“Monjes, se ha dicho: ‘el primer punto de la ignorancia, monjes, no es evidente, para que uno pueda decir: «antes de esto, la ignorancia no estaba y partir de esto, llegó a ser.» Sin embargo, esto sí es evidente, monjes: la ignorancia está condicionada, teniendo un origen específico.
“Yo declaro, monjes, que la ignorancia tiene su nutrimento y no está sin nutrimento. ¿Y cuál es, monjes, el nutrimento de la ignorancia? Los cinco obstáculos, debe ser la respuesta.
“Yo declaro, monjes, que los cinco obstáculos también tienen su nutrimento y no están sin nutrimento. ¿Y cuál es, monjes, el nutrimento de los cinco obstáculos? Las tres incorrectas formas de práctica, debe ser la respuesta.
“Yo declaro, monjes, que las tres incorrectas formas de práctica también tienen su nutrimento y no están sin nutrimento. ¿Y cuál es, monjes, el nutrimento de las tres incorrectas formas de práctica? La falta de restricción de las facultades sensoriales, debe ser la respuesta.
“Yo declaro, monjes, que la falta de restricción de las facultades sensoriales también tiene su nutrimento y no está sin nutrimento. ¿Y cuál es, monjes, el nutrimento de la falta de restricción de las facultades sensoriales? La falta de la atención consciente y clara comprensión, debe ser la respuesta.
“Yo declaro, monjes, que la falta de la atención consciente y clara comprensión también tiene su nutrimento y no está sin nutrimento. ¿Y cuál es, monjes, el nutrimento de la falta de la atención consciente y clara comprensión? La inapropiada consideración, debe ser la respuesta.
“Yo declaro, monjes, que la inapropiada consideración también tiene su nutrimento y no está sin nutrimento. ¿Y cuál es, monjes, el nutrimento de la inapropiada consideración? La incredulidad, debe ser la respuesta.
“Yo declaro, monjes, que la incredulidad también tiene su nutrimento y no está sin nutrimento. ¿Y cuál es, monjes, el nutrimento de la incredulidad? El hecho de no escuchar el verdadero Dhamma, debe ser la respuesta.
“Yo declaro, monjes, que el hecho de no escuchar el verdadero Dhamma también tiene su nutrimento y no está sin nutrimento. ¿Y cuál es, monjes, el nutrimento del hecho de no escuchar el verdadero Dhamma? El hecho de no asociarse con buenas personas, debe ser la respuesta.
“Así monjes, cuando el hecho de no asociarse con buenas personas se consuma, se consuma también el hecho de no escuchar el verdadero Dhamma. Cuando se consuma el hecho de no escuchar el verdadero Dhamma, se consuma también la incredulidad. Cuando se consuma la incredulidad, se consuma también la inapropiada consideración. Cuando se consuma la inapropiada consideración, se consuma también la falta de la atención consciente y clara comprensión. Cuando se consuma la falta de la atención consciente y clara comprensión, se consuma también la falta de restricción de las facultades sensoriales. Cuando se consuma la falta de restricción de las facultades sensoriales, se consuman también las tres incorrectas formas de práctica. Cuando se consuman las tres incorrectas formas de práctica, se consuman también los cinco obstáculos. Cuando se consuman los cinco obstáculos, se consuma también la ignorancia. Este es el nutrimento de la ignorancia, monjes, ésta es su consumación.
“Al igual, monjes, que cuando una copiosa lluvia cae sobre la montaña, el agua corre hacia abajo por las pendientes, llenando primero las fisuras de la montaña, sus grietas y hendeduras, y cuando éstos rebosan, se llenan luego los pequeños charcos, y cuando éstos rebosan, se llenan los estanques más grandes, los cuales, cuando rebosan, llenan a los pequeños ríos, y cuándo éstos rebosan, llenan a los ríos grandes, para que finalmente, estos grandes ríos rebosantes, llenen el mar, el gran océano—siendo esto el nutrimento del gran océano y su consumación- de la misma manera, monjes, cuando el hecho de no asociarse con buenas personas se consuma, se consuma también el hecho de no escuchar el verdadero Dhamma… Cuando se consuman los cinco obstáculos, se consuma también la ignorancia. Este es el nutrimento de la ignorancia, monjes, ésta su consumación.
“Yo declaro, monjes, que el verdadero conocimiento y la liberación tienen su nutrimento y no están sin nutrimento. ¿Y cuál es monjes, el nutrimento del verdadero conocimiento y la liberación? Los siete factores de iluminación, debe ser la respuesta.
“Yo declaro, monjes, que los siete factores de iluminación también tienen su nutrimento y no están sin nutrimento. ¿Y cuál es, monjes, el nutrimento de los siete factores de iluminación? Los cuatro fundamentos de la atención consciente, debe ser la respuesta.
“Yo declaro, monjes, que los cuatro fundamentos de la atención consciente también tienen su nutrimento y no están sin nutrimento. ¿Y cuál es, monjes, el nutrimento de los cuatro fundamentos de la atención consciente? Las tres rectas formas de práctica, debe ser la respuesta.
“Yo declaro, monjes, que las tres rectas formas de práctica también tienen su nutrimento y no están sin nutrimento. ¿Y cuál es, monjes, el nutrimento de las tres rectas formas de práctica? El control de las facultades sensoriales, debe ser la respuesta.
“Yo declaro, monjes, que el control de las facultades sensoriales también tiene su nutrimento y no está sin nutrimento. ¿Y cuál es, monjes, el nutrimento del control de las facultades sensoriales? La atención consciente y clara comprensión, debe ser la respuesta.
“Yo declaro, monjes, que la atención consciente y clara comprensión también tienen su nutrimento y no están sin nutrimento. ¿Y cuál es, monjes, el nutrimento de la atención consciente y clara comprensión? La apropiada consideración, debe ser la respuesta.
“Yo declaro, monjes, que la apropiada consideración también tiene su nutrimento y no está sin nutrimento. ¿Y cuál es, monjes, el nutrimento de la apropiada consideración? La fe, debe ser la respuesta.
“Yo declaro, monjes, que la fe también tiene su nutrimento y no está sin nutrimento. ¿Y cuál es, monjes, el nutrimento de la fe? El hecho de escuchar el verdadero Dhamma, debe ser la respuesta.
“Yo declaro, monjes, que el hecho de escuchar el verdadero Dhamma también tiene su nutrimento y no está sin nutrimento. ¿Y cuál es, monjes, el nutrimento del hecho de escuchar el verdadero Dhamma? El hecho de asociarse con buenas personas, debe ser la respuesta.
“Así monjes, cuando el hecho de asociarse con buenas personas se consuma, se consuma también el hecho de escuchar el verdadero Dhamma. Cuando se consuma el hecho de escuchar el verdadero Dhamma, se consuma también la fe. Cuando se consuma la fe, se consuma también la apropiada consideración. Cuando se consuma la apropiada consideración, se consuma también la atención consciente y clara comprensión. Cuando se consuma la atención consciente y clara comprensión, se consuma también la restricción de las facultades sensoriales. Cuando se consuma la restricción de las facultades sensoriales, se consuman también las tres rectas formas de práctica. Cuando se consuman las tres rectas formas de práctica, se consuman también los cuatro fundamentos de la atención consciente. Cuando se consuman los cuatro fundamentos de la atención consciente, se consuman también los siete factores de iluminación. Cuando se consuman los siete factores de iluminación, se consuma también el verdadero conocimiento y la liberación. Este es el nutrimento del conocimiento verdadero y la liberación, monjes, ésta su consumación.
“Al igual, monjes, que cuando una copiosa lluvia cae sobre la montaña, el agua corre hacia abajo por las pendientes, llenando primero las fisuras de la montaña, sus grietas y hendeduras, y cuando éstos rebosan, se llenan luego los pequeños charcos, y cuando éstos rebosan, se llenan los estanques más grandes, los cuales, cuando rebosan, llenan a los pequeños ríos, y cuándo éstos rebosan, llenan a los ríos grandes, para que finalmente, estos grandes ríos rebosantes, llenen el mar, el gran océano—siendo éste el nutrimento del gran océano y su consumación- de la misma manera, monjes, cuando el hecho de servir al recto hombre se consuma, se consuma también el hecho de escuchar el verdadero Dhamma… Cuando se consuman los siete factores de iluminación, se consuma también el verdadero conocimiento y la liberación. Este es el nutrimento del verdadero conocimiento y la liberación, monjes, ésta su consumación.”
“Purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya: ‘ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā samabhavī’ti. Evañcetaṁ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati: ‘idappaccayā avijjā’ti.
“Purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya: ‘ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā samabhavī’ti.
Evañcetaṁ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati: ‘idappaccayā avijjā’ti.
“Purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya: ‘ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā samabhavī’ti. Evañcetaṁ, bhikkhave, vuccati, atha ca pana paññāyati: ‘idappaccayā avijjā’ti.
Avijjampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. *Avijjampāhaṁ → avijjampahaṁ (bj, sya-all, pts1ed)Ko cāhāro avijjāya? ‘Pañca nīvaraṇā’tissa vacanīyaṁ. Pañcapāhaṁ, bhikkhave, nīvaraṇe sāhāre vadāmi, no anāhāre. *Pañcapāhaṁ → pañcapahaṁ (bj, sya-all); pañca pahaṁ (pts1ed)Ko cāhāro pañcannaṁ nīvaraṇānaṁ? ‘Tīṇi duccaritānī’tissa vacanīyaṁ. Tīṇipāhaṁ, bhikkhave, duccaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. *Tīṇipāhaṁ → tīṇipahaṁ (bj, sya-all, pts1ed)Ko cāhāro tiṇṇaṁ duccaritānaṁ? ‘Indriyaasaṁvaro’tissa vacanīyaṁ. Indriyaasaṁvarampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. *Indriyaasaṁvarampāhaṁ → indriyāsaṁvarampahaṁ (bj, sya-all, pts1ed)Ko cāhāro indriyaasaṁvarassa? ‘Asatāsampajaññan’tissa vacanīyaṁ. Asatāsampajaññampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro asatāsampajaññassa? ‘Ayonisomanasikāro’tissa vacanīyaṁ. Ayonisomanasikārampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro ayonisomanasikārassa? ‘Assaddhiyan’tissa vacanīyaṁ. Assaddhiyampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro assaddhiyassa? ‘Asaddhammassavanan’tissa vacanīyaṁ. Asaddhammassavanampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro asaddhammassavanassa? ‘Asappurisasaṁsevo’tissa vacanīyaṁ.
Avijjampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. *Avijjampāhaṁ → avijjampahaṁ (bj, sya-all, pts1ed)
‘Pañca nīvaraṇā’tissa vacanīyaṁ.
Pañcapāhaṁ, bhikkhave, nīvaraṇe sāhāre vadāmi, no anāhāre. *Pañcapāhaṁ → pañcapahaṁ (bj, sya-all); pañca pahaṁ (pts1ed)
Ko cāhāro pañcannaṁ nīvaraṇānaṁ?
‘Tīṇi duccaritānī’tissa vacanīyaṁ.
Tīṇipāhaṁ, bhikkhave, duccaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. *Tīṇipāhaṁ → tīṇipahaṁ (bj, sya-all, pts1ed)
Ko cāhāro tiṇṇaṁ duccaritānaṁ?
‘Indriyaasaṁvaro’tissa vacanīyaṁ.
Indriyaasaṁvarampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. *Indriyaasaṁvarampāhaṁ → indriyāsaṁvarampahaṁ (bj, sya-all, pts1ed)
Ko cāhāro indriyaasaṁvarassa?
‘Asatāsampajaññan’tissa vacanīyaṁ.
Asatāsampajaññampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
Ko cāhāro asatāsampajaññassa?
‘Ayonisomanasikāro’tissa vacanīyaṁ.
Ayonisomanasikārampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
Ko cāhāro ayonisomanasikārassa?
‘Assaddhiyan’tissa vacanīyaṁ.
Assaddhiyampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
‘Asaddhammassavanan’tissa vacanīyaṁ.
Asaddhammassavanampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
Ko cāhāro asaddhammassavanassa?
‘Asappurisasaṁsevo’tissa vacanīyaṁ.
Avijjampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. *Avijjampāhaṁ → avijjampahaṁ (bj, sya-all, pts1ed)Ko cāhāro avijjāya? ‘Pañca nīvaraṇā’tissa vacanīyaṁ. Pañcapāhaṁ, bhikkhave, nīvaraṇe sāhāre vadāmi, no anāhāre. *Pañcapāhaṁ → pañcapahaṁ (bj, sya-all); pañca pahaṁ (pts1ed)Ko cāhāro pañcannaṁ nīvaraṇānaṁ? ‘Tīṇi duccaritānī’tissa vacanīyaṁ. Tīṇipāhaṁ, bhikkhave, duccaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. *Tīṇipāhaṁ → tīṇipahaṁ (bj, sya-all, pts1ed)Ko cāhāro tiṇṇaṁ duccaritānaṁ? ‘Indriyaasaṁvaro’tissa vacanīyaṁ. Indriyaasaṁvarampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. *Indriyaasaṁvarampāhaṁ → indriyāsaṁvarampahaṁ (bj, sya-all, pts1ed)Ko cāhāro indriyaasaṁvarassa? ‘Asatāsampajaññan’tissa vacanīyaṁ. Asatāsampajaññampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro asatāsampajaññassa? ‘Ayonisomanasikāro’tissa vacanīyaṁ. Ayonisomanasikārampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro ayonisomanasikārassa? ‘Assaddhiyan’tissa vacanīyaṁ. Assaddhiyampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro assaddhiyassa? ‘Asaddhammassavanan’tissa vacanīyaṁ. Asaddhammassavanampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro asaddhammassavanassa? ‘Asappurisasaṁsevo’tissa vacanīyaṁ.
Iti kho, bhikkhave, asappurisasaṁsevo paripūro asaddhammassavanaṁ paripūreti, asaddhammassavanaṁ paripūraṁ assaddhiyaṁ paripūreti, assaddhiyaṁ paripūraṁ ayonisomanasikāraṁ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṁ paripūreti, asatāsampajaññaṁ paripūraṁ indriyaasaṁvaraṁ paripūreti, indriyaasaṁvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṁ paripūrenti; evametissā avijjāya āhāro hoti, evañca pāripūri.
Iti kho, bhikkhave, asappurisasaṁsevo paripūro asaddhammassavanaṁ paripūreti, asaddhammassavanaṁ paripūraṁ assaddhiyaṁ paripūreti, assaddhiyaṁ paripūraṁ ayonisomanasikāraṁ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṁ paripūreti, asatāsampajaññaṁ paripūraṁ indriyaasaṁvaraṁ paripūreti, indriyaasaṁvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṁ paripūrenti;
evametissā avijjāya āhāro hoti, evañca pāripūri.
Iti kho, bhikkhave, asappurisasaṁsevo paripūro asaddhammassavanaṁ paripūreti, asaddhammassavanaṁ paripūraṁ assaddhiyaṁ paripūreti, assaddhiyaṁ paripūraṁ ayonisomanasikāraṁ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṁ paripūreti, asatāsampajaññaṁ paripūraṁ indriyaasaṁvaraṁ paripūreti, indriyaasaṁvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṁ paripūrenti; evametissā avijjāya āhāro hoti, evañca pāripūri.
Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante (…) taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti. Kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ sāgaraṁ paripūrenti; *(…) → (deve galagalāyante) (bj, pts1ed); (deve gaḷagaḷāyante) (sya-all) | kusobbhe → kussubbhe (bj, pts1ed); kusubbhe (sya-all); kusombhe (mr) | mahāsobbhe → mahāsombhe (mr)evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri.
Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante (…) taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti. Kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ sāgaraṁ paripūrenti; *(…) → (deve galagalāyante) (bj, pts1ed); (deve gaḷagaḷāyante) (sya-all) | kusobbhe → kussubbhe (bj, pts1ed); kusubbhe (sya-all); kusombhe (mr) | mahāsobbhe → mahāsombhe (mr)
evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri.
Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante (…) taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti. Kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ sāgaraṁ paripūrenti; *(…) → (deve galagalāyante) (bj, pts1ed); (deve gaḷagaḷāyante) (sya-all) | kusobbhe → kussubbhe (bj, pts1ed); kusubbhe (sya-all); kusombhe (mr) | mahāsobbhe → mahāsombhe (mr)evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri.
Evamevaṁ kho, bhikkhave, asappurisasaṁsevo paripūro asaddhammassavanaṁ paripūreti, asaddhammassavanaṁ paripūraṁ assaddhiyaṁ paripūreti, assaddhiyaṁ paripūraṁ ayonisomanasikāraṁ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṁ paripūreti, asatāsampajaññaṁ paripūraṁ indriyaasaṁvaraṁ paripūreti, indriyaasaṁvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṁ paripūrenti; evametissā avijjāya āhāro hoti, evañca pāripūri.
Evamevaṁ kho, bhikkhave, asappurisasaṁsevo paripūro asaddhammassavanaṁ paripūreti, asaddhammassavanaṁ paripūraṁ assaddhiyaṁ paripūreti, assaddhiyaṁ paripūraṁ ayonisomanasikāraṁ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṁ paripūreti, asatāsampajaññaṁ paripūraṁ indriyaasaṁvaraṁ paripūreti, indriyaasaṁvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṁ paripūrenti;
evametissā avijjāya āhāro hoti, evañca pāripūri.
Evamevaṁ kho, bhikkhave, asappurisasaṁsevo paripūro asaddhammassavanaṁ paripūreti, asaddhammassavanaṁ paripūraṁ assaddhiyaṁ paripūreti, assaddhiyaṁ paripūraṁ ayonisomanasikāraṁ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṁ paripūreti, asatāsampajaññaṁ paripūraṁ indriyaasaṁvaraṁ paripūreti, indriyaasaṁvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṁ paripūrenti; evametissā avijjāya āhāro hoti, evañca pāripūri.
Vijjāvimuttimpāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro vijjāvimuttiyā? ‘Satta bojjhaṅgā’tissa vacanīyaṁ. Sattapāhaṁ, bhikkhave, bojjhaṅge sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ? ‘Cattāro satipaṭṭhānā’tissa vacanīyaṁ. Cattāropāhaṁ, bhikkhave, satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ? ‘Tīṇi sucaritānī’tissa vacanīyaṁ. Tīṇipāhaṁ, bhikkhave, sucaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇaṁ sucaritānaṁ? ‘Indriyasaṁvaro’tissa vacanīyaṁ. Indriyasaṁvarampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro indriyasaṁvarassa? ‘Satisampajaññan’tissa vacanīyaṁ. Satisampajaññampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro satisampajaññassa? ‘Yonisomanasikāro’tissa vacanīyaṁ. Yonisomanasikārampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro yonisomanasikārassa? ‘Saddhā’tissa vacanīyaṁ. Saddhampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro saddhāya? ‘Saddhammassavanan’tissa vacanīyaṁ. Saddhammassavanampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro saddhammassavanassa? ‘Sappurisasaṁsevo’tissa vacanīyaṁ.
Vijjāvimuttimpāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
Ko cāhāro vijjāvimuttiyā?
‘Satta bojjhaṅgā’tissa vacanīyaṁ.
Sattapāhaṁ, bhikkhave, bojjhaṅge sāhāre vadāmi, no anāhāre.
Ko cāhāro sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ?
‘Cattāro satipaṭṭhānā’tissa vacanīyaṁ.
Cattāropāhaṁ, bhikkhave, satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre.
Ko cāhāro catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ?
‘Tīṇi sucaritānī’tissa vacanīyaṁ.
Tīṇipāhaṁ, bhikkhave, sucaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni.
Ko cāhāro tiṇṇaṁ sucaritānaṁ?
‘Indriyasaṁvaro’tissa vacanīyaṁ.
Indriyasaṁvarampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
Ko cāhāro indriyasaṁvarassa?
‘Satisampajaññan’tissa vacanīyaṁ.
Satisampajaññampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
Ko cāhāro satisampajaññassa?
‘Yonisomanasikāro’tissa vacanīyaṁ.
Yonisomanasikārampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
Ko cāhāro yonisomanasikārassa?
Saddhampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
‘Saddhammassavanan’tissa vacanīyaṁ.
Saddhammassavanampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
Ko cāhāro saddhammassavanassa?
‘Sappurisasaṁsevo’tissa vacanīyaṁ.
Vijjāvimuttimpāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro vijjāvimuttiyā? ‘Satta bojjhaṅgā’tissa vacanīyaṁ. Sattapāhaṁ, bhikkhave, bojjhaṅge sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ? ‘Cattāro satipaṭṭhānā’tissa vacanīyaṁ. Cattāropāhaṁ, bhikkhave, satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ? ‘Tīṇi sucaritānī’tissa vacanīyaṁ. Tīṇipāhaṁ, bhikkhave, sucaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇaṁ sucaritānaṁ? ‘Indriyasaṁvaro’tissa vacanīyaṁ. Indriyasaṁvarampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro indriyasaṁvarassa? ‘Satisampajaññan’tissa vacanīyaṁ. Satisampajaññampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro satisampajaññassa? ‘Yonisomanasikāro’tissa vacanīyaṁ. Yonisomanasikārampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro yonisomanasikārassa? ‘Saddhā’tissa vacanīyaṁ. Saddhampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro saddhāya? ‘Saddhammassavanan’tissa vacanīyaṁ. Saddhammassavanampāhaṁ, bhikkhave, sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro saddhammassavanassa? ‘Sappurisasaṁsevo’tissa vacanīyaṁ.
Iti kho, bhikkhave, sappurisasaṁsevo paripūro saddhammassavanaṁ paripūreti, saddhammassavanaṁ paripūraṁ saddhaṁ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṁ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṁ paripūreti, satisampajaññaṁ paripūraṁ indriyasaṁvaraṁ paripūreti, indriyasaṁvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṁ paripūrenti; evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūri.
Iti kho, bhikkhave, sappurisasaṁsevo paripūro saddhammassavanaṁ paripūreti, saddhammassavanaṁ paripūraṁ saddhaṁ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṁ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṁ paripūreti, satisampajaññaṁ paripūraṁ indriyasaṁvaraṁ paripūreti, indriyasaṁvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṁ paripūrenti;
evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūri.
Iti kho, bhikkhave, sappurisasaṁsevo paripūro saddhammassavanaṁ paripūreti, saddhammassavanaṁ paripūraṁ saddhaṁ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṁ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṁ paripūreti, satisampajaññaṁ paripūraṁ indriyasaṁvaraṁ paripūreti, indriyasaṁvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṁ paripūrenti; evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūri.
Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti, kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ sāgaraṁ paripūrenti; evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri.
Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti, kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ sāgaraṁ paripūrenti;
evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri.
Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti, kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ sāgaraṁ paripūrenti; evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri.
Evamevaṁ kho, bhikkhave, sappurisasaṁsevo paripūro saddhammassavanaṁ paripūreti, saddhammassavanaṁ paripūraṁ saddhaṁ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṁ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṁ paripūreti, satisampajaññaṁ paripūraṁ indriyasaṁvaraṁ paripūreti, indriyasaṁvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṁ paripūrenti; evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūrī”ti.
Evamevaṁ kho, bhikkhave, sappurisasaṁsevo paripūro saddhammassavanaṁ paripūreti, saddhammassavanaṁ paripūraṁ saddhaṁ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṁ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṁ paripūreti, satisampajaññaṁ paripūraṁ indriyasaṁvaraṁ paripūreti, indriyasaṁvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṁ paripūrenti;
evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūrī”ti.
Evamevaṁ kho, bhikkhave, sappurisasaṁsevo paripūro saddhammassavanaṁ paripūreti, saddhammassavanaṁ paripūraṁ saddhaṁ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṁ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṁ paripūreti, satisampajaññaṁ paripūraṁ indriyasaṁvaraṁ paripūreti, indriyasaṁvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṁ paripūrenti; evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañca pāripūrī”ti.