Esto he escuchado:
En una ocasión el Bienaventurado estaba morando en la Arboleda de Jeta, en el Parque de Anathapindika, cerca de Savatthi. Entonces el Venerable Samiddha y el Venerable Mahakotthika se acercaron al Venerable Sariputta e intercambiaron con él cordiales saludos. Cuando concluyeron sus cordiales saludos y amables charlas se sentaron a un lado. Acto seguido, el Venerable Sariputta dijo al Venerable Samiddha:
“Amigo Samiddha, he aquí estas tres clases de personas que se encuentran en el mundo. Y, ¿cuáles son esas tres? El testigo corporal, alguien que alcanzó la visión y alguien liberado por la fe. Éstas son las tres clases de personas que se encuentran en el mundo. ¿Cuál de esas tres clases de personas consideras la más excelsa y sublime?”.
“Amigo Sariputta, entre estas tres clases de personas, considero que la más excelsa y sublime es alguien liberado por la fe. Y, ¿por cuál razón? Porque la facultad de la fe de esta persona es la predominante”.
Entonces el Venerable Sariputta dijo al Venerable Mahakotthika: “Amigo Kotthika, he aquí estas tres clases de personas que se encuentran en el mundo… ¿Cuál de esas tres clases de personas consideras la más excelsa y sublime?”.
“Amigo Sariputta, entre estas tres clases de personas, considero que la más excelsa y sublime es el testigo corporal. Y, ¿por cuál razón? Porque la facultad de la concentración de esta persona es la predominante”.
Entonces el Venerable Mahakotthika dijo al Venerable Sariputta: “Amigo Sariputta, he aquí estas tres clases de personas que se encuentran en el mundo… ¿Cuál de esas tres clases de personas consideras la más excelsa y sublime?”.
“Amigo Kotthika, entre estas tres clases de personas, considero que la más excelsa y sublime es alguien que alcanzó la visión. Y, ¿por cuál razón? Porque la facultad de la sabiduría de esta persona es la predominante”.
Entonces el Venerable Sariputta dijo al Venerable Samiddha y al Venerable Mahkotthika:
“Amigos, cada uno de nosotros explicó este asunto de acuerdo con su propio ideal. Acerquémonos al Bienaventurado y contémosle este asunto. Entonces retendremos en la mente lo que él nos explique”.
“Sí, amigo”, respondieron el Venerable Samiddha y el Venerable Mahakotthika.
Entonces el Venerable Sariputta, el Venerable Samiddha y el Venerable Mahakotthika se acercaron al Bienaventurado, le rindieron homenaje y se sentaron a un lado. Y el Venerable Sariputta relató al Bienaventurado el contenido entero de la conversación que tuvieron.
[El Bienaventurado:] “No es fácil, Sariputta, hacer una declaración definitiva sobre este asunto y decir: ‘Entre estas tres clases de personas, considero que la más excelsa y sublime es ésta o aquella’.
“Es posible que la persona liberada por fe esté practicando por el arahantado, mientras que el testigo corporal y alguien que alcanzó la visión sean los que una-vez-retornan o los que no-retornan. No es fácil, Sariputta, hacer una declaración definitiva sobre este asunto y decir: ‘Entre estas tres clases de personas, considero que la más excelsa y sublime es ésta o aquella’.
“Es posible que la persona que es testigo corporal esté practicando por el arahantado, mientras que alguien liberado por la fe y alguien que alcanzó la visión sean los que una-vez-retornan o los que no-retornan. No es fácil, Sariputta, hacer una declaración definitiva sobre este asunto y decir: ‘Entre estas tres clases de personas, considero que la más excelsa y sublime es ésta o aquella’.
“Es posible que la persona que alcanzó la visión esté practicando por el arahantado, mientras que alguien liberado por la fe y el testigo corporal sean los que una-vez-retornan o los que no-retornan. No es fácil, Sariputta, hacer una declaración definitiva sobre este asunto y decir: ‘Entre estas tres clases de personas, considero que la más excelsa y sublime es ésta o aquella’”.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Atha kho āyasmā ca samiddho āyasmā ca mahākoṭṭhiko yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodiṁsu. *samiddho → saviṭṭho (bj, sya-all, km, pts1ed) | mahākoṭṭhiko → mahākoṭṭhito (bj, sya-all, km, pts1ed)
Atha kho āyasmā ca samiddho āyasmā ca mahākoṭṭhiko yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodiṁsu. *samiddho → saviṭṭho (bj, sya-all, km, pts1ed) | mahākoṭṭhiko → mahākoṭṭhito (bj, sya-all, km, pts1ed)
Atha kho āyasmā ca samiddho āyasmā ca mahākoṭṭhiko yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodiṁsu. *samiddho → saviṭṭho (bj, sya-all, km, pts1ed) | mahākoṭṭhiko → mahākoṭṭhito (bj, sya-all, km, pts1ed)
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ samiddhaṁ āyasmā sāriputto etadavoca: “Tayome, āvuso samiddha, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. *diṭṭhippatto → diṭṭhappatto (bj, mr)Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti?
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ samiddhaṁ āyasmā sāriputto etadavoca:
“Tayome, āvuso samiddha, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. *diṭṭhippatto → diṭṭhappatto (bj, mr)
Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti?
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ samiddhaṁ āyasmā sāriputto etadavoca: “Tayome, āvuso samiddha, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. *diṭṭhippatto → diṭṭhappatto (bj, mr)Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti?
“Tayome, āvuso sāriputta, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ yvāyaṁ puggalo saddhāvimutto, ayaṁ me puggalo khamati imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca. *yvāyaṁ → yoyaṁ (mr)Taṁ kissa hetu? Imassa, āvuso, puggalassa saddhindriyaṁ adhimattan”ti.
“Tayome, āvuso sāriputta, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto.
Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ yvāyaṁ puggalo saddhāvimutto, ayaṁ me puggalo khamati imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca. *yvāyaṁ → yoyaṁ (mr)
Imassa, āvuso, puggalassa saddhindriyaṁ adhimattan”ti.
“Tayome, āvuso sāriputta, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ yvāyaṁ puggalo saddhāvimutto, ayaṁ me puggalo khamati imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca. *yvāyaṁ → yoyaṁ (mr)Taṁ kissa hetu? Imassa, āvuso, puggalassa saddhindriyaṁ adhimattan”ti.
Atha kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ mahākoṭṭhikaṁ etadavoca: “tayome, āvuso koṭṭhika, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti?
Atha kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ mahākoṭṭhikaṁ etadavoca:
“tayome, āvuso koṭṭhika, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto.
Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti?
Atha kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ mahākoṭṭhikaṁ etadavoca: “tayome, āvuso koṭṭhika, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti?
“Tayome, āvuso sāriputta, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ yvāyaṁ puggalo kāyasakkhī, ayaṁ me puggalo khamati imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṁ kissa hetu? Imassa, āvuso, puggalassa samādhindriyaṁ adhimattan”ti.
“Tayome, āvuso sāriputta, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto.
Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ yvāyaṁ puggalo kāyasakkhī, ayaṁ me puggalo khamati imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca.
Imassa, āvuso, puggalassa samādhindriyaṁ adhimattan”ti.
“Tayome, āvuso sāriputta, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ yvāyaṁ puggalo kāyasakkhī, ayaṁ me puggalo khamati imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṁ kissa hetu? Imassa, āvuso, puggalassa samādhindriyaṁ adhimattan”ti.
Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “tayome, āvuso sāriputta, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti?
Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca:
“tayome, āvuso sāriputta, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto.
Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti?
Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: “tayome, āvuso sāriputta, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti?
“Tayome, āvuso koṭṭhika, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ yvāyaṁ puggalo diṭṭhippatto, ayaṁ me puggalo khamati imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṁ kissa hetu? Imassa, āvuso, puggalassa paññindriyaṁ adhimattan”ti.
“Tayome, āvuso koṭṭhika, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto.
Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ yvāyaṁ puggalo diṭṭhippatto, ayaṁ me puggalo khamati imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca.
Imassa, āvuso, puggalassa paññindriyaṁ adhimattan”ti.
“Tayome, āvuso koṭṭhika, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame tayo? Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ yvāyaṁ puggalo diṭṭhippatto, ayaṁ me puggalo khamati imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṁ kissa hetu? Imassa, āvuso, puggalassa paññindriyaṁ adhimattan”ti.
Atha kho āyasmā sāriputto āyasmantañca samiddhaṁ āyasmantañca mahākoṭṭhikaṁ etadavoca: “byākataṁ kho, āvuso, amhehi sabbeheva yathāsakaṁ paṭibhānaṁ. Āyāmāvuso, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṁ ārocessāma. Yathā no bhagavā byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti.
Atha kho āyasmā sāriputto āyasmantañca samiddhaṁ āyasmantañca mahākoṭṭhikaṁ etadavoca:
“byākataṁ kho, āvuso, amhehi sabbeheva yathāsakaṁ paṭibhānaṁ.
Āyāmāvuso, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṁ ārocessāma.
Yathā no bhagavā byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti.
Atha kho āyasmā sāriputto āyasmantañca samiddhaṁ āyasmantañca mahākoṭṭhikaṁ etadavoca: “byākataṁ kho, āvuso, amhehi sabbeheva yathāsakaṁ paṭibhānaṁ. Āyāmāvuso, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṁ ārocessāma. Yathā no bhagavā byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti.
“Evamāvuso”ti kho āyasmā ca samiddho āyasmā ca mahākoṭṭhiko āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca samiddho āyasmā ca mahākoṭṭhiko yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto yāvatako ahosi āyasmatā ca samiddhena āyasmatā ca mahākoṭṭhikena saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi.
“Evamāvuso”ti kho āyasmā ca samiddho āyasmā ca mahākoṭṭhiko āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ.
Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca samiddho āyasmā ca mahākoṭṭhiko yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu.
Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto yāvatako ahosi āyasmatā ca samiddhena āyasmatā ca mahākoṭṭhikena saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi.
“Evamāvuso”ti kho āyasmā ca samiddho āyasmā ca mahākoṭṭhiko āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca samiddho āyasmā ca mahākoṭṭhiko yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto yāvatako ahosi āyasmatā ca samiddhena āyasmatā ca mahākoṭṭhikena saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi.
“Na khvettha, sāriputta, sukaraṁ ekaṁsena byākātuṁ: ‘ayaṁ imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā’ti. Ṭhānañhetaṁ, sāriputta, vijjati yvāyaṁ puggalo saddhāvimutto svāssa arahattāya paṭipanno, yvāyaṁ puggalo kāyasakkhī svāssa sakadāgāmī vā anāgāmī vā, yo cāyaṁ puggalo diṭṭhippatto sopassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā. *svāssa → svāyaṁ (sya-all, km, pts1ed); soyaṁ (mr) | svāssa → svāyaṁ (sya-all, km, pts1ed); soyaṁ (mr) | sopassa → soyaṁ (mr)
“Na khvettha, sāriputta, sukaraṁ ekaṁsena byākātuṁ:
‘ayaṁ imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā’ti.
Ṭhānañhetaṁ, sāriputta, vijjati yvāyaṁ puggalo saddhāvimutto svāssa arahattāya paṭipanno, yvāyaṁ puggalo kāyasakkhī svāssa sakadāgāmī vā anāgāmī vā, yo cāyaṁ puggalo diṭṭhippatto sopassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā. *svāssa → svāyaṁ (sya-all, km, pts1ed); soyaṁ (mr) | svāssa → svāyaṁ (sya-all, km, pts1ed); soyaṁ (mr) | sopassa → soyaṁ (mr)
“Na khvettha, sāriputta, sukaraṁ ekaṁsena byākātuṁ: ‘ayaṁ imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā’ti. Ṭhānañhetaṁ, sāriputta, vijjati yvāyaṁ puggalo saddhāvimutto svāssa arahattāya paṭipanno, yvāyaṁ puggalo kāyasakkhī svāssa sakadāgāmī vā anāgāmī vā, yo cāyaṁ puggalo diṭṭhippatto sopassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā. *svāssa → svāyaṁ (sya-all, km, pts1ed); soyaṁ (mr) | svāssa → svāyaṁ (sya-all, km, pts1ed); soyaṁ (mr) | sopassa → soyaṁ (mr)
Na khvettha, sāriputta, sukaraṁ ekaṁsena byākātuṁ: ‘ayaṁ imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā’ti. Ṭhānañhetaṁ, sāriputta, vijjati yvāyaṁ puggalo kāyasakkhī svāssa arahattāya paṭipanno, yvāyaṁ puggalo saddhāvimutto svāssa sakadāgāmī vā anāgāmī vā, yo cāyaṁ puggalo diṭṭhippatto sopassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā.
Na khvettha, sāriputta, sukaraṁ ekaṁsena byākātuṁ:
‘ayaṁ imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā’ti.
Ṭhānañhetaṁ, sāriputta, vijjati yvāyaṁ puggalo kāyasakkhī svāssa arahattāya paṭipanno, yvāyaṁ puggalo saddhāvimutto svāssa sakadāgāmī vā anāgāmī vā, yo cāyaṁ puggalo diṭṭhippatto sopassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā.
Na khvettha, sāriputta, sukaraṁ ekaṁsena byākātuṁ: ‘ayaṁ imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā’ti. Ṭhānañhetaṁ, sāriputta, vijjati yvāyaṁ puggalo kāyasakkhī svāssa arahattāya paṭipanno, yvāyaṁ puggalo saddhāvimutto svāssa sakadāgāmī vā anāgāmī vā, yo cāyaṁ puggalo diṭṭhippatto sopassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā.
Na khvettha, sāriputta, sukaraṁ ekaṁsena byākātuṁ: ‘ayaṁ imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā’ti. Ṭhānañhetaṁ, sāriputta, vijjati yvāyaṁ puggalo diṭṭhippatto svāssa arahattāya paṭipanno, yvāyaṁ puggalo saddhāvimutto svāssa sakadāgāmī vā anāgāmī vā, yo cāyaṁ puggalo kāyasakkhī sopassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā.
Na khvettha, sāriputta, sukaraṁ ekaṁsena byākātuṁ:
‘ayaṁ imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā’ti.
Ṭhānañhetaṁ, sāriputta, vijjati yvāyaṁ puggalo diṭṭhippatto svāssa arahattāya paṭipanno, yvāyaṁ puggalo saddhāvimutto svāssa sakadāgāmī vā anāgāmī vā, yo cāyaṁ puggalo kāyasakkhī sopassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā.
Na khvettha, sāriputta, sukaraṁ ekaṁsena byākātuṁ: ‘ayaṁ imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā’ti. Ṭhānañhetaṁ, sāriputta, vijjati yvāyaṁ puggalo diṭṭhippatto svāssa arahattāya paṭipanno, yvāyaṁ puggalo saddhāvimutto svāssa sakadāgāmī vā anāgāmī vā, yo cāyaṁ puggalo kāyasakkhī sopassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā.
Na khvettha, sāriputta, sukaraṁ ekaṁsena byākātuṁ: ‘ayaṁ imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti.
Na khvettha, sāriputta, sukaraṁ ekaṁsena byākātuṁ:
‘ayaṁ imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti.
Na khvettha, sāriputta, sukaraṁ ekaṁsena byākātuṁ: ‘ayaṁ imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti.