“Monjes, hasta donde se extienden Kasi y Kosala, hasta donde se extiende el reino del rey Pasenadi de Kosala, el rey Pasenadi de Kosala es considerado el supremo. Pero hasta para el rey Pasenadi hay alteración, hay cambio. Viendo de esa manera, el instruido noble discípulo llega a ser desencantado con esto; siendo desencantado, llega a ser desapasionado hacia lo supremo, y ni hablar de lo que es inferior.
“Monjes, hasta donde el sol y la luna giran e iluminan los cuatro puntos cardinales con su luz, se extiende el milenario sistema mundial. En aquel milenario sistema mundial hay mil lunas y mil soles, mil Sinerus, reyes de las montañas, mil Jampudipas, mil Aparagoyanas, mil Uttarahurus, mil Pubbavidehas y mil grandes océanos. Hay mil Cuatro Grandes Reyes, mil cielos de Cuatro Grandes Reyes, mil Tavatimsa, mil Yama, mil Tusita, mil [cielos] de los devas que se deleitan en la creación, mil [cielos] que controlan lo que es creado por otros, mil mundos de Brahma. Monjes, hasta donde se extiende este milenario sistema mundial, el Mahabrahma es considerado el supremo. Pero hasta para el Mahabrahma hay alteración, hay cambio. Viendo de esa manera, el instruido noble discípulo llega a ser desencantado con esto; siendo desencantado, llega a ser desapasionado hacia lo supremo, y ni hablar de lo que es inferior.
“He aquí, monjes, llega el tiempo, en el cual el mundo será disuelto. Cuando el mundo está disuelto, los seres de la mayor parte migran a los devas de la transmisión de la radiación. Existen hechos-por-la-mente, se alimentan con el arrobamiento, auto-luminosos, se mueven por el cielo, viviendo en gloria; y permanecen así por muy largo tiempo. Cuando el mundo está disuelto, los devas de la transmisión de la radiación son considerados los supremos. Pero hasta para estos devas hay alteración, hay cambio. Viendo de esa manera, el instruido noble discípulo llega a ser desencantado con esto; siendo desencantado, llega a ser desapasionado hacia lo supremo, y ni hablar de lo que es inferior.
“He aquí, monjes, hay estas diez bases de kasina. Y, ¿cuáles son esas diez? He aquí, monjes, una persona percibe el kasina de la tierra, arriba, abajo, de un lado a otro, indivisible, inconmensurable. Una persona percibe el kasina del agua… el kasina del fuego… el kasina del aire… el kasina azul… el kasina amarillo… el kasina rojo… el kasina blanco… el kasina del espacio… el kasina de la conciencia, arriba, abajo, de un lado a otro, indivisible, inconmensurable. Estas son, monjes, las bases de kasina. Entre estas diez bases de kasina, la suprema es, cuando uno percibe el kasina de la conciencia, arriba, abajo, de un lado a otro, indivisible, inconmensurable. He aquí, hay seres que lo perciben de esta manera. Pero hasta para estos seres que perciben de semejante manera hay alteración, hay cambio. Viendo de esa manera, el instruido noble discípulo llega a ser desencantado con esto; siendo desencantado, llega a ser desapasionado hacia lo supremo, y ni hablar de lo que es inferior.
“He aquí, monjes, ocho bases de la superación. Y, ¿cuáles son esas ocho?
“Un perceptor de formas [que lo hace] internamente, ve formas externamente, limitadas, bellas o feas. Habiéndolas superado, llega a ser perceptor de esta manera: ‘Conozco y veo’. Esta es, monjes, la primera base de la superación.
“Un perceptor de formas [que lo hace] internamente, ve formas externamente, ilimitadas, bellas o feas. Habiéndolas superado, llega a ser perceptor de esta manera: ‘Conozco y veo’. Esta es, monjes, la segunda base de la superación.
“Un no-perceptor de formas [que no lo hace] internamente, ve formas externamente, limitadas, bellas o feas. Habiéndolas superado, llega a ser perceptor de esta manera: ‘Conozco y veo’. Esta es, monjes, la tercera base de la superación.
“Un no-perceptor de formas [que no lo hace] internamente, ve formas externamente, ilimitadas, bellas o feas. Habiéndolas superado, llega a ser perceptor de esta manera: ‘Conozco y veo’. Esta es, monjes, la cuarta base de la superación.
“Un no-perceptor de formas [que no lo hace] internamente, ve formas externamente, azules, de color azul, con matiz azul y tinte azul. Al igual que la flor de lino es azul, de color azul, con matiz azul y tinte azul, o como la tela de Baranasi, suavizada de ambos lados puede ser azul, de color azul, con matiz azul y tinte azul, así también un no-perceptor de formas [que no lo hace] internamente, ve formas externamente, azules, de color azul, con matiz azul y tinte azul Habiéndolas superado, llega a ser perceptor de esta manera: ‘Conozco y veo’. Esta es, monjes, la quinta base de la superación.
“Un no-perceptor de formas [que no lo hace] internamente, ve formas externamente, amarillas, de color amarillo, con matiz amarillo y tinte amarillo. Al igual que la flor kanikara es amarilla, de color amarillo, con matiz amarillo y tinte amarilla, o como la tela de Baranasi, suavizada de ambos lados puede ser amarilla, de color amarillo, con matiz amarillo y tinte amarilla, así también un no-perceptor de formas [que no lo hace] internamente, ve formas externamente, amarillas, de color amarillo, con matiz amarillo y tinte amarillo. Habiéndolas superado, llega a ser perceptor de esta manera: ‘Conozco y veo’. Esta es, monjes, la sexta base de la superación.
“Un no-perceptor de formas [que no lo hace] internamente, ve formas externamente, rojas, de color rojo, con matiz rojo y tinte rojo. Al igual que la flor bandhujivaka es roja, de color rojo, con matiz rojo y tinte rojo, o como la tela de Baranasi, suavizada de ambos lados puede ser roja, de color rojo, con matiz rojo y tinte rojo, así también un no-perceptor de formas [que no lo hace] internamente, ve formas externamente, rojas, de color rojo, con matiz rojo y tinte rojo. Habiéndolas superado, llega a ser perceptor de esta manera: ‘Conozco y veo’. Esta es, monjes, la séptima base de la superación.
“Un no-perceptor de formas [que no lo hace] internamente, ve formas externamente, blancas, de color blanco, con matiz blanco y tinte blanco. Al igual que la estrella de la mañana es blanca, de color blanco, con matiz blanco y tinte blanco, o como la tela de Baranasi, suavizada de ambos lados puede ser blanca, de color blanco, con matiz blanco y tinte blanco, así también un no-perceptor de formas [que no lo hace] internamente, ve formas externamente, blancas, de color blanco, con matiz blanco y tinte blanco. Habiéndolas superado, llega a ser perceptor de esta manera: ‘Conozco y veo’. Esta es, monjes, la octava base de la superación.
“Estas son, monjes, las ocho bases de la superación. De estas ocho bases de superación, la suprema es aquella, en la que un no-perceptor de formas [que no lo hace] internamente, ve formas externamente, blancas, de color blanco, con matiz blanco y tinte blanco y que, habiéndolas superado, llega a ser perceptor de esta manera: ‘Conozco y veo’. He aquí, hay seres que lo perciben de esta manera. Pero hasta para estos seres que perciben de semejante manera hay alteración, hay cambio. Viendo de esa manera, el instruido noble discípulo llega a ser desencantado con esto; siendo desencantado, llega a ser desapasionado hacia lo supremo, y ni hablar de lo que es inferior.
“He aquí, monjes, hay estos cuatro modos de práctica, Y, ¿cuáles son estos cuatro? Práctica penosa con el conocimiento directo lento; práctica penosa con el conocimiento directo rápido; práctica placentera con el conocimiento directo lento; práctica placentera con el conocimiento directo rápido. Estas son, monjes, los cuatro modos de práctica. De estos cuatro modos de práctica, la suprema es aquella que es placentera con el conocimiento directo rápido. He aquí, hay seres que practican de esta manera. Pero hasta para estos seres que practican de semejante manera hay alteración, hay cambio. Viendo de esa manera, el instruido noble discípulo llega a ser desencantado con esto; siendo desencantado, llega a ser desapasionado hacia lo supremo, y ni hablar de lo que es inferior.
“He aquí, monjes, hay estos cuatro modos de percepción. Y, ¿cuáles son estos cuatro? Una persona percibe lo que es limitado; otra persona percibe lo que es exaltado; otra persona percibe lo que es inconmensurable; y otra, percibe la base de la nada: ‘He aquí, no hay nada’. Éstos son, monjes, los cuatro modos de percepción. De estos cuatro modos de percepción, el supremo es aquel, en el que uno percibe la base de la nada: ‘He aquí, no hay nada’. He aquí, hay seres que perciben de esta manera. Pero hasta para estos seres que perciben de semejante manera hay alteración, hay cambio. Viendo de esa manera, el instruido noble discípulo llega a ser desencantado con esto; siendo desencantado, llega a ser desapasionado hacia lo supremo, y ni hablar de lo que es inferior.
“Monjes, entre los especulativos puntos de vista sostenidos por los forasteros, éste es el supremo: ‘Yo podría no ser y esto podría no ser mío; yo no voy a ser y esto no será mío’. Se puede esperar que alguien que sostiene semejante punto de vista será repelido por la existencia y no será repelido por el cese de la existencia. He aquí, hay seres que sostienen ese punto de vista. Pero hasta para estos seres que sostienen semejante punto de vista, hay cambio. Viendo de esa manera, el instruido noble discípulo llega a ser desencantado con esto; siendo desencantado, llega a ser desapasionado hacia lo supremo, y ni hablar de lo que es inferior.
“He aquí, monjes, hay algunos ascetas y brahmanes que proclaman la suprema purificación. Entre los que proclaman la suprema purificación, la que realmente es suprema es aquella, [que se hace] mediante la completa superación de la base de la nada, cuando uno entra y permanece en la base de la ni-percepción-ni-no-percepción. Ellos enseñan su Dhamma para el conocimiento directo y la realización. Son seres que aciertan en eso. Pero hasta para esos seres que aciertan en esto, hay cambio. Viendo de esa manera, el instruido noble discípulo llega a ser desencantado con esto; siendo desencantado, llega a ser desapasionado hacia lo supremo, y ni hablar de lo que es inferior.
“He aquí, monjes, hay algunos ascetas y brahmanes que proclaman el supremo Nibbana en esta presente vida. Entre los que proclaman el supremo Nibbana en esta presente vida, es supremo aquel que proclama la emancipación a través del no-apego, después de lo cual uno ve cómo realmente es el origen y la desaparición, la gratificación, el peligro y el escape con respecto a las seis bases del contacto.
“Monjes, aunque yo afirmo y declaro de esta manera, algunos ascetas y brahmanes, faltando a la verdad, sin base alguna, falsa y equivocadamente me malinterpretan, diciendo: ‘El asceta Gotama no proclama la plena comprensión de los placeres sensuales, la plena comprensión de las formas ni la plena comprensión de las sensaciones’. Pero yo, monjes, proclamo la plena comprensión de los placeres sensuales, la plena comprensión de las formas y la plena comprensión de las sensaciones. En esta presente vida, saciado, templado y enfriado, proclamo el Nibbaba final a través del no-apego”.
“Yāvatā, bhikkhave, kāsikosalā, yāvatā rañño pasenadissa kosalassa vijitaṁ, rājā tattha pasenadi kosalo aggamakkhāyati. *vijitaṁ → vijite (bj, mr)Raññopi kho, bhikkhave, pasenadissa kosalassa attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
“Yāvatā, bhikkhave, kāsikosalā, yāvatā rañño pasenadissa kosalassa vijitaṁ, rājā tattha pasenadi kosalo aggamakkhāyati. *vijitaṁ → vijite (bj, mr)
Raññopi kho, bhikkhave, pasenadissa kosalassa attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
“Yāvatā, bhikkhave, kāsikosalā, yāvatā rañño pasenadissa kosalassa vijitaṁ, rājā tattha pasenadi kosalo aggamakkhāyati. *vijitaṁ → vijite (bj, mr)Raññopi kho, bhikkhave, pasenadissa kosalassa attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati.
Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Yāvatā, bhikkhave, candimasūriyā pariharanti disā bhanti virocamānā, tāva sahassadhā loko. Tasmiṁ sahassadhā loke sahassaṁ candānaṁ sahassaṁ sūriyānaṁ sahassaṁ sinerupabbatarājānaṁ sahassaṁ jambudīpānaṁ sahassaṁ aparagoyānānaṁ sahassaṁ uttarakurūnaṁ sahassaṁ pubbavidehānaṁ cattāri mahāsamuddasahassāni cattāri mahārājasahassāni sahassaṁ cātumahārājikānaṁ sahassaṁ tāvatiṁsānaṁ sahassaṁ yāmānaṁ sahassaṁ tusitānaṁ sahassaṁ nimmānaratīnaṁ sahassaṁ paranimmitavasavattīnaṁ sahassaṁ brahmalokānaṁ. *sūriyānaṁ → suriyānaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)Yāvatā, bhikkhave, sahassī lokadhātu, mahābrahmā tattha aggamakkhāyati. Mahābrahmunopi kho, bhikkhave, attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Yāvatā, bhikkhave, candimasūriyā pariharanti disā bhanti virocamānā, tāva sahassadhā loko.
Tasmiṁ sahassadhā loke sahassaṁ candānaṁ sahassaṁ sūriyānaṁ sahassaṁ sinerupabbatarājānaṁ sahassaṁ jambudīpānaṁ sahassaṁ aparagoyānānaṁ sahassaṁ uttarakurūnaṁ sahassaṁ pubbavidehānaṁ cattāri mahāsamuddasahassāni cattāri mahārājasahassāni sahassaṁ cātumahārājikānaṁ sahassaṁ tāvatiṁsānaṁ sahassaṁ yāmānaṁ sahassaṁ tusitānaṁ sahassaṁ nimmānaratīnaṁ sahassaṁ paranimmitavasavattīnaṁ sahassaṁ brahmalokānaṁ. *sūriyānaṁ → suriyānaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)
Yāvatā, bhikkhave, sahassī lokadhātu, mahābrahmā tattha aggamakkhāyati.
Mahābrahmunopi kho, bhikkhave, attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Yāvatā, bhikkhave, candimasūriyā pariharanti disā bhanti virocamānā, tāva sahassadhā loko. Tasmiṁ sahassadhā loke sahassaṁ candānaṁ sahassaṁ sūriyānaṁ sahassaṁ sinerupabbatarājānaṁ sahassaṁ jambudīpānaṁ sahassaṁ aparagoyānānaṁ sahassaṁ uttarakurūnaṁ sahassaṁ pubbavidehānaṁ cattāri mahāsamuddasahassāni cattāri mahārājasahassāni sahassaṁ cātumahārājikānaṁ sahassaṁ tāvatiṁsānaṁ sahassaṁ yāmānaṁ sahassaṁ tusitānaṁ sahassaṁ nimmānaratīnaṁ sahassaṁ paranimmitavasavattīnaṁ sahassaṁ brahmalokānaṁ. *sūriyānaṁ → suriyānaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)Yāvatā, bhikkhave, sahassī lokadhātu, mahābrahmā tattha aggamakkhāyati. Mahābrahmunopi kho, bhikkhave, attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati.
Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Hoti so, bhikkhave, samayo yaṁ ayaṁ loko saṁvaṭṭati. Saṁvaṭṭamāne, bhikkhave, loke yebhuyyena sattā ābhassarasaṁvattanikā bhavanti. *ābhassarasaṁvattanikā → ābhassaravattanikā (si, sya-all, pts1ed)Te tattha honti manomayā pītibhakkhā sayaṁpabhā antalikkhecarā subhaṭṭhāyino ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭhanti. Saṁvaṭṭamāne, bhikkhave, loke ābhassarā devā aggamakkhāyanti. Ābhassarānampi kho, bhikkhave, devānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Hoti so, bhikkhave, samayo yaṁ ayaṁ loko saṁvaṭṭati.
Saṁvaṭṭamāne, bhikkhave, loke yebhuyyena sattā ābhassarasaṁvattanikā bhavanti. *ābhassarasaṁvattanikā → ābhassaravattanikā (si, sya-all, pts1ed)
Te tattha honti manomayā pītibhakkhā sayaṁpabhā antalikkhecarā subhaṭṭhāyino ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭhanti.
Saṁvaṭṭamāne, bhikkhave, loke ābhassarā devā aggamakkhāyanti.
Ābhassarānampi kho, bhikkhave, devānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Hoti so, bhikkhave, samayo yaṁ ayaṁ loko saṁvaṭṭati. Saṁvaṭṭamāne, bhikkhave, loke yebhuyyena sattā ābhassarasaṁvattanikā bhavanti. *ābhassarasaṁvattanikā → ābhassaravattanikā (si, sya-all, pts1ed)Te tattha honti manomayā pītibhakkhā sayaṁpabhā antalikkhecarā subhaṭṭhāyino ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭhanti. Saṁvaṭṭamāne, bhikkhave, loke ābhassarā devā aggamakkhāyanti. Ābhassarānampi kho, bhikkhave, devānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati.
Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Dasayimāni, bhikkhave, kasiṇāyatanāni. Katamāni dasa? Pathavīkasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ; āpokasiṇameko sañjānāti …pe… tejokasiṇameko sañjānāti … vāyokasiṇameko sañjānāti … nīlakasiṇameko sañjānāti … pītakasiṇameko sañjānāti … lohitakasiṇameko sañjānāti … odātakasiṇameko sañjānāti … ākāsakasiṇameko sañjānāti … viññāṇakasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. Imāni kho, bhikkhave, dasa kasiṇāyatanāni.
Dasayimāni, bhikkhave, kasiṇāyatanāni.
Pathavīkasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ;
āpokasiṇameko sañjānāti …pe…
tejokasiṇameko sañjānāti …
vāyokasiṇameko sañjānāti …
nīlakasiṇameko sañjānāti …
pītakasiṇameko sañjānāti …
lohitakasiṇameko sañjānāti …
odātakasiṇameko sañjānāti …
ākāsakasiṇameko sañjānāti …
viññāṇakasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ.
Imāni kho, bhikkhave, dasa kasiṇāyatanāni.
Dasayimāni, bhikkhave, kasiṇāyatanāni. Katamāni dasa? Pathavīkasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ; āpokasiṇameko sañjānāti …pe… tejokasiṇameko sañjānāti … vāyokasiṇameko sañjānāti … nīlakasiṇameko sañjānāti … pītakasiṇameko sañjānāti … lohitakasiṇameko sañjānāti … odātakasiṇameko sañjānāti … ākāsakasiṇameko sañjānāti … viññāṇakasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. Imāni kho, bhikkhave, dasa kasiṇāyatanāni.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dasannaṁ kasiṇāyatanānaṁ yadidaṁ viññāṇakasiṇaṁ eko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. Evaṁsaññinopi kho, bhikkhave, santi sattā. Evaṁsaññīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dasannaṁ kasiṇāyatanānaṁ yadidaṁ viññāṇakasiṇaṁ eko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ.
Evaṁsaññinopi kho, bhikkhave, santi sattā.
Evaṁsaññīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ dasannaṁ kasiṇāyatanānaṁ yadidaṁ viññāṇakasiṇaṁ eko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. Evaṁsaññinopi kho, bhikkhave, santi sattā. Evaṁsaññīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati.
Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Aṭṭhimāni, bhikkhave, abhibhāyatanāni. Katamāni aṭṭha? Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ paṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ.
Aṭṭhimāni, bhikkhave, abhibhāyatanāni.
Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni;
‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti.
Idaṁ paṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ.
Aṭṭhimāni, bhikkhave, abhibhāyatanāni. Katamāni aṭṭha? Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ paṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ dutiyaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni;
‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti.
Idaṁ dutiyaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ dutiyaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ tatiyaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni;
‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti.
Idaṁ tatiyaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ tatiyaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ catutthaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni;
‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti.
Idaṁ catutthaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ catutthaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma umāpupphaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ; evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ pañcamaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni.
Seyyathāpi nāma umāpupphaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ;
evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni;
‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti.
Idaṁ pañcamaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma umāpupphaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ; evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ pañcamaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ; evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ chaṭṭhaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni.
Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ;
evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni;
‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti.
Idaṁ chaṭṭhaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ; evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ chaṭṭhaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ; evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ sattamaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni.
Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ;
evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni;
‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti.
Idaṁ sattamaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ; evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ sattamaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ odātaṁ odātavaṇṇaṁ odātanidassanaṁ odātanibhāsaṁ; evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ aṭṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ. Imāni kho, bhikkhave, aṭṭha abhibhāyatanāni.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni.
Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ odātaṁ odātavaṇṇaṁ odātanidassanaṁ odātanibhāsaṁ;
evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni;
‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti.
Idaṁ aṭṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ.
Imāni kho, bhikkhave, aṭṭha abhibhāyatanāni.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ odātaṁ odātavaṇṇaṁ odātanidassanaṁ odātanibhāsaṁ; evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Idaṁ aṭṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ. Imāni kho, bhikkhave, aṭṭha abhibhāyatanāni.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ aṭṭhannaṁ abhibhāyatanānaṁ yadidaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Evaṁsaññinopi kho, bhikkhave, santi sattā. Evaṁsaññīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ aṭṭhannaṁ abhibhāyatanānaṁ yadidaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni;
‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti.
Evaṁsaññinopi kho, bhikkhave, santi sattā.
Evaṁsaññīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imesaṁ aṭṭhannaṁ abhibhāyatanānaṁ yadidaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni; ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti, evaṁsaññī hoti. Evaṁsaññinopi kho, bhikkhave, santi sattā. Evaṁsaññīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati.
Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Catasso imā, bhikkhave, paṭipadā. Katamā catasso?
Catasso imā, bhikkhave, paṭipadā.
Catasso imā, bhikkhave, paṭipadā. Katamā catasso?
Dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññā—
Dukkhā paṭipadā dandhābhiññā,
dukkhā paṭipadā khippābhiññā,
sukhā paṭipadā dandhābhiññā,
sukhā paṭipadā khippābhiññā—
Dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññā—
imā kho, bhikkhave, catasso paṭipadā.
imā kho, bhikkhave, catasso paṭipadā.
imā kho, bhikkhave, catasso paṭipadā.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ catunnaṁ paṭipadānaṁ yadidaṁ sukhā paṭipadā khippābhiññā. Evaṁpaṭipannāpi kho, bhikkhave, santi sattā. Evaṁpaṭipannānampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ catunnaṁ paṭipadānaṁ yadidaṁ sukhā paṭipadā khippābhiññā.
Evaṁpaṭipannāpi kho, bhikkhave, santi sattā.
Evaṁpaṭipannānampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ catunnaṁ paṭipadānaṁ yadidaṁ sukhā paṭipadā khippābhiññā. Evaṁpaṭipannāpi kho, bhikkhave, santi sattā. Evaṁpaṭipannānampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati.
Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Catasso imā, bhikkhave, saññā. Katamā catasso?
Catasso imā, bhikkhave, saññā.
Catasso imā, bhikkhave, saññā. Katamā catasso?
Parittameko sañjānāti, mahaggatameko sañjānāti, appamāṇameko sañjānāti, ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanameko sañjānāti—
‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanameko sañjānāti—
Parittameko sañjānāti, mahaggatameko sañjānāti, appamāṇameko sañjānāti, ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanameko sañjānāti—
imā kho, bhikkhave, catasso saññā.
imā kho, bhikkhave, catasso saññā.
imā kho, bhikkhave, catasso saññā.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ catunnaṁ saññānaṁ yadidaṁ ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanameko sañjānāti. Evaṁsaññinopi kho, bhikkhave, santi sattā. Evaṁsaññīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ catunnaṁ saññānaṁ yadidaṁ ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanameko sañjānāti.
Evaṁsaññinopi kho, bhikkhave, santi sattā.
Evaṁsaññīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ catunnaṁ saññānaṁ yadidaṁ ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanameko sañjānāti. Evaṁsaññinopi kho, bhikkhave, santi sattā. Evaṁsaññīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati.
Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Etadaggaṁ, bhikkhave, bāhirakānaṁ diṭṭhigatānaṁ yadidaṁ ‘no cassaṁ, no ca me siyā, na bhavissāmi, na me bhavissatī’ti. Evaṁdiṭṭhino, bhikkhave, etaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘yā cāyaṁ bhave appaṭikulyatā, sā cassa na bhavissati; yā cāyaṁ bhavanirodhe pāṭikulyatā, sā cassa na bhavissatī’ti. Evaṁdiṭṭhinopi kho, bhikkhave, santi sattā. Evaṁdiṭṭhīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Etadaggaṁ, bhikkhave, bāhirakānaṁ diṭṭhigatānaṁ yadidaṁ ‘no cassaṁ, no ca me siyā, na bhavissāmi, na me bhavissatī’ti.
Evaṁdiṭṭhino, bhikkhave, etaṁ pāṭikaṅkhaṁ:
‘yā cāyaṁ bhave appaṭikulyatā, sā cassa na bhavissati;
yā cāyaṁ bhavanirodhe pāṭikulyatā, sā cassa na bhavissatī’ti.
Evaṁdiṭṭhinopi kho, bhikkhave, santi sattā.
Evaṁdiṭṭhīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Etadaggaṁ, bhikkhave, bāhirakānaṁ diṭṭhigatānaṁ yadidaṁ ‘no cassaṁ, no ca me siyā, na bhavissāmi, na me bhavissatī’ti. Evaṁdiṭṭhino, bhikkhave, etaṁ pāṭikaṅkhaṁ: ‘yā cāyaṁ bhave appaṭikulyatā, sā cassa na bhavissati; yā cāyaṁ bhavanirodhe pāṭikulyatā, sā cassa na bhavissatī’ti. Evaṁdiṭṭhinopi kho, bhikkhave, santi sattā. Evaṁdiṭṭhīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati.
Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā paramatthavisuddhiṁ paññāpenti. Etadaggaṁ, bhikkhave, paramatthavisuddhiṁ paññapentānaṁ yadidaṁ sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Te tadabhiññāya tassa sacchikiriyāya dhammaṁ desenti. Evaṁvādinopi kho, bhikkhave, santi sattā. Evaṁvādīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā paramatthavisuddhiṁ paññāpenti.
Etadaggaṁ, bhikkhave, paramatthavisuddhiṁ paññapentānaṁ yadidaṁ sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati.
Te tadabhiññāya tassa sacchikiriyāya dhammaṁ desenti.
Evaṁvādinopi kho, bhikkhave, santi sattā.
Evaṁvādīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā paramatthavisuddhiṁ paññāpenti. Etadaggaṁ, bhikkhave, paramatthavisuddhiṁ paññapentānaṁ yadidaṁ sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Te tadabhiññāya tassa sacchikiriyāya dhammaṁ desenti. Evaṁvādinopi kho, bhikkhave, santi sattā. Evaṁvādīnampi kho, bhikkhave, sattānaṁ attheva aññathattaṁ atthi vipariṇāmo.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati.
Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññāpenti. Etadaggaṁ, bhikkhave, paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññapentānaṁ yadidaṁ channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādā vimokkho. Evaṁvādiṁ kho maṁ, bhikkhave, evamakkhāyiṁ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti: ‘samaṇo gotamo na kāmānaṁ pariññaṁ paññāpeti, na rūpānaṁ pariññaṁ paññāpeti, na vedanānaṁ pariññaṁ paññāpetī’ti. Kāmānañcāhaṁ, bhikkhave, pariññaṁ paññāpemi, rūpānañca pariññaṁ paññāpemi, vedanānañca pariññaṁ paññāpemi, diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto anupādā parinibbānaṁ paññāpemī”ti.
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññāpenti.
Etadaggaṁ, bhikkhave, paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññapentānaṁ yadidaṁ channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādā vimokkho.
Evaṁvādiṁ kho maṁ, bhikkhave, evamakkhāyiṁ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti:
‘samaṇo gotamo na kāmānaṁ pariññaṁ paññāpeti, na rūpānaṁ pariññaṁ paññāpeti, na vedanānaṁ pariññaṁ paññāpetī’ti.
Kāmānañcāhaṁ, bhikkhave, pariññaṁ paññāpemi, rūpānañca pariññaṁ paññāpemi, vedanānañca pariññaṁ paññāpemi, diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto anupādā parinibbānaṁ paññāpemī”ti.
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññāpenti. Etadaggaṁ, bhikkhave, paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññapentānaṁ yadidaṁ channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādā vimokkho. Evaṁvādiṁ kho maṁ, bhikkhave, evamakkhāyiṁ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti: ‘samaṇo gotamo na kāmānaṁ pariññaṁ paññāpeti, na rūpānaṁ pariññaṁ paññāpeti, na vedanānaṁ pariññaṁ paññāpetī’ti. Kāmānañcāhaṁ, bhikkhave, pariññaṁ paññāpemi, rūpānañca pariññaṁ paññāpemi, vedanānañca pariññaṁ paññāpemi, diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto anupādā parinibbānaṁ paññāpemī”ti.