KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
2. El capítulo sobre la rememoración

[Dasama de] Atthakanagara

Aṅguttara Nikāya
2. Anussativagga
Aṭṭhakanāgarasutta
Discursos Numerados
2. El capítulo sobre la rememoración
[Dasama de] Atthakanagara
Aṅguttara Nikāya
2. Anussativagga
Aṭṭhakanāgarasutta
[Dasama de] Atthakanagara

Cuando un cabeza de familia le pide que enseñe un sendero hacia la libertad, el venerable Ānanda explica nada menos que once estados meditativos que pueden servir como puertas hacia lo inmortal.

Ruta suttaAN 11.16Sutta Piṭaka › Aṅguttara Nikāya › 11. Ekādasakanipāta › 1. Paṭhamapaṇṇāsaka › 2. Anussativagga › Aṭṭhakanāgarasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an11.16/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

Esto he escuchado. En una ocasión, el Venerable Ananda estaba morando en Beluvagamaka cerca de Vesali. En aquella ocasión el hombre hogareño Dasama de Atthakanagara llegó a Pataliputta por algún negocio u otro asunto. Entonces, se acercó a cierto monje en el Parque Kukkuta y, al rendirle homenaje, se sentó a un lado y le preguntó:

“Venerable Señor, ¿dónde está en este momento el Venerable Anandar? Deseo ver al Venerable Ananda.”

“El venerable Ananda esta morando en Beluvagamaka cerca de Vesali, hombre hogareño.”

Entonces, una vez terminado su negocio en Pataliputta, el hombre hogareño Dasama se fue a Beluvagamaka cerca de Vesali junto al Venerable Ananda. Después de haberle rendido homenaje, se sentó a un lado y le preguntó:

“Venerable Ananda, ¿existe alguna cosa particular proclamada por el Bienaventurado quien conoce y ve, es realizado y plenamente iluminado, mediante la cual, si el monje mora diligentemente en ella, ardiente y resuelto, su mente no liberada llega a liberarse, sus corrupciones mentales no destruidas llegan a ser destruidas y alcanza la suprema liberación de la esclavitud que no ha alcanzado antes?”

“Sí, hombre hogareño, esta cosa particular ha sido proclamada por el Bienaventurado”.

“Y, ¿qué es esta cosa, venerable Ananda?”

“He aquí, hombre hogareño, apartado de los placeres sensuales, apartado de los perjudiciales estados mentales, el monje entra y permanece en el primer jhana, el cual está acompañado por el pensamiento aplicado y sostenido, el arrobamiento y felicidad, nacidos de la reclusión. Y lo considera y lo comprende así: ‘este primer jhana está condicionado y producido por la volición. Pero cualquier cosa que está condicionada y producida por la volición, es transitoria y sujeta al cese'. Y si se establece firmemente en eso, alcanza la destrucción de las corrupciones mentales. Pero si no alcanza la destrucción de las corrupciones mentales a causa de aquel deseo por el Dhamma, por aquel deleite en el Dhamma, entonces con la destrucción de los cinco grilletes menores, llegará a ser uno que reaparece espontáneamente para alcanzar allí el Nibbana final, sin retornar nunca más a este mundo.

“Esta es la cosa particular proclamada por el Bienaventurado quien conoce y ve, es realizado y plenamente iluminado, mediante la cual, si el monje mora diligentemente en ella, ardiente y resuelto, su mente no liberada llega a liberarse, sus corrupciones mentales no destruidas llegan a ser destruidas y alcanza la suprema liberación de la esclavitud que no ha alcanzado antes.

“Además, hombre hogareño, al calmar el pensamiento aplicado y sostenido, el monje entra y permanece en el segundo jhana, que se caracteriza por la tranquilidad interior y unificación de la mente; libre del pensamiento aplicado y sostenido, lleno de arrobamiento y felicidad nacidos de la concentración. Y lo considera y lo comprende así: ‘este primer jhana también está condicionado y producido por la volición. Pero cualquier cosa que está condicionada y producida por la volición, es transitoria y sujeta al cese'. Y si se establece firmemente en eso, alcanza la destrucción de las corrupciones mentales. Pero si no alcanza la destrucción de las corrupciones mentales a causa de aquel deseo por el Dhamma, por aquel deleite en el Dhamma, entonces con la destrucción de los cinco grilletes menores, llegará a ser uno que reaparece espontáneamente para alcanzar allí el Nibbana final, sin retornar nunca más a este mundo.

“Esta es otra cosa particular proclamada por el Bienaventurado quien conoce y ve, es realizado y plenamente iluminado, mediante la cual, si el monje mora diligentemente en ella, ardiente y resuelto, su mente no liberada llega a liberarse, sus corrupciones mentales no destruidas llegan a ser destruidas y alcanza la suprema liberación de la esclavitud que no ha alcanzado antes.

“Además, hombre hogareño, con la desaparición del arrobamiento, el monje permanece ecuánime, con la atención consciente y clara comprensión, experimentando la felicidad en su cuerpo; entra y permanece en el tercer jhana, del cual los nobles declararon: ‘es ecuánime, atentamente consciente; es alguien que encontró una morada placentera.' Y lo considera y lo comprende así: ‘este tercer jhana también está condicionado y producido por la volición. Pero cualquier cosa que está condicionada y producida por la volición, es transitoria y sujeta al cese’ .Y si se establece firmemente en eso… alcanza la suprema liberación de la esclavitud que no ha alcanzado antes.

“Además, hombre hogareño, con el abandono del placer y la pena, con la previa desaparición de la alegría y el displacer, entra y permanece en el cuarto jhana, que es ni doloroso ni placentero y se caracteriza por la purificación de la atención consciente a través de la ecuanimidad. Y lo considera y lo comprende así: ‘este cuarto jhana también está condicionado y producido por la volición. Pero cualquier cosa que está condicionada y producida por la volición, es transitoria y sujeta al cese’. Y si se establece firmemente en eso… alcanza la suprema liberación de la esclavitud que no ha alcanzado antes.

“Además, hombre hogareño, el monje mora impregnando una cuarta parte con la mente imbuida con el amor benevolente, al igual que la segunda cuarta parte, la tercera y la cuarta; igualmente arriba y abajo, alrededor, a todas las partes, a todo y a sí mismo; mora impregnando el mundo entero con la mente imbuida con el amor benevolente, abundante, excelso, inconmensurable, sin hostilidad y sin animadversión. Y lo considera y lo comprende así: ‘esta liberación a través del amor benevolente está condicionada y producida por la volición. Pero cualquier cosa que está condicionada y producida por la volición, es transitoria y sujeta al cese’. Y si se establece firmemente en eso… alcanza la suprema liberación de la esclavitud que no ha alcanzado antes.

“Además, hombre hogareño, el monje mora impregnando una cuarta parte con la mente imbuida con la compasión, al igual que la segunda cuarta parte, la tercera y la cuarta; igualmente arriba y abajo, alrededor, a todas las partes, a todo y a sí mismo; mora impregnando el mundo entero con la mente imbuida con la compasión, abundante, excelsa, inconmensurable, sin hostilidad y sin animadversión. Y lo considera y lo comprende así: ‘esta liberación a través de la compasión está condicionada y producida por la volición. Pero cualquier cosa que está condicionada y producida por la volición, es transitoria y sujeta al cese’. Y si se establece firmemente en eso… alcanza la suprema liberación de la esclavitud que no ha alcanzado antes.

“Además, hombre hogareño, el monje mora impregnando una cuarta parte con la mente imbuida con la dicha altruista, al igual que la segunda cuarta parte, la tercera y la cuarta; igualmente arriba y abajo, alrededor, a todas las partes, a todo y a sí mismo; mora impregnando el mundo entero con la mente imbuida con la dicha altruista, abundante, excelsa, inconmensurable, sin hostilidad y sin animadversión. Y lo considera y lo comprende así: ‘esta liberación a través de la dicha altruista está condicionada y producida por la volición. Pero cualquier cosa que está condicionada y producida por la volición, es transitoria y sujeta al cese’. Y si se establece firmemente en eso… alcanza la suprema liberación de la esclavitud que no ha alcanzado antes.

“Además, hombre hogareño, el monje mora impregnando una cuarta parte con la mente imbuida con la ecuanimidad, al igual que la segunda cuarta parte, la tercera y la cuarta; igualmente arriba y abajo, alrededor, a todas las partes, a todo y a sí mismo; mora impregnando el mundo entero con la mente imbuida con la ecuanimidad, abundante, excelsa, inconmensurable, sin hostilidad y sin animadversión. Y lo considera y lo comprende así: ‘esta liberación a través de la ecuanimidad está condicionada y producida por la volición. Pero cualquier cosa que está condicionada y producida por la volición, es transitoria y sujeta al cese’. Y si se establece firmemente en eso… alcanza la suprema liberación de la esclavitud que no ha alcanzado antes.

“Además, hombre hogareño, con la plena superación de la percepción de las formas, con la desaparición de la percepción del impacto sensorial, con la no-atención de la percepción de la diversidad, consciente de que ‘el espacio es infinito', el monje entra y permanece en la base de la infinitud del espacio. Y lo considera y lo comprende así: ‘este logro de la base de la infinitud del espacio está condicionado y producido por la volición. Pero cualquier cosa que está condicionada y producida por la volición, es transitoria y sujeta al cese’. Y si se establece firmemente en eso… alcanza la suprema liberación de la esclavitud que no ha alcanzado antes.

“Además, hombre hogareño, con la plena superación de la base de la infinitud del espacio, consciente de que ‘la conciencia es infinita', el monje entra y permanece en la base de la infinitud de la conciencia. Y lo considera y lo comprende así: ‘este logro de la base de la infinitud de la conciencia está condicionado y producido por la volición. Pero cualquier cosa que está condicionada y producida por la volición, es transitoria y sujeta al cese’. Y si se establece firmemente en eso… alcanza la suprema liberación de la esclavitud que no ha alcanzado antes.

“Además, hombre hogareño, con la plena superación de la base de la infinitud de la conciencia, consciente de que he aquí nada hay', el monje entra y permanece en la base de la nada. Y lo considera y lo comprende así: ‘este logro de la base de la nada está condicionado y producido por la volición. Pero cualquier cosa que está condicionada y producida por la volición, es transitoria y sujeta al cese'. Y si se establece firmemente en eso, alcanza la destrucción de las corrupciones mentales. Pero si no alcanza la destrucción de las corrupciones mentales a causa de aquel deseo por el Dhamma, por aquel deleite en el Dhamma, entonces con la destrucción de los cinco grilletes menores, llegará a ser uno que reaparece espontáneamente para alcanzar allí el Nibbana final, sin retornar nunca más a este mundo.

“Esta es otra cosa particular proclamada por el Bienaventurado quien conoce y ve, es realizado y plenamente iluminado, mediante la cual, si el monje mora diligentemente en ella, ardiente y resuelto, su mente no liberada llega a liberarse, sus corrupciones mentales no destruidas llegan a ser destruidas y alcanza la suprema liberación de la esclavitud que no ha alcanzado antes.”

Cuando esto se dijo, el hombre hogareño Dasama de Atthakanagara le dijo: “Venerable Ananda, como un hombre que, buscando una entrada al tesoro escondido encontró de una vez once entradas al tesoro escondido, así también, mientras estuve buscando una entrada a lo Inmortal, encontré de una vez once entradas a lo Inmortal. Al igual que un hombre que tiene una casa con once puertas y cuando su casa es capturada por el fuego puede huir a salvo a través de cualquiera de esas once puertas, así también yo puedo liberarme a través de cualquiera de esas once puertas a lo Inmortal. Venerable señor, si incluso aquellos miembros de los otros credos buscan ofrecer honorarios a sus maestros, ¿por qué no podría yo hacer una ofrenda al Venerable Ananda?”

Entonces, el hombre hogareño Dasama de Atthakanagara reunió el Sangha de los monjes de Pataliputta y de Vesali, y con sus propias manos les sirvió y les satisfizo con varias clases de buena comida. También ofreció a cada uno de los monjes un par de telas y al Venerable Ananda le regaló el triple hábito, y también mandó construir para el Venerable Ananda una vivienda de valor de quinientos.

Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando vesāliyaṁ viharati beluvagāmake. *beluvagāmake → veḷuvagāmake (sya-all, km, mr)

Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando vesāliyaṁ viharati beluvagāmake. *beluvagāmake → veḷuvagāmake (sya-all, km, mr)

Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando vesāliyaṁ viharati beluvagāmake. *beluvagāmake → veḷuvagāmake (sya-all, km, mr)

Tena kho pana samayena dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭaliputtaṁ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro yena kukkuṭārāmo yena aññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “kahaṁ nu kho, bhante, āyasmā ānando etarahi viharati? Dassanakāmā hi mayaṁ, bhante, āyasmantaṁ ānandan”ti.

Tena kho pana samayena dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭaliputtaṁ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena.
Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro yena kukkuṭārāmo yena aññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca:
“kahaṁ nu kho, bhante, āyasmā ānando etarahi viharati?
Dassanakāmā hi mayaṁ, bhante, āyasmantaṁ ānandan”ti.

Tena kho pana samayena dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭaliputtaṁ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro yena kukkuṭārāmo yena aññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: “kahaṁ nu kho, bhante, āyasmā ānando etarahi viharati? Dassanakāmā hi mayaṁ, bhante, āyasmantaṁ ānandan”ti.

“Eso, gahapati, āyasmā ānando vesāliyaṁ viharati beluvagāmake”ti.

“Eso, gahapati, āyasmā ānando vesāliyaṁ viharati beluvagāmake”ti.

“Eso, gahapati, āyasmā ānando vesāliyaṁ viharati beluvagāmake”ti.

Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭaliputte taṁ karaṇīyaṁ tīretvā yena vesālī beluvagāmako yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:

Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭaliputte taṁ karaṇīyaṁ tīretvā yena vesālī beluvagāmako yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:

Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭaliputte taṁ karaṇīyaṁ tīretvā yena vesālī beluvagāmako yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:

“atthi nu kho, bhante ānanda, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti?

“atthi nu kho, bhante ānanda, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti?

“atthi nu kho, bhante ānanda, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti?

“Atthi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti.

“Atthi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti.

“Atthi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti.

“Katamo pana, bhante ānanda, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti?

“Katamo pana, bhante ānanda, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti?

“Katamo pana, bhante ānanda, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti?

“Idha, gahapati, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘idampi kho paṭhamaṁ jhānaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ’. ‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ, tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

“Idha, gahapati, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
So iti paṭisañcikkhati:
‘idampi kho paṭhamaṁ jhānaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ’.
‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ, tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti.
So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti;
no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.
Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

“Idha, gahapati, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘idampi kho paṭhamaṁ jhānaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ’. ‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ, tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘idampi kho catutthaṁ jhānaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ’. ‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ …pe…
tatiyaṁ jhānaṁ …pe…
catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
So iti paṭisañcikkhati:
‘idampi kho catutthaṁ jhānaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ’.
‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti.
So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti;
no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.
Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ …pe… tatiyaṁ jhānaṁ …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘idampi kho catutthaṁ jhānaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ’. ‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ayampi kho mettā cetovimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā’. ‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā …pe… ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.
So iti paṭisañcikkhati:
‘ayampi kho mettā cetovimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā’.
‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti.
So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti;
no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.
Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā …pe… ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ayampi kho mettā cetovimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā’. ‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā …pe… ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ayampi kho upekkhācetovimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā’. ‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā …pe… ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā …pe…
muditāsahagatena cetasā …pe…
upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ.
Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.
So iti paṭisañcikkhati:
‘ayampi kho upekkhācetovimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā’.
‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti.
So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti;
no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.
Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā …pe… ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ayampi kho upekkhācetovimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā’. ‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā …pe… ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ayampi kho ākāsānañcāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā’. ‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā …pe… ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati.
So iti paṭisañcikkhati:
‘ayampi kho ākāsānañcāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā’.
‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti.
So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti;
no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.
Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā …pe… ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ayampi kho ākāsānañcāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā’. ‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā …pe… ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.

Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati …pe… sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ayampi kho ākiñcaññāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā’. ‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā …pe… ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti.

Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati …pe…
sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati.
So iti paṭisañcikkhati:
‘ayampi kho ākiñcaññāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā’.
‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti.
So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti;
no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.
Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā …pe… ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti.

Puna caparaṁ, gahapati, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati …pe… sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ‘ayampi kho ākiñcaññāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā’. ‘Yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tadaniccaṁ nirodhadhamman’ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, gahapati, tena bhagavatā jānatā …pe… ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī”ti.

Evaṁ vutte dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:

Evaṁ vutte dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:

Evaṁ vutte dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:

“seyyathāpi, bhante ānanda, puriso ekaṁ nidhimukhaṁ gavesanto sakideva ekādasa nidhimukhāni adhigaccheyya; *sakideva → sabbatthapi evamevaevamevaṁ kho ahaṁ, bhante, ekaṁ amatadvāraṁ gavesanto sakideva ekādasa amatadvārāni alatthaṁ sevanāya. *ekādasa amatadvārāni → ekādasannaṁ amatadvārānaṁ (sabbattha)Seyyathāpi, bhante, purisassa agāraṁ ekādasa dvāraṁ. So tasmiṁ agāre āditte ekamekenapi dvārena sakkuṇeyya attānaṁ sotthiṁ kātuṁ; evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, imesaṁ ekādasannaṁ amatadvārānaṁ ekamekenapi amatadvārena sakkuṇissāmi attānaṁ sotthiṁ kātuṁ. Ime hi nāma, bhante, aññatitthiyā ācariyassa ācariyadhanaṁ pariyesissanti. Kiṁ panāhaṁ āyasmato ānandassa pūjaṁ na karissāmī”ti.

“seyyathāpi, bhante ānanda, puriso ekaṁ nidhimukhaṁ gavesanto sakideva ekādasa nidhimukhāni adhigaccheyya; *sakideva → sabbatthapi evameva
evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, ekaṁ amatadvāraṁ gavesanto sakideva ekādasa amatadvārāni alatthaṁ sevanāya. *ekādasa amatadvārāni → ekādasannaṁ amatadvārānaṁ (sabbattha)
Seyyathāpi, bhante, purisassa agāraṁ ekādasa dvāraṁ. So tasmiṁ agāre āditte ekamekenapi dvārena sakkuṇeyya attānaṁ sotthiṁ kātuṁ;
evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, imesaṁ ekādasannaṁ amatadvārānaṁ ekamekenapi amatadvārena sakkuṇissāmi attānaṁ sotthiṁ kātuṁ.
Ime hi nāma, bhante, aññatitthiyā ācariyassa ācariyadhanaṁ pariyesissanti.
Kiṁ panāhaṁ āyasmato ānandassa pūjaṁ na karissāmī”ti.

“seyyathāpi, bhante ānanda, puriso ekaṁ nidhimukhaṁ gavesanto sakideva ekādasa nidhimukhāni adhigaccheyya; *sakideva → sabbatthapi evamevaevamevaṁ kho ahaṁ, bhante, ekaṁ amatadvāraṁ gavesanto sakideva ekādasa amatadvārāni alatthaṁ sevanāya. *ekādasa amatadvārāni → ekādasannaṁ amatadvārānaṁ (sabbattha)Seyyathāpi, bhante, purisassa agāraṁ ekādasa dvāraṁ. So tasmiṁ agāre āditte ekamekenapi dvārena sakkuṇeyya attānaṁ sotthiṁ kātuṁ; evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, imesaṁ ekādasannaṁ amatadvārānaṁ ekamekenapi amatadvārena sakkuṇissāmi attānaṁ sotthiṁ kātuṁ. Ime hi nāma, bhante, aññatitthiyā ācariyassa ācariyadhanaṁ pariyesissanti. Kiṁ panāhaṁ āyasmato ānandassa pūjaṁ na karissāmī”ti.

Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro vesālikañca pāṭaliputtakañca bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Ekamekañca bhikkhuṁ paccekaṁ dussayugena acchādesi, āyasmantañca ānandaṁ ticīvarena. Āyasmato ānandassa pañcasataṁ vihāraṁ kārāpesīti.

Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro vesālikañca pāṭaliputtakañca bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.
Ekamekañca bhikkhuṁ paccekaṁ dussayugena acchādesi, āyasmantañca ānandaṁ ticīvarena.
Āyasmato ānandassa pañcasataṁ vihāraṁ kārāpesīti.

Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro vesālikañca pāṭaliputtakañca bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Ekamekañca bhikkhuṁ paccekaṁ dussayugena acchādesi, āyasmantañca ānandaṁ ticīvarena. Āyasmato ānandassa pañcasataṁ vihāraṁ kārāpesīti.

Chaṭṭhaṁ.

Chaṭṭhaṁ.

Chaṭṭhaṁ.

AnteriorLos beneficios del amorAN 11.15·MettāsuttaLa meditación sobre el amor tiene once beneficios.SiguienteEl vaqueroAN 11.17·GopālasuttaUn vaquero con once cualidades es competente para cuidar un rebaño de ganado. Del mismo modo, un bhikkhu con once cualidades puede crecer en el Dhamma…
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}