“Monjes, se ha dicho: ‘el primer punto de la avidez, monjes, no es evidente, para que uno pueda decir: «antes de esto, la avidez no estaba y partir de esto, llegó a ser.» Sin embargo, esto sí es evidente, monjes: la avidez está condicionada, teniendo un origen específico.
“Yo declaro, monjes, que la avidez por la existencia tiene su nutrimento y no está sin nutrimento. ¿Y cuál es, monjes, el nutrimento de la avidez por la existencia? La ignorancia, debe ser la respuesta.
“Yo declaro, monjes, que la ignorancia también tiene su nutrimento y no está sin nutrimento. ¿Y cuál es, monjes, el nutrimento de la ignorancia? Los cinco obstáculos, debe ser la respuesta… Sigue como en el sutta anterior… ¿Y cuál es, monjes, el nutrimento del hecho de no escuchar el verdadero Dhamma? El hecho de no asociarse con buenas personas, debe ser la respuesta.
“Así monjes, cuando el hecho de no asociarse con buenas personas se consuma, se consuma también el hecho de no escuchar el verdadero Dhamma… Cuando se consuman los cinco obstáculos, se consuma también la ignorancia. Cuando se consuma la ignorancia, se consuma la avidez por la existencia. Este es el nutrimento de la avidez por la existencia, monjes, ésta es su consumación.
“Al igual, monjes, que cuando una copiosa lluvia cae sobre la montaña, el agua corre hacia abajo por las pendientes…—siendo esto el nutrimento del gran océano y su consumación- de la misma manera, monjes, cuando el hecho de no asociarse con buenas personas se consuma, se consuma también el hecho de no escuchar el verdadero Dhamma… Cuando se consuman los cinco obstáculos, se consuma también la ignorancia. Cuando se consuma la ignorancia, se consuma la avidez por la existencia. Este es el nutrimento de la avidez por la existencia, monjes, ésta es su consumación.
“Yo declaro, monjes, que el verdadero conocimiento y la liberación tienen su nutrimento y no están sin nutrimento. ¿Y cuál es monjes, el nutrimento del verdadero conocimiento y la liberación? Los siete factores de iluminación, debe ser la respuesta… Yo declaro, monjes, que el hecho de escuchar el verdadero Dhamma también tiene su nutrimento y no está sin nutrimento. ¿Y cuál es, monjes, el nutrimento del hecho de escuchar el verdadero Dhamma? El hecho de asociarse con buenas personas, debe ser la respuesta.
“Así monjes, cuando el hecho de asociarse con buenas personas se consuma, se consuma también el hecho de escuchar el verdadero Dhamma… Cuando se consuman los siete factores de iluminación, se consuma también el verdadero conocimiento y la liberación. Este es el nutrimento del conocimiento verdadero y la liberación, monjes, ésta su consumación.
“Al igual, monjes, que cuando una copiosa lluvia cae sobre la montaña, el agua corre hacia abajo por las pendientes…—siendo éste el nutrimento del gran océano y su consumación- de la misma manera, monjes, cuando el hecho de servir al recto hombre se consuma, se consuma también el hecho de escuchar el verdadero Dhamma… Cuando se consuman los siete factores de iluminación, se consuma también el verdadero conocimiento y la liberación. Este es el nutrimento del verdadero conocimiento y la liberación, monjes, ésta su consumación.”
“Purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavataṇhāya: ‘ito pubbe bhavataṇhā nāhosi, atha pacchā samabhavī’ti. Evañcetaṁ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati: ‘idappaccayā bhavataṇhā’ti.
“Purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavataṇhāya: ‘ito pubbe bhavataṇhā nāhosi, atha pacchā samabhavī’ti.
Evañcetaṁ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati: ‘idappaccayā bhavataṇhā’ti.
“Purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavataṇhāya: ‘ito pubbe bhavataṇhā nāhosi, atha pacchā samabhavī’ti. Evañcetaṁ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati: ‘idappaccayā bhavataṇhā’ti.
Bhavataṇhampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. *Bhavataṇhampāhaṁ → bhavataṇhāmpāhaṁ (csp1ed, csp2ed)Ko cāhāro bhavataṇhāya? ‘Avijjā’tissa vacanīyaṁ.
Bhavataṇhampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. *Bhavataṇhampāhaṁ → bhavataṇhāmpāhaṁ (csp1ed, csp2ed)
Bhavataṇhampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. *Bhavataṇhampāhaṁ → bhavataṇhāmpāhaṁ (csp1ed, csp2ed)Ko cāhāro bhavataṇhāya? ‘Avijjā’tissa vacanīyaṁ.
Avijjampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro avijjāya? ‘Pañca nīvaraṇā’tissa vacanīyaṁ.
Avijjampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
‘Pañca nīvaraṇā’tissa vacanīyaṁ.
Avijjampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro avijjāya? ‘Pañca nīvaraṇā’tissa vacanīyaṁ.
Pañca nīvaraṇepāhaṁ, bhikkhave, sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro pañcannaṁ nīvaraṇānaṁ? ‘Tīṇi duccaritānī’tissa vacanīyaṁ.
Pañca nīvaraṇepāhaṁ, bhikkhave, sāhāre vadāmi, no anāhāre.
Ko cāhāro pañcannaṁ nīvaraṇānaṁ?
‘Tīṇi duccaritānī’tissa vacanīyaṁ.
Pañca nīvaraṇepāhaṁ, bhikkhave, sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro pañcannaṁ nīvaraṇānaṁ? ‘Tīṇi duccaritānī’tissa vacanīyaṁ.
Tīṇipāhaṁ, bhikkhave, duccaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇannaṁ duccaritānaṁ? ‘Indriyaasaṁvaro’tissa vacanīyaṁ.
Tīṇipāhaṁ, bhikkhave, duccaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni.
Ko cāhāro tiṇṇannaṁ duccaritānaṁ?
‘Indriyaasaṁvaro’tissa vacanīyaṁ.
Tīṇipāhaṁ, bhikkhave, duccaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇannaṁ duccaritānaṁ? ‘Indriyaasaṁvaro’tissa vacanīyaṁ.
Indriyaasaṁvarampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro indriyaasaṁvarassa? ‘Asatāsampajaññan’tissa vacanīyaṁ.
Indriyaasaṁvarampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
Ko cāhāro indriyaasaṁvarassa?
‘Asatāsampajaññan’tissa vacanīyaṁ.
Indriyaasaṁvarampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro indriyaasaṁvarassa? ‘Asatāsampajaññan’tissa vacanīyaṁ.
Asatāsampajaññampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro asatā sampajaññassa? ‘Ayonisomanasikāro’tissa vacanīyaṁ.
Asatāsampajaññampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
Ko cāhāro asatā sampajaññassa?
‘Ayonisomanasikāro’tissa vacanīyaṁ.
Asatāsampajaññampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro asatā sampajaññassa? ‘Ayonisomanasikāro’tissa vacanīyaṁ.
Ayonisomanasikārampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro ayonisomanasikārassa? ‘Assaddhiyan’tissa vacanīyaṁ.
Ayonisomanasikārampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
Ko cāhāro ayonisomanasikārassa?
‘Assaddhiyan’tissa vacanīyaṁ.
Ayonisomanasikārampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro ayonisomanasikārassa? ‘Assaddhiyan’tissa vacanīyaṁ.
Assaddhiyampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro assaddhiyassa? ‘Assaddhammassavanan’tissa vacanīyaṁ.
Assaddhiyampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
‘Assaddhammassavanan’tissa vacanīyaṁ.
Assaddhiyampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro assaddhiyassa? ‘Assaddhammassavanan’tissa vacanīyaṁ.
Assaddhammassavanampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro assaddhammassavanassa? ‘Asappurisasaṁsevo’tissa vacanīyaṁ.
Assaddhammassavanampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
Ko cāhāro assaddhammassavanassa?
‘Asappurisasaṁsevo’tissa vacanīyaṁ.
Assaddhammassavanampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro assaddhammassavanassa? ‘Asappurisasaṁsevo’tissa vacanīyaṁ.
Iti kho, bhikkhave, asappurisasaṁsevo paripūro assaddhammassavanaṁ paripūreti, assaddhammassavanaṁ paripūraṁ assaddhiyaṁ paripūreti, assaddhiyaṁ paripūraṁ ayonisomanasikāraṁ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṁ paripūreti, asatāsampajaññaṁ paripūraṁ indriyaasaṁvaraṁ paripūreti, indriyaasaṁvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṁ paripūrenti, avijjā paripūrā bhavataṇhaṁ paripūreti; evametissā bhavataṇhāya āhāro hoti, evañca pāripūri.
Iti kho, bhikkhave, asappurisasaṁsevo paripūro assaddhammassavanaṁ paripūreti, assaddhammassavanaṁ paripūraṁ assaddhiyaṁ paripūreti, assaddhiyaṁ paripūraṁ ayonisomanasikāraṁ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṁ paripūreti, asatāsampajaññaṁ paripūraṁ indriyaasaṁvaraṁ paripūreti, indriyaasaṁvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṁ paripūrenti, avijjā paripūrā bhavataṇhaṁ paripūreti;
evametissā bhavataṇhāya āhāro hoti, evañca pāripūri.
Iti kho, bhikkhave, asappurisasaṁsevo paripūro assaddhammassavanaṁ paripūreti, assaddhammassavanaṁ paripūraṁ assaddhiyaṁ paripūreti, assaddhiyaṁ paripūraṁ ayonisomanasikāraṁ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṁ paripūreti, asatāsampajaññaṁ paripūraṁ indriyaasaṁvaraṁ paripūreti, indriyaasaṁvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṁ paripūrenti, avijjā paripūrā bhavataṇhaṁ paripūreti; evametissā bhavataṇhāya āhāro hoti, evañca pāripūri.
Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti, kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ sāgaraṁ paripūrenti; evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri.
Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti, kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ sāgaraṁ paripūrenti;
evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri.
Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti, kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ sāgaraṁ paripūrenti; evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri.
Evamevaṁ kho, bhikkhave, asappurisasaṁsevo paripūro assaddhammassavanaṁ paripūreti, assaddhammassavanaṁ paripūraṁ assaddhiyaṁ paripūreti, assaddhiyaṁ paripūraṁ ayonisomanasikāraṁ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṁ paripūreti, asatāsampajaññaṁ paripūraṁ indriyaasaṁvaraṁ paripūreti, indriyaasaṁvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṁ paripūrenti, avijjā paripūrā bhavataṇhaṁ paripūreti; evametissā bhavataṇhāya āhāro hoti, evañca pāripūri.
Evamevaṁ kho, bhikkhave, asappurisasaṁsevo paripūro assaddhammassavanaṁ paripūreti, assaddhammassavanaṁ paripūraṁ assaddhiyaṁ paripūreti, assaddhiyaṁ paripūraṁ ayonisomanasikāraṁ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṁ paripūreti, asatāsampajaññaṁ paripūraṁ indriyaasaṁvaraṁ paripūreti, indriyaasaṁvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṁ paripūrenti, avijjā paripūrā bhavataṇhaṁ paripūreti;
evametissā bhavataṇhāya āhāro hoti, evañca pāripūri.
Evamevaṁ kho, bhikkhave, asappurisasaṁsevo paripūro assaddhammassavanaṁ paripūreti, assaddhammassavanaṁ paripūraṁ assaddhiyaṁ paripūreti, assaddhiyaṁ paripūraṁ ayonisomanasikāraṁ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṁ paripūreti, asatāsampajaññaṁ paripūraṁ indriyaasaṁvaraṁ paripūreti, indriyaasaṁvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṁ paripūrenti, avijjā paripūrā bhavataṇhaṁ paripūreti; evametissā bhavataṇhāya āhāro hoti, evañca pāripūri.
Vijjāvimuttimpāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro vijjāvimuttiyā? ‘Satta bojjhaṅgā’tissa vacanīyaṁ.
Vijjāvimuttimpāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
Ko cāhāro vijjāvimuttiyā?
‘Satta bojjhaṅgā’tissa vacanīyaṁ.
Vijjāvimuttimpāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro vijjāvimuttiyā? ‘Satta bojjhaṅgā’tissa vacanīyaṁ.
Sattapāhaṁ, bhikkhave, bojjhaṅge sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ? ‘Cattāro satipaṭṭhānā’tissa vacanīyaṁ.
Sattapāhaṁ, bhikkhave, bojjhaṅge sāhāre vadāmi, no anāhāre.
Ko cāhāro sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ?
‘Cattāro satipaṭṭhānā’tissa vacanīyaṁ.
Sattapāhaṁ, bhikkhave, bojjhaṅge sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ? ‘Cattāro satipaṭṭhānā’tissa vacanīyaṁ.
Cattāropāhaṁ, bhikkhave, satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ? ‘Tīṇi sucaritānī’tissa vacanīyaṁ.
Cattāropāhaṁ, bhikkhave, satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre.
Ko cāhāro catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ?
‘Tīṇi sucaritānī’tissa vacanīyaṁ.
Cattāropāhaṁ, bhikkhave, satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ? ‘Tīṇi sucaritānī’tissa vacanīyaṁ.
Tīṇipāhaṁ, bhikkhave, sucaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇannaṁ sucaritānaṁ? ‘Indriyasaṁvaro’tissa vacanīyaṁ.
Tīṇipāhaṁ, bhikkhave, sucaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni.
Ko cāhāro tiṇṇannaṁ sucaritānaṁ?
‘Indriyasaṁvaro’tissa vacanīyaṁ.
Tīṇipāhaṁ, bhikkhave, sucaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇannaṁ sucaritānaṁ? ‘Indriyasaṁvaro’tissa vacanīyaṁ.
Indriyasaṁvarampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro indriyasaṁvarassa? ‘Satisampajaññan’tissa vacanīyaṁ.
Indriyasaṁvarampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
Ko cāhāro indriyasaṁvarassa?
‘Satisampajaññan’tissa vacanīyaṁ.
Indriyasaṁvarampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro indriyasaṁvarassa? ‘Satisampajaññan’tissa vacanīyaṁ.
Satisampajaññampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro satisampajaññassa? ‘Yonisomanasikāro’tissa vacanīyaṁ.
Satisampajaññampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
Ko cāhāro satisampajaññassa?
‘Yonisomanasikāro’tissa vacanīyaṁ.
Satisampajaññampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro satisampajaññassa? ‘Yonisomanasikāro’tissa vacanīyaṁ.
Yonisomanasikārampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro yonisomanasikārassa? ‘Saddhā’tissa vacanīyaṁ.
Yonisomanasikārampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
Ko cāhāro yonisomanasikārassa?
Yonisomanasikārampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro yonisomanasikārassa? ‘Saddhā’tissa vacanīyaṁ.
Saddhampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro saddhāya? ‘Saddhammassavanan’tissa vacanīyaṁ.
Saddhampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
‘Saddhammassavanan’tissa vacanīyaṁ.
Saddhampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro saddhāya? ‘Saddhammassavanan’tissa vacanīyaṁ.
Saddhammassavanampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro saddhammassavanassa? ‘Sappurisasaṁsevo’tissa vacanīyaṁ.
Saddhammassavanampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
Ko cāhāro saddhammassavanassa?
‘Sappurisasaṁsevo’tissa vacanīyaṁ.
Saddhammassavanampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro saddhammassavanassa? ‘Sappurisasaṁsevo’tissa vacanīyaṁ.
Iti kho, bhikkhave, sappurisasaṁsevo paripūro saddhammassavanaṁ paripūreti, saddhammassavanaṁ paripūraṁ saddhaṁ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṁ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṁ paripūreti, satisampajaññaṁ paripūraṁ indriyasaṁvaraṁ paripūreti, indriyasaṁvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṁ paripūrenti; evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūri.
Iti kho, bhikkhave, sappurisasaṁsevo paripūro saddhammassavanaṁ paripūreti, saddhammassavanaṁ paripūraṁ saddhaṁ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṁ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṁ paripūreti, satisampajaññaṁ paripūraṁ indriyasaṁvaraṁ paripūreti, indriyasaṁvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṁ paripūrenti;
evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūri.
Iti kho, bhikkhave, sappurisasaṁsevo paripūro saddhammassavanaṁ paripūreti, saddhammassavanaṁ paripūraṁ saddhaṁ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṁ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṁ paripūreti, satisampajaññaṁ paripūraṁ indriyasaṁvaraṁ paripūreti, indriyasaṁvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṁ paripūrenti; evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūri.
Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ …pe… evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri. Evamevaṁ kho, bhikkhave, sappurisasaṁsevo paripūro saddhammassavanaṁ paripūreti …pe… evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūrī”ti.
Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ …pe…
evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri.
Evamevaṁ kho, bhikkhave, sappurisasaṁsevo paripūro saddhammassavanaṁ paripūreti …pe…
evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūrī”ti.
Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ …pe… evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri. Evamevaṁ kho, bhikkhave, sappurisasaṁsevo paripūro saddhammassavanaṁ paripūreti …pe… evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūrī”ti.