En una ocasión el Bienaventurado estaba morando en el parque de Anathapindika, de la Arboleda Jeta, cerca de Savatthi. En esta ocasión el Venerable Girimananda estaba enfermo, muy afligido y gravemente aquejado. Entonces, el Venerable Ananda se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje, se sentó a un lado y le dijo: “Venerable Señor, el Venerable Girimananda está enfermo, muy afligido y gravemente aquejado. Sería bueno que el Bienaventurado lo visitara por compasión”.
“Ananda, si visitaras al monje Girimananda y le hablaras acerca de las diez percepciones, es posible que al escucharlo, su aflicción inmediatamente se calmaría. Y, ¿cuáles son esas diez? La percepción de la transitoriedad, la percepción del no-yo, la percepción de lo repulsivo, la percepción del peligro, la percepción del abandono, la percepción del desapasionamiento, la percepción del cese, la percepción del no-deleite en el mundo entero, la percepción de la transitoriedad de todos los fenómenos condicionados y la atención consciente en la respiración.
“Y, ¿qué es, Ananda, la percepción de la transitoriedad? He aquí, el monje, habiendo ido al bosque, al pie de un árbol o a una choza vacía, reflexiona así: ‘La forma es transitoria, la sensación es transitoria, la percepción es transitoria, las actividades volitivas son transitorias, la conciencia es transitoria’. De esta manera, contempla la transitoriedad en esos cinco cúmulos sujetos al apego. Esto se llama, Ananda, la percepción de la transitoriedad.
“Y, ¿qué es, Ananda, la percepción del no-yo? He aquí, el monje, habiendo ido al bosque, al pie de un árbol o a una choza vacía, reflexiona así: ‘El ojo es no-yo, las formas son no-yo; el oído es no-yo, los sonidos son no-yo; la nariz es no-yo, los olores son no-yo; la lengua es no-yo, los sabores son no-yo; el cuerpo es no-yo, los objetos táctiles son no-yo; la mente es no-yo, los fenómenos mentales son no-yo’. De esta manera, contempla el no-yo en esas seis bases internas y externas de los sentidos. Esto se llama, Ananda, la percepción del no-yo.
“Y, ¿qué es, Ananda, la percepción de lo repulsivo? He aquí, el monje, revisa este mismo cuerpo hacia arriba, desde la planta de los pies y hacia abajo, desde las puntas de los pelos, encerrado en la piel y lleno de múltiples impurezas: ‘En este cuerpo hay cabellos, vellos, uñas, dientes, piel, carne, tendones, huesos, médula ósea, riñones, corazón, hígado, membrana, bazo, pulmones, intestinos, mesenterio, comida sin digerir, excremento, bilis, flema, pus, sangre, sudor, grasa, lágrimas, linfa, saliva, moco, sinovia, orín’. De esta manera, contempla lo repulsivo en este cuerpo. Esto se llama, Ananda, la percepción de lo repulsivo.
“Y, ¿qué es, Ananda, la percepción del peligro? He aquí, el monje, habiendo ido al bosque, al pie de un árbol o a una choza vacía, reflexiona así: ‘Este cuerpo es fuente de mucha pena y peligro; toda clase de aflicciones surgen en este cuerpo, tales como enfermedad de la vista, enfermedad del oído interno, enfermedad de la lengua, enfermedad del cuerpo, enfermedad de la cabeza, enfermedad del oído externo, enfermedad de la boca, enfermedad del diente, la tos, el asma, el catarro, pirexia, fiebre, dolor de estómago, desmayos, disentería, gripe, cólera, lepra, forúnculos, eccema, tuberculosis, epilepsia, tiña, picazón, sarna, varicela, infección, hemorragia, diabetes, hemorroides, cáncer, fístula; enfermedades originadas en el bilis, flema, viento o sus combinaciones; enfermedades producidas por el cambio climático; enfermedades producidas por el comportamiento descuidado; enfermedades producidas por ataques; o enfermedades producidas como resultado del kamma; y por el frío, calor, hambre, sed, defecación y micción’. De esta manera, contempla el peligro en este cuerpo. Esto se llama, Ananda, la percepción del peligro.
“Y, ¿qué es, Ananda, la percepción del abandono? He aquí, el monje no tolera los pensamientos sensuales surgidos: los abandona, los dispersa, los termina y los liquida. No tolera los pensamientos surgidos de animadversión… de daño… No tolera a los malos y perjudiciales estados mentales cada vez que surjan: los abandona, los dispersa, los termina y los liquida. Esto se llama, Ananda, la percepción del abandono.
“Y, ¿qué es, Ananda, la percepción del desapasionamiento? He aquí, el monje, habiendo ido al bosque, al pie de un árbol o a una choza vacía, reflexiona así: ‘Esto es pacífico, esto es sublime, es decir, el aquietamiento de todas las actividades, el abandono de todas las adquisiciones, la destrucción del anhelo, el desapasionamiento, el Nibbana’. Esto se llama, Ananda, la percepción del desapasionamiento.
“Y, ¿qué es, Ananda, la percepción del cese? He aquí, el monje, habiendo ido al bosque, al pie de un árbol o a una choza vacía, reflexiona así: ‘Esto es pacífico, esto es sublime, es decir, el aquietamiento de todas las actividades, el abandono de todas las adquisiciones, la destrucción del anhelo, el cese, el Nibbana’. Esto se llama, Ananda, la percepción del cese.
“Y, ¿qué es, Ananda, la percepción del no-deleite en el mundo entero? He aquí, el monje se refrena de todo compromiso y apego, de puntos de vista, adherencias y tendencias subyacentes en consideración al mundo, abandonando todo esto y no apegándose a ello. Esto se llama, Ananda, la percepción del no-deleite en el mundo entero.
“Y, ¿qué es, Ananda, la percepción de la transitoriedad de todos los fenómenos condicionados? He aquí, el monje se encuentra repelido, humillado y disgustado por todos los fenómenos condicionados. Esto se llama, Ananda, la percepción de la transitoriedad de todos los fenómenos condicionados.
“Y, ¿qué es, Ananda, la atención consciente en la respiración? He aquí, el monje, habiendo ido al bosque, al pie de un árbol o a una choza vacía, se sienta con las piernas cruzadas y el cuerpo erguido, y establece su atención consciente enfrente, atendiendo simplemente la inhalación y atendiendo la exhalación.
“Inhalando largo, sabe: ‘Estoy inhalando largo’; exhalando largo, sabe: ‘Estoy exhalando largo’; inhalando corto, sabe: ‘Estoy inhalando corto’; exhalando corto, sabe: ‘Estoy exhalando corto’. Y se entrena así: ‘Experimentando el cuerpo entero, voy a inhalar’; se entrena así: ‘Experimentando el cuerpo entero, voy a exhalar’. Y se entrena así: ‘Tranquilizando las actividades corporales, voy a inhalar’; se entrena así: ‘Tranquilizando las actividades corporales, voy a exhalar’. Y se entrena así: ‘Experimentando el arrobamiento, voy a inhalar’; se entrena así: ‘Experimentando el arrobamiento, voy a exhalar’. Y se entrena así: ‘Experimentando la felicidad, voy a inhalar’; se entrena así: ‘Experimentando la felicidad, voy a exhalar’. Y se entrena así: ‘Experimentando las actividades mentales, voy a inhalar’; se entrena así: ‘Experimentando las actividades mentales, voy a exhalar’. Y se entrena así: ‘Tranquilizando las actividades mentales, voy a inhalar’; se entrena así: ‘Tranquilizando las actividades mentales, voy a exhalar’. Y se entrena así: ‘Experimentando la mente, voy a inhalar’; se entrena así: ‘Experimentando la mente, voy a exhalar’. Y se entrena así: ‘Regocijando la mente, voy a inhalar’; se entrena así: ‘Regocijando la mente, voy a exhalar’. Y se entrena así: ‘Concentrando la mente, voy a inhalar’; se entrena así: ‘Concentrando la mente, voy a exhalar’. Y se entrena así: ‘Liberando la mente, voy a inhalar’; se entrena así: ‘Liberando la mente, voy a exhalar’. Y se entrena así: ‘Contemplando la transitoriedad, voy a inhalar’; se entrena así: ‘Contemplando la transitoriedad, voy a exhalar’. Y se entrena así: ‘Contemplando el desvanecimiento, voy a inhalar’; se entrena así: ‘Contemplando el desvanecimiento, voy a exhalar’. Y se entrena así: ‘Contemplando el cese, voy a inhalar’; se entrena así: ‘Contemplando el cese, voy a exhalar’. Y se entrena así: ‘Contemplando la renuncia, voy a inhalar’; se entrena así: ‘Contemplando la renuncia, voy a exhalar’. Esto se llama, Ananda, la atención consciente en la respiración.
“Ananda, si visitaras al monje Girimananda y le hablaras acerca de estas diez percepciones, es posible que al escucharlo, su aflicción inmediatamente se calmaría”.
Entonces, cuando el Venerable Ananda aprendió estas diez percepciones del Bienaventurado, fue junto al Venerable Girimananda y le hablo acerca de ellas. Y cuando el Venerable Girimananda escuchó acerca de esas percepciones, su aflicción se calmó inmediatamente. En consecuencia, el Venerable Girimananda se recuperó de aquella aflicción, y fue así como se curó de su aflicción.
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā girimānando ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca:
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Tena kho pana samayena āyasmā girimānando ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno.
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca:
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā girimānando ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca:
“Āyasmā, bhante, girimānando ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Sādhu, bhante, bhagavā yenāyasmā girimānando tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti.
“Āyasmā, bhante, girimānando ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno.
Sādhu, bhante, bhagavā yenāyasmā girimānando tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti.
“Āyasmā, bhante, girimānando ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Sādhu, bhante, bhagavā yenāyasmā girimānando tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti.
“Sace kho tvaṁ, ānanda, girimānandassa bhikkhuno dasa saññā bhāseyyāsi, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ girimānandassa bhikkhuno dasa saññā sutvā so ābādho ṭhānaso paṭippassambheyya.
“Sace kho tvaṁ, ānanda, girimānandassa bhikkhuno dasa saññā bhāseyyāsi, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ girimānandassa bhikkhuno dasa saññā sutvā so ābādho ṭhānaso paṭippassambheyya.
“Sace kho tvaṁ, ānanda, girimānandassa bhikkhuno dasa saññā bhāseyyāsi, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ girimānandassa bhikkhuno dasa saññā sutvā so ābādho ṭhānaso paṭippassambheyya.
Katamā dasa? Aniccasaññā, anattasaññā, asubhasaññā, ādīnavasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, sabbasaṅkhāresu anicchāsaññā, ānāpānassati. *anabhiratasaññā → anabhiratisaññā (mr)
Aniccasaññā, anattasaññā, asubhasaññā, ādīnavasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, sabbasaṅkhāresu anicchāsaññā, ānāpānassati. *anabhiratasaññā → anabhiratisaññā (mr)
Katamā dasa? Aniccasaññā, anattasaññā, asubhasaññā, ādīnavasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, sabbasaṅkhāresu anicchāsaññā, ānāpānassati. *anabhiratasaññā → anabhiratisaññā (mr)
Katamā cānanda, aniccasaññā? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ‘rūpaṁ aniccaṁ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṁ aniccan’ti. Iti imesu pañcasu upādānakkhandhesu aniccānupassī viharati. Ayaṁ vuccatānanda, aniccasaññā.
Katamā cānanda, aniccasaññā?
Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati:
‘rūpaṁ aniccaṁ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṁ aniccan’ti.
Iti imesu pañcasu upādānakkhandhesu aniccānupassī viharati.
Ayaṁ vuccatānanda, aniccasaññā.
Katamā cānanda, aniccasaññā? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ‘rūpaṁ aniccaṁ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṁ aniccan’ti. Iti imesu pañcasu upādānakkhandhesu aniccānupassī viharati. Ayaṁ vuccatānanda, aniccasaññā.
Katamā cānanda, anattasaññā? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ‘cakkhu anattā, rūpā anattā, sotaṁ anattā, saddā anattā, ghānaṁ anattā, gandhā anattā, jivhā anattā, rasā anattā, kāyā anattā, phoṭṭhabbā anattā, mano anattā, dhammā anattā’ti. Iti imesu chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu anattānupassī viharati. Ayaṁ vuccatānanda, anattasaññā.
Katamā cānanda, anattasaññā?
Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati:
‘cakkhu anattā, rūpā anattā, sotaṁ anattā, saddā anattā, ghānaṁ anattā, gandhā anattā, jivhā anattā, rasā anattā, kāyā anattā, phoṭṭhabbā anattā, mano anattā, dhammā anattā’ti.
Iti imesu chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu anattānupassī viharati.
Ayaṁ vuccatānanda, anattasaññā.
Katamā cānanda, anattasaññā? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ‘cakkhu anattā, rūpā anattā, sotaṁ anattā, saddā anattā, ghānaṁ anattā, gandhā anattā, jivhā anattā, rasā anattā, kāyā anattā, phoṭṭhabbā anattā, mano anattā, dhammā anattā’ti. Iti imesu chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu anattānupassī viharati. Ayaṁ vuccatānanda, anattasaññā.
Katamā cānanda, asubhasaññā? Idhānanda, bhikkhu imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānāppakārassa asucino paccavekkhati: ‘atthi imasmiṁ kāye kesā lomā nakhā dantā taco, maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ, hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ, antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ, pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo, assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan’ti. Iti imasmiṁ kāye asubhānupassī viharati. Ayaṁ vuccatānanda, asubhasaññā.
Katamā cānanda, asubhasaññā?
Idhānanda, bhikkhu imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānāppakārassa asucino paccavekkhati:
‘atthi imasmiṁ kāye kesā lomā nakhā dantā taco, maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ, hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ, antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ, pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo, assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan’ti.
Iti imasmiṁ kāye asubhānupassī viharati.
Ayaṁ vuccatānanda, asubhasaññā.
Katamā cānanda, asubhasaññā? Idhānanda, bhikkhu imameva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānāppakārassa asucino paccavekkhati: ‘atthi imasmiṁ kāye kesā lomā nakhā dantā taco, maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ, hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ, antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ, pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo, assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan’ti. Iti imasmiṁ kāye asubhānupassī viharati. Ayaṁ vuccatānanda, asubhasaññā.
Katamā cānanda, ādīnavasaññā? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ‘bahudukkho kho ayaṁ kāyo bahuādīnavo. Iti imasmiṁ kāye vividhā ābādhā uppajjanti, seyyathidaṁ—cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo oṭṭharogo kāso sāso pināso ḍāho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā kuṭṭhaṁ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu nakhasā vitacchikā lohitaṁ pittaṁ madhumeho aṁsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaṁ uṇhaṁ jighacchā pipāsā uccāro passāvo’ti. *ḍāho → ḍaho (bj, sya-all, pts1ed) | nakhasā → rakhasā (bj, sya-all, pts1ed) | lohitaṁ pittaṁ → lohitapittaṁ (bj, pts1ed)Iti imasmiṁ kāye ādīnavānupassī viharati. Ayaṁ vuccatānanda, ādīnavasaññā.
Katamā cānanda, ādīnavasaññā?
Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati:
‘bahudukkho kho ayaṁ kāyo bahuādīnavo. Iti imasmiṁ kāye vividhā ābādhā uppajjanti, seyyathidaṁ—
cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo oṭṭharogo kāso sāso pināso ḍāho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā kuṭṭhaṁ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu nakhasā vitacchikā lohitaṁ pittaṁ madhumeho aṁsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaṁ uṇhaṁ jighacchā pipāsā uccāro passāvo’ti. *ḍāho → ḍaho (bj, sya-all, pts1ed) | nakhasā → rakhasā (bj, sya-all, pts1ed) | lohitaṁ pittaṁ → lohitapittaṁ (bj, pts1ed)
Iti imasmiṁ kāye ādīnavānupassī viharati.
Ayaṁ vuccatānanda, ādīnavasaññā.
Katamā cānanda, ādīnavasaññā? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ‘bahudukkho kho ayaṁ kāyo bahuādīnavo. Iti imasmiṁ kāye vividhā ābādhā uppajjanti, seyyathidaṁ—cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo oṭṭharogo kāso sāso pināso ḍāho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā kuṭṭhaṁ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu nakhasā vitacchikā lohitaṁ pittaṁ madhumeho aṁsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaṁ uṇhaṁ jighacchā pipāsā uccāro passāvo’ti. *ḍāho → ḍaho (bj, sya-all, pts1ed) | nakhasā → rakhasā (bj, sya-all, pts1ed) | lohitaṁ pittaṁ → lohitapittaṁ (bj, pts1ed)Iti imasmiṁ kāye ādīnavānupassī viharati. Ayaṁ vuccatānanda, ādīnavasaññā.
Katamā cānanda, pahānasaññā? Idhānanda, bhikkhu uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Uppannaṁ byāpādavitakkaṁ nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Ayaṁ vuccatānanda, pahānasaññā.
Katamā cānanda, pahānasaññā?
Idhānanda, bhikkhu uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Uppannaṁ byāpādavitakkaṁ nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti.
Ayaṁ vuccatānanda, pahānasaññā.
Katamā cānanda, pahānasaññā? Idhānanda, bhikkhu uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Uppannaṁ byāpādavitakkaṁ nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṁ gameti. Ayaṁ vuccatānanda, pahānasaññā.
Katamā cānanda, virāgasaññā? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhippaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nibbānan’ti. Ayaṁ vuccatānanda, virāgasaññā.
Katamā cānanda, virāgasaññā?
Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati:
‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhippaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nibbānan’ti.
Ayaṁ vuccatānanda, virāgasaññā.
Katamā cānanda, virāgasaññā? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhippaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nibbānan’ti. Ayaṁ vuccatānanda, virāgasaññā.
Katamā cānanda, nirodhasaññā? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhippaṭinissaggo taṇhākkhayo nirodho nibbānan’ti. Ayaṁ vuccatānanda, nirodhasaññā.
Katamā cānanda, nirodhasaññā?
Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati:
‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhippaṭinissaggo taṇhākkhayo nirodho nibbānan’ti.
Ayaṁ vuccatānanda, nirodhasaññā.
Katamā cānanda, nirodhasaññā? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: ‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhippaṭinissaggo taṇhākkhayo nirodho nibbānan’ti. Ayaṁ vuccatānanda, nirodhasaññā.
Katamā cānanda, sabbaloke anabhiratasaññā? Idhānanda, bhikkhu ye loke upādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te pajahanto viharati anupādiyanto. Ayaṁ vuccatānanda, sabbaloke anabhiratasaññā.
Katamā cānanda, sabbaloke anabhiratasaññā?
Idhānanda, bhikkhu ye loke upādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te pajahanto viharati anupādiyanto.
Ayaṁ vuccatānanda, sabbaloke anabhiratasaññā.
Katamā cānanda, sabbaloke anabhiratasaññā? Idhānanda, bhikkhu ye loke upādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te pajahanto viharati anupādiyanto. Ayaṁ vuccatānanda, sabbaloke anabhiratasaññā.
Katamā cānanda, sabbasaṅkhāresu anicchāsaññā? Idhānanda, bhikkhu sabbasaṅkhāresu aṭṭīyati harāyati jigucchati. Ayaṁ vuccatānanda, sabbasaṅkhāresu anicchāsaññā.
Katamā cānanda, sabbasaṅkhāresu anicchāsaññā?
Idhānanda, bhikkhu sabbasaṅkhāresu aṭṭīyati harāyati jigucchati.
Ayaṁ vuccatānanda, sabbasaṅkhāresu anicchāsaññā.
Katamā cānanda, sabbasaṅkhāresu anicchāsaññā? Idhānanda, bhikkhu sabbasaṅkhāresu aṭṭīyati harāyati jigucchati. Ayaṁ vuccatānanda, sabbasaṅkhāresu anicchāsaññā.
Katamā cānanda, ānāpānassati? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati satova passasati. Dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti. Dīghaṁ vā passasanto ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti. Rassaṁ vā assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti. Rassaṁ vā passasanto ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāti. ‘Sabbakāyapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Sabbakāyapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati. ‘Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati. ‘Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati. ‘Pītipaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Pītipaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati. ‘Sukhapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Sukhapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati. ‘Cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati. ‘Passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati. ‘Passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati. ‘Cittapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Cittapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati. Abhippamodayaṁ cittaṁ …pe… samādahaṁ cittaṁ …pe… vimocayaṁ cittaṁ …pe… aniccānupassī …pe… virāgānupassī …pe… nirodhānupassī …pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Ayaṁ vuccatānanda, ānāpānassati.
Katamā cānanda, ānāpānassati?
Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.
So satova assasati satova passasati.
Dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti. Dīghaṁ vā passasanto ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti.
Rassaṁ vā assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti. Rassaṁ vā passasanto ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāti.
‘Sabbakāyapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Sabbakāyapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati.
‘Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati. ‘Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati.
‘Pītipaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Pītipaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati.
‘Sukhapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Sukhapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati.
‘Cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati.
‘Passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati. ‘Passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati.
‘Cittapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Cittapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati.
Abhippamodayaṁ cittaṁ …pe…
‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati.
Ayaṁ vuccatānanda, ānāpānassati.
Katamā cānanda, ānāpānassati? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So satova assasati satova passasati. Dīghaṁ vā assasanto ‘dīghaṁ assasāmī’ti pajānāti. Dīghaṁ vā passasanto ‘dīghaṁ passasāmī’ti pajānāti. Rassaṁ vā assasanto ‘rassaṁ assasāmī’ti pajānāti. Rassaṁ vā passasanto ‘rassaṁ passasāmī’ti pajānāti. ‘Sabbakāyapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Sabbakāyapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati. ‘Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati. ‘Passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati. ‘Pītipaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Pītipaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati. ‘Sukhapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Sukhapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati. ‘Cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati. ‘Passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assasissāmī’ti sikkhati. ‘Passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ passasissāmī’ti sikkhati. ‘Cittapaṭisaṁvedī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Cittapaṭisaṁvedī passasissāmī’ti sikkhati. Abhippamodayaṁ cittaṁ …pe… samādahaṁ cittaṁ …pe… vimocayaṁ cittaṁ …pe… aniccānupassī …pe… virāgānupassī …pe… nirodhānupassī …pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati. ‘Paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Ayaṁ vuccatānanda, ānāpānassati.
Sace kho tvaṁ, ānanda, girimānandassa bhikkhuno imā dasa saññā bhāseyyāsi, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ girimānandassa bhikkhuno imā dasa saññā sutvā so ābādho ṭhānaso paṭippassambheyyā”ti.
Sace kho tvaṁ, ānanda, girimānandassa bhikkhuno imā dasa saññā bhāseyyāsi, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ girimānandassa bhikkhuno imā dasa saññā sutvā so ābādho ṭhānaso paṭippassambheyyā”ti.
Sace kho tvaṁ, ānanda, girimānandassa bhikkhuno imā dasa saññā bhāseyyāsi, ṭhānaṁ kho panetaṁ vijjati yaṁ girimānandassa bhikkhuno imā dasa saññā sutvā so ābādho ṭhānaso paṭippassambheyyā”ti.
Atha kho āyasmā ānando bhagavato santike imā dasa saññā uggahetvā yenāyasmā girimānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmato girimānandassa imā dasa saññā abhāsi. Atha kho āyasmato girimānandassa dasa saññā sutvā so ābādho ṭhānaso paṭippassambhi. Vuṭṭhahi cāyasmā girimānando tamhā ābādhā. Tathā pahīno ca panāyasmato girimānandassa so ābādho ahosīti.
Atha kho āyasmā ānando bhagavato santike imā dasa saññā uggahetvā yenāyasmā girimānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmato girimānandassa imā dasa saññā abhāsi.
Atha kho āyasmato girimānandassa dasa saññā sutvā so ābādho ṭhānaso paṭippassambhi.
Vuṭṭhahi cāyasmā girimānando tamhā ābādhā. Tathā pahīno ca panāyasmato girimānandassa so ābādho ahosīti.
Atha kho āyasmā ānando bhagavato santike imā dasa saññā uggahetvā yenāyasmā girimānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmato girimānandassa imā dasa saññā abhāsi. Atha kho āyasmato girimānandassa dasa saññā sutvā so ābādho ṭhānaso paṭippassambhi. Vuṭṭhahi cāyasmā girimānando tamhā ābādhā. Tathā pahīno ca panāyasmato girimānandassa so ābādho ahosīti.
Sacittavaggo paṭhamo.
Sacittavaggo paṭhamo.
Sacittañca sāriputta, ṭhiti ca samathena ca; Parihāno ca dve saññā, mūlā pabbajitaṁ girīti.
Sacittañca sāriputta, ṭhiti ca samathena ca; Parihāno ca dve saññā, mūlā pabbajitaṁ girīti.