KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
5. El capítulo sobre el insulto

En Kusinara

Aṅguttara Nikāya
5. Akkosavagga
Kusinārasutta
Discursos Numerados
5. El capítulo sobre el insulto
En Kusinara
Aṅguttara Nikāya
5. Akkosavagga
Kusinārasutta
En Kusinara

Un bhikkhu que desea amonestar a otro debe primero reflexionar sobre cinco cosas en sí mismo y establecer otras cinco.

Ruta suttaAN 10.44Sutta Piṭaka › Aṅguttara Nikāya › 10. Dasakanipāta › 1. Paṭhamapaṇṇāsaka › 5. Akkosavagga › Kusinārasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an10.44/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

En una ocasión el Bienaventurado estaba morando en la espesura del bosque de las oblaciones, cerca de Kusinara. Estando allí, el Bienaventurado se dirigió a los monjes: “Monjes”. “Sí, Venerable Señor”, respondieron los monjes y el Bienaventurado continuó:

“Monjes, un monje que desea reprobar a otra persona, debería examinarse [primero] a sí mismo con respecto a cinco cosas y establecerse a sí mismo en [otras] cinco cosas antes de reprobar a la otra persona. ¿Con respecto a cuáles cinco cosas debería examinarse [primero] a sí mismo?

“Monjes, un monje que desea reprobar a otra persona, debería examinarse [primero] a sí mismo de esta manera: ‘¿Es pura mi conducta corporal? ¿Poseo una conducta corporal que es pura, intachable e irreprochable? ¿Existen esas cualidades dentro de mí o no?’. Si la conducta corporal de este monje no es pura, si no posee una conducta corporal que es pura, intachable e irreprochable, entonces habrá de los que dirán de él: ‘Por favor, primero entrénate a ti mismo corporalmente’. Habrá de los que dirán esto de él.

“Además, monjes, un monje que desea reprobar a otra persona, debería examinarse [primero] a sí mismo de esta manera: ‘¿Es pura mi conducta verbal? ¿Poseo una conducta verbal que es pura, intachable e irreprochable? ¿Existen esas cualidades dentro de mí o no?’. Si la conducta verbal de este monje no es pura, si no posee una conducta verbal que es pura, intachable e irreprochable, entonces habrá de los que dirán de él: ‘Por favor, primero entrénate a ti mismo verbalmente’. Habrá de los que dirán esto de él.

“Además, monjes, un monje que desea reprobar a otra persona, debería examinarse [primero] a sí mismo de esta manera: ‘¿He establecido mi mente en el amor benevolente, sin resentimientos hacia mis compañeros monjes? ¿Existen esas cualidades dentro de mí o no?’. Si este monje no ha establecido su mente en el amor benevolente, sin resentimientos hacia sus compañeros monjes, entonces habrá de los que dirán de él: ‘Por favor, establece primero tu mente en el amor benevolente, sin resentimientos hacia tus compañeros monjes’. Habrá de los que dirán esto de él.

“Además, monjes, un monje que desea reprobar a otra persona, debería examinarse [primero] a sí mismo de esta manera: ‘¿Soy instruido? ¿He aprendido bien aquellas enseñanzas que son agradables desde el principio, agradables en el medio y agradables al final, con el correcto significado y forma, las que proclaman una vida espiritual perfectamente completa y pura? ¿Las retuve en mi mente, las recité verbalmente, las investigué mentalmente y las penetré bien con la correcta visión? ¿Existen esas cualidades dentro de mí o no?’. Si este monje no es instruido… no las penetró bien con la correcta visión, entonces habrá de los que dirán de él: ‘Por favor, aprende primero la herencia’. Habrá de los que dirán esto de él.

“Además, monjes, un monje que desea reprobar a otra persona, debería examinarse [primero] a sí mismo de esta manera: ‘¿Me han sido transmitidos bien ambos Pathimokka: en detalle, bien analizados, bien dominados, bien determinados en reglas y sus detalladas explicaciones? ¿Existen esas cualidades dentro de mí o no?’. Si ambos Pathimokka no han sido transmitidos bien a este monje… bien determinados en reglas y sus detalladas explicaciones, entonces si se le preguntase: ‘¿En qué lugar el Bienaventurado declaró esto?’, sería incapaz de responder y habría de los que dirían de él: ‘Por favor, aprende primero la Disciplina’. Habría de los que dirían esto de él.

“Es con respecto a estas cinco cosas que debería examinarse [primero] a sí mismo.

“Y, ¿cuáles son las [otras] cinco cosas, en las cuales debería establecerse a sí mismo? ‘Voy a hablar solamente en el tiempo apropiado, no fuera del tiempo apropiado; voy a hablar verazmente, no con falsedad; voy a hablar gentilmente, no ásperamente; voy a hablar de manera beneficiosa, no de manera dañina; voy a hablar con la mente [establecida] en el amor benevolente, no mientras albergo odio’. Estas son las [otras] cinco cosas, en las cuales debería establecerse a sí mismo.

“Monjes, un monje que desea reprobar a otra persona, debería examinarse [primero] a sí mismo con respecto a cinco cosas y establecerse a sí mismo en [otras] cinco cosas antes de reprobar a la otra persona”.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā kusinārāyaṁ viharati baliharaṇe vanasaṇḍe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā kusinārāyaṁ viharati baliharaṇe vanasaṇḍe.
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi:
“bhikkhavo”ti.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā kusinārāyaṁ viharati baliharaṇe vanasaṇḍe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti.

“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ.
Bhagavā etadavoca:

“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

“Codakena, bhikkhave, bhikkhunā paraṁ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṁ paccavekkhitvā pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo. Katame pañca dhammā ajjhattaṁ paccavekkhitabbā? Codakena, bhikkhave, bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘parisuddhakāyasamācāro nu khomhi, parisuddhenamhi kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena. Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? No ce, bhikkhave, bhikkhu parisuddhakāyasamācāro hoti parisuddhena kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena, tassa bhavanti vattāro: ‘iṅgha tāva āyasmā kāyikaṁ sikkhassū’ti, itissa bhavanti vattāro.

“Codakena, bhikkhave, bhikkhunā paraṁ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṁ paccavekkhitvā pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo.
Katame pañca dhammā ajjhattaṁ paccavekkhitabbā?
Codakena, bhikkhave, bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ:
‘parisuddhakāyasamācāro nu khomhi, parisuddhenamhi kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena.
Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti?
No ce, bhikkhave, bhikkhu parisuddhakāyasamācāro hoti parisuddhena kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena, tassa bhavanti vattāro:
‘iṅgha tāva āyasmā kāyikaṁ sikkhassū’ti, itissa bhavanti vattāro.

“Codakena, bhikkhave, bhikkhunā paraṁ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṁ paccavekkhitvā pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo. Katame pañca dhammā ajjhattaṁ paccavekkhitabbā? Codakena, bhikkhave, bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘parisuddhakāyasamācāro nu khomhi, parisuddhenamhi kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena. Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? No ce, bhikkhave, bhikkhu parisuddhakāyasamācāro hoti parisuddhena kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena, tassa bhavanti vattāro: ‘iṅgha tāva āyasmā kāyikaṁ sikkhassū’ti, itissa bhavanti vattāro.

Puna caparaṁ, bhikkhave, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘parisuddhavacīsamācāro nu khomhi, parisuddhenamhi vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena. Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? No ce, bhikkhave, bhikkhu parisuddhavacīsamācāro hoti parisuddhena vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena, tassa bhavanti vattāro: ‘iṅgha tāva āyasmā vācasikaṁ sikkhassū’ti, itissa bhavanti vattāro.

Puna caparaṁ, bhikkhave, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ:
‘parisuddhavacīsamācāro nu khomhi, parisuddhenamhi vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena.
Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti?
No ce, bhikkhave, bhikkhu parisuddhavacīsamācāro hoti parisuddhena vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena, tassa bhavanti vattāro:
‘iṅgha tāva āyasmā vācasikaṁ sikkhassū’ti, itissa bhavanti vattāro.

Puna caparaṁ, bhikkhave, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘parisuddhavacīsamācāro nu khomhi, parisuddhenamhi vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena. Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? No ce, bhikkhave, bhikkhu parisuddhavacīsamācāro hoti parisuddhena vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena, tassa bhavanti vattāro: ‘iṅgha tāva āyasmā vācasikaṁ sikkhassū’ti, itissa bhavanti vattāro.

Puna caparaṁ, bhikkhave, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘mettaṁ nu kho me cittaṁ paccupaṭṭhitaṁ sabrahmacārīsu anāghātaṁ. Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? No ce, bhikkhave, bhikkhuno mettaṁ cittaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu anāghātaṁ, tassa bhavanti vattāro: ‘iṅgha tāva āyasmā sabrahmacārīsu mettaṁ cittaṁ upaṭṭhāpehī’ti, itissa bhavanti vattāro.

Puna caparaṁ, bhikkhave, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ:
‘mettaṁ nu kho me cittaṁ paccupaṭṭhitaṁ sabrahmacārīsu anāghātaṁ.
Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti?
No ce, bhikkhave, bhikkhuno mettaṁ cittaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu anāghātaṁ, tassa bhavanti vattāro:
‘iṅgha tāva āyasmā sabrahmacārīsu mettaṁ cittaṁ upaṭṭhāpehī’ti, itissa bhavanti vattāro.

Puna caparaṁ, bhikkhave, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘mettaṁ nu kho me cittaṁ paccupaṭṭhitaṁ sabrahmacārīsu anāghātaṁ. Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? No ce, bhikkhave, bhikkhuno mettaṁ cittaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu anāghātaṁ, tassa bhavanti vattāro: ‘iṅgha tāva āyasmā sabrahmacārīsu mettaṁ cittaṁ upaṭṭhāpehī’ti, itissa bhavanti vattāro.

Puna caparaṁ, bhikkhave, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘bahussuto nu khomhi sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpā me dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? No ce, bhikkhave, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, tassa bhavanti vattāro: ‘iṅgha tāva āyasmā āgamaṁ pariyāpuṇassū’ti, itissa bhavanti vattāro.

Puna caparaṁ, bhikkhave, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ:
‘bahussuto nu khomhi sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpā me dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.
Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti?
No ce, bhikkhave, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, tassa bhavanti vattāro:
‘iṅgha tāva āyasmā āgamaṁ pariyāpuṇassū’ti, itissa bhavanti vattāro.

Puna caparaṁ, bhikkhave, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘bahussuto nu khomhi sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpā me dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? No ce, bhikkhave, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, tassa bhavanti vattāro: ‘iṅgha tāva āyasmā āgamaṁ pariyāpuṇassū’ti, itissa bhavanti vattāro.

Puna caparaṁ, bhikkhave, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘ubhayāni kho pana me pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? No ce, bhikkhave, bhikkhuno ubhayāni pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, ‘idaṁ panāyasmā, kattha vuttaṁ bhagavatā’ti, iti puṭṭho na sampāyissati. Tassa bhavanti vattāro: ‘iṅgha tāva āyasmā vinayaṁ sikkhassū’ti, itissa bhavanti vattāro. Ime pañca dhammā ajjhattaṁ paccavekkhitabbā.

Puna caparaṁ, bhikkhave, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ:
‘ubhayāni kho pana me pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso.
Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti?
No ce, bhikkhave, bhikkhuno ubhayāni pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, ‘idaṁ panāyasmā, kattha vuttaṁ bhagavatā’ti, iti puṭṭho na sampāyissati.
Tassa bhavanti vattāro:
‘iṅgha tāva āyasmā vinayaṁ sikkhassū’ti, itissa bhavanti vattāro.
Ime pañca dhammā ajjhattaṁ paccavekkhitabbā.

Puna caparaṁ, bhikkhave, codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ‘ubhayāni kho pana me pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Saṁvijjati nu kho me eso dhammo udāhu no’ti? No ce, bhikkhave, bhikkhuno ubhayāni pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, ‘idaṁ panāyasmā, kattha vuttaṁ bhagavatā’ti, iti puṭṭho na sampāyissati. Tassa bhavanti vattāro: ‘iṅgha tāva āyasmā vinayaṁ sikkhassū’ti, itissa bhavanti vattāro. Ime pañca dhammā ajjhattaṁ paccavekkhitabbā.

Katame pañca dhammā ajjhattaṁ upaṭṭhāpetabbā? ‘Kālena vakkhāmi, no akālena; bhūtena vakkhāmi, no abhūtena; saṇhena vakkhāmi, no pharusena; atthasaṁhitena vakkhāmi, no anatthasaṁhitena; mettacitto vakkhāmi, no dosantaro’ti—ime pañca dhammā ajjhattaṁ upaṭṭhāpetabbā. Codakena, bhikkhave, bhikkhunā paraṁ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṁ paccavekkhitvā ime pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo”ti.

Katame pañca dhammā ajjhattaṁ upaṭṭhāpetabbā?
‘Kālena vakkhāmi, no akālena;
bhūtena vakkhāmi, no abhūtena;
saṇhena vakkhāmi, no pharusena;
atthasaṁhitena vakkhāmi, no anatthasaṁhitena;
mettacitto vakkhāmi, no dosantaro’ti—
ime pañca dhammā ajjhattaṁ upaṭṭhāpetabbā.
Codakena, bhikkhave, bhikkhunā paraṁ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṁ paccavekkhitvā ime pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo”ti.

Katame pañca dhammā ajjhattaṁ upaṭṭhāpetabbā? ‘Kālena vakkhāmi, no akālena; bhūtena vakkhāmi, no abhūtena; saṇhena vakkhāmi, no pharusena; atthasaṁhitena vakkhāmi, no anatthasaṁhitena; mettacitto vakkhāmi, no dosantaro’ti—ime pañca dhammā ajjhattaṁ upaṭṭhāpetabbā. Codakena, bhikkhave, bhikkhunā paraṁ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṁ paccavekkhitvā ime pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhāpetvā paro codetabbo”ti.

Catutthaṁ.

Catutthaṁ.

Catutthaṁ.

AnteriorRaíces de la disputa (2.º)AN 10.43·DutiyavivādamūlasuttaDiez raíces de las disputas en la Saṅgha.SiguienteEntrar en un recinto realAN 10.45·RājantepurappavesanasuttaDiez peligros para un bhikkhu que entra en un harén real.
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}