

Catūsu satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu cattāro sammappadhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, catūsu sammappadhānesu bhāviyamānesu cattāro iddhipādā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, catūsu iddhipādesu bhāviyamānesu pañcindriyāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcasu indriyesu bhāviyamānesu pañca balāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcasu balesu bhāviyamānesu satta bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, sattasu bojjhaṅgesu bhāviyamānesu ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṁ gacchati, sabbeva bodhaṅgamā dhammā bodhipakkhiyā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. *sabbeva → sabbe ca (bj, pts-vp-pli1, mr)
Kena kāraṇena, sabbe hi bodhaṅgamā bodhipakkhiyā neyyānikalakkhaṇena ekalakkhaṇā, te ekalakkhaṇattā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti.

Catūsu satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu cattāro sammappadhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, catūsu sammappadhānesu bhāviyamānesu cattāro iddhipādā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, catūsu iddhipādesu bhāviyamānesu pañcindriyāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcasu indriyesu bhāviyamānesu pañca balāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, pañcasu balesu bhāviyamānesu satta bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, sattasu bojjhaṅgesu bhāviyamānesu ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṁ gacchati, sabbeva bodhaṅgamā dhammā bodhipakkhiyā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. *sabbeva → sabbe ca (bj, pts-vp-pli1, mr)Kena kāraṇena, sabbe hi bodhaṅgamā bodhipakkhiyā neyyānikalakkhaṇena ekalakkhaṇā, te ekalakkhaṇattā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti.

Evaṁ akusalāpi dhammā ekalakkhaṇattā pahānaṁ abbhatthaṁ gacchanti. Catūsu satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu vipallāsā pahīyanti, āhārā cassa pariññaṁ gacchanti, upādānehi anupādāno bhavati, yogehi ca visaṁyutto bhavati, ganthehi ca vippayutto bhavati, āsavehi ca anāsavo bhavati, oghehi ca nitthiṇṇo bhavati, sallehi ca visallo bhavati, viññāṇaṭṭhitiyo cassa pariññaṁ gacchanti, agatigamanehi na agatiṁ gacchati, evaṁ akusalāpi dhammā ekalakkhaṇattā pahānaṁ abbhatthaṁ gacchanti.

Evaṁ akusalāpi dhammā ekalakkhaṇattā pahānaṁ abbhatthaṁ gacchanti.
Catūsu satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu vipallāsā pahīyanti, āhārā cassa pariññaṁ gacchanti, upādānehi anupādāno bhavati, yogehi ca visaṁyutto bhavati, ganthehi ca vippayutto bhavati, āsavehi ca anāsavo bhavati, oghehi ca nitthiṇṇo bhavati, sallehi ca visallo bhavati, viññāṇaṭṭhitiyo cassa pariññaṁ gacchanti, agatigamanehi na agatiṁ gacchati, evaṁ akusalāpi dhammā ekalakkhaṇattā pahānaṁ abbhatthaṁ gacchanti.

Evaṁ akusalāpi dhammā ekalakkhaṇattā pahānaṁ abbhatthaṁ gacchanti. Catūsu satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu vipallāsā pahīyanti, āhārā cassa pariññaṁ gacchanti, upādānehi anupādāno bhavati, yogehi ca visaṁyutto bhavati, ganthehi ca vippayutto bhavati, āsavehi ca anāsavo bhavati, oghehi ca nitthiṇṇo bhavati, sallehi ca visallo bhavati, viññāṇaṭṭhitiyo cassa pariññaṁ gacchanti, agatigamanehi na agatiṁ gacchati, evaṁ akusalāpi dhammā ekalakkhaṇattā pahānaṁ abbhatthaṁ gacchanti.

Yattha vā pana rūpindriyaṁ desitaṁ, desitā tattheva rūpadhātu rūpakkhandho rūpañcāyatanaṁ. Yattha vā pana sukhā vedanā desitā, desitaṁ tattha sukhindriyaṁ somanassindriyaṁ dukkhasamudayo ca ariyasaccaṁ. Yattha vā pana dukkhā vedanā desitā, desitaṁ tattha dukkhindriyaṁ domanassindriyaṁ dukkhañca ariyasaccaṁ. Yattha vā pana adukkhamasukhā vedanā desitā, desitaṁ tattha upekkhindriyaṁ sabbo ca paṭiccasamuppādo. Kena kāraṇena, adukkhamasukhāya hi vedanāya avijjā anuseti. Avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. So ca sarāgasadosasamohasaṅkilesapakkhena hātabbo, vītarāgavītadosavītamohaariyadhammehi hātabbo.

Yattha vā pana rūpindriyaṁ desitaṁ, desitā tattheva rūpadhātu rūpakkhandho rūpañcāyatanaṁ.
Yattha vā pana sukhā vedanā desitā, desitaṁ tattha sukhindriyaṁ somanassindriyaṁ dukkhasamudayo ca ariyasaccaṁ.
Yattha vā pana dukkhā vedanā desitā, desitaṁ tattha dukkhindriyaṁ domanassindriyaṁ dukkhañca ariyasaccaṁ.
Yattha vā pana adukkhamasukhā vedanā desitā, desitaṁ tattha upekkhindriyaṁ sabbo ca paṭiccasamuppādo.
Kena kāraṇena, adukkhamasukhāya hi vedanāya avijjā anuseti.
Avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
So ca sarāgasadosasamohasaṅkilesapakkhena hātabbo, vītarāgavītadosavītamohaariyadhammehi hātabbo.

Yattha vā pana rūpindriyaṁ desitaṁ, desitā tattheva rūpadhātu rūpakkhandho rūpañcāyatanaṁ. Yattha vā pana sukhā vedanā desitā, desitaṁ tattha sukhindriyaṁ somanassindriyaṁ dukkhasamudayo ca ariyasaccaṁ. Yattha vā pana dukkhā vedanā desitā, desitaṁ tattha dukkhindriyaṁ domanassindriyaṁ dukkhañca ariyasaccaṁ. Yattha vā pana adukkhamasukhā vedanā desitā, desitaṁ tattha upekkhindriyaṁ sabbo ca paṭiccasamuppādo. Kena kāraṇena, adukkhamasukhāya hi vedanāya avijjā anuseti. Avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. So ca sarāgasadosasamohasaṅkilesapakkhena hātabbo, vītarāgavītadosavītamohaariyadhammehi hātabbo.

Evaṁ ye dhammā ekalakkhaṇā kiccato ca lakkhaṇato ca sāmaññato ca cutūpapātato ca, tesaṁ dhammānaṁ ekasmiṁ dhamme vutte avasiṭṭhā dhammā vuttā bhavanti. Tenāha āyasmā mahākaccāyano “vuttamhi ekadhamme”ti.

Evaṁ ye dhammā ekalakkhaṇā kiccato ca lakkhaṇato ca sāmaññato ca cutūpapātato ca, tesaṁ dhammānaṁ ekasmiṁ dhamme vutte avasiṭṭhā dhammā vuttā bhavanti.
Tenāha āyasmā mahākaccāyano “vuttamhi ekadhamme”ti.

Evaṁ ye dhammā ekalakkhaṇā kiccato ca lakkhaṇato ca sāmaññato ca cutūpapātato ca, tesaṁ dhammānaṁ ekasmiṁ dhamme vutte avasiṭṭhā dhammā vuttā bhavanti. Tenāha āyasmā mahākaccāyano “vuttamhi ekadhamme”ti.

Niyutto lakkhaṇo hāro.

Niyutto lakkhaṇo hāro.

Niyutto lakkhaṇo hāro.

AnteriorExposición del discurso a Pasūra sobre el debateMnd 8·PasūrasuttaniddesaSiguienteLa etapa de la presentación del significado combinadoPe 8·Hārasampātabhūmi
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}