KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
6. El capítulo sobre los brahmanes

Vacchagotta

Aṅguttara Nikāya
6. Brāhmaṇavagga
Vacchagottasutta
Discursos Numerados
6. El capítulo sobre los brahmanes
Vacchagotta
Aṅguttara Nikāya
6. Brāhmaṇavagga
Vacchagottasutta
Vacchagotta

El Buddha es acusado de solicitar regalos solo para su comunidad.

Ruta suttaAN 3.57Sutta Piṭaka › Aṅguttara Nikāya › 3. Tikanipāta › 2. Dutiyapaṇṇāsaka › 6. Brāhmaṇavagga › Vacchagottasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an3.57/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

Entonces, el asceta errante Vacchagotta se acercó al Bienaventurado e intercambió con él cordiales saludos. Cuando concluyeron sus saludos y amables palabras de bienvenida, se sentó a un lado y dijo al Bienaventurado:

“Maestro Gotama, he escuchado esto: ‘El asceta Gotama dijo: «Las limosnas sólo deberían entregárseme a mí, no a otros; las limosnas sólo deberían entregárseles a mis discípulos, no a los discípulos de otros. Solamente lo que me es entregado a mí es fructífero, no lo que es entregado a otros; solamente lo que es entregado a mis discípulos es fructífero, no lo que es entregado a los discípulos de otros»’. Los que emiten semejantes afirmaciones, ¿lo hacen de acuerdo con lo que dijo el maestro Gotama o lo malinterpretan con algo que es contrario a los hechos? ¿Ellos lo explican de acuerdo con el Dhamma, de tal modo que no incurren [en algo que daría pie] a crítica razonable alguna ni proporcionan las bases para la censura? Nosotros no quisiéramos mal interpretar al maestro Gotama”.

“Aquellos, Vaccha, que dicen esto: ‘El asceta Gotama dijo: «Las limosnas sólo deberían entregárseme a mí… solamente lo que es entregado a mis discípulos es fructífero, no lo que es entregado a los discípulos de otros»’; no lo hacen de acuerdo con lo que dije, sino que me malinterpretan con algo que es contrario a los hechos. Alguien que impide a otros dar limosnas, crea una obstrucción y es piedra de tropiezo para tres personas. Y, ¿cuáles son esas tres? Él crea una obstrucción al donante en cuanto a la adquisición del mérito, al receptor en cuanto a la recepción del donativo y, además, se mutila y lastima a sí mismo. Alguien que impide a otros dar limosnas, crea una obstrucción y es piedra de tropiezo para esas tres personas.

“Pero yo, Vaccha, digo que uno adquiere mérito incluso si lanza el agua del lavavajillas al vertedero o pozo negro con este pensamiento: ‘Que los seres vivos aquí se sostengan con eso’. Cuánto más, entonces, cuando uno dona a los seres humanos. Lo que, sin embargo, dije, Vaccha, es que es más fructífero aquello que es donado a alguien virtuoso que a alguien inmoral. Y que [el receptor más digno de donativos] es alguien que abandonó los cinco factores y posee cinco [otros] factores.

“Y, ¿cuáles son los cinco factores que abandonó? Deseo sensorial, animadversión, apatía y somnolencia, inquietud y remordimiento, y duda. Estos son los cinco factores que abandonó.

“Y, ¿cuáles son los cinco factores que posee? Conducta virtuosa, concentración, sabiduría, liberación, y el conocimiento y la visión de la liberación. Estos son los cinco factores que posee.

“Es de esta manera, yo lo declaro, que es más fructífero aquello que es donado a alguien virtuoso que a alguien inmoral”.

Entre ganado de diferentes clases,
sea negro, blanco, rojo o dorado,
moteado, uniforme o de color de una paloma,
el toro domesticado nace,
como para poder soportar la carga,
poseyendo la fuerza y la ventaja con su buena velocidad.
Entonces colocan el yugo de la carga sobre él,
sin considerar su color.
Así también, entre los seres humanos
hay diferentes clases de nacimiento:
entre los khattiyas, brahmanes, vessas,
studdas, candalas o recolectores de basura;
entre distintas clases de gente
es que nace la persona amansada de buenos modales:
uno que está firme en el Dhamma, virtuoso en la conducta,
veraz en su forma de hablar, dotado de la vergüenza moral;
uno que abandonó el nacimiento y la muerte,
vivió la vida santa,
con su carga suelta y caída,
que realizó la tarea, libre de las corrupciones mentales;
que ha ido más allá de todas las cosas [del mundo]
y, mediante el no-apego, alcanzó el Nibbana:
la ofrenda realmente es grande
cuando se la planta en el campo impecable.
Los tontos carecen del entendimiento,
los lerdos y no instruidos
no atienden a los santos,
pero ofrecen sus donativos a los de afuera.
Sin embargo, aquellos que atienden a los santos,
estiman al sabio en su sabiduría,
y aquellos, cuya fe en el Bendito
es profunda y bien establecida,
caminan hacia el mundo de los devas
o nacen aquí dentro de buenas familias.
Avanzando en sus sucesivos pasos,
estos sabios alcanzan el Nibbana.

Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. *vacchagotto → vacchaputto (mr)Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca:

Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. *vacchagotto → vacchaputto (mr)
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca:

Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. *vacchagotto → vacchaputto (mr)Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca:

“sutaṁ metaṁ, bho gotama, samaṇo gotamo evamāha: ‘mayhameva dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ dānaṁ dātabbaṁ; mayhameva sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ; mayhameva dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ; mayhameva sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan’ti. Ye te, bho gotama, evamāhaṁsu ‘samaṇo gotamo evamāha: “mayhameva dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ dānaṁ dātabbaṁ. Mayhameva sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ. Mayhameva dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ. Mayhameva sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan”’ti.

“sutaṁ metaṁ, bho gotama, samaṇo gotamo evamāha:
‘mayhameva dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ dānaṁ dātabbaṁ;
mayhameva sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ;
mayhameva dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ;
mayhameva sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan’ti.
Ye te, bho gotama, evamāhaṁsu ‘samaṇo gotamo evamāha:
“mayhameva dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ dānaṁ dātabbaṁ.
Mayhameva sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ.
Mayhameva dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ.
Mayhameva sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan”’ti.

“sutaṁ metaṁ, bho gotama, samaṇo gotamo evamāha: ‘mayhameva dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ dānaṁ dātabbaṁ; mayhameva sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ; mayhameva dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ; mayhameva sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan’ti. Ye te, bho gotama, evamāhaṁsu ‘samaṇo gotamo evamāha: “mayhameva dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ dānaṁ dātabbaṁ. Mayhameva sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ. Mayhameva dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ. Mayhameva sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan”’ti.

Kacci te bhoto gotamassa vuttavādino na ca bhavantaṁ gotamaṁ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṁ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati? *vādānupāto → vādānuvādo (mr)Anabbhakkhātukāmā hi mayaṁ bhavantaṁ gotaman”ti.

Kacci te bhoto gotamassa vuttavādino na ca bhavantaṁ gotamaṁ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṁ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati? *vādānupāto → vādānuvādo (mr)
Anabbhakkhātukāmā hi mayaṁ bhavantaṁ gotaman”ti.

Kacci te bhoto gotamassa vuttavādino na ca bhavantaṁ gotamaṁ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṁ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati? *vādānupāto → vādānuvādo (mr)Anabbhakkhātukāmā hi mayaṁ bhavantaṁ gotaman”ti.

“Ye te, vaccha, evamāhaṁsu: ‘samaṇo gotamo evamāha: “mayhameva dānaṁ dātabbaṁ …pe… nāññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan”’ti na me te vuttavādino. Abbhācikkhanti ca pana maṁ asatā abhūtena. *ca pana maṁ → ca pana maṁ te (bj, sya-all, km, pts1ed)

“Ye te, vaccha, evamāhaṁsu:
‘samaṇo gotamo evamāha:
“mayhameva dānaṁ dātabbaṁ …pe…
nāññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan”’ti
na me te vuttavādino. Abbhācikkhanti ca pana maṁ asatā abhūtena. *ca pana maṁ → ca pana maṁ te (bj, sya-all, km, pts1ed)

“Ye te, vaccha, evamāhaṁsu: ‘samaṇo gotamo evamāha: “mayhameva dānaṁ dātabbaṁ …pe… nāññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan”’ti na me te vuttavādino. Abbhācikkhanti ca pana maṁ asatā abhūtena. *ca pana maṁ → ca pana maṁ te (bj, sya-all, km, pts1ed)

Yo kho, vaccha, paraṁ dānaṁ dadantaṁ vāreti so tiṇṇaṁ antarāyakaro hoti, tiṇṇaṁ pāripanthiko. Katamesaṁ tiṇṇaṁ? Dāyakassa puññantarāyakaro hoti, paṭiggāhakānaṁ lābhantarāyakaro hoti, pubbeva kho panassa attā khato ca hoti upahato ca. Yo kho, vaccha, paraṁ dānaṁ dadantaṁ vāreti so imesaṁ tiṇṇaṁ antarāyakaro hoti, tiṇṇaṁ pāripanthiko.

Yo kho, vaccha, paraṁ dānaṁ dadantaṁ vāreti so tiṇṇaṁ antarāyakaro hoti, tiṇṇaṁ pāripanthiko.
Katamesaṁ tiṇṇaṁ?
Dāyakassa puññantarāyakaro hoti, paṭiggāhakānaṁ lābhantarāyakaro hoti, pubbeva kho panassa attā khato ca hoti upahato ca.
Yo kho, vaccha, paraṁ dānaṁ dadantaṁ vāreti so imesaṁ tiṇṇaṁ antarāyakaro hoti, tiṇṇaṁ pāripanthiko.

Yo kho, vaccha, paraṁ dānaṁ dadantaṁ vāreti so tiṇṇaṁ antarāyakaro hoti, tiṇṇaṁ pāripanthiko. Katamesaṁ tiṇṇaṁ? Dāyakassa puññantarāyakaro hoti, paṭiggāhakānaṁ lābhantarāyakaro hoti, pubbeva kho panassa attā khato ca hoti upahato ca. Yo kho, vaccha, paraṁ dānaṁ dadantaṁ vāreti so imesaṁ tiṇṇaṁ antarāyakaro hoti, tiṇṇaṁ pāripanthiko.

Ahaṁ kho pana, vaccha, evaṁ vadāmi: ‘ye hi te candanikāya vā oligalle vā pāṇā, tatrapi yo thālidhovanaṁ vā sarāvadhovanaṁ vā chaḍḍeti: *thālidhovanaṁ → thālakadhovanaṁ (mr)“ye tattha pāṇā te tena yāpentū”’ti, tato nidānampāhaṁ, vaccha, puññassa āgamaṁ vadāmi. Ko pana vādo manussabhūte.

Ahaṁ kho pana, vaccha, evaṁ vadāmi:
‘ye hi te candanikāya vā oligalle vā pāṇā, tatrapi yo thālidhovanaṁ vā sarāvadhovanaṁ vā chaḍḍeti: *thālidhovanaṁ → thālakadhovanaṁ (mr)
“ye tattha pāṇā te tena yāpentū”’ti, tato nidānampāhaṁ, vaccha, puññassa āgamaṁ vadāmi.
Ko pana vādo manussabhūte.

Ahaṁ kho pana, vaccha, evaṁ vadāmi: ‘ye hi te candanikāya vā oligalle vā pāṇā, tatrapi yo thālidhovanaṁ vā sarāvadhovanaṁ vā chaḍḍeti: *thālidhovanaṁ → thālakadhovanaṁ (mr)“ye tattha pāṇā te tena yāpentū”’ti, tato nidānampāhaṁ, vaccha, puññassa āgamaṁ vadāmi. Ko pana vādo manussabhūte.

Api cāhaṁ, vaccha, sīlavato dinnaṁ mahapphalaṁ vadāmi, no tathā dussīlassa, so ca hoti pañcaṅgavippahīno pañcaṅgasamannāgato.

Api cāhaṁ, vaccha, sīlavato dinnaṁ mahapphalaṁ vadāmi, no tathā dussīlassa, so ca hoti pañcaṅgavippahīno pañcaṅgasamannāgato.

Api cāhaṁ, vaccha, sīlavato dinnaṁ mahapphalaṁ vadāmi, no tathā dussīlassa, so ca hoti pañcaṅgavippahīno pañcaṅgasamannāgato.

Katamāni pañcaṅgāni pahīnāni honti? Kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Imāni pañcaṅgāni vippahīnāni honti.

Katamāni pañcaṅgāni pahīnāni honti?
Kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti.
Imāni pañcaṅgāni vippahīnāni honti.

Katamāni pañcaṅgāni pahīnāni honti? Kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Imāni pañcaṅgāni vippahīnāni honti.

Katamehi pañcahi aṅgehi samannāgato hoti? Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti; imehi pañcahi aṅgehi samannāgato hoti.

Katamehi pañcahi aṅgehi samannāgato hoti?
Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti;
imehi pañcahi aṅgehi samannāgato hoti.

Katamehi pañcahi aṅgehi samannāgato hoti? Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti; imehi pañcahi aṅgehi samannāgato hoti.

Iti pañcaṅgavippahīne pañcaṅgasamannāgate dinnaṁ mahapphalanti vadāmīti.

Iti pañcaṅgavippahīne pañcaṅgasamannāgate dinnaṁ mahapphalanti vadāmīti.

Iti pañcaṅgavippahīne pañcaṅgasamannāgate dinnaṁ mahapphalanti vadāmīti.

Iti kaṇhāsu setāsu, rohiṇīsu harīsu vā; Kammāsāsu sarūpāsu, gosu pārevatāsu vā.

Iti kaṇhāsu setāsu,
rohiṇīsu harīsu vā;
Kammāsāsu sarūpāsu,
gosu pārevatāsu vā.

Iti kaṇhāsu setāsu, rohiṇīsu harīsu vā; Kammāsāsu sarūpāsu, gosu pārevatāsu vā.

Yāsu kāsuci etāsu, danto jāyati puṅgavo; Dhorayho balasampanno, kalyāṇajavanikkamo; Tameva bhāre yuñjanti, nāssa vaṇṇaṁ parikkhare.

Yāsu kāsuci etāsu,
danto jāyati puṅgavo;
Dhorayho balasampanno,
kalyāṇajavanikkamo;
Tameva bhāre yuñjanti,
nāssa vaṇṇaṁ parikkhare.

Yāsu kāsuci etāsu, danto jāyati puṅgavo; Dhorayho balasampanno, kalyāṇajavanikkamo; Tameva bhāre yuñjanti, nāssa vaṇṇaṁ parikkhare.

Evamevaṁ manussesu, yasmiṁ kasmiñci jātiye; Khattiye brāhmaṇe vesse, sudde caṇḍālapukkuse.

Evamevaṁ manussesu,
yasmiṁ kasmiñci jātiye;
Khattiye brāhmaṇe vesse,
sudde caṇḍālapukkuse.

Evamevaṁ manussesu, yasmiṁ kasmiñci jātiye; Khattiye brāhmaṇe vesse, sudde caṇḍālapukkuse.

Yāsu kāsuci etāsu, danto jāyati subbato; Dhammaṭṭho sīlasampanno, saccavādī hirīmano.

Yāsu kāsuci etāsu,
danto jāyati subbato;
Dhammaṭṭho sīlasampanno,
saccavādī hirīmano.

Yāsu kāsuci etāsu, danto jāyati subbato; Dhammaṭṭho sīlasampanno, saccavādī hirīmano.

Pahīnajātimaraṇo, brahmacariyassa kevalī; Pannabhāro visaṁyutto, katakicco anāsavo.

Pahīnajātimaraṇo,
brahmacariyassa kevalī;
Pannabhāro visaṁyutto,
katakicco anāsavo.

Pahīnajātimaraṇo, brahmacariyassa kevalī; Pannabhāro visaṁyutto, katakicco anāsavo.

Pāragū sabbadhammānaṁ, anupādāya nibbuto; Tasmiṁyeva viraje khette, *Tasmiṁyeva → tasmiṁ ve (sya-all, km)vipulā hoti dakkhiṇā.

Pāragū sabbadhammānaṁ,
anupādāya nibbuto;
Tasmiṁyeva viraje khette, *Tasmiṁyeva → tasmiṁ ve (sya-all, km)
vipulā hoti dakkhiṇā.

Pāragū sabbadhammānaṁ, anupādāya nibbuto; Tasmiṁyeva viraje khette, *Tasmiṁyeva → tasmiṁ ve (sya-all, km)vipulā hoti dakkhiṇā.

Bālā ca avijānantā, dummedhā assutāvino; Bahiddhā denti dānāni, na hi sante upāsare.

Bālā ca avijānantā,
dummedhā assutāvino;
Bahiddhā denti dānāni,
na hi sante upāsare.

Bālā ca avijānantā, dummedhā assutāvino; Bahiddhā denti dānāni, na hi sante upāsare.

Ye ca sante upāsanti, sappaññe dhīrasammate; Saddhā ca nesaṁ sugate, mūlajātā patiṭṭhitā.

Ye ca sante upāsanti,
sappaññe dhīrasammate;
Saddhā ca nesaṁ sugate,
mūlajātā patiṭṭhitā.

Ye ca sante upāsanti, sappaññe dhīrasammate; Saddhā ca nesaṁ sugate, mūlajātā patiṭṭhitā.

Devalokañca te yanti, kule vā idha jāyare; Anupubbena nibbānaṁ, adhigacchanti paṇḍitā”ti.

Devalokañca te yanti,
kule vā idha jāyare;
Anupubbena nibbānaṁ,
adhigacchanti paṇḍitā”ti.

Devalokañca te yanti, kule vā idha jāyare; Anupubbena nibbānaṁ, adhigacchanti paṇḍitā”ti.

Sattamaṁ.

Sattamaṁ.

Sattamaṁ.

AnteriorDesintegraciónAN 3.56·Palokasutta¿Por qué el mundo se ha despoblado?SiguienteCon TikaṇṇaAN 3.58·TikaṇṇasuttaUn maestro del conocimiento védico en el sistema brahmánico y en el del Buddha.
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}