En una ocasión el Bienaventurado estaba morando en la arboleda Jeta, del parque de Anathapindika, cerca de Savatthi. Entonces, por la mañana temprano, el Venerable Ananda tomó su cuenco y hábito exterior, y se fue a la casa de la discípula seguidora laica Migasala, donde se sentó en el asiento que estaba preparado para él. Entonces, la discípula seguidora laica Migasala se acercó al Venerable Ananda, le rindió homenaje, se sentó a un lado y le dijo:
“Venerable Ananda, ¿cómo se debería entender esta enseñanza del Bienaventurado, siendo que alguien que es célibe y alguien que no es célibe tienen exactamente el mismo destino en sus vidas futuras? Mi padre Purana era célibe, vivía recluido, absteniéndose de las relaciones sexuales y de las prácticas de la gente común. Y cuando murió, el Bienaventurado declaró: ‘Él alcanzó el estado del que no-retorna y ha renacido entre [los devas de] Tusita’. Y mi tío paterno Isidatta no era célibe, sino que vivía contento dentro de un estado marital. Cuando él murió, el Bienaventurado también declaró: ‘Él alcanzó el estado del que no-retorna y ha renacido entre [los devas de] Tusita’. Entonces, Venerable Ananda, ¿cómo se debería entender esta enseñanza del Bienaventurado, siendo que alguien que es célibe y alguien que no es célibe tienen exactamente el mismo destino en sus vidas futuras?”.
“Esto fue exactamente así, hermana, cómo lo declaró el Bienaventurado”.
Entonces, cuando el Venerable Ananda hubo recibido la comida de las limosnas en la casa de Migasala, se levantó de su asiento y salió de allí. Después de la comida, al retornar de su habitual ronda en búsqueda de la comida de las limosnas, se fue junto al Bienaventurado, le rindió homenaje, se sentó a un lado y le dijo: “He aquí, Venerable Señor, por la mañana temprano, tomé mi cuenco y hábito exterior, y me fui a la casa de la discípula seguidora laica Migasala…” [Ananda relata toda la historia al Buda].
[El Bienaventurado dijo:] “¿Quién realmente es la seguidora laica Migasala, una tonta, incompetente mujer de intelecto femenino? Y, ¿quiénes son aquellos [que tienen] el conocimiento de las otras personas como superiores o inferiores?
“He aquí, Ananda, estos diez tipos de personas que se pueden encontrar existiendo en el mundo. Y, ¿cuáles son esos diez?
“He aquí, Ananda, hay una persona que es inmoral y no comprende cómo realmente es aquella liberación de la mente, liberación a través de la sabiduría, donde aquella inmoralidad de él cesa por completo, Pero él no escuchó [las enseñanzas], no llegó a aprenderlas ni las penetró con la visión, así que no alcanzó la liberación temporal. Y con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, se dirige hacia el deterioro no hacia la distinción; es alguien que está yendo hacia el deterioro, no hacia la distinción.
“Pero también, Ananda, hay una persona que es inmoral, pero comprende cómo realmente es aquella liberación de la mente, liberación a través de la sabiduría, donde aquella inmoralidad de él cesa por completo, que escuchó [las enseñanzas], llegó a aprenderlas y las penetró con la visión, así que alcanzó la liberación temporal. Y con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, se dirige hacia la distinción no hacia el deterioro; es alguien que está yendo hacia la distinción, no hacia el deterioro.
“Ananda, los que emiten semejantes juicios: ‘Este y aquel, tienen cualidades semejantes; ¿por qué éste sería inferior que aquel?', tienen un prejuicio que les conducirá al dolor y el sufrimiento por mucho tiempo.
“Entre ellos, Ananda, la persona que es inmoral, pero comprende cómo realmente es aquella liberación de la mente, liberación a través de la sabiduría—donde aquella inmoralidad de él cesa por completo, que escuchó [las enseñanzas], llegó a aprenderlas y las penetró con la visión, así que alcanzó la liberación temporal―, sobrepasa y es más excelsa que la otra persona. Y, ¿por qué así? Porque la corriente del Dhamma lo arrastra. Pero, ¿quién puede reconocer esta diferencia excepto el Tathagata?
“Por eso, Ananda, no seas sentencioso en la consideración de la gente. No emitas juicios acerca de la gente. Aquellos que emiten juicios acerca de la gente se dañan a sí mismos. Sólo yo, o alguien como yo, puede emitir juicios acerca de la gente.
“También, Ananda, hay una persona que es virtuosa, pero todavía no comprende cómo realmente es aquella liberación de la mente, liberación a través de la sabiduría, donde aquella conducta virtuosa de él cesa por completo. Y él no escuchó [las enseñanzas], no llegó a aprenderlas ni las penetró con la visión, así que no alcanzó la liberación temporal. Y con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, se dirige hacia el deterioro no hacia la distinción; es alguien que está yendo hacia el deterioro, no hacia la distinción.
“También, Ananda, hay una persona que es virtuosa y comprende cómo realmente es aquella liberación de la mente, liberación a través de la sabiduría, donde aquella conducta virtuosa de él cesa por completo. Y él escuchó [las enseñanzas], llegó a aprenderlas y las penetró con la visión, así que alcanzó la liberación temporal. Y con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, se dirige hacia la distinción no hacia el deterioro; es alguien que está yendo hacia la distinción, no hacia el deterioro.
“Ananda, los que emiten semejantes juicios: ‘Este y aquel, tienen cualidades semejantes; ¿por qué éste sería inferior que aquel?', tienen un prejuicio que les conducirá al dolor y el sufrimiento por mucho tiempo… Sólo yo, o alguien como yo, puede emitir juicios acerca de la gente.
“También, Ananda, hay una persona que es fuertemente proclive a la codicia y no comprende cómo realmente es aquella liberación de la mente, liberación a través de la sabiduría, donde aquella codicia de él cesa por completo. Y él no escuchó [las enseñanzas], no llegó a aprenderlas ni las penetró con la visión, así que no alcanzó la liberación temporal. Y con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, se dirige hacia el deterioro no hacia la distinción; es alguien que está yendo hacia el deterioro, no hacia la distinción.
“También, Ananda, hay una persona que es fuertemente proclive a la codicia, pero comprende cómo realmente es aquella liberación de la mente, liberación a través de la sabiduría, donde aquella codicia de él cesa por completo. Y él escuchó [las enseñanzas], llegó a aprenderlas y las penetró con la visión, así que alcanzó la liberación temporal. Y con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, se dirige hacia la distinción no hacia el deterioro; es alguien que está yendo hacia la distinción, no hacia el deterioro.
“Ananda, los que emiten semejantes juicios: ‘Este y aquel, tienen cualidades semejantes; ¿por qué éste sería inferior que aquel?', tienen un prejuicio que les conducirá al dolor y el sufrimiento por mucho tiempo… Sólo yo, o alguien como yo, puede emitir juicios acerca de la gente.
“También, Ananda, hay una persona que es fuertemente proclive a la ira y no comprende cómo realmente es aquella liberación de la mente, liberación a través de la sabiduría, donde aquella ira de él cesa por completo. Y él no escuchó [las enseñanzas], no llegó a aprenderlas ni las penetró con la visión, así que no alcanzó la liberación temporal. Y con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, se dirige hacia el deterioro no hacia la distinción; es alguien que está yendo hacia el deterioro, no hacia la distinción.
“También, Ananda, hay una persona que es fuertemente proclive a la ira pero comprende cómo realmente es aquella liberación de la mente, liberación a través de la sabiduría, donde aquella ira de él cesa por completo. Y él escuchó [las enseñanzas], llegó a aprenderlas y las penetró con la visión, así que alcanzó la liberación temporal. Y con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, se dirige hacia la distinción no hacia el deterioro; es alguien que está yendo hacia la distinción, no hacia el deterioro.
“Ananda, los que emiten semejantes juicios: ‘Este y aquel, tienen cualidades semejantes; ¿por qué éste sería inferior que aquel?', tienen un prejuicio que les conducirá al dolor y el sufrimiento por mucho tiempo… Sólo yo, o alguien como yo, puede emitir juicios acerca de la gente.
“También, Ananda, hay una persona que es fuertemente proclive a la preocupación y no comprende cómo realmente es aquella liberación de la mente, liberación a través de la sabiduría, donde aquella preocupación de él cesa por completo. Y él no escuchó [las enseñanzas], no llegó a aprenderlas ni las penetró con la visión, así que no alcanzó la liberación temporal. Y con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, se dirige hacia el deterioro no hacia la distinción; es alguien que está yendo hacia el deterioro, no hacia la distinción.
“También, Ananda, hay una persona que es fuertemente proclive a la preocupación, pero comprende cómo realmente es aquella liberación de la mente, liberación a través de la sabiduría, donde aquella preocupación de él cesa por completo. Y él escuchó [las enseñanzas], llegó a aprenderlas y las penetró con la visión, así que no alcanzó la liberación temporal. Y con el quiebre del cuerpo, después de la muerte, se dirige hacia la distinción no hacia el deterioro; es alguien que está yendo hacia la distinción, no hacia el deterioro.
“Ananda, los que emiten semejantes juicios: ‘Este y aquel, tienen cualidades semejantes; ¿por qué éste sería inferior que aquel?', tienen un prejuicio que les conducirá al dolor y el sufrimiento por mucho tiempo… Sólo yo, o alguien como yo, puede emitir juicios acerca de la gente.
“¿Quién realmente es la seguidora laica Migasala, una tonta, incompetente mujer de intelecto femenino? Y, ¿quiénes son aquellos [que tienen] el conocimiento de las otras personas como superiores o inferiores?
“Estos son, Ananda, los diez tipos de personas que se pueden encontrar existiendo en el mundo.
“Ananda, si Isidatta hubiese poseído la misma clase de conducta virtuosa que tenía Purana, Purana ni siquiera conocería su destino. Y si Purana hubiese poseído la misma clase de sabiduría que tenía Isidatta, Isidatta ni siquiera conocería su destino. De esta manera, Ananda, cada una de esas dos personas fue deficiente con respecto a algo”.
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena migasālāya upāsikāya nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho migasālā upāsikā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho migasālā upāsikā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena migasālāya upāsikāya nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.
Atha kho migasālā upāsikā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho migasālā upāsikā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena migasālāya upāsikāya nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho migasālā upāsikā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho migasālā upāsikā āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:
“Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaṁ. Pitā me, bhante, purāṇo brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā. *ārācārī → anācārī (mr)So kālaṅkato bhagavatā byākato: ‘sakadāgāmī satto tusitaṁ kāyaṁ upapanno’ti. Pitāmaho me, bhante, isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho. Sopi kālaṅkato bhagavatā byākato: ‘sakadāgāmī satto tusitaṁ kāyaṁ upapanno’ti.
“Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaṁ.
Pitā me, bhante, purāṇo brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā. *ārācārī → anācārī (mr)
So kālaṅkato bhagavatā byākato: ‘sakadāgāmī satto tusitaṁ kāyaṁ upapanno’ti.
Pitāmaho me, bhante, isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho.
Sopi kālaṅkato bhagavatā byākato: ‘sakadāgāmī satto tusitaṁ kāyaṁ upapanno’ti.
“Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaṁ. Pitā me, bhante, purāṇo brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā. *ārācārī → anācārī (mr)So kālaṅkato bhagavatā byākato: ‘sakadāgāmī satto tusitaṁ kāyaṁ upapanno’ti. Pitāmaho me, bhante, isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho. Sopi kālaṅkato bhagavatā byākato: ‘sakadāgāmī satto tusitaṁ kāyaṁ upapanno’ti.
Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyan”ti?
Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyan”ti?
Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyan”ti?
“Evaṁ kho panetaṁ, bhagini, bhagavatā byākatan”ti.
“Evaṁ kho panetaṁ, bhagini, bhagavatā byākatan”ti.
“Evaṁ kho panetaṁ, bhagini, bhagavatā byākatan”ti.
Atha kho āyasmā ānando migasālāya upāsikāya nivesane piṇḍapātaṁ gahetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmā ānando pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca:
Atha kho āyasmā ānando migasālāya upāsikāya nivesane piṇḍapātaṁ gahetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
Atha kho āyasmā ānando pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca:
Atha kho āyasmā ānando migasālāya upāsikāya nivesane piṇḍapātaṁ gahetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmā ānando pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca:
“Idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena migasālāya upāsikāya nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁ. Atha kho, bhante, migasālā upāsikā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho, bhante, migasālā upāsikā maṁ etadavoca:
“Idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena migasālāya upāsikāya nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁ.
Atha kho, bhante, migasālā upāsikā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho, bhante, migasālā upāsikā maṁ etadavoca:
“Idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena migasālāya upāsikāya nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁ. Atha kho, bhante, migasālā upāsikā yenāhaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho, bhante, migasālā upāsikā maṁ etadavoca:
‘Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaṁ. Pitā me, bhante, purāṇo brahmacārī ahosi ārācārī virato methunā gāmadhammā. So kālaṅkato bhagavatā byākato sakadāgāmī satto tusitaṁ kāyaṁ upapannoti. Pitāmaho me, bhante, isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho. Sopi kālaṅkato bhagavatā byākato—sakadāgāmī satto tusitaṁ kāyaṁ upapannoti.
‘Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaṁ.
Pitā me, bhante, purāṇo brahmacārī ahosi ārācārī virato methunā gāmadhammā.
So kālaṅkato bhagavatā byākato sakadāgāmī satto tusitaṁ kāyaṁ upapannoti.
Pitāmaho me, bhante, isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho.
Sopi kālaṅkato bhagavatā byākato—sakadāgāmī satto tusitaṁ kāyaṁ upapannoti.
‘Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaṁ. Pitā me, bhante, purāṇo brahmacārī ahosi ārācārī virato methunā gāmadhammā. So kālaṅkato bhagavatā byākato sakadāgāmī satto tusitaṁ kāyaṁ upapannoti. Pitāmaho me, bhante, isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho. Sopi kālaṅkato bhagavatā byākato—sakadāgāmī satto tusitaṁ kāyaṁ upapannoti.
Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyan’ti? Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, migasālaṁ upāsikaṁ etadavocaṁ: ‘evaṁ kho panetaṁ, bhagini, bhagavatā byākatan’”ti.
Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyan’ti?
Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, migasālaṁ upāsikaṁ etadavocaṁ:
‘evaṁ kho panetaṁ, bhagini, bhagavatā byākatan’”ti.
Kathaṁ kathaṁ nāmāyaṁ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyan’ti? Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, migasālaṁ upāsikaṁ etadavocaṁ: ‘evaṁ kho panetaṁ, bhagini, bhagavatā byākatan’”ti.
“Kā cānanda, migasālā upāsikā bālā abyattā ammakā ammakapaññā, ke ca purisapuggalaparopariye ñāṇe? *ammakā ammakapaññā → ambakā ambakapaññā (bj); andhakā andhakapaññā (sya-all); ambhakā ambhakapaññā (pts1ed)
“Kā cānanda, migasālā upāsikā bālā abyattā ammakā ammakapaññā, ke ca purisapuggalaparopariye ñāṇe? *ammakā ammakapaññā → ambakā ambakapaññā (bj); andhakā andhakapaññā (sya-all); ambhakā ambhakapaññā (pts1ed)
“Kā cānanda, migasālā upāsikā bālā abyattā ammakā ammakapaññā, ke ca purisapuggalaparopariye ñāṇe? *ammakā ammakapaññā → ambakā ambakapaññā (bj); andhakā andhakapaññā (sya-all); ambhakā ambhakapaññā (pts1ed)
Dasayime, ānanda, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame dasa? Idhānanda, ekacco puggalo dussīlo hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa taṁ dussilyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya; hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī.
Dasayime, ānanda, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Idhānanda, ekacco puggalo dussīlo hoti.
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa taṁ dussilyaṁ aparisesaṁ nirujjhati.
Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati.
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya;
hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī.
Dasayime, ānanda, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame dasa? Idhānanda, ekacco puggalo dussīlo hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti, yatthassa taṁ dussilyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya; hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo dussīlo hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ dussilyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. *paṭividdhaṁ → suppaṭividdhaṁ (sya-all, pts1ed)So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya; visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo dussīlo hoti.
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ dussilyaṁ aparisesaṁ nirujjhati.
Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. *paṭividdhaṁ → suppaṭividdhaṁ (sya-all, pts1ed)
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya;
visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo dussīlo hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ dussilyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. *paṭividdhaṁ → suppaṭividdhaṁ (sya-all, pts1ed)So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya; visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī.
Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti: ‘imassapi teva dhammā, aparassapi teva dhammā. Kasmā nesaṁ eko hīno eko paṇīto’ti? Tañhi tesaṁ, ānanda, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya.
Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti:
‘imassapi teva dhammā, aparassapi teva dhammā. Kasmā nesaṁ eko hīno eko paṇīto’ti?
Tañhi tesaṁ, ānanda, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya.
Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti: ‘imassapi teva dhammā, aparassapi teva dhammā. Kasmā nesaṁ eko hīno eko paṇīto’ti? Tañhi tesaṁ, ānanda, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya.
Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo dussīlo hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ dussilyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. Ayaṁ, ānanda, puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṁ kissa hetu? Imaṁ hānanda, puggalaṁ dhammasoto nibbahati. Tadantaraṁ ko jāneyya, aññatra tathāgatena. Tasmātihānanda, mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha, mā puggalesu pamāṇaṁ gaṇhittha. Khaññati hānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇhanto. Ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso. *Ahaṁ vā, ānanda → ahamvānanda (bj); ahañcānanda (sya-all, mr)
Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo dussīlo hoti.
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ dussilyaṁ aparisesaṁ nirujjhati.
Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati.
Ayaṁ, ānanda, puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca.
Imaṁ hānanda, puggalaṁ dhammasoto nibbahati.
Tadantaraṁ ko jāneyya, aññatra tathāgatena.
Tasmātihānanda, mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha,
mā puggalesu pamāṇaṁ gaṇhittha.
Khaññati hānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇhanto.
Ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso. *Ahaṁ vā, ānanda → ahamvānanda (bj); ahañcānanda (sya-all, mr)
Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo dussīlo hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ dussilyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. Ayaṁ, ānanda, puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṁ kissa hetu? Imaṁ hānanda, puggalaṁ dhammasoto nibbahati. Tadantaraṁ ko jāneyya, aññatra tathāgatena. Tasmātihānanda, mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha, mā puggalesu pamāṇaṁ gaṇhittha. Khaññati hānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇhanto. Ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso. *Ahaṁ vā, ānanda → ahamvānanda (bj); ahañcānanda (sya-all, mr)
Idha panānanda, ekacco puggalo sīlavā hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa taṁ sīlaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya; hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo sīlavā hoti.
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa taṁ sīlaṁ aparisesaṁ nirujjhati.
Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati.
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya;
hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo sīlavā hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa taṁ sīlaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya; hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo sīlavā hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ sīlaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya; visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo sīlavā hoti.
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ sīlaṁ aparisesaṁ nirujjhati.
Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati.
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya;
visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo sīlavā hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ sīlaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya; visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī.
Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti …pe… ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso.
Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti …pe…
ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso.
Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti …pe… ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso.
Idha panānanda, ekacco puggalo tibbarāgo hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa so rāgo apariseso nirujjhati. Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya; hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo tibbarāgo hoti.
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa so rāgo apariseso nirujjhati.
Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati.
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya;
hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo tibbarāgo hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa so rāgo apariseso nirujjhati. Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya; hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo tibbarāgo hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa so rāgo apariseso nirujjhati. Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya; visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo tibbarāgo hoti.
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa so rāgo apariseso nirujjhati.
Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati.
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya;
visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo tibbarāgo hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa so rāgo apariseso nirujjhati. Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya; visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī.
Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti …pe… ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso.
Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti …pe…
ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso.
Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti …pe… ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso.
Idha panānanda, ekacco puggalo kodhano hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa so kodho apariseso nirujjhati. Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya; hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo kodhano hoti.
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa so kodho apariseso nirujjhati.
Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati.
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya;
hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo kodhano hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa so kodho apariseso nirujjhati. Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya; hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo kodhano hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa so kodho apariseso nirujjhati. Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya; visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo kodhano hoti.
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa so kodho apariseso nirujjhati.
Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati.
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya;
visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo kodhano hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa so kodho apariseso nirujjhati. Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya; visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī.
Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti …pe… ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso.
Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti …pe…
ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso.
Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti …pe… ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso.
Idha panānanda, ekacco puggalo uddhato hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa taṁ uddhaccaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya; hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo uddhato hoti.
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa taṁ uddhaccaṁ aparisesaṁ nirujjhati.
Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati.
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya;
hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo uddhato hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ nappajānāti yatthassa taṁ uddhaccaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanenapi akataṁ hoti, bāhusaccenapi akataṁ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā hānāya pareti, no visesāya; hānagāmīyeva hoti, no visesagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo uddhato hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ uddhaccaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya; visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo uddhato hoti.
Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ uddhaccaṁ aparisesaṁ nirujjhati.
Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati.
So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya;
visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī.
Idha panānanda, ekacco puggalo uddhato hoti. Tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ uddhaccaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. So kāyassa bhedā paraṁ maraṇā visesāya pareti, no hānāya; visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī.
Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti: ‘imassapi teva dhammā, aparassapi teva dhammā. Kasmā nesaṁ eko hīno eko paṇīto’ti? Tañhi tesaṁ, ānanda, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya.
Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti:
‘imassapi teva dhammā, aparassapi teva dhammā. Kasmā nesaṁ eko hīno eko paṇīto’ti?
Tañhi tesaṁ, ānanda, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya.
Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti: ‘imassapi teva dhammā, aparassapi teva dhammā. Kasmā nesaṁ eko hīno eko paṇīto’ti? Tañhi tesaṁ, ānanda, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya.
Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo uddhato hoti tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ uddhaccaṁ aparisesaṁ nirujjhati, tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. Ayaṁ, ānanda, puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṁ kissa hetu? Imaṁ hānanda, puggalaṁ dhammasoto nibbahati. Tadantaraṁ ko jāneyya aññatra tathāgatena. Tasmātihānanda, mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha; mā puggalesu pamāṇaṁ gaṇhittha. Khaññati hānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇhanto. Ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso.
Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo uddhato hoti tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ uddhaccaṁ aparisesaṁ nirujjhati,
tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati.
Ayaṁ, ānanda, puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca.
Imaṁ hānanda, puggalaṁ dhammasoto nibbahati.
Tadantaraṁ ko jāneyya aññatra tathāgatena.
Tasmātihānanda, mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha;
mā puggalesu pamāṇaṁ gaṇhittha.
Khaññati hānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇhanto.
Ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso.
Tatrānanda, yvāyaṁ puggalo uddhato hoti tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti yatthassa taṁ uddhaccaṁ aparisesaṁ nirujjhati, tassa savanenapi kataṁ hoti, bāhusaccenapi kataṁ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṁ hoti, sāmāyikampi vimuttiṁ labhati. Ayaṁ, ānanda, puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṁ kissa hetu? Imaṁ hānanda, puggalaṁ dhammasoto nibbahati. Tadantaraṁ ko jāneyya aññatra tathāgatena. Tasmātihānanda, mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha; mā puggalesu pamāṇaṁ gaṇhittha. Khaññati hānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇhanto. Ahaṁ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ yo vā panassa mādiso.
Kā cānanda, migasālā upāsikā bālā abyattā ammakā ammakapaññā, ke ca purisapuggalaparopariye ñāṇe. Ime kho, ānanda, dasa puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Kā cānanda, migasālā upāsikā bālā abyattā ammakā ammakapaññā, ke ca purisapuggalaparopariye ñāṇe.
Ime kho, ānanda, dasa puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Kā cānanda, migasālā upāsikā bālā abyattā ammakā ammakapaññā, ke ca purisapuggalaparopariye ñāṇe. Ime kho, ānanda, dasa puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Yathārūpena, ānanda, sīlena purāṇo samannāgato ahosi tathārūpena sīlena isidatto samannāgato abhavissa, nayidha purāṇo isidattassa gatimpi aññassa. Yathārūpāya cānanda, paññāya isidatto samannāgato ahosi tathārūpāya paññāya purāṇo samannāgato abhavissa, nayidha isidatto purāṇassa gatimpi aññassa. Iti kho, ānanda, ime puggalā ubho ekaṅgahīnā”ti.
Yathārūpena, ānanda, sīlena purāṇo samannāgato ahosi tathārūpena sīlena isidatto samannāgato abhavissa, nayidha purāṇo isidattassa gatimpi aññassa.
Yathārūpāya cānanda, paññāya isidatto samannāgato ahosi tathārūpāya paññāya purāṇo samannāgato abhavissa, nayidha isidatto purāṇassa gatimpi aññassa.
Iti kho, ānanda, ime puggalā ubho ekaṅgahīnā”ti.
Yathārūpena, ānanda, sīlena purāṇo samannāgato ahosi tathārūpena sīlena isidatto samannāgato abhavissa, nayidha purāṇo isidattassa gatimpi aññassa. Yathārūpāya cānanda, paññāya isidatto samannāgato ahosi tathārūpāya paññāya purāṇo samannāgato abhavissa, nayidha isidatto purāṇassa gatimpi aññassa. Iti kho, ānanda, ime puggalā ubho ekaṅgahīnā”ti.