Entonces, dos brahmanes que eran ancianos, de edad, consumidos por la vejez y avanzados en la vida, arribados a la última etapa de su espacio vital, de ciento veinte años, se acercaron al Bienaventurado e intercambiaron con él cordiales saludos. Cuando concluyeron sus saludos y amables palabras de bienvenida, se sentaron a un lado y dijeron al Bienaventurado:
“Maestro Gotama, somos brahmanes ancianos… de ciento veinte años. Pero no hemos hecho aún nada bueno ni beneficioso, tampoco hemos hecho refugio alguno para nosotros. Que el maestro Gotama nos exhorte y nos instruya de manera tal que nos conduzcamos hacia nuestro bienestar y felicidad por largo tiempo”.
“Es cierto, brahmanes, sois brahmanes ancianos… de ciento veinte años, pero no habéis hecho aún nada bueno ni beneficioso, tampoco habéis hecho refugio alguno para vosotros. En efecto, este mundo está barrido por la vejez, la enfermedad y la muerte; cuando uno se haya ido, el autocontrol corporal, verbal y mental va a proveer un refugio, un puerto, una isla, un amparo y un apoyo”.
La vida se barre y corto es el espacio vital,
no hay refugio para quien ha crecido en años.
Viendo claramente el peligro en la muerte,
uno debería hacer acciones meritorias que traigan felicidad.
Cuando alguien abandona [esta vida],
el autocontrol sobre su cuerpo, habla y mente,
y las acciones meritorias que uno realizó a los largo de la vida,
le conducen a la felicidad.
Atha kho dve brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te brāhmaṇā bhagavantaṁ etadavocuṁ:
Atha kho dve brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te brāhmaṇā bhagavantaṁ etadavocuṁ:
Atha kho dve brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te brāhmaṇā bhagavantaṁ etadavocuṁ:
“mayamassu, bho gotama, brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā; te camhā akatakalyāṇā akatakusalā akatabhīruttāṇā. Ovadatu no bhavaṁ gotamo, anusāsatu no bhavaṁ gotamo yaṁ amhākaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.
“mayamassu, bho gotama, brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā;
te camhā akatakalyāṇā akatakusalā akatabhīruttāṇā.
Ovadatu no bhavaṁ gotamo, anusāsatu no bhavaṁ gotamo yaṁ amhākaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.
“mayamassu, bho gotama, brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā; te camhā akatakalyāṇā akatakusalā akatabhīruttāṇā. Ovadatu no bhavaṁ gotamo, anusāsatu no bhavaṁ gotamo yaṁ amhākaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.
“Taggha tumhe, brāhmaṇā, jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā; te cattha akatakalyāṇā akatakusalā akatabhīruttāṇā. Upanīyati kho ayaṁ, brāhmaṇā, loko jarāya byādhinā maraṇena. Evaṁ upanīyamāne kho, brāhmaṇā, loke jarāya byādhinā maraṇena, yo idha kāyena saṁyamo vācāya saṁyamo manasā saṁyamo, taṁ tassa petassa tāṇañca leṇañca dīpañca saraṇañca parāyaṇañcāti.
“Taggha tumhe, brāhmaṇā, jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā;
te cattha akatakalyāṇā akatakusalā akatabhīruttāṇā.
Upanīyati kho ayaṁ, brāhmaṇā, loko jarāya byādhinā maraṇena.
Evaṁ upanīyamāne kho, brāhmaṇā, loke jarāya byādhinā maraṇena, yo idha kāyena saṁyamo vācāya saṁyamo manasā saṁyamo, taṁ tassa petassa tāṇañca leṇañca dīpañca saraṇañca parāyaṇañcāti.
“Taggha tumhe, brāhmaṇā, jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā; te cattha akatakalyāṇā akatakusalā akatabhīruttāṇā. Upanīyati kho ayaṁ, brāhmaṇā, loko jarāya byādhinā maraṇena. Evaṁ upanīyamāne kho, brāhmaṇā, loke jarāya byādhinā maraṇena, yo idha kāyena saṁyamo vācāya saṁyamo manasā saṁyamo, taṁ tassa petassa tāṇañca leṇañca dīpañca saraṇañca parāyaṇañcāti.
Upanīyati jīvitamappamāyu, Jarūpanītassa na santi tāṇā; Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno, Puññāni kayirātha sukhāvahāni.
Upanīyati jīvitamappamāyu,
Jarūpanītassa na santi tāṇā;
Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno,
Puññāni kayirātha sukhāvahāni.
Upanīyati jīvitamappamāyu, Jarūpanītassa na santi tāṇā; Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno, Puññāni kayirātha sukhāvahāni.
Yodha kāyena saṁyamo, Vācāya uda cetasā; Taṁ tassa petassa sukhāya hoti, Yaṁ jīvamāno pakaroti puññan”ti.
Taṁ tassa petassa sukhāya hoti,
Yaṁ jīvamāno pakaroti puññan”ti.
Yodha kāyena saṁyamo, Vācāya uda cetasā; Taṁ tassa petassa sukhāya hoti, Yaṁ jīvamāno pakaroti puññan”ti.