KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
2. El capítulo sobre un protector

Segundo discurso sobre las moradas de los nobles

Aṅguttara Nikāya
2. Nāthavagga
Dutiyaariyāvāsasutta
Discursos Numerados
2. El capítulo sobre un protector
Segundo discurso sobre las moradas de los nobles
Aṅguttara Nikāya
2. Nāthavagga
Dutiyaariyāvāsasutta
Segundo discurso sobre las moradas de los nobles

Diez moradas nobles en las que moran los nobles del pasado, presente y futuro, en detalle.

Ruta suttaAN 10.20Sutta Piṭaka › Aṅguttara Nikāya › 10. Dasakanipāta › 1. Paṭhamapaṇṇāsaka › 2. Nāthavagga › Dutiyaariyāvāsasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an10.20/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

En una ocasión el Bienaventurado estaba morando entre los kurus, cerca de una de sus ciudades de nombre Kammasadamma. Estando allí el Bienaventurado dijo a los monjes: “Monjes”.

“Si, Venerable Señor”, respondieron los monjes y el Bienaventurado continuó:

“Monjes, he aquí estas diez moradas de los nobles, en las cuales moran los nobles del pasado, presente y futuro. Y, ¿cuáles son esas diez?

“He aquí, el monje ha abandonado cinco factores, posee seis factores, tiene un único resguardo y cuatro apoyos, ha disipado las verdades personales, ha renunciado totalmente a las búsquedas, ha purificado sus intenciones, tranquilizado sus actividades corporales, ha llegado a ser bien liberado en la mente y bien liberado a través de la sabiduría. Éstas son las diez moradas de los nobles, en las cuales moran los nobles del pasado, presente y futuro.

“Y, ¿cómo el monje ha abandonado los cinco factores? He aquí, el monje ha abandonado el deseo sensorial, la animadversión, la apatía y la somnolencia, la preocupación y el remordimiento, y la duda. Es de esta manera que el monje ha abandonado los cinco factores.

“Y, ¿cómo el monje posee los seis factores? He aquí, habiendo visto la forma con el ojo, el monje no es gozoso ni triste, sino que permanece ecuánime, atentamente consciente y comprendiendo claramente. Habiendo escuchado el sonido con el oído… Habiendo olido el olor con la nariz… Habiendo saboreado el sabor con la lengua… Habiendo sentido el objeto táctil con el cuerpo… Habiendo conocido el fenómeno mental con la mente, el monje no es gozoso ni triste, sino que permanece ecuánime, atentamente consciente y comprendiendo claramente. Es de esta manera que el monje posee los seis factores.

“Y, ¿cómo el monje tiene un único resguardo? He aquí, el monje posee el resguardo de la mente a través de la atención consciente. Es de esta manera que el monje tiene un único resguardo.

“Y, ¿cómo el monje tiene los cuatro apoyos? He aquí, habiendo reflexionado, el monje usa algunas cosas, pacientemente resiste a otras cosas, evita a otras y disipa a otras. Es de esta manera que el monje tiene los cuatro resguardos.

“Y, ¿cómo el monje ha disipado las verdades personales? He aquí, cualquier verdad ordinaria que podría ser sostenida por los ascetas y brahmanes ordinarios, es decir, ‘el mundo es eterno’, ‘el mundo no es eterno’, ‘el mundo es finito’, ‘el mundo es infinito’, ‘el alma y el cuerpo es lo mismo’, ‘el alma es una cosa y el cuerpo otra’, ‘el Tathagata existe después de la muerte’, ‘el Tathagata no existe después de la muerte’, ‘el Tathagata tanto existe como no existe después de la muerte’, ‘el Tathagata ni existe ni no existe después de la muerte’, el monje descarta y dispersa a todo ello, dejándolo, rechazándolo, dejándolo ir, abandonando y renunciando a ello. Es de esta manera que el monje ha disipado las verdades personales.

“Y, ¿cómo el monje ha renunciado totalmente a las búsquedas? He aquí, el monje ha abandonado la búsqueda de los placeres sensuales y la búsqueda de la existencia, y ha mitigado con la búsqueda de la vida espiritual. Es de esta manera que el monje ha renunciado totalmente a las búsquedas.

“Y, ¿cómo el monje ha purificado sus intenciones? He aquí, el monje ha abandonado la intención sensual, intención de la animadversión y la intención de causar daño. Es de esta manera que el monje ha purificado sus intenciones.

“Y, ¿cómo el monje ha tranquilizado sus actividades corporales? He aquí, al abandonar la felicidad y la pena, con la previa desaparición de la alegría y el abatimiento, entra y permanece en el cuarto jhana, ni penoso ni placentero, el cual tiene la purificación de la atención consciente mediante la ecuanimidad. Es de esta manera que el monje ha tranquilizado sus actividades corporales.

“Y, ¿cómo el monje es bien liberado en la mente? He aquí, la mente del monje es liberada de la codicia, odio y falsa ilusión. Es de esta manera que el monje es bien liberado en la mente.

“Y, ¿cómo el monje es bien liberado a través de la sabiduría? He aquí, el monje comprende: ‘He abandonado la codicia, la corté de raíces, hice de ella como si fuera el tronco de una palmera, la destruí de tal manera que no puede estar más sujeta a futuros surgimientos. He abandonado el odio… la falsa ilusión, la corté de raíces, hice de ella como si fuera el tronco de una palmera, la destruí de tal manera que no puede estar más sujeta a futuros surgimientos’. Es de esta manera que el monje es bien liberado a través de la sabiduría.

“Monjes, todos los nobles del pasado que moraron en las nobles moradas, moraron en estas mismas diez nobles moradas. Todos los nobles del futuro que van a morar en las nobles moradas, morarán en estas mismas diez nobles moradas. Todos los nobles del presente que moran en las nobles moradas, moran en estas mismas diez nobles moradas.

“Estas son las diez moradas de los nobles, en las cuales moran los nobles del pasado, presente y futuro”.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṁ nāma kurūnaṁ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi …pe….

Ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṁ nāma kurūnaṁ nigamo.
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi …pe….

Ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṁ nāma kurūnaṁ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi …pe….

“Dasayime, bhikkhave, ariyāvāsā, ye ariyā āvasiṁsu vā āvasanti vā āvasissanti vā. Katame dasa? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño.

“Dasayime, bhikkhave, ariyāvāsā, ye ariyā āvasiṁsu vā āvasanti vā āvasissanti vā.
Katame dasa?
Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño.

“Dasayime, bhikkhave, ariyāvāsā, ye ariyā āvasiṁsu vā āvasanti vā āvasissanti vā. Katame dasa? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti?
Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti.
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā …

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti?
Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno.
Sotena saddaṁ sutvā …
ghānena gandhaṁ ghāyitvā …
jivhāya rasaṁ sāyitvā …

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṁ sutvā … ghānena gandhaṁ ghāyitvā … jivhāya rasaṁ sāyitvā …

kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti.

kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …
manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno.
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti.

kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ekārakkho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ekārakkho hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ekārakkho hoti?
Idha, bhikkhave, bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti.
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ekārakkho hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ekārakkho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu ekārakkho hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu caturāpasseno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodeti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu caturāpasseno hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu caturāpasseno hoti?
Idha, bhikkhave, bhikkhu saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodeti.
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu caturāpasseno hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu caturāpasseno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu saṅkhāyekaṁ paṭisevati, saṅkhāyekaṁ adhivāseti, saṅkhāyekaṁ parivajjeti, saṅkhāyekaṁ vinodeti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu caturāpasseno hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ puthupaccekasaccāni, seyyathidaṁ: ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā, ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, sabbāni tāni nunnāni honti paṇunnāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni. *nunnāni honti paṇunnāni → nuṇṇāni honti panuṇṇāni (bj, sya-all, pts1ed)Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti?
Idha, bhikkhave, bhikkhuno yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ puthupaccekasaccāni, seyyathidaṁ:
‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā, ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā,
sabbāni tāni nunnāni honti paṇunnāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni. *nunnāni honti paṇunnāni → nuṇṇāni honti panuṇṇāni (bj, sya-all, pts1ed)
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ puthupaccekasaccāni, seyyathidaṁ: ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā, ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā, ‘taṁ jīvaṁ taṁ sarīran’ti vā, ‘aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran’ti vā, ‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, sabbāni tāni nunnāni honti paṇunnāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni. *nunnāni honti paṇunnāni → nuṇṇāni honti panuṇṇāni (bj, sya-all, pts1ed)Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti?
Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā.
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmasaṅkappo pahīno hoti, byāpādasaṅkappo pahīno hoti, vihiṁsāsaṅkappo pahīno hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti?
Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmasaṅkappo pahīno hoti, byāpādasaṅkappo pahīno hoti, vihiṁsāsaṅkappo pahīno hoti.
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmasaṅkappo pahīno hoti, byāpādasaṅkappo pahīno hoti, vihiṁsāsaṅkappo pahīno hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti?
Idha, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu suvimuttacitto hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno rāgā cittaṁ vimuttaṁ hoti, dosā cittaṁ vimuttaṁ hoti, mohā cittaṁ vimuttaṁ hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu suvimuttacitto hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu suvimuttacitto hoti?
Idha, bhikkhave, bhikkhuno rāgā cittaṁ vimuttaṁ hoti, dosā cittaṁ vimuttaṁ hoti, mohā cittaṁ vimuttaṁ hoti.
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu suvimuttacitto hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu suvimuttacitto hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno rāgā cittaṁ vimuttaṁ hoti, dosā cittaṁ vimuttaṁ hoti, mohā cittaṁ vimuttaṁ hoti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu suvimuttacitto hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu suvimuttapañño hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti, doso me pahīno …pe… ‘moho me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu suvimuttapañño hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu suvimuttapañño hoti?
Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti, doso me pahīno …pe… ‘moho me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti.
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu suvimuttapañño hoti.

Kathañca, bhikkhave, bhikkhu suvimuttapañño hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti, doso me pahīno …pe… ‘moho me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’ti pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu suvimuttapañño hoti.

Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ ariyā ariyāvāse āvasiṁsu, sabbe te imeva dasa ariyāvāse āvasiṁsu; ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ ariyā ariyāvāse āvasissanti, sabbe te imeva dasa ariyāvāse āvasissanti; *hi → yepi (?)ye hi keci, bhikkhave, etarahi ariyā ariyāvāse āvasanti, sabbe te imeva dasa ariyāvāse āvasanti. Ime kho, bhikkhave, dasa ariyāvāsā, ye ariyā āvasiṁsu vā āvasanti vā āvasissanti vā”ti.

Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ ariyā ariyāvāse āvasiṁsu, sabbe te imeva dasa ariyāvāse āvasiṁsu;
ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ ariyā ariyāvāse āvasissanti, sabbe te imeva dasa ariyāvāse āvasissanti; *hi → yepi (?)
ye hi keci, bhikkhave, etarahi ariyā ariyāvāse āvasanti, sabbe te imeva dasa ariyāvāse āvasanti.
Ime kho, bhikkhave, dasa ariyāvāsā, ye ariyā āvasiṁsu vā āvasanti vā āvasissanti vā”ti.

Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ ariyā ariyāvāse āvasiṁsu, sabbe te imeva dasa ariyāvāse āvasiṁsu; ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ ariyā ariyāvāse āvasissanti, sabbe te imeva dasa ariyāvāse āvasissanti; *hi → yepi (?)ye hi keci, bhikkhave, etarahi ariyā ariyāvāse āvasanti, sabbe te imeva dasa ariyāvāse āvasanti. Ime kho, bhikkhave, dasa ariyāvāsā, ye ariyā āvasiṁsu vā āvasanti vā āvasissanti vā”ti.

Dasamaṁ.

Dasamaṁ.

Dasamaṁ.

Nāthavaggo dutiyo.

Nāthavaggo dutiyo.

Nāthavaggo dutiyo.

Tassuddānaṁ

Tassuddānaṁ

Tassuddānaṁ

Senāsanañca pañcaṅgaṁ, Saṁyojanākhilena ca; Appamādo āhuneyyo, Dve nāthā dve ariyāvāsāti.

Senāsanañca pañcaṅgaṁ,
Saṁyojanākhilena ca;
Appamādo āhuneyyo,
Dve nāthā dve ariyāvāsāti.

Senāsanañca pañcaṅgaṁ, Saṁyojanākhilena ca; Appamādo āhuneyyo, Dve nāthā dve ariyāvāsāti.

AnteriorMoradas de los nobles (1.ª)AN 10.19·PaṭhamaariyāvāsasuttaDiez moradas nobles en las que moran los nobles del pasado, presente y futuro.SiguienteEl rugido del leónAN 10.21·SīhanādasuttaComo un león, un Realizado ruge su preeminencia basada en diez poderes.
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}