KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
1. La primera cincuentena

5. Capítulo sobre las asambleas

Aṅguttara Nikāya
1. Paṭhamapaṇṇāsaka
Parisavagga
Discursos Numerados
1. La primera cincuentena
5. Capítulo sobre las asambleas
Aṅguttara Nikāya
1. Paṭhamapaṇṇāsaka
Parisavagga
Ruta suttaAN 2.42-51Sutta Piṭaka›Aṅguttara Nikāya›2. Dukanipāta›1. Paṭhamapaṇṇāsaka›5. Parisavagga›Parisavagga
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an2.42-51/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

“Monjes, he aquí existen estas dos clases de asambleas. Y, ¿cuáles son esas dos? La asamblea superficial y la asamblea profunda.

“Y, ¿cuál es, monjes, la asamblea superficial? La asamblea en la cual los monjes están inquietos, engreídos, vanos, habladores, enmarañados en sus charlas, con atención consciente nublada, carentes de clara comprensión, desconcentrados, de mentes dispersas, con facultades sensoriales laxas; esta es, monjes, la asamblea que se llama superficial.

“Y, ¿cuál es, monjes, la asamblea profunda? La asamblea en la cual los monjes no están inquietos, engreídos, vanos, habladores, ni enmarañados en sus charlas, sino que están establecidos en la atención consciente, con clara comprensión, concentrados, de mentes unificadas, con facultades sensoriales restringidas; esta es, monjes, la asamblea que se llama profunda.

“Estas son, monjes, las dos clases de asambleas. De esas dos clases de asambleas, la asamblea profunda es la primera”.

“Monjes, he aquí existen estas dos clases de asambleas. Y, ¿cuáles son esas dos? La asamblea dividida y la asamblea armoniosa.

“Y, ¿cuál es, monjes, la asamblea dividida? La asamblea en la cual los monjes discuten y riñen, caen en las disputas, se apuñalan unos a otros con palabras punzantes; esta es, monjes, la asamblea que se llama dividida.

“Y, ¿cuál es, monjes, la asamblea armoniosa? La asamblea en la cual los monjes moran en concordia, armoniosamente, sin las disputas, sin apuñalarse unos a otras con palabras punzantes; esta es, monjes, la asamblea que se llama armoniosa.

“Estas son, monjes, las dos clases de asambleas. De esas dos clases de asambleas, la asamblea armoniosa es la primera”.

“Monjes, he aquí existen estas dos clases de asambleas. Y, ¿cuáles son esas dos? La asamblea inferior y la asamblea superior.

“Y, ¿cuál es, monjes, la asamblea inferior? La asamblea en la cual los monjes son lujuriosos y laxos, líderes en reincidencia, que descartan el deber de la reclusión; no hacen surgir la energía para lograr lo que aún no han logrado, para realizar lo que aún no realizaron. Y la siguiente generación de ellos sigue su ejemplo. Ellos también son lujuriosos y laxos, líderes en reincidencia, que descartan el deber de la reclusión; no hacen surgir la energía para lograr lo que aún no han logrado, para realizar lo que aún no realizaron. Esta es, monjes, la asamblea que se llama inferior.

“Y, ¿cuál es, monjes, la asamblea superior? La asamblea en la cual los monjes no son lujuriosos ni laxos, descartan la reincidencia, se conducen a la reclusión; hacen surgir la energía para lograr lo que aún no han logrado, para realizar lo que aún no realizaron. Y la siguiente generación de ellos sigue su ejemplo. Ellos tampoco son lujuriosos ni laxos, descartan la reincidencia, se conducen a la reclusión; hacen surgir la energía para lograr lo que aún no han logrado, para realizar lo que aún no realizaron. Esta es, monjes, la asamblea que se llama superior.

“Estas son, monjes, las dos clases de asambleas. De esas dos clases de asambleas, la asamblea superior es la primera”.

“Monjes, he aquí existen estas dos clases de asambleas. Y, ¿cuáles son esas dos? La asamblea noble y la asamblea ordinaria.

“Y, ¿cuál es, monjes, la asamblea ordinaria? La asamblea en la cual los monjes no comprenden cómo realmente es esto: ‘esta es la insatisfacción’; no comprenden cómo realmente es esto: ‘este es el origen de la insatisfacción’; no comprenden cómo realmente es esto: ‘este es el cese de la insatisfacción’; no comprenden cómo realmente es esto: ‘este es el sendero que conduce al cese de la insatisfacción’. Esta es, monjes, la asamblea que se llama ordinaria.

“Y, ¿cuál es, monjes, la asamblea noble? La asamblea, en la cual los monjes comprenden cómo realmente es esto: ‘esta es la insatisfacción’; comprenden cómo realmente es esto: ‘este es el origen de la insatisfacción’; comprenden cómo realmente es esto: ‘este es el cese de la insatisfacción’; comprenden cómo realmente es esto: ‘este es el sendero que conduce al cese de la insatisfacción’. Esta es, monjes, la asamblea que se llama noble.

“Estas son, monjes, las dos clases de asambleas. De esas dos clases de asambleas, la asamblea noble es la primera”.

“Monjes, he aquí existen estas dos clases de asambleas. Y, ¿cuáles son esas dos? La asamblea-heces y la asamblea-crema.

“Y, ¿cuál es, monjes, la asamblea-heces? La asamblea en la cual los monjes entran en los equivocados cursos del deseo, odio, falsa ilusión y miedo. Esta es, monjes, la asamblea-heces.

“Y, ¿cuál es, monjes, la asamblea-crema? La asamblea en la cual los monjes no entran en los equivocados cursos del deseo, odio, falsa ilusión y miedo. Esta es, monjes, la asamblea-crema.

“Estas son, monjes, las dos clases de asambleas. De esas dos clases de asambleas, la asamblea-crema es la primera”.

“Monjes, he aquí existen estas dos clases de asambleas. Y, ¿cuáles son esas dos? La asamblea entrenada en vanas charlas, no en interrogación y la asamblea entrenada en interrogación, no en vanas charlas.

“Y, ¿cuál es, monjes, la asamblea entrenada en vanas charlas, no en interrogación? He aquí, monjes, en esa clase de asamblea, cuando se recitan aquellos discursos pronunciados por el Tathagata, que son profundos, de profundo significado, que trascienden el mundo, conectados con la vacuidad, los monjes no quieren escucharlos, no prestan atención a ellos, no aplican sus mentes a la comprensión de ellos, no piensan que aquellos discursos deberían ser meditados y aprendidos. Pero, cuando los discursos que están recitados son meros poemas compuestos por poetas, solo unas hermosas frases y palabras creadas por unos desconocidos, pronunciadas por los discípulos, entonces ellos sí quieren escucharlos, prestan atención a ellos, aplican sus mentes a la comprensión de ellos, piensan que aquellos discursos deberían ser meditados y aprendidos. Y una vez aprendidas las enseñanzas, no se interrogan unos a otros acerca de ellas ni las examinan en profundidad así: ‘¿Qué es esto? ¿Cuál es el significado de esto?’. No analizan lo que está oscuro ni elucidan lo que no está claro, tampoco aclaran lo que está perplejo en los numerosos puntos perplejos. Esta es, monjes, la asamblea que se llama entrenada en vanas charlas, no en interrogación.

“Y, ¿cuál es, monjes, la asamblea entrenada en interrogación, no en vanas charlas? He aquí, monjes, en esa clase de asamblea, cuando se recitan los discursos que son meros poemas compuestos por poetas, sólo unas hermosas frases y palabras creadas por unos desconocidos, pronunciadas por los discípulos, entonces ellos no quieren escucharlos, no prestan atención a ellos, no aplican sus mentes a la comprensión de ellos, ni piensan que aquellos discursos deberían ser meditados y aprendidos. Pero cuando se recitan aquellos discursos pronunciados por el Tathagata, que son profundos, de profundo significado, que trascienden el mundo, conectados con la vacuidad, los monjes sí quieren escucharlos, prestan atención a ellos, aplican sus mentes a la comprensión de ellos, piensan que aquellos discursos deberían ser meditados y aprendidos. Además, habiendo aprendido aquellas enseñanzas se interrogan unos a otros acerca de ellas y las examinan en profundidad así: ‘¿Qué es esto? ¿Cuál es el significado de esto?’. También analizan lo que está oscuro y elucidan lo que no está claro, y aclaran lo que está perplejo en los numerosos puntos perplejos. Esta es, monjes, la asamblea que se llama entrenada en interrogación, no en vanas charlas.

“Estas son, monjes, las dos clases de asambleas. De esas dos clases de asambleas, la asamblea entrenada en interrogación, no en vanas charlas, es la primera”.

“Monjes, he aquí existen estas dos clases de asambleas. Y, ¿cuáles son esas dos? La asamblea que valora las cosas mundanas, no el Dhamma, y la asamblea que valora el Dhamma, no las cosas mundanas.

“Y, ¿cuál es, monjes, la asamblea que valora las cosas mundanas? He aquí, monjes, en esa clase de asamblea los monjes alaban a otro monje en presencia de los hombres hogareños vestidos de blanco de esta manera: ‘Este monje es uno que está liberado en ambos aspectos; este monje es uno que está liberado por medio de la sabiduría; este monje es uno que alcanzó la visión; este monje es uno que está liberado por medio de la fe; este monje es el seguidor del Dhamma; este monje es el seguidor de la fe; este monje es virtuoso y de buen carácter’. De este modo reciben ganancias, las cuales usan mientras permanecen atados a ellas, apegados a ellas, absortos ciegamente en ellas, no viendo peligro en ellas ni comprendiendo el escape. Esta es, monjes, la asamblea que se llama la asamblea que valora las cosas mundanas.

“Y, ¿cuál es, monjes, la asamblea que valora el Dhamma? He aquí, monjes, en esa clase de asamblea los monjes no alaban a otro monje en presencia de los hombres hogareños vestidos de blanco de esta manera: ‘Este monje es uno que está liberado en ambos respectos aspectos; este monje es uno que está liberado por medio de la sabiduría; este monje es uno que alcanzó la visión; este monje es uno que está liberado por medio de la fe; este monje es el seguidor del Dhamma; este monje es el seguidor de la fe; este monje es virtuoso y de buen carácter’. De este modo reciben ganancias, las cuales usan, pero no permanecen atados a ellas, apegados a ellas ni absortos ciegamente en ellas, viendo el peligro en ellas y comprendiendo el escape. Esta es, monjes, la asamblea que se llama la asamblea que valora el Dhamma.

“Estas son, monjes, las dos clases de asambleas. De esas dos clases de asambleas, la asamblea que valora el Dhamma, es la primera”.

“Monjes, he aquí existen estas dos clases de asambleas. Y, ¿cuáles son esas dos? La asamblea incorrecta y la asamblea recta.

“Y, ¿cuál es, monjes, la asamblea incorrecta? He aquí, monjes, en esa clase de asamblea se promulgan las acciones disciplinarias contrarias al Dhamma y no se promulgan las acciones disciplinarias concordantes con el Dhamma; se promulgan las acciones disciplinarias contrarias a la Disciplina y no se promulgan las acciones disciplinarias concordantes con la Disciplina; se explican las acciones disciplinarias contrarias al Dhamma y no se explican las acciones disciplinarias concordantes con el Dhamma. Esta es, monjes, la asamblea que se llama incorrecta. Y porque la misma es incorrecta, se promulgan allí las acciones disciplinarias contrarias al Dhamma… y no se explican las acciones disciplinarias concordantes con el Dhamma.

“Y, ¿cuál es, monjes, la asamblea recta? He aquí, monjes, en esa clase de asamblea se promulgan las acciones disciplinarias concordantes con el Dhamma y no se promulgan las acciones disciplinarias contrarias al Dhamma; se promulgan las acciones disciplinarias concordantes con la Disciplina y no se promulgan las acciones disciplinarias contrarias a la Disciplina; se explican las acciones disciplinarias concordantes con el Dhamma y no se explican las acciones disciplinarias contrarias al Dhamma. Esta es, monjes, la asamblea que se llama recta. Y porque la misma es recta, se promulgan allí las acciones disciplinarias concordantes con el Dhamma… y no se explican las acciones disciplinarias contrarias al Dhamma.

“Estas son, monjes, las dos clases de asambleas. De esas dos clases de asambleas, la asamblea recta es la primera”.

“Monjes, he aquí existen estas dos clases de asambleas. Y, ¿cuáles son esas dos? La asamblea que actúa de manera contraria al Dhamma y la asamblea que actúa de acuerdo al Dhamma… sigue igual que en 2,50.

“Estas son, monjes, las dos clases de asambleas. De esas dos clases de asambleas, la asamblea que actúa de acuerdo al Dhamma es la primera”.

“Monjes, he aquí existen estas dos clases de asambleas. Y, ¿cuáles son esas dos? La asamblea que habla el no-Dhamma y la asamblea que habla el Dhamma.

“Y, ¿cuál es, monjes, la asamblea que habla el no-Dhamma? He aquí, monjes, en esa clase de asamblea los monjes toman un asunto disciplinario que puede estar de acuerdo con el Dhamma o contrario al Dhamma. Habiendo tomado este asunto, no se persuaden uno al otro ni permiten a sí mismos ser persuadidos; no deliberan ni dan bienvenida a la deliberación. Careciendo del poder de la persuasión y el poder de la deliberación, reacios a renunciar sus opiniones, toman erróneamente aquel asunto disciplinario, incluso de manera más estrecha y, adheridos a sus propias posiciones, declaran esto: ‘Esto solamente es la verdad; todo lo demás está equivocado’. Esta es, monjes, la asamblea que se llama asamblea que habla el no-Dhamma.

“Y, ¿cuál es, monjes, la asamblea que habla el Dhamma? He aquí, monjes, en esa clase de asamblea los monjes toman un asunto disciplinario que puede estar de acuerdo con el Dhamma o contrario al Dhamma. Habiendo tomado este asunto, se persuaden uno al otro y permiten a sí mismos ser persuadidos; deliberan y dan bienvenida a la deliberación. Poseyendo el poder de la persuasión y el poder de la deliberación, dispuestos a renunciar a sus opiniones, no toman erróneamente aquel asunto disciplinario ni lo hacen de manera estrecha, tampoco, adheridos a sus propias posiciones, declaran esto: ‘Esto solamente es la verdad; todo lo demás está equivocado’. Esta es, monjes, la asamblea que se llama asamblea que habla el Dhamma.

“Estas son, monjes, las dos clases de asambleas. De esas dos clases de asambleas, la asamblea que habla el Dhamma es la primera”.

5. Parisavagga *Parisavagga → parisāvagga (pts1ed)
5. Parisavagga *Parisavagga → parisāvagga (pts1ed)
5. Parisavagga *Parisavagga → parisāvagga (pts1ed)
42
42
42

“Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Uttānā ca parisā gambhīrā ca parisā. Katamā ca, bhikkhave, uttānā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū uddhatā honti unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatī asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, uttānā parisā.

“Dvemā, bhikkhave, parisā.
Katamā dve?
Uttānā ca parisā gambhīrā ca parisā.
Katamā ca, bhikkhave, uttānā parisā?
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū uddhatā honti unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatī asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā.
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, uttānā parisā.

“Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Uttānā ca parisā gambhīrā ca parisā. Katamā ca, bhikkhave, uttānā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū uddhatā honti unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatī asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, uttānā parisā.

Katamā ca, bhikkhave, gambhīrā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū anuddhatā honti anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā upaṭṭhitassatī sampajānā samāhitā ekaggacittā saṁvutindriyā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, gambhīrā parisā. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ gambhīrā parisā”ti.

Katamā ca, bhikkhave, gambhīrā parisā?
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū anuddhatā honti anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā upaṭṭhitassatī sampajānā samāhitā ekaggacittā saṁvutindriyā.
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, gambhīrā parisā.
Imā kho, bhikkhave, dve parisā.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ gambhīrā parisā”ti.

Katamā ca, bhikkhave, gambhīrā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū anuddhatā honti anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā upaṭṭhitassatī sampajānā samāhitā ekaggacittā saṁvutindriyā. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, gambhīrā parisā. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ gambhīrā parisā”ti.

43
43
43

“Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Vaggā ca parisā samaggā ca parisā. Katamā ca, bhikkhave, vaggā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, vaggā parisā.

“Dvemā, bhikkhave, parisā.
Katamā dve?
Vaggā ca parisā samaggā ca parisā.
Katamā ca, bhikkhave, vaggā parisā?
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti.
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, vaggā parisā.

“Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Vaggā ca parisā samaggā ca parisā. Katamā ca, bhikkhave, vaggā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, vaggā parisā.

Katamā ca, bhikkhave, samaggā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, samaggā parisā. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ samaggā parisā”ti.

Katamā ca, bhikkhave, samaggā parisā?
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti.
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, samaggā parisā.
Imā kho, bhikkhave, dve parisā.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ samaggā parisā”ti.

Katamā ca, bhikkhave, samaggā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, samaggā parisā. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ samaggā parisā”ti.

44
44
44

“Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Anaggavatī ca parisā aggavatī ca parisā. Katamā ca, bhikkhave, anaggavatī parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ therā bhikkhū bāhulikā honti sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. *bāhulikā → bāhullikā (sya-all, km, mr)Tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati. Sāpi hoti bāhulikā sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, anaggavatī parisā.

“Dvemā, bhikkhave, parisā.
Katamā dve?
Anaggavatī ca parisā aggavatī ca parisā.
Katamā ca, bhikkhave, anaggavatī parisā?
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ therā bhikkhū bāhulikā honti sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. *bāhulikā → bāhullikā (sya-all, km, mr)
Tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati.
Sāpi hoti bāhulikā sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, anaggavatī parisā.

“Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Anaggavatī ca parisā aggavatī ca parisā. Katamā ca, bhikkhave, anaggavatī parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ therā bhikkhū bāhulikā honti sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. *bāhulikā → bāhullikā (sya-all, km, mr)Tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati. Sāpi hoti bāhulikā sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, anaggavatī parisā.

Katamā ca, bhikkhave, aggavatī parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ therā bhikkhū na bāhulikā honti na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati. Sāpi hoti na bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, aggavatī parisā. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ aggavatī parisā”ti.

Katamā ca, bhikkhave, aggavatī parisā?
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ therā bhikkhū na bāhulikā honti na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
Tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati.
Sāpi hoti na bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, aggavatī parisā.
Imā kho, bhikkhave, dve parisā.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ aggavatī parisā”ti.

Katamā ca, bhikkhave, aggavatī parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ therā bhikkhū na bāhulikā honti na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati. Sāpi hoti na bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, aggavatī parisā. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ aggavatī parisā”ti.

45
45
45

“Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Anariyā ca parisā ariyā ca parisā. Katamā ca, bhikkhave, anariyā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, anariyā parisā.

“Dvemā, bhikkhave, parisā.
Katamā dve?
Anariyā ca parisā ariyā ca parisā.
Katamā ca, bhikkhave, anariyā parisā?
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānanti.
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, anariyā parisā.

“Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Anariyā ca parisā ariyā ca parisā. Katamā ca, bhikkhave, anariyā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, anariyā parisā.

Katamā ca, bhikkhave, ariyā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyā parisā. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ ariyā parisā”ti.

Katamā ca, bhikkhave, ariyā parisā?
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānanti.
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyā parisā.
Imā kho, bhikkhave, dve parisā.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ ariyā parisā”ti.

Katamā ca, bhikkhave, ariyā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānanti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyā parisā. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ ariyā parisā”ti.

46
46
46

“Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Parisākasaṭo ca parisāmaṇḍo ca. Katamo ca, bhikkhave, parisākasaṭo? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū chandāgatiṁ gacchanti, dosāgatiṁ gacchanti, mohāgatiṁ gacchanti, bhayāgatiṁ gacchanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, parisākasaṭo.

“Dvemā, bhikkhave, parisā.
Katamā dve?
Parisākasaṭo ca parisāmaṇḍo ca.
Katamo ca, bhikkhave, parisākasaṭo?
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū chandāgatiṁ gacchanti, dosāgatiṁ gacchanti, mohāgatiṁ gacchanti, bhayāgatiṁ gacchanti.
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, parisākasaṭo.

“Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Parisākasaṭo ca parisāmaṇḍo ca. Katamo ca, bhikkhave, parisākasaṭo? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū chandāgatiṁ gacchanti, dosāgatiṁ gacchanti, mohāgatiṁ gacchanti, bhayāgatiṁ gacchanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, parisākasaṭo.

Katamo ca, bhikkhave, parisāmaṇḍo? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū na chandāgatiṁ gacchanti, na dosāgatiṁ gacchanti, na mohāgatiṁ gacchanti, na bhayāgatiṁ gacchanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, parisāmaṇḍo. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ parisāmaṇḍo”ti.

Katamo ca, bhikkhave, parisāmaṇḍo?
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū na chandāgatiṁ gacchanti, na dosāgatiṁ gacchanti, na mohāgatiṁ gacchanti, na bhayāgatiṁ gacchanti.
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, parisāmaṇḍo.
Imā kho, bhikkhave, dve parisā.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ parisāmaṇḍo”ti.

Katamo ca, bhikkhave, parisāmaṇḍo? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū na chandāgatiṁ gacchanti, na dosāgatiṁ gacchanti, na mohāgatiṁ gacchanti, na bhayāgatiṁ gacchanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, parisāmaṇḍo. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ parisāmaṇḍo”ti.

47
47
47

“Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Okkācitavinītā parisā nopaṭipucchāvinītā, paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā. Katamā ca, bhikkhave, okkācitavinītā parisā nopaṭipucchāvinītā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū ye te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatāpaṭisaṁyuttā tesu bhaññamānesu na sussūsanti na sotaṁ odahanti na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti na ca te dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññanti. Ye pana te suttantā kavitā kāveyyā cittakkharā cittabyañjanā bāhirakā sāvakabhāsitā tesu bhaññamānesu sussūsanti sotaṁ odahanti aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, te dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññanti, te ca taṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā na ceva aññamaññaṁ paṭipucchanti na ca paṭivicaranti: *kavitā → kavikatā (sabbattha)‘idaṁ kathaṁ, imassa ko attho’ti? Te avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ na paṭivinodenti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, okkācitavinītā parisā no paṭipucchāvinītā.

“Dvemā, bhikkhave, parisā.
Katamā dve?
Okkācitavinītā parisā nopaṭipucchāvinītā, paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā.
Katamā ca, bhikkhave, okkācitavinītā parisā nopaṭipucchāvinītā?
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū ye te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatāpaṭisaṁyuttā tesu bhaññamānesu na sussūsanti na sotaṁ odahanti na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti na ca te dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññanti.
Ye pana te suttantā kavitā kāveyyā cittakkharā cittabyañjanā bāhirakā sāvakabhāsitā tesu bhaññamānesu sussūsanti sotaṁ odahanti aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, te dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññanti, te ca taṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā na ceva aññamaññaṁ paṭipucchanti na ca paṭivicaranti: *kavitā → kavikatā (sabbattha)
‘idaṁ kathaṁ, imassa ko attho’ti?
Te avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ na paṭivinodenti.
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, okkācitavinītā parisā no paṭipucchāvinītā.

“Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Okkācitavinītā parisā nopaṭipucchāvinītā, paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā. Katamā ca, bhikkhave, okkācitavinītā parisā nopaṭipucchāvinītā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū ye te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatāpaṭisaṁyuttā tesu bhaññamānesu na sussūsanti na sotaṁ odahanti na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti na ca te dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññanti. Ye pana te suttantā kavitā kāveyyā cittakkharā cittabyañjanā bāhirakā sāvakabhāsitā tesu bhaññamānesu sussūsanti sotaṁ odahanti aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, te dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññanti, te ca taṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā na ceva aññamaññaṁ paṭipucchanti na ca paṭivicaranti: *kavitā → kavikatā (sabbattha)‘idaṁ kathaṁ, imassa ko attho’ti? Te avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ na paṭivinodenti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, okkācitavinītā parisā no paṭipucchāvinītā.

Katamā ca, bhikkhave, paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū ye te suttantā kavitā kāveyyā cittakkharā cittabyañjanā bāhirakā sāvakabhāsitā tesu bhaññamānesu na sussūsanti na sotaṁ odahanti na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, na ca te dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññanti. Ye pana te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatāpaṭisaṁyuttā tesu bhaññamānesu sussūsanti sotaṁ odahanti aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, te ca dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññanti. Te taṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā aññamaññaṁ paṭipucchanti paṭivicaranti: ‘idaṁ kathaṁ, imassa ko attho’ti? Te avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ paṭivinodenti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā”ti.

Katamā ca, bhikkhave, paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā?
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū ye te suttantā kavitā kāveyyā cittakkharā cittabyañjanā bāhirakā sāvakabhāsitā tesu bhaññamānesu na sussūsanti na sotaṁ odahanti na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, na ca te dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññanti.
Ye pana te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatāpaṭisaṁyuttā tesu bhaññamānesu sussūsanti sotaṁ odahanti aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, te ca dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññanti.
Te taṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā aññamaññaṁ paṭipucchanti paṭivicaranti:
‘idaṁ kathaṁ, imassa ko attho’ti?
Te avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ paṭivinodenti.
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā.
Imā kho, bhikkhave, dve parisā.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā”ti.

Katamā ca, bhikkhave, paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū ye te suttantā kavitā kāveyyā cittakkharā cittabyañjanā bāhirakā sāvakabhāsitā tesu bhaññamānesu na sussūsanti na sotaṁ odahanti na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, na ca te dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññanti. Ye pana te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatāpaṭisaṁyuttā tesu bhaññamānesu sussūsanti sotaṁ odahanti aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, te ca dhamme uggahetabbaṁ pariyāpuṇitabbaṁ maññanti. Te taṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā aññamaññaṁ paṭipucchanti paṭivicaranti: ‘idaṁ kathaṁ, imassa ko attho’ti? Te avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ paṭivinodenti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ paṭipucchāvinītā parisā nookkācitavinītā”ti.

48
48
48

“Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Āmisagaru parisā no saddhammagaru, saddhammagaru parisā no āmisagaru. Katamā ca, bhikkhave, āmisagaru parisā no saddhammagaru? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū gihīnaṁ odātavasanānaṁ sammukhā aññamaññassa vaṇṇaṁ bhāsanti: ‘asuko bhikkhu ubhatobhāgavimutto, asuko paññāvimutto, asuko kāyasakkhī, asuko diṭṭhippatto, asuko saddhāvimutto, asuko dhammānusārī, asuko saddhānusārī, asuko sīlavā kalyāṇadhammo, asuko dussīlo pāpadhammo’ti. Te tena lābhaṁ labhanti. Te taṁ lābhaṁ labhitvā gathitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjanti. *gathitā → gadhitā (sya-all, mr) | ajjhopannā → ajjhosānā (mr)Ayaṁ vuccati, bhikkhave, āmisagaru parisā no saddhammagaru.

“Dvemā, bhikkhave, parisā.
Katamā dve?
Āmisagaru parisā no saddhammagaru, saddhammagaru parisā no āmisagaru.
Katamā ca, bhikkhave, āmisagaru parisā no saddhammagaru?
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū gihīnaṁ odātavasanānaṁ sammukhā aññamaññassa vaṇṇaṁ bhāsanti:
‘asuko bhikkhu ubhatobhāgavimutto, asuko paññāvimutto, asuko kāyasakkhī, asuko diṭṭhippatto, asuko saddhāvimutto, asuko dhammānusārī, asuko saddhānusārī, asuko sīlavā kalyāṇadhammo, asuko dussīlo pāpadhammo’ti.
Te tena lābhaṁ labhanti.
Te taṁ lābhaṁ labhitvā gathitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjanti. *gathitā → gadhitā (sya-all, mr) | ajjhopannā → ajjhosānā (mr)
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, āmisagaru parisā no saddhammagaru.

“Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Āmisagaru parisā no saddhammagaru, saddhammagaru parisā no āmisagaru. Katamā ca, bhikkhave, āmisagaru parisā no saddhammagaru? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū gihīnaṁ odātavasanānaṁ sammukhā aññamaññassa vaṇṇaṁ bhāsanti: ‘asuko bhikkhu ubhatobhāgavimutto, asuko paññāvimutto, asuko kāyasakkhī, asuko diṭṭhippatto, asuko saddhāvimutto, asuko dhammānusārī, asuko saddhānusārī, asuko sīlavā kalyāṇadhammo, asuko dussīlo pāpadhammo’ti. Te tena lābhaṁ labhanti. Te taṁ lābhaṁ labhitvā gathitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjanti. *gathitā → gadhitā (sya-all, mr) | ajjhopannā → ajjhosānā (mr)Ayaṁ vuccati, bhikkhave, āmisagaru parisā no saddhammagaru.

Katamā ca, bhikkhave, saddhammagaru parisā noāmisagaru? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū gihīnaṁ odātavasanānaṁ sammukhā aññamaññassa vaṇṇaṁ na bhāsanti: ‘asuko bhikkhu ubhatobhāgavimutto, asuko paññāvimutto, asuko kāyasakkhī, asuko diṭṭhippatto, asuko saddhāvimutto, asuko dhammānusārī, asuko saddhānusārī, asuko sīlavā kalyāṇadhammo, asuko dussīlo pāpadhammo’ti. Te tena lābhaṁ labhanti. Te taṁ lābhaṁ labhitvā agathitā amucchitā anajjhosannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, saddhammagaru parisā noāmisagaru. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ saddhammagaru parisā noāmisagarū”ti.

Katamā ca, bhikkhave, saddhammagaru parisā noāmisagaru?
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū gihīnaṁ odātavasanānaṁ sammukhā aññamaññassa vaṇṇaṁ na bhāsanti:
‘asuko bhikkhu ubhatobhāgavimutto, asuko paññāvimutto, asuko kāyasakkhī, asuko diṭṭhippatto, asuko saddhāvimutto, asuko dhammānusārī, asuko saddhānusārī, asuko sīlavā kalyāṇadhammo, asuko dussīlo pāpadhammo’ti.
Te tena lābhaṁ labhanti.
Te taṁ lābhaṁ labhitvā agathitā amucchitā anajjhosannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjanti.
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, saddhammagaru parisā noāmisagaru.
Imā kho, bhikkhave, dve parisā.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ saddhammagaru parisā noāmisagarū”ti.

Katamā ca, bhikkhave, saddhammagaru parisā noāmisagaru? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū gihīnaṁ odātavasanānaṁ sammukhā aññamaññassa vaṇṇaṁ na bhāsanti: ‘asuko bhikkhu ubhatobhāgavimutto, asuko paññāvimutto, asuko kāyasakkhī, asuko diṭṭhippatto, asuko saddhāvimutto, asuko dhammānusārī, asuko saddhānusārī, asuko sīlavā kalyāṇadhammo, asuko dussīlo pāpadhammo’ti. Te tena lābhaṁ labhanti. Te taṁ lābhaṁ labhitvā agathitā amucchitā anajjhosannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, saddhammagaru parisā noāmisagaru. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ saddhammagaru parisā noāmisagarū”ti.

49
49
49

“Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Visamā ca parisā samā ca parisā. Katamā ca, bhikkhave, visamā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ adhammakammāni pavattanti dhammakammāni nappavattanti, avinayakammāni pavattanti vinayakammāni nappavattanti, adhammakammāni dippanti dhammakammāni na dippanti, avinayakammāni dippanti vinayakammāni na dippanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, visamā parisā. (…) *(…) → (visamattā bhikkhave parisāya adhammakammāni pavattanti … vinayakammāni na dippanti.) (bj, sya-all, pts1ed)

“Dvemā, bhikkhave, parisā.
Katamā dve?
Visamā ca parisā samā ca parisā.
Katamā ca, bhikkhave, visamā parisā?
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ adhammakammāni pavattanti dhammakammāni nappavattanti, avinayakammāni pavattanti vinayakammāni nappavattanti, adhammakammāni dippanti dhammakammāni na dippanti, avinayakammāni dippanti vinayakammāni na dippanti.
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, visamā parisā. (…) *(…) → (visamattā bhikkhave parisāya adhammakammāni pavattanti … vinayakammāni na dippanti.) (bj, sya-all, pts1ed)

“Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Visamā ca parisā samā ca parisā. Katamā ca, bhikkhave, visamā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ adhammakammāni pavattanti dhammakammāni nappavattanti, avinayakammāni pavattanti vinayakammāni nappavattanti, adhammakammāni dippanti dhammakammāni na dippanti, avinayakammāni dippanti vinayakammāni na dippanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, visamā parisā. (…) *(…) → (visamattā bhikkhave parisāya adhammakammāni pavattanti … vinayakammāni na dippanti.) (bj, sya-all, pts1ed)

Katamā ca, bhikkhave, samā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ dhammakammāni pavattanti adhammakammāni nappavattanti, vinayakammāni pavattanti avinayakammāni nappavattanti, dhammakammāni dippanti adhammakammāni na dippanti, vinayakammāni dippanti avinayakammāni na dippanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, samā parisā. (…) *(…) → (samattā bhikkhave parisāya dhammakammāni pavattanti … avinayakammāni na dippanti.) (bj, sya-all, pts1ed)Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ samā parisā”ti.

Katamā ca, bhikkhave, samā parisā?
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ dhammakammāni pavattanti adhammakammāni nappavattanti, vinayakammāni pavattanti avinayakammāni nappavattanti, dhammakammāni dippanti adhammakammāni na dippanti, vinayakammāni dippanti avinayakammāni na dippanti.
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, samā parisā. (…) *(…) → (samattā bhikkhave parisāya dhammakammāni pavattanti … avinayakammāni na dippanti.) (bj, sya-all, pts1ed)
Imā kho, bhikkhave, dve parisā.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ samā parisā”ti.

Katamā ca, bhikkhave, samā parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ dhammakammāni pavattanti adhammakammāni nappavattanti, vinayakammāni pavattanti avinayakammāni nappavattanti, dhammakammāni dippanti adhammakammāni na dippanti, vinayakammāni dippanti avinayakammāni na dippanti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, samā parisā. (…) *(…) → (samattā bhikkhave parisāya dhammakammāni pavattanti … avinayakammāni na dippanti.) (bj, sya-all, pts1ed)Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ samā parisā”ti.

50
50
50

“Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Adhammikā ca parisā dhammikā ca parisā …pe… imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ dhammikā parisā”ti.

“Dvemā, bhikkhave, parisā.
Katamā dve?
Adhammikā ca parisā dhammikā ca parisā …pe… imā kho, bhikkhave, dve parisā.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ dhammikā parisā”ti.

“Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Adhammikā ca parisā dhammikā ca parisā …pe… imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ dhammikā parisā”ti.

51
51
51

“Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Adhammavādinī ca parisā dhammavādinī ca parisā. Katamā ca, bhikkhave, adhammavādinī parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū adhikaraṇaṁ ādiyanti dhammikaṁ vā adhammikaṁ vā. Te taṁ adhikaraṇaṁ ādiyitvā na ceva aññamaññaṁ saññāpenti na ca saññattiṁ upagacchanti, na ca nijjhāpenti na ca nijjhattiṁ upagacchanti. Te asaññattibalā anijjhattibalā appaṭinissaggamantino tameva adhikaraṇaṁ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharanti: *parāmāsā → parāmassa (bj, sya-all, pts1ed)‘idameva saccaṁ moghamaññan’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhammavādinī parisā.

“Dvemā, bhikkhave, parisā.
Katamā dve?
Adhammavādinī ca parisā dhammavādinī ca parisā.
Katamā ca, bhikkhave, adhammavādinī parisā?
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū adhikaraṇaṁ ādiyanti dhammikaṁ vā adhammikaṁ vā.
Te taṁ adhikaraṇaṁ ādiyitvā na ceva aññamaññaṁ saññāpenti na ca saññattiṁ upagacchanti, na ca nijjhāpenti na ca nijjhattiṁ upagacchanti.
Te asaññattibalā anijjhattibalā appaṭinissaggamantino tameva adhikaraṇaṁ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharanti: *parāmāsā → parāmassa (bj, sya-all, pts1ed)
‘idameva saccaṁ moghamaññan’ti.
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhammavādinī parisā.

“Dvemā, bhikkhave, parisā. Katamā dve? Adhammavādinī ca parisā dhammavādinī ca parisā. Katamā ca, bhikkhave, adhammavādinī parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū adhikaraṇaṁ ādiyanti dhammikaṁ vā adhammikaṁ vā. Te taṁ adhikaraṇaṁ ādiyitvā na ceva aññamaññaṁ saññāpenti na ca saññattiṁ upagacchanti, na ca nijjhāpenti na ca nijjhattiṁ upagacchanti. Te asaññattibalā anijjhattibalā appaṭinissaggamantino tameva adhikaraṇaṁ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharanti: *parāmāsā → parāmassa (bj, sya-all, pts1ed)‘idameva saccaṁ moghamaññan’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhammavādinī parisā.

Katamā ca, bhikkhave, dhammavādinī parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū adhikaraṇaṁ ādiyanti dhammikaṁ vā adhammikaṁ vā. Te taṁ adhikaraṇaṁ ādiyitvā aññamaññaṁ saññāpenti ceva saññattiñca upagacchanti, nijjhāpenti ceva nijjhattiñca upagacchanti. Te saññattibalā nijjhattibalā paṭinissaggamantino, na tameva adhikaraṇaṁ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharanti: ‘idameva saccaṁ moghamaññan’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, dhammavādinī parisā. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ dhammavādinī parisā”ti.

Katamā ca, bhikkhave, dhammavādinī parisā?
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū adhikaraṇaṁ ādiyanti dhammikaṁ vā adhammikaṁ vā.
Te taṁ adhikaraṇaṁ ādiyitvā aññamaññaṁ saññāpenti ceva saññattiñca upagacchanti, nijjhāpenti ceva nijjhattiñca upagacchanti.
Te saññattibalā nijjhattibalā paṭinissaggamantino, na tameva adhikaraṇaṁ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharanti:
‘idameva saccaṁ moghamaññan’ti.
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, dhammavādinī parisā.
Imā kho, bhikkhave, dve parisā.
Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ dhammavādinī parisā”ti.

Katamā ca, bhikkhave, dhammavādinī parisā? Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū adhikaraṇaṁ ādiyanti dhammikaṁ vā adhammikaṁ vā. Te taṁ adhikaraṇaṁ ādiyitvā aññamaññaṁ saññāpenti ceva saññattiñca upagacchanti, nijjhāpenti ceva nijjhattiñca upagacchanti. Te saññattibalā nijjhattibalā paṭinissaggamantino, na tameva adhikaraṇaṁ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharanti: ‘idameva saccaṁ moghamaññan’ti. Ayaṁ vuccati, bhikkhave, dhammavādinī parisā. Imā kho, bhikkhave, dve parisā. Etadaggaṁ, bhikkhave, imāsaṁ dvinnaṁ parisānaṁ yadidaṁ dhammavādinī parisā”ti.

Parisavaggo pañcamo.

Parisavaggo pañcamo.

Parisavaggo pañcamo.

Tassuddānaṁ

Tassuddānaṁ

Tassuddānaṁ

Uttānā vaggā aggavatī, Ariyā kasaṭo ca pañcamo; Okkācitaāmisañceva, Visamā adhammādhammiyena cāti.

Uttānā vaggā aggavatī,
Ariyā kasaṭo ca pañcamo;
Okkācitaāmisañceva,
Visamā adhammādhammiyena cāti.

Uttānā vaggā aggavatī, Ariyā kasaṭo ca pañcamo; Okkācitaāmisañceva, Visamā adhammādhammiyena cāti.

Paṭhamo paṇṇāsako samatto.

Paṭhamo paṇṇāsako samatto.

Paṭhamo paṇṇāsako samatto.

AnteriorEl capítulo sobre la mente apacibleAN 2.32-41·SamacittavaggaSiguienteIndividuosAN 2.52-63·Puggalavagga
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}