En una ocasión, el Bienaventurado estaba morando en el vestíbulo amurallado en Nadika. Estando allí, se acercó al Bienaventurado el Venerable Saddha, le rindió homenaje y se sentó a un lado. Entonces, el Bienaventurado le dijo:
“Medita como un [caballo] de pura sangre, Saddha, no como un potro salvaje. Y, ¿cómo medita un potro salvaje? Cuando el potro salvaje está atado cerca del comedero medita así: ‘¡Forraje, forraje!’. Y, ¿por qué esto? Porque cuando el potro salvaje está atado cerca del comedero, no se pregunta a sí mismo: ‘¿Qué tarea me asignó mi entrenador para hoy? ¿Cómo podría satisfacerlo?’. Atado cerca del comedero sólo medita: ‘¡Forraje, forraje!’. De la misma manera, Saddha, una persona es como un potro salvaje cuando va al bosque, al pie de un árbol o a una choza vacía, y mora con la mente obsesionada y oprimida por los deseos sensuales, no comprendiendo cómo realmente es la liberación del surgimiento de los deseos sensuales. Albergando los deseos sensuales dentro de sí mismo, medita, pondera, reflexiona y rumia. También mora con la mente obsesionada y oprimida por animadversión… pereza y somnolencia… preocupación y remordimiento… por la duda, no comprendiendo cómo realmente es la liberación del surgimiento de la duda. Albergando la duda dentro de sí mismo, medita, pondera, reflexiona y rumia.
“Y él medita, Saddha, dependiendo de la tierra, dependiendo del agua, dependiendo del fuego, dependiendo del aire, dependiendo de la base de la infinitud del espacio, dependiendo de la base de la infinitud de la conciencia, dependiendo de la base de la nada, dependiendo de la base de la no-percepción-ni-no-percepción, dependiendo de este mundo, dependiendo del otro mundo, dependiendo de lo que se ve, escucha, siente, conoce y alcanza, de lo que se busca y examina con la mente. Así es, Saddha, la meditación de la persona que es como un potro salvaje.
“Y, ¿cómo, Saddha, medita un [caballo] de sangre pura? Cuando un excelente caballo de sangre pura está atado cerca del comedero no medita así: ‘¡Forraje, forraje!’. Y, ¿por qué esto? Porque cuando el excelente caballo de sangre pura está atado cerca del comedero, se pregunta a sí mismo: ‘¿Qué tarea me asignó mi entrenador para hoy? ¿Cómo podría satisfacerlo?’. Atado cerca del comedero no medita: ‘¡Forraje, forraje!’. Un excelente caballo de sangre pura considera el aguijón como deuda, atadura, pérdida y error. De la misma manera, Saddha, una excelente persona de sangre pura cuando va al bosque, al pie de un árbol o a una choza vacía, no mora con la mente obsesionada y oprimida por los deseos sensuales, más bien comprende cómo realmente es la liberación del surgimiento de los deseos sensuales. Tampoco mora con la mente obsesionada y oprimida por animadversión… pereza y somnolencia… preocupación y remordimiento… por la duda, más bien comprende cómo realmente es la liberación del surgimiento de la duda.
“Y él no medita, Saddha, dependiendo de la tierra, dependiendo del agua, dependiendo del fuego, dependiendo del aire, dependiendo de la base de la infinitud del espacio, dependiendo de la base de la infinitud de la conciencia, dependiendo de la base de la nada, dependiendo de la base de la no-percepción-ni-no-percepción, dependiendo de este mundo, dependiendo del otro mundo, ni dependiendo de lo que se ve, escucha, siente, conoce y alcanza, de lo que se busca y examina con la mente, y sin embargo medita.
“Cuando medita de esta manera, los devas con Indra, Brahma y Pajapati, alaban a aquella excelente persona de sangre pura desde lejos, diciendo:
“‘¡Homenaje a ti, oh persona de sangre pura!
¡Homenaje a ti, oh persona suprema!
Nosotros mismo no entendemos
De qué depende tu meditación’”.
Cuando esto fue dicho, el Venerable Saddha dijo al Bienaventurado: “Pero, ¿cómo, Venerable Señor, medita una excelente persona de pura sangre? Puesto que no medita dependiendo de la tierra… ni dependiendo de lo que se ve, escucha, siente, conoce y alcanza, de lo que se busca y examina con la mente, y sin embargo medita, y de tal manera que los devas… alaban a aquella excelente persona de sangre pura desde lejos, diciendo: ‘¡Homenaje a ti, oh persona de sangre pura!…’, entonces, ¿en dependencia de qué él medita?”.
“He aquí, Saddha, para una excelente persona de sangre pura la percepción de la tierra se desvaneció en relación con la tierra, la percepción del agua se desvaneció en relación con el agua, la percepción del fuego se desvaneció en relación con el fuego, la percepción del aire se desvaneció en relación con el aire, la percepción de la base de la infinitud del espacio se desvaneció en relación con la base de la infinitud del espacio, la percepción de la base de la infinitud de la conciencia se desvaneció en relación con la base de la infinitud de la conciencia, la percepción de la base de la nada se desvaneció en relación con la base de la nada, la percepción de la base de la ni-percepción-ni-no-percepción se desvaneció en relación con la base de la ni-percepción-ni-no-percepción, la percepción de este mundo se desvaneció en relación con este mundo, la percepción del otro mundo se desvaneció en relación con el otro mundo, se desvaneció la percepción en relación con todo lo que puede ser visto, escuchado, sentido, conocido, alcanzado, buscado y examinado por la mente.
“Meditando de esta manera, Saddha, una excelente persona de sangre pura no medita dependiendo de la tierra, dependiendo del agua, dependiendo del fuego, dependiendo del aire, dependiendo de la base de la infinitud del espacio, dependiendo de la base de la infinitud de la conciencia, dependiendo de la base de la nada, dependiendo de la base de la no-percepción-ni-no-percepción, dependiendo de este mundo, dependiendo del otro mundo, ni dependiendo de lo que se ve, escucha, siente, conoce y alcanza, de lo que se busca y examina con la mente, y sin embargo medita.
“Y cuando medita de esta manera, los devas con Indra, Brahma y Pajapati, alaban a aquella excelente persona de sangre pura desde lejos, diciendo:
“‘¡Homenaje a ti, oh persona de sangre pura!
¡Homenaje a ti, oh persona suprema!
Nosotros mismo no entendemos
De qué depende tu meditación’”.
Ekaṁ samayaṁ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe.
Ekaṁ samayaṁ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe.
Ekaṁ samayaṁ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe.
Atha kho āyasmā saddho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ saddhaṁ bhagavā etadavoca:
Atha kho āyasmā saddho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ saddhaṁ bhagavā etadavoca:
Atha kho āyasmā saddho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ saddhaṁ bhagavā etadavoca:
“Ājānīyajhāyitaṁ kho, saddha, jhāya; mā khaḷuṅkajhāyitaṁ. *khaḷuṅkajhāyitaṁ → mā khaḷuṅkajjhāyitaṁ (bj, pts1ed); … sandha … (sya-all)
“Ājānīyajhāyitaṁ kho, saddha, jhāya;
mā khaḷuṅkajhāyitaṁ. *khaḷuṅkajhāyitaṁ → mā khaḷuṅkajjhāyitaṁ (bj, pts1ed); … sandha … (sya-all)
“Ājānīyajhāyitaṁ kho, saddha, jhāya; mā khaḷuṅkajhāyitaṁ. *khaḷuṅkajhāyitaṁ → mā khaḷuṅkajjhāyitaṁ (bj, pts1ed); … sandha … (sya-all)
Kathañca, khaḷuṅkajhāyitaṁ hoti? Assakhaḷuṅko hi, saddha, doṇiyā baddho ‘yavasaṁ yavasan’ti jhāyati. *baddho → bandho (sya-all, mr)Taṁ kissa hetu? Na hi, saddha, assakhaḷuṅkassa doṇiyā baddhassa evaṁ hoti: ‘kiṁ nu kho maṁ ajja assadammasārathi kāraṇaṁ kāressati, kimassāhaṁ paṭikaromī’ti. *kimassāhaṁ → kammassāhaṁ (mr)So doṇiyā baddho ‘yavasaṁ yavasan’ti jhāyati.
Kathañca, khaḷuṅkajhāyitaṁ hoti?
Assakhaḷuṅko hi, saddha, doṇiyā baddho ‘yavasaṁ yavasan’ti jhāyati. *baddho → bandho (sya-all, mr)
Na hi, saddha, assakhaḷuṅkassa doṇiyā baddhassa evaṁ hoti:
‘kiṁ nu kho maṁ ajja assadammasārathi kāraṇaṁ kāressati, kimassāhaṁ paṭikaromī’ti. *kimassāhaṁ → kammassāhaṁ (mr)
So doṇiyā baddho ‘yavasaṁ yavasan’ti jhāyati.
Kathañca, khaḷuṅkajhāyitaṁ hoti? Assakhaḷuṅko hi, saddha, doṇiyā baddho ‘yavasaṁ yavasan’ti jhāyati. *baddho → bandho (sya-all, mr)Taṁ kissa hetu? Na hi, saddha, assakhaḷuṅkassa doṇiyā baddhassa evaṁ hoti: ‘kiṁ nu kho maṁ ajja assadammasārathi kāraṇaṁ kāressati, kimassāhaṁ paṭikaromī’ti. *kimassāhaṁ → kammassāhaṁ (mr)So doṇiyā baddho ‘yavasaṁ yavasan’ti jhāyati.
Evamevaṁ kho, saddha, idhekacco purisakhaḷuṅko araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. So kāmarāgaṁyeva antaraṁ katvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati, byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati … thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati … uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati … vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. So vicikicchaṁyeva antaraṁ katvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati. So pathavimpi nissāya jhāyati, āpampi nissāya jhāyati, tejampi nissāya jhāyati, vāyampi nissāya jhāyati, ākāsānañcāyatanampi nissāya jhāyati, viññāṇañcāyatanampi nissāya jhāyati, ākiñcaññāyatanampi nissāya jhāyati, nevasaññānāsaññāyatanampi nissāya jhāyati, idhalokampi nissāya jhāyati, paralokampi nissāya jhāyati, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi nissāya jhāyati. Evaṁ kho, saddha, purisakhaḷuṅkajhāyitaṁ hoti.
Evamevaṁ kho, saddha, idhekacco purisakhaḷuṅko araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti.
So kāmarāgaṁyeva antaraṁ katvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati,
byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati …
thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati …
uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati …
vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti.
So vicikicchaṁyeva antaraṁ katvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati.
So pathavimpi nissāya jhāyati, āpampi nissāya jhāyati, tejampi nissāya jhāyati, vāyampi nissāya jhāyati, ākāsānañcāyatanampi nissāya jhāyati, viññāṇañcāyatanampi nissāya jhāyati, ākiñcaññāyatanampi nissāya jhāyati, nevasaññānāsaññāyatanampi nissāya jhāyati, idhalokampi nissāya jhāyati, paralokampi nissāya jhāyati, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi nissāya jhāyati.
Evaṁ kho, saddha, purisakhaḷuṅkajhāyitaṁ hoti.
Evamevaṁ kho, saddha, idhekacco purisakhaḷuṅko araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. So kāmarāgaṁyeva antaraṁ katvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati, byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati … thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati … uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati … vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ nappajānāti. So vicikicchaṁyeva antaraṁ katvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati. So pathavimpi nissāya jhāyati, āpampi nissāya jhāyati, tejampi nissāya jhāyati, vāyampi nissāya jhāyati, ākāsānañcāyatanampi nissāya jhāyati, viññāṇañcāyatanampi nissāya jhāyati, ākiñcaññāyatanampi nissāya jhāyati, nevasaññānāsaññāyatanampi nissāya jhāyati, idhalokampi nissāya jhāyati, paralokampi nissāya jhāyati, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi nissāya jhāyati. Evaṁ kho, saddha, purisakhaḷuṅkajhāyitaṁ hoti.
Kathañca, saddha, ājānīyajhāyitaṁ hoti? Bhadro hi, saddha, assājānīyo doṇiyā baddho na ‘yavasaṁ yavasan’ti jhāyati. Taṁ kissa hetu? Bhadrassa hi, saddha, assājānīyassa doṇiyā baddhassa evaṁ hoti: ‘kiṁ nu kho maṁ ajja assadammasārathi kāraṇaṁ kāressati, kimassāhaṁ paṭikaromī’ti. So doṇiyā baddho na ‘yavasaṁ yavasan’ti jhāyati. Bhadro hi, saddha, assājānīyo yathā iṇaṁ yathā bandhaṁ yathā jāniṁ yathā kaliṁ evaṁ patodassa ajjhoharaṇaṁ samanupassati.
Kathañca, saddha, ājānīyajhāyitaṁ hoti?
Bhadro hi, saddha, assājānīyo doṇiyā baddho na ‘yavasaṁ yavasan’ti jhāyati.
Bhadrassa hi, saddha, assājānīyassa doṇiyā baddhassa evaṁ hoti:
‘kiṁ nu kho maṁ ajja assadammasārathi kāraṇaṁ kāressati, kimassāhaṁ paṭikaromī’ti.
So doṇiyā baddho na ‘yavasaṁ yavasan’ti jhāyati.
Bhadro hi, saddha, assājānīyo yathā iṇaṁ yathā bandhaṁ yathā jāniṁ yathā kaliṁ evaṁ patodassa ajjhoharaṇaṁ samanupassati.
Kathañca, saddha, ājānīyajhāyitaṁ hoti? Bhadro hi, saddha, assājānīyo doṇiyā baddho na ‘yavasaṁ yavasan’ti jhāyati. Taṁ kissa hetu? Bhadrassa hi, saddha, assājānīyassa doṇiyā baddhassa evaṁ hoti: ‘kiṁ nu kho maṁ ajja assadammasārathi kāraṇaṁ kāressati, kimassāhaṁ paṭikaromī’ti. So doṇiyā baddho na ‘yavasaṁ yavasan’ti jhāyati. Bhadro hi, saddha, assājānīyo yathā iṇaṁ yathā bandhaṁ yathā jāniṁ yathā kaliṁ evaṁ patodassa ajjhoharaṇaṁ samanupassati.
Evamevaṁ kho, saddha, bhadro purisājānīyo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati … na thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati … na uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati … na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. So neva pathaviṁ nissāya jhāyati, na āpaṁ nissāya jhāyati, na tejaṁ nissāya jhāyati, na vāyaṁ nissāya jhāyati, na ākāsānañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na viññāṇañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na ākiñcaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na nevasaññānāsaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na idhalokaṁ nissāya jhāyati, na paralokaṁ nissāya jhāyati, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi nissāya na jhāyati; jhāyati ca pana.
Evamevaṁ kho, saddha, bhadro purisājānīyo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti,
na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati …
na thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati …
na uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati …
na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti.
So neva pathaviṁ nissāya jhāyati, na āpaṁ nissāya jhāyati, na tejaṁ nissāya jhāyati, na vāyaṁ nissāya jhāyati, na ākāsānañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na viññāṇañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na ākiñcaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na nevasaññānāsaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na idhalokaṁ nissāya jhāyati, na paralokaṁ nissāya jhāyati, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi nissāya na jhāyati;
Evamevaṁ kho, saddha, bhadro purisājānīyo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati … na thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati … na uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati … na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. So neva pathaviṁ nissāya jhāyati, na āpaṁ nissāya jhāyati, na tejaṁ nissāya jhāyati, na vāyaṁ nissāya jhāyati, na ākāsānañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na viññāṇañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na ākiñcaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na nevasaññānāsaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na idhalokaṁ nissāya jhāyati, na paralokaṁ nissāya jhāyati, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi nissāya na jhāyati; jhāyati ca pana.
Evaṁ jhāyiñca pana, saddha, bhadraṁ purisājānīyaṁ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti:
Evaṁ jhāyiñca pana, saddha, bhadraṁ purisājānīyaṁ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti:
Evaṁ jhāyiñca pana, saddha, bhadraṁ purisājānīyaṁ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti:
‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Yassa te nābhijānāma, yampi nissāya jhāyasī’”ti.
yampi nissāya jhāyasī’”ti.
‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Yassa te nābhijānāma, yampi nissāya jhāyasī’”ti.
Evaṁ vutte, āyasmā saddho bhagavantaṁ etadavoca: “kathaṁ jhāyī pana, bhante, bhadro purisājānīyo neva pathaviṁ nissāya jhāyati, na āpaṁ nissāya jhāyati, na tejaṁ nissāya jhāyati, na vāyaṁ nissāya jhāyati, na ākāsānañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na viññāṇañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na ākiñcaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na nevasaññānāsaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na idhalokaṁ nissāya jhāyati, na paralokaṁ nissāya jhāyati, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi nissāya na jhāyati; *purisājānīyo → so (bj, sya-all, pts1ed); so (mr)jhāyati ca pana? Kathaṁ jhāyiñca pana, bhante, bhadraṁ purisājānīyaṁ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti:
Evaṁ vutte, āyasmā saddho bhagavantaṁ etadavoca:
“kathaṁ jhāyī pana, bhante, bhadro purisājānīyo neva pathaviṁ nissāya jhāyati, na āpaṁ nissāya jhāyati, na tejaṁ nissāya jhāyati, na vāyaṁ nissāya jhāyati, na ākāsānañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na viññāṇañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na ākiñcaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na nevasaññānāsaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na idhalokaṁ nissāya jhāyati, na paralokaṁ nissāya jhāyati, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi nissāya na jhāyati; *purisājānīyo → so (bj, sya-all, pts1ed); so (mr)
Kathaṁ jhāyiñca pana, bhante, bhadraṁ purisājānīyaṁ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti:
Evaṁ vutte, āyasmā saddho bhagavantaṁ etadavoca: “kathaṁ jhāyī pana, bhante, bhadro purisājānīyo neva pathaviṁ nissāya jhāyati, na āpaṁ nissāya jhāyati, na tejaṁ nissāya jhāyati, na vāyaṁ nissāya jhāyati, na ākāsānañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na viññāṇañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na ākiñcaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na nevasaññānāsaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na idhalokaṁ nissāya jhāyati, na paralokaṁ nissāya jhāyati, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi nissāya na jhāyati; *purisājānīyo → so (bj, sya-all, pts1ed); so (mr)jhāyati ca pana? Kathaṁ jhāyiñca pana, bhante, bhadraṁ purisājānīyaṁ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti:
‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Yassa te nābhijānāma, yampi nissāya jhāyasī’”ti.
yampi nissāya jhāyasī’”ti.
‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Yassa te nābhijānāma, yampi nissāya jhāyasī’”ti.
“Idha, saddha, bhadrassa purisājānīyassa pathaviyaṁ pathavisaññā vibhūtā hoti, āpasmiṁ āposaññā vibhūtā hoti, tejasmiṁ tejosaññā vibhūtā hoti, vāyasmiṁ vāyosaññā vibhūtā hoti, ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññā vibhūtā hoti, viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññā vibhūtā hoti, ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññā vibhūtā hoti, nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññā vibhūtā hoti, idhaloke idhalokasaññā vibhūtā hoti, paraloke paralokasaññā vibhūtā hoti, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi saññā vibhūtā hoti. Evaṁ jhāyī kho, saddha, bhadro purisājānīyo neva pathaviṁ nissāya jhāyati …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi nissāya na jhāyati; jhāyati ca pana.
“Idha, saddha, bhadrassa purisājānīyassa pathaviyaṁ pathavisaññā vibhūtā hoti, āpasmiṁ āposaññā vibhūtā hoti, tejasmiṁ tejosaññā vibhūtā hoti, vāyasmiṁ vāyosaññā vibhūtā hoti, ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññā vibhūtā hoti, viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññā vibhūtā hoti, ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññā vibhūtā hoti, nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññā vibhūtā hoti, idhaloke idhalokasaññā vibhūtā hoti, paraloke paralokasaññā vibhūtā hoti, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi saññā vibhūtā hoti.
Evaṁ jhāyī kho, saddha, bhadro purisājānīyo neva pathaviṁ nissāya jhāyati …pe…
yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi nissāya na jhāyati;
“Idha, saddha, bhadrassa purisājānīyassa pathaviyaṁ pathavisaññā vibhūtā hoti, āpasmiṁ āposaññā vibhūtā hoti, tejasmiṁ tejosaññā vibhūtā hoti, vāyasmiṁ vāyosaññā vibhūtā hoti, ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññā vibhūtā hoti, viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññā vibhūtā hoti, ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññā vibhūtā hoti, nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññā vibhūtā hoti, idhaloke idhalokasaññā vibhūtā hoti, paraloke paralokasaññā vibhūtā hoti, yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi saññā vibhūtā hoti. Evaṁ jhāyī kho, saddha, bhadro purisājānīyo neva pathaviṁ nissāya jhāyati …pe… yampidaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tampi nissāya na jhāyati; jhāyati ca pana.
Evaṁ jhāyiñca pana, saddha, bhadraṁ purisājānīyaṁ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti:
Evaṁ jhāyiñca pana, saddha, bhadraṁ purisājānīyaṁ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti:
Evaṁ jhāyiñca pana, saddha, bhadraṁ purisājānīyaṁ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti:
‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Yassa te nābhijānāma, yampi nissāya jhāyasī’”ti.
yampi nissāya jhāyasī’”ti.
‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama; Yassa te nābhijānāma, yampi nissāya jhāyasī’”ti.