KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
10. El capítulo con Upāli

Creencias

Aṅguttara Nikāya
10. Upālivagga
Kiṁdiṭṭhikasutta
Discursos Numerados
10. El capítulo con Upāli
Creencias
Aṅguttara Nikāya
10. Upālivagga
Kiṁdiṭṭhikasutta
Creencias

Anāthapiṇḍika visita a unos errantes, que le preguntan sobre los puntos de vista del Buddha. Anāthapiṇḍika les pide que expliquen primero su propio punto de vista. Luego declara su propia comprensión de la impermanencia, dejando sin palabras a los errantes.

Ruta suttaAN 10.93Sutta Piṭaka › Aṅguttara Nikāya › 10. Dasakanipāta › 2. Dutiyapaṇṇāsaka › 10. Upālivagga › Kiṁdiṭṭhikasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an10.93/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

En una ocasión, el Bienaventurado estaba morando en la arboleda de Jeta del Parque Anathapindika, cerca de Savatthi.

Entonces, el hombre hogareño Anathapindika salió de Savatthi en las primeras horas de la mañana para visitar al Bienaventurado. Pero después se le ocurrió el siguiente pensamiento: “Este no es el tiempo apropiado todavía para ver al Bienaventurado, pues aún está recluido. Tampoco es el tiempo apropiado para ver a los monjes que son dignos de estima, pues ellos también todavía están recluidos. ¿Qué tal si voy al parque donde moran los ascetas errantes de los otros credos?”

Así que el hombre hogareño Anathapindika se fue hacia parque donde moran los ascetas errantes de los otros credos.

En esta ocasión, los ascetas errantes de los otros credos estaban sentados juntos en una gran asamblea, haciendo un enorme griterío, hablando fuerte y ruidosamente sobre temas pueriles. Pero, cuando visualizaron al hombre hogareño Anathapindika acercándose a este lugar, se aquietaron unos a otros de la siguiente manera: “Señores, por favor, aquietaos. Señores, por favor, no hagáis tanto ruido. He aquí, que viene acercándose a este lugar el hombre hogareño Anathapindika, quien es el discípulo del asceta Gotama, uno de sus discípulos laicos vestidos de blanco que viven en Savatthi. A estos venerables señores les gusta la quietud, ellos se disciplinan en la quietud y recomiendan la quietud. Quizá, si encuentra a esta asamblea quieta, se le ocurra unirse a ella”. Entonces, estos ascetas errantes llegaron a callarse.

Mientras tanto, el hombre hogareño Anathapindika se acercó a los ascetas errantes de los otros credos e intercambió con ellos cordiales saludos. Cuando estos cordiales saludos y las amables palabras de bienvenida llegaron a su fin, se sentó a un lado y los ascetas errantes le dijeron:

“Dinos, hombre hogareño, ¿cuáles son las creencias que sostiene el asceta Gotama?”

“Venerables Señores, en realidad no conozco enteramente las creencias que sostiene el Bienaventurado”.

“Bueno, tú dices que no conoces enteramente las creencias que sostiene el asceta Gotama. Dinos, entonces, ¿cuáles son las creencias que sostienen los monjes?”

“Venerables señores, en realidad tampoco conozco enteramente las creencias que sostienen los monjes”.

“Bueno, tú dices que no conoces enteramente las creencias que sostiene el asceta Gotama y dices que tampoco conoces enteramente las creencias que sostienen los monjes. Dinos, entonces, ¿cuáles son las creencias que sostienes tú?”

“Esto, en realidad, no sería una tarea difícil, la de exponer a los venerables señores mis creencias. Sin embargo, sería bueno que primero los venerables señores me expongan a mí sus propias creencias. De esta manera, no me será una tarea difícil exponer después, a los venerables señores, las mías.”

Cuando esto fue dicho, uno de los ascetas errantes dijo al hombre hogareño Anathapindika lo siguiente: “El mundo es eterno; solamente ésta es la verdad y ninguna otra creencia tiene valor alguno. Esta es la creencia que sostengo”.

Y otro de los ascetas errantes dijo al hombre hogareño Anathapindika lo siguiente: “El mundo no es eterno; solamente ésta es la verdad y ninguna otra creencia tiene valor alguno. Esta es la creencia que sostengo”.

Y otro de los ascetas errantes dijo al hombre hogareño Anathapindika lo siguiente: “El mundo es finito… El mundo es infinito… El alma y el cuerpo son lo mismo… El alma es una cosa y el cuerpo, otra… El Tathagata existe después de la muerte… El Tathagata no existe después de la muerte… Después de la muerte, ocurren ambas cosas: el Tathagata existe y no existe… Después de la muerte, no ocurre ninguna de estas dos cosas: el Tathagata ni existe ni no existe; solamente ésta es la verdad y ninguna otra creencia tiene valor alguno. Esta es la creencia que sostengo”.

Cuando esto fue dicho, el hombre hogareño Anathapindika tomó la palabra y se dirigió a los ascetas errantes de esta manera:

“Cuando aquel venerable señor dijo: ‘El mundo es eterno; solamente ésta es la verdad y ninguna otra creencia tiene valor alguno. Esta es la creencia que sostengo’, esta creencia suya surgió a causa de su inapropiada atención o por la influencia de alguien más. Semejante creencia llega a existir como algo inventado, producido y originado en dependencia de algo externo. Y todo aquello que llega a existir porque fue inventado, producido y originado en dependencia de algo externo, no es permanente. Lo que no es permanente es doloroso. Por eso, aquel venerable señor se apegó a lo que doloroso, este venerable señor se entregó a lo que es doloroso.

“Igualmente, cuando el otro venerable señor dijo: ‘El mundo no es eterno… El mundo es finito… El mundo es infinito… El alma y el cuerpo son lo mismo… El alma es una cosa y el cuerpo, otra… El Tathagata existe después de la muerte… El Tathagata no existe después de la muerte… Después de la muerte, ocurren ambas cosas: el Tathagata existe y no existe… Después de la muerte, no ocurre ninguna de estas dos cosas: el Tathagata ni existe ni no existe; solamente ésta es la verdad y ninguna otra creencia tiene valor alguno. Este es el punto de vista que yo sostengo’, esta creencia suya surgió a causa de su inapropiada atención o por la influencia de alguien más. Semejante creencia llega a existir como algo inventado, producido y originado en dependencia de algo externo. Y todo aquello que llega a existir porque fue inventado, producido y originado en dependencia de algo externo, no es permanente. Lo que no es permanente es doloroso. Por eso, aquel venerable señor se apegó a lo que doloroso, este venerable señor se entregó a lo que es doloroso.”

Cuando esto fue dicho, los ascetas errantes se dirigieron al hombre hogareño Anathapindika con estas palabras:

“Bien, hombre hogareño, todos nosotros hemos expresado nuestras respectivas creencia. Dinos ahora, ¿cuáles son tus propias creencias?”

“Todo lo que ha llegado a existir fue inventado, producido y originado en dependencia de algo externo. Y todo aquello que llega a existir inventado, producido y originado en dependencia de algo externo, no es permanente. Lo que no es permanente es doloroso. Lo que es doloroso no es mío, esto no soy yo, ni esto es mi ser. Esta es la creencia que sostengo”.

“Pero, entonces, hombre hogareño, cuando tú dices que ‘Todo lo que ha llegado a existir fue inventado… Lo que no es permanente es doloroso’, también te apegas a lo que es doloroso y te entregas a lo que es doloroso.”

“Venerables señores, -todo lo que ha llegado a existir fue inventado, producido y originado en dependencia de algo externo. Y todo aquello que llega a existir inventado, producido y originado en dependencia de algo externo, no es permanente. Lo que no es permanente es doloroso. Lo que es doloroso no es mío, esto no soy yo, ni esto es mi ser- habiendo visto esto con el recto discernimiento y así cómo realmente es, también discierno el escape final de esto.”

Cuando esto fue dicho, los ascetas errantes guardaron silencio, permanecieron desconcertados, sentados cabizbajos y con hombros caídos, decepcionados, sin encontrar palabra alguna para responder.

Entonces, el hombre hogareño Anathapindika, viendo que los ascetas errantes guardaron silencio, permanecieron desconcertados, sentados cabizbajos y con hombros caídos, decepcionados, sin encontrar palabra alguna para responder, se levantó de ahí y fue junto al Bienaventurado. Al llegar ahí, le rindió homenaje y se sentó a un lado. Estando sentado, relató al Bienaventurado todo lo ocurrido con los ascetas errantes de los otros credos. Acto seguido, el Bienaventurado dijo: “¡Bien hecho, hombre hogareño! ¡Bien hecho, hombre hogareño! Es así, cómo debéis periódicamente refutar a estos tontos confundidos con el Dhamma.”

Entonces, el Bienaventurado instruyó, instó, elevó y alegró al hombre hogareño Anathapindika con la plática del Dhamma. Cuando el hombre hogareño Anathapindika llegó a ser instruido, urgido, elevado y gozoso con la plática del Dhamma, se levantó de su asiento y, rindiendo homenaje al Bienaventurado, salió de ahí cuidando que el Bienaventurado permanezca siempre a su mano derecha.

No mucho tiempo después de que el hombre hogareño Anathapindika se hubo ido, el Bienaventurado se dirigió a los monjes con estas palabras: “Monjes, hasta los monjes que han sido plenamente ordenados en este Dhamma y Disciplina y tengan hasta 100 retiros de la época de lluvias, deberían periódicamente refutar a los ascetas errantes de los otros credos, de la misma manera que lo hizo el hombre hogareño Anathapindika”.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati divā divassa sāvatthiyā nikkhami bhagavantaṁ dassanāya. Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa etadahosi: “akālo kho tāva bhagavantaṁ dassanāya. Paṭisallīno bhagavā. Manobhāvanīyānampi bhikkhūnaṁ akālo dassanāya. Paṭisallīnā manobhāvanīyā bhikkhū. Yannūnāhaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyan”ti.

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati divā divassa sāvatthiyā nikkhami bhagavantaṁ dassanāya.
Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa etadahosi:
“akālo kho tāva bhagavantaṁ dassanāya.
Paṭisallīno bhagavā.
Manobhāvanīyānampi bhikkhūnaṁ akālo dassanāya.
Paṭisallīnā manobhāvanīyā bhikkhū.
Yannūnāhaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyan”ti.

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati divā divassa sāvatthiyā nikkhami bhagavantaṁ dassanāya. Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa etadahosi: “akālo kho tāva bhagavantaṁ dassanāya. Paṭisallīno bhagavā. Manobhāvanīyānampi bhikkhūnaṁ akālo dassanāya. Paṭisallīnā manobhāvanīyā bhikkhū. Yannūnāhaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkameyyan”ti.

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena aññatitthiyā paribbājakā saṅgamma samāgamma unnādino uccāsaddamahāsaddā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentā nisinnā honti.

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkami.
Tena kho pana samayena aññatitthiyā paribbājakā saṅgamma samāgamma unnādino uccāsaddamahāsaddā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentā nisinnā honti.

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena aññatitthiyā paribbājakā saṅgamma samāgamma unnādino uccāsaddamahāsaddā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentā nisinnā honti.

Addasaṁsu kho te aññatitthiyā paribbājakā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna aññamaññaṁ saṇṭhāpesuṁ: “appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha. Ayaṁ anāthapiṇḍiko gahapati ārāmaṁ āgacchati samaṇassa gotamassa sāvako. Yāvatā kho pana samaṇassa gotamassa sāvakā gihī odātavasanā sāvatthiyaṁ paṭivasanti, ayaṁ tesaṁ aññataro anāthapiṇḍiko gahapati. Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino. Appeva nāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā”ti.

Addasaṁsu kho te aññatitthiyā paribbājakā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ dūratova āgacchantaṁ.
Disvāna aññamaññaṁ saṇṭhāpesuṁ:
“appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha.
Ayaṁ anāthapiṇḍiko gahapati ārāmaṁ āgacchati samaṇassa gotamassa sāvako.
Yāvatā kho pana samaṇassa gotamassa sāvakā gihī odātavasanā sāvatthiyaṁ paṭivasanti, ayaṁ tesaṁ aññataro anāthapiṇḍiko gahapati.
Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino.
Appeva nāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā”ti.

Addasaṁsu kho te aññatitthiyā paribbājakā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna aññamaññaṁ saṇṭhāpesuṁ: “appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha. Ayaṁ anāthapiṇḍiko gahapati ārāmaṁ āgacchati samaṇassa gotamassa sāvako. Yāvatā kho pana samaṇassa gotamassa sāvakā gihī odātavasanā sāvatthiyaṁ paṭivasanti, ayaṁ tesaṁ aññataro anāthapiṇḍiko gahapati. Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino. Appeva nāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā”ti.

Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā tuṇhī ahesuṁ. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena te aññatitthiyā paribbājakā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ: “vadehi, gahapati, kiṁdiṭṭhiko samaṇo gotamo”ti?

Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā tuṇhī ahesuṁ.
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena te aññatitthiyā paribbājakā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodi.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ:
“vadehi, gahapati, kiṁdiṭṭhiko samaṇo gotamo”ti?

Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā tuṇhī ahesuṁ. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena te aññatitthiyā paribbājakā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṁ: “vadehi, gahapati, kiṁdiṭṭhiko samaṇo gotamo”ti?

“Na kho ahaṁ, bhante, bhagavato sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāmī”ti.

“Na kho ahaṁ, bhante, bhagavato sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāmī”ti.

“Na kho ahaṁ, bhante, bhagavato sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāmī”ti.

“Iti kira tvaṁ, gahapati, na samaṇassa gotamassa sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāsi; vadehi, gahapati, kiṁdiṭṭhikā bhikkhū”ti?

“Iti kira tvaṁ, gahapati, na samaṇassa gotamassa sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāsi;
vadehi, gahapati, kiṁdiṭṭhikā bhikkhū”ti?

“Iti kira tvaṁ, gahapati, na samaṇassa gotamassa sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāsi; vadehi, gahapati, kiṁdiṭṭhikā bhikkhū”ti?

“Bhikkhūnampi kho ahaṁ, bhante, na sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāmī”ti.

“Bhikkhūnampi kho ahaṁ, bhante, na sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāmī”ti.

“Bhikkhūnampi kho ahaṁ, bhante, na sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāmī”ti.

“Iti kira tvaṁ, gahapati, na samaṇassa gotamassa sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāsi napi bhikkhūnaṁ sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāsi; vadehi, gahapati, kiṁdiṭṭhikosi tuvan”ti?

“Iti kira tvaṁ, gahapati, na samaṇassa gotamassa sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāsi napi bhikkhūnaṁ sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāsi;
vadehi, gahapati, kiṁdiṭṭhikosi tuvan”ti?

“Iti kira tvaṁ, gahapati, na samaṇassa gotamassa sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāsi napi bhikkhūnaṁ sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāsi; vadehi, gahapati, kiṁdiṭṭhikosi tuvan”ti?

“Etaṁ kho, bhante, amhehi na dukkaraṁ byākātuṁ yaṁdiṭṭhikā mayaṁ. Iṅgha tāva āyasmanto yathāsakāni diṭṭhigatāni byākarontu, pacchāpetaṁ amhehi na dukkaraṁ bhavissati byākātuṁ yaṁdiṭṭhikā mayan”ti.

“Etaṁ kho, bhante, amhehi na dukkaraṁ byākātuṁ yaṁdiṭṭhikā mayaṁ.
Iṅgha tāva āyasmanto yathāsakāni diṭṭhigatāni byākarontu, pacchāpetaṁ amhehi na dukkaraṁ bhavissati byākātuṁ yaṁdiṭṭhikā mayan”ti.

“Etaṁ kho, bhante, amhehi na dukkaraṁ byākātuṁ yaṁdiṭṭhikā mayaṁ. Iṅgha tāva āyasmanto yathāsakāni diṭṭhigatāni byākarontu, pacchāpetaṁ amhehi na dukkaraṁ bhavissati byākātuṁ yaṁdiṭṭhikā mayan”ti.

Evaṁ vutte, aññataro paribbājako anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca: “sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī”ti.

Evaṁ vutte, aññataro paribbājako anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca:
“sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—
evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī”ti.

Evaṁ vutte, aññataro paribbājako anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca: “sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī”ti.

Aññataropi kho paribbājako anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca: “asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī”ti.

Aññataropi kho paribbājako anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca:
“asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—
evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī”ti.

Aññataropi kho paribbājako anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca: “asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī”ti.

Aññataropi kho paribbājako anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca: “antavā loko …pe… anantavā loko … taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … hoti tathāgato paraṁ maraṇā … na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī”ti.

Aññataropi kho paribbājako anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca:
“antavā loko …pe…
anantavā loko …
taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ …
aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ …
hoti tathāgato paraṁ maraṇā …
na hoti tathāgato paraṁ maraṇā …
hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā …
neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññanti—
evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī”ti.

Aññataropi kho paribbājako anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca: “antavā loko …pe… anantavā loko … taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … hoti tathāgato paraṁ maraṇā … na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī”ti.

Evaṁ vutte, anāthapiṇḍiko gahapati te paribbājake etadavoca: “yvāyaṁ, bhante, āyasmā evamāha: ‘sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī’ti, imassa ayamāyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paratoghosapaccayā vā. Sā kho panesā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā. Yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadeveso āyasmā allīno, tadeveso āyasmā ajjhupagato.

Evaṁ vutte, anāthapiṇḍiko gahapati te paribbājake etadavoca:
“yvāyaṁ, bhante, āyasmā evamāha:
‘sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—
evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī’ti,
imassa ayamāyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paratoghosapaccayā vā.
Sā kho panesā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā.
Yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ.
Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ.
Yaṁ dukkhaṁ tadeveso āyasmā allīno, tadeveso āyasmā ajjhupagato.

Evaṁ vutte, anāthapiṇḍiko gahapati te paribbājake etadavoca: “yvāyaṁ, bhante, āyasmā evamāha: ‘sassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī’ti, imassa ayamāyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paratoghosapaccayā vā. Sā kho panesā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā. Yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadeveso āyasmā allīno, tadeveso āyasmā ajjhupagato.

Yopāyaṁ, bhante, āyasmā evamāha: ‘asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī’ti, imassāpi ayamāyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paratoghosapaccayā vā. Sā kho panesā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā. Yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadeveso āyasmā allīno, tadeveso āyasmā ajjhupagato.

Yopāyaṁ, bhante, āyasmā evamāha:
‘asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—
evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī’ti,
imassāpi ayamāyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paratoghosapaccayā vā.
Sā kho panesā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā.
Yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ.
Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ.
Yaṁ dukkhaṁ tadeveso āyasmā allīno, tadeveso āyasmā ajjhupagato.

Yopāyaṁ, bhante, āyasmā evamāha: ‘asassato loko, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī’ti, imassāpi ayamāyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paratoghosapaccayā vā. Sā kho panesā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā. Yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadeveso āyasmā allīno, tadeveso āyasmā ajjhupagato.

Yopāyaṁ, bhante, āyasmā evamāha: ‘antavā loko …pe… anantavā loko … taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … hoti tathāgato paraṁ maraṇā … na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī’ti, imassāpi ayamāyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paratoghosapaccayā vā. Sā kho panesā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā. Yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadeveso āyasmā allīno, tadeveso āyasmā ajjhupagato”ti.

Yopāyaṁ, bhante, āyasmā evamāha:
‘antavā loko …pe…
anantavā loko …
taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ …
aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ …
hoti tathāgato paraṁ maraṇā …
na hoti tathāgato paraṁ maraṇā …
hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā …
neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññanti—
evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī’ti,
imassāpi ayamāyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paratoghosapaccayā vā.
Sā kho panesā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā.
Yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ.
Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ.
Yaṁ dukkhaṁ tadeveso āyasmā allīno, tadeveso āyasmā ajjhupagato”ti.

Yopāyaṁ, bhante, āyasmā evamāha: ‘antavā loko …pe… anantavā loko … taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ … aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ … hoti tathāgato paraṁ maraṇā … na hoti tathāgato paraṁ maraṇā … hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā … neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā, idameva saccaṁ moghamaññanti—evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, gahapatī’ti, imassāpi ayamāyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paratoghosapaccayā vā. Sā kho panesā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā. Yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadeveso āyasmā allīno, tadeveso āyasmā ajjhupagato”ti.

Evaṁ vutte te paribbājakā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavocuṁ: “byākatāni kho, gahapati, amhehi sabbeheva yathāsakāni diṭṭhigatāni. Vadehi, gahapati, kiṁdiṭṭhikosi tuvan”ti?

Evaṁ vutte te paribbājakā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavocuṁ:
“byākatāni kho, gahapati, amhehi sabbeheva yathāsakāni diṭṭhigatāni.
Vadehi, gahapati, kiṁdiṭṭhikosi tuvan”ti?

Evaṁ vutte te paribbājakā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavocuṁ: “byākatāni kho, gahapati, amhehi sabbeheva yathāsakāni diṭṭhigatāni. Vadehi, gahapati, kiṁdiṭṭhikosi tuvan”ti?

“Yaṁ kho, bhante, kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. ‘Yaṁ dukkhaṁ taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, bhante”ti.

“Yaṁ kho, bhante, kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ.
Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ.
‘Yaṁ dukkhaṁ taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—
evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, bhante”ti.

“Yaṁ kho, bhante, kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. ‘Yaṁ dukkhaṁ taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evaṁdiṭṭhiko ahaṁ, bhante”ti.

“Yaṁ kho, gahapati, kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadeva tvaṁ, gahapati, allīno, tadeva tvaṁ, gahapati, ajjhupagato”ti.

“Yaṁ kho, gahapati, kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ.
Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ.
Yaṁ dukkhaṁ tadeva tvaṁ, gahapati, allīno, tadeva tvaṁ, gahapati, ajjhupagato”ti.

“Yaṁ kho, gahapati, kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. Yaṁ dukkhaṁ tadeva tvaṁ, gahapati, allīno, tadeva tvaṁ, gahapati, ajjhupagato”ti.

“Yaṁ kho, bhante, kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. ‘Yaṁ dukkhaṁ taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, nameso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ. Tassa ca uttari nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāmī”ti.

“Yaṁ kho, bhante, kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ.
Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ.
‘Yaṁ dukkhaṁ taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, nameso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ.
Tassa ca uttari nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāmī”ti.

“Yaṁ kho, bhante, kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ tadaniccaṁ. Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ. ‘Yaṁ dukkhaṁ taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, nameso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ. Tassa ca uttari nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāmī”ti.

Evaṁ vutte te paribbājakā tuṇhībhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā nisīdiṁsu. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati te paribbājake tuṇhībhūte maṅkubhūte pattakkhandhe adhomukhe pajjhāyante appaṭibhāne viditvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho anāthapiṇḍiko gahapati yāvatako ahosi tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi.

Evaṁ vutte te paribbājakā tuṇhībhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā nisīdiṁsu.
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati te paribbājake tuṇhībhūte maṅkubhūte pattakkhandhe adhomukhe pajjhāyante appaṭibhāne viditvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho anāthapiṇḍiko gahapati yāvatako ahosi tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi.

Evaṁ vutte te paribbājakā tuṇhībhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā nisīdiṁsu. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati te paribbājake tuṇhībhūte maṅkubhūte pattakkhandhe adhomukhe pajjhāyante appaṭibhāne viditvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho anāthapiṇḍiko gahapati yāvatako ahosi tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi.

“Sādhu sādhu, gahapati. Evaṁ kho te, gahapati, moghapurisā kālena kālaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetabbā”ti.

“Sādhu sādhu, gahapati.
Evaṁ kho te, gahapati, moghapurisā kālena kālaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetabbā”ti.

“Sādhu sādhu, gahapati. Evaṁ kho te, gahapati, moghapurisā kālena kālaṁ sahadhammena suniggahitaṁ niggahetabbā”ti.

Atha kho bhagavā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.

Atha kho bhagavā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi.
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.

Atha kho bhagavā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.

Atha kho bhagavā acirapakkante anāthapiṇḍike gahapatimhi bhikkhū āmantesi: “yopi so, bhikkhave, bhikkhu vassasatupasampanno imasmiṁ dhammavinaye, sopi evamevaṁ aññatitthiye paribbājake sahadhammena suniggahitaṁ niggaṇheyya yathā taṁ anāthapiṇḍikena gahapatinā niggahitā”ti. *bhikkhu vassasatupasampanno → bhikkhu dīgharattaṁ avedhidhammo (sya-all)

Atha kho bhagavā acirapakkante anāthapiṇḍike gahapatimhi bhikkhū āmantesi:
“yopi so, bhikkhave, bhikkhu vassasatupasampanno imasmiṁ dhammavinaye, sopi evamevaṁ aññatitthiye paribbājake sahadhammena suniggahitaṁ niggaṇheyya yathā taṁ anāthapiṇḍikena gahapatinā niggahitā”ti. *bhikkhu vassasatupasampanno → bhikkhu dīgharattaṁ avedhidhammo (sya-all)

Atha kho bhagavā acirapakkante anāthapiṇḍike gahapatimhi bhikkhū āmantesi: “yopi so, bhikkhave, bhikkhu vassasatupasampanno imasmiṁ dhammavinaye, sopi evamevaṁ aññatitthiye paribbājake sahadhammena suniggahitaṁ niggaṇheyya yathā taṁ anāthapiṇḍikena gahapatinā niggahitā”ti. *bhikkhu vassasatupasampanno → bhikkhu dīgharattaṁ avedhidhammo (sya-all)

Tatiyaṁ.

Tatiyaṁ.

Tatiyaṁ.

AnteriorPeligrosAN 10.92·BhayasuttaUn discípulo noble ha eliminado cinco peligros, ha realizado los cuatro factores de la entrada en la corriente y ha visto el proceso noble.SiguienteCon VajjiyamāhitaAN 10.94·VajjiyamāhitasuttaEl cabeza de familia Vajjiyamāhita visita a unos errantes, que acusan al Buddha de condenar todo ascetismo. Vajjiyamāhita responde diciendo que el Bud…
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}