KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
6. El capítulo sobre los brahmanes

Sangarava

Aṅguttara Nikāya
6. Brāhmaṇavagga
Saṅgāravasutta
Discursos Numerados
6. El capítulo sobre los brahmanes
Sangarava
Aṅguttara Nikāya
6. Brāhmaṇavagga
Saṅgāravasutta
Sangarava

Un brahmán argumenta que un sacrificio es menos egoísta que la vida del bhikkhu. Y los hombres del rey lamentan el declive de las capacidades psíquicas entre el Saṅgha.

Ruta suttaAN 3.60Sutta Piṭaka › Aṅguttara Nikāya › 3. Tikanipāta › 2. Dutiyapaṇṇāsaka › 6. Brāhmaṇavagga › Saṅgāravasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an3.60/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

Entonces, el brahmán Sangarava se acercó al Bienaventurado e intercambió con él cordiales saludos. Cuando concluyeron sus saludos y amables palabras de bienvenida, se sentó a un lado y dijo al Bienaventurado:

“Maestro Gotama, nosotros los brahmanes hacemos sacrificios y mandamos a otros a ofrecer sacrificios. En ese caso ambos—el que hace sacrificios y quien manda a otros a ofrecer sacrificios— realizan prácticas meritorias que se extienden a mucha gente, o sea, prácticas basadas en sacrificio. Pero alguien que deja su familia y renuncia a la vida hogareña para asumir el estilo de vida sin hogar, se amansa solamente a sí mismo, calma solamente a sí mismo, y se conduce al Nibbana sólo él mismo. En este caso, realiza prácticas meritorias que se extienden solamente a él mismo, o sea, prácticas basadas en el renunciamiento”.

“Entonces bien, brahmán, voy a preguntarte ahora acerca de este tema: puedes responder como mejor te parezca. ¿Qué opinas sobre esto brahmán? He aquí, el Tathagata surgió en el mundo, un Arahant perfectamente iluminado, consumado en el conocimiento verdadero y la conducta, afortunado, conocedor del mundo, insuperable amansador de las personas que han de ser amansadas, el maestro de los devas y los seres humanos, un Iluminado, un Bendito. Y él dice así: ‘Venid, este es el sendero. Practicad de acuerdo con él. Yo he descubierto por mi mismo con el conocimiento directo la insuperable culminación de la vida espiritual y lo hice saber a otros. Venid también vosotros a practicar así. Practicad de acuerdo con esto, descubrid también por vosotros mismos con el conocimiento directo la insuperable culminación de la vida espiritual y morad en ella’. De esta manera, el maestro enseña este Dhamma y los otros practican en consecuencia. He aquí hay cientos, miles, miles de miles de los que hacen así. ¿Qué opinas? Si este fuera el caso, ¿es aquel acto de renunciamiento una práctica meritoria que se extiende solamente a una persona o a muchas personas?”.

“En este caso, maestro Gotama, esta es una práctica meritoria que se extiende a muchas personas, o sea, práctica basada en el renunciamiento”.

Cuando se dijo esto, el Venerable Ananda dijo al brahmán Sangarava: “Entre esas dos prácticas, brahmán, ¿cuál es la que apela a ser más simple y menos perjudicial, y ser más fructífera y beneficiosa?”.

Acto seguido, el brahmán Sangarava dijo al Venerable Ananda: “Yo considero al maestro Gotama y al maestro Ananda dignos de veneración y alabanzas”.

Y por segunda vez el Venerable Ananda dijo al brahmán Sangarava: “Brahmán, no te he preguntado a quién consideras dignos de veneración y alabanzas. Te he preguntado sobre ¿cuál, entre esas dos prácticas, es la que apela a ser más simple y menos perjudicial, y ser más fructífera y beneficiosa?”.

Pero, por segunda vez, el brahmán Sangarava dijo al Venerable Ananda: “Yo considero al maestro Gotama y al maestro Ananda dignos de veneración y alabanzas”.

Y por tercera vez el Venerable Ananda dijo al brahmán Sangarava: “Brahmán, no te he preguntado a quién consideras dignos de veneración y alabanzas. Te he preguntado sobre ¿cuál, entre esas dos prácticas, es la que apela a ser más simple y menos perjudicial, y ser más fructífera y beneficiosa?”.

Y por tercera vez, el brahmán Sangarava dijo al Venerable Ananda: “Yo considero al maestro Gotama y al maestro Ananda dignos de veneración y alabanzas”.

Entonces el Bienaventurado pensó: “Incluso la tercera vez el brahmán Sangarava, siendo indagado con una pregunta legítima por Ananda, falla en responder. Le voy a liberar”. Acto seguido, el Bienaventurado dijo al brahmán Sangarava: “¿Qué conversación surgió hoy, brahmán, entre el séquito del rey mientras estaban reunidos y sentados en el palacio real?”.

“La conversación fue esta, maestro Gotama: ‘Anteriormente había menos monjes, pero más los que mostraban maravillas sobrehumanas y poderes espirituales’. Esta fue la conversación que surgió hoy, maestro Gotama, entre el séquito del rey mientras estaban reunidos y sentados en el palacio real”.

“He aquí, brahmán, estas tres clases de maravillas. Y, ¿cuáles son esas tres? La maravilla del poder espiritual, la maravilla de la lectura de la mente y la maravilla de la instrucción.

“Y, ¿qué es, brahmán, la maravilla del poder espiritual? He aquí, brahmán, el monje ejerce varias clases de poderes espirituales: habiendo sido uno, llega a ser varios; habiendo sido varios, llega a ser uno; aparece y desaparece; traspasa sin obstáculos una pared, un cerco, una montaña como si traspasara el espacio; se zambulle en la tierra, como si fuera agua; camina sobre el agua sin hundirse, como si fuera tierra; sentado, con las piernas cruzadas, viaja por el espacio como una ave; con sus manos toca y acaricia la luna y el sol, poderosa y majestuosamente; ejerce su dominio corporal incluso hasta donde llega el mundo del Brahma. Esta es llamada la maravilla del poder espiritual.

“Y, ¿qué es, brahmán, la maravilla de la lectura de la mente? He aquí, brahmán, hay alguien que, mediante el significado de algunas pistas, declara: ‘Tu pensamiento es así, esto es lo que estás pensando, tu mente está en tal y tal estado’. E incluso cuando hace muchas declaraciones, las mismas son exactas y no de otro modo.

“De nuevo, he aquí, brahmán, hay alguien que no declara [el estado de la mente] mediante el significado de algunas pistas, sino escuchando sonidos de la gente, de los espíritus o de las deidades. Entonces, declara: ‘Tu pensamiento es así, esto es lo que estás pensando, tu mente está en tal y tal estado’. E incluso cuando hace muchas declaraciones, las mismas son exactas y no de otro modo.

“De nuevo, he aquí, brahmán, hay alguien que no declaran [el estado de la mente] sobre la base de una marca ni escuchando sonidos de la gente, de los espíritus o de las deidades, sino que escucha el sonido de la difusión del pensamiento , cómo uno piensa y examina [algún tema], y entonces, declara: ‘Tu pensamiento es así, esto es lo que estás pensando, tu mente está en tal y tal estado’. E incluso cuando hace muchas declaraciones, las mismas son exactas y no de otro modo.

“De nuevo, he aquí, brahmán, hay alguien que no declara [el estado de la mente] sobre la base de una marca ni escuchando sonidos de la gente, de los espíritus o de las deidades, tampoco escuchando el sonido de la difusión del pensamiento, cómo uno piensa y examina [algún tema], sino que, abarca con su propia mente la mente de alguien que alcanza la concentración sin el pensamiento aplicado y sostenido , y comprende esto: ‘Las actividades mentales de esa persona están dispuestas, de modo tal, que inmediatamente después piensa este pensamiento’. E incluso cuando hace muchas declaraciones, las mismas son exactas y no de otro modo. Esta es llamada la maravilla de la lectura de la mente.

“Y, ¿qué es, brahmán, la maravilla de la instrucción? He aquí, brahmán, el monje instruye a otros de esta manera: ‘Piensa de esta manera, no de otra manera. Atiende esto, no aquello. Abandona esto y mora en aquello’. Esta es llamada la maravilla de la instrucción.

“Estas son, brahmán, las tres clases de maravillas. De esas tres clases de maravillas, ¿cuál es la que te parece la más sublime y excelente?”.

“Entre estos, maestro Gotama, cuando alguien realiza aquella maravilla a través de la cual ejerce varias clases de poderes espirituales… ejerce su dominio corporal incluso hasta donde llega el mundo del Brahma, solamente el que realiza esta maravilla la experimenta y esto le ocurre sólo a él. Esta maravilla me parece como si fuera un truco mágico.

“De nuevo, maestro Gotama, cuando alguien realiza aquella maravilla a través de la cual declara el estado de la mente de otros, sobre la base de unas pistas… escuchando sonidos de la gente, de los espíritus o de las deidades… escuchando el sonido de la difusión del pensamiento, cómo uno piensa y examina [algún tema]… abarcando con su propia mente la mente de alguien que alcanza la concentración sin el pensamiento aplicado y sostenido, y comprende esto: ‘Las actividades mentales de esa persona están dispuestas de modo tal que inmediatamente después piensa este pensamiento’, e incluso cuando hace muchas declaraciones, las mismas son exactas y no de otro modo—otra vez—, solamente el que realiza esta maravilla la experimenta y esto le ocurre sólo a él. Esta maravilla me parece como si fuera un truco mágico.

“Pero, maestro Gotama, cuando alguien realiza aquella maravilla a través de la cual instruye a otros de esta manera: ‘Piensa de esta manera, no de otra manera. Atiende esto, no aquello. Abandona esto y mora en aquello’. Esta maravilla me llama más la atención, como la más sublime y excelente de esas tres maravillas.

“Es asombroso y maravilloso, maestro Gotama, qué bien esto ha sido declarado por el maestro Gotama. Nosotros le consideramos al maestro Gotama como a alguien que realiza esas tres maravillas. El maestro Gotama ejerce varias clases de poderes espirituales… ejerce su dominio corporal incluso hasta donde llega el mundo del Brahma. El maestro Gotama abarca con su propia mente la mente de alguien que alcanza la concentración sin el pensamiento aplicado y sostenido, y comprende esto: ‘Las actividades mentales de esa persona están dispuestas de modo tal que inmediatamente después piensa este pensamiento’. Y el maestro Gotama instruye a otros de esta manera: ‘Piensa de esta manera, no de otra manera. Atiende esto, no aquello. Abandona esto y mora en aquello’”.

“Ciertamente, brahmán: tus palabras son entrometidas e intrusas. No obstante, voy a responderte. Yo ejerzo varias clases de poderes espirituales… ejerzo mi dominio corporal incluso hasta donde llega el mundo del Brahma. También abarco con mi propia mente la mente de alguien que alcanza la concentración sin el pensamiento aplicado y sostenido, y comprendo esto: ‘Las actividades mentales de esa persona están dispuestas de modo tal que inmediatamente después piensa este pensamiento’. Además, instruyo a otros de esta manera: ‘Piensa de esta manera, no de otra manera. Atiende esto, no aquello. Abandona esto y mora en aquello’”.

“Pero, maestro Gotama, ¿existe, aunque sea uno solo, otro monje aparte del maestro Gotama que también pueda realizar estas tres maravillas?”.

“No es que haya solo uno, cien, doscientos, trescientos, cuatrocientos ni quinientos monjes, sino que existen mucho más monjes que pueden realizar estas tres maravillas”.

“Y, ¿dónde es que estos monjes actualmente moran?”.

“Aquí mismo, brahmán, en este Sangha de los monjes”.

“¡Excelente, maestro Gotama! ¡Excelente, maestro Gotama! El maestro Gotama esclareció el Dhamma de diferentes maneras, como si enderezara lo que estaba torcido, revelara lo que estaba oculto, mostrara el camino a los que estaban perdidos o sostuviera una lámpara en medio de la oscuridad de manera tal que los de buena vista pudieran ver las formas. Ahora voy por refugio al maestro Gotama, al Dhamma y al Sangha de los monjes. Que el maestro Gotama me considere como su seguidor laico a partir de ahora, que ha ido por refugio de por vida”.

Atha kho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca:

Atha kho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi.
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca:

Atha kho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca:

“mayamassu, bho gotama, brāhmaṇā nāma. Yaññaṁ yajāmapi yajāpemapi. Tatra, bho gotama, yo ceva yajati yo ca yajāpeti sabbe te anekasārīrikaṁ puññappaṭipadaṁ paṭipannā honti, yadidaṁ yaññādhikaraṇaṁ. *gotama, yo ceva yajati → yo ceva yaññaṁ yajati (sya-all, km) | puññappaṭipadaṁ → puññapaṭipadaṁ (bj, sya-all, pts1ed)Yo panāyaṁ, bho gotama, yassa vā tassa vā kulā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito ekamattānaṁ dameti, ekamattānaṁ sameti, ekamattānaṁ parinibbāpeti, evamassāyaṁ ekasārīrikaṁ puññappaṭipadaṁ paṭipanno hoti, yadidaṁ pabbajjādhikaraṇan”ti.

“mayamassu, bho gotama, brāhmaṇā nāma.
Yaññaṁ yajāmapi yajāpemapi.
Tatra, bho gotama, yo ceva yajati yo ca yajāpeti sabbe te anekasārīrikaṁ puññappaṭipadaṁ paṭipannā honti, yadidaṁ yaññādhikaraṇaṁ. *gotama, yo ceva yajati → yo ceva yaññaṁ yajati (sya-all, km) | puññappaṭipadaṁ → puññapaṭipadaṁ (bj, sya-all, pts1ed)
Yo panāyaṁ, bho gotama, yassa vā tassa vā kulā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito ekamattānaṁ dameti, ekamattānaṁ sameti, ekamattānaṁ parinibbāpeti, evamassāyaṁ ekasārīrikaṁ puññappaṭipadaṁ paṭipanno hoti, yadidaṁ pabbajjādhikaraṇan”ti.

“mayamassu, bho gotama, brāhmaṇā nāma. Yaññaṁ yajāmapi yajāpemapi. Tatra, bho gotama, yo ceva yajati yo ca yajāpeti sabbe te anekasārīrikaṁ puññappaṭipadaṁ paṭipannā honti, yadidaṁ yaññādhikaraṇaṁ. *gotama, yo ceva yajati → yo ceva yaññaṁ yajati (sya-all, km) | puññappaṭipadaṁ → puññapaṭipadaṁ (bj, sya-all, pts1ed)Yo panāyaṁ, bho gotama, yassa vā tassa vā kulā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito ekamattānaṁ dameti, ekamattānaṁ sameti, ekamattānaṁ parinibbāpeti, evamassāyaṁ ekasārīrikaṁ puññappaṭipadaṁ paṭipanno hoti, yadidaṁ pabbajjādhikaraṇan”ti.

“Tena hi, brāhmaṇa, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, idha tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So evamāha: ‘ethāyaṁ maggo ayaṁ paṭipadā yathāpaṭipanno ahaṁ anuttaraṁ brahmacariyogadhaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedemi; etha, tumhepi tathā paṭipajjatha, yathāpaṭipannā tumhepi anuttaraṁ brahmacariyogadhaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. *etha → etaṁ (mr)Iti ayañceva satthā dhammaṁ deseti, pare ca tathatthāya paṭipajjanti, tāni kho pana honti anekānipi satāni anekānipi sahassāni anekānipi satasahassāni. *ayañceva → sayaṁ ceva (mr)

“Tena hi, brāhmaṇa, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi.
Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa,
idha tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā.
So evamāha:
‘ethāyaṁ maggo ayaṁ paṭipadā yathāpaṭipanno ahaṁ anuttaraṁ brahmacariyogadhaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedemi;
etha, tumhepi tathā paṭipajjatha, yathāpaṭipannā tumhepi anuttaraṁ brahmacariyogadhaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. *etha → etaṁ (mr)
Iti ayañceva satthā dhammaṁ deseti, pare ca tathatthāya paṭipajjanti, tāni kho pana honti anekānipi satāni anekānipi sahassāni anekānipi satasahassāni. *ayañceva → sayaṁ ceva (mr)

“Tena hi, brāhmaṇa, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, idha tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. So evamāha: ‘ethāyaṁ maggo ayaṁ paṭipadā yathāpaṭipanno ahaṁ anuttaraṁ brahmacariyogadhaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedemi; etha, tumhepi tathā paṭipajjatha, yathāpaṭipannā tumhepi anuttaraṁ brahmacariyogadhaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. *etha → etaṁ (mr)Iti ayañceva satthā dhammaṁ deseti, pare ca tathatthāya paṭipajjanti, tāni kho pana honti anekānipi satāni anekānipi sahassāni anekānipi satasahassāni. *ayañceva → sayaṁ ceva (mr)

Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, iccāyaṁ evaṁ sante ekasārīrikā vā puññappaṭipadā hoti anekasārīrikā vā, yadidaṁ pabbajjādhikaraṇan”ti?

Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa,
iccāyaṁ evaṁ sante ekasārīrikā vā puññappaṭipadā hoti anekasārīrikā vā, yadidaṁ pabbajjādhikaraṇan”ti?

Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, iccāyaṁ evaṁ sante ekasārīrikā vā puññappaṭipadā hoti anekasārīrikā vā, yadidaṁ pabbajjādhikaraṇan”ti?

“Iccāyampi, bho gotama, evaṁ sante anekasārīrikā puññappaṭipadā hoti, yadidaṁ pabbajjādhikaraṇan”ti. *Iccāyampi → iccāyante (mr)

“Iccāyampi, bho gotama, evaṁ sante anekasārīrikā puññappaṭipadā hoti, yadidaṁ pabbajjādhikaraṇan”ti. *Iccāyampi → iccāyante (mr)

“Iccāyampi, bho gotama, evaṁ sante anekasārīrikā puññappaṭipadā hoti, yadidaṁ pabbajjādhikaraṇan”ti. *Iccāyampi → iccāyante (mr)

Evaṁ vutte, āyasmā ānando saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “imāsaṁ te, brāhmaṇa, dvinnaṁ paṭipadānaṁ katamā paṭipadā khamati appatthatarā ca appasamārambhatarā ca mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā cā”ti?

Evaṁ vutte, āyasmā ānando saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca:
“imāsaṁ te, brāhmaṇa, dvinnaṁ paṭipadānaṁ katamā paṭipadā khamati appatthatarā ca appasamārambhatarā ca mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā cā”ti?

Evaṁ vutte, āyasmā ānando saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “imāsaṁ te, brāhmaṇa, dvinnaṁ paṭipadānaṁ katamā paṭipadā khamati appatthatarā ca appasamārambhatarā ca mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā cā”ti?

Evaṁ vutte, saṅgāravo brāhmaṇo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “seyyathāpi bhavaṁ gotamo bhavaṁ cānando. Ete me pujjā, ete me pāsaṁsā”ti.

Evaṁ vutte, saṅgāravo brāhmaṇo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:
“seyyathāpi bhavaṁ gotamo bhavaṁ cānando.
Ete me pujjā, ete me pāsaṁsā”ti.

Evaṁ vutte, saṅgāravo brāhmaṇo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “seyyathāpi bhavaṁ gotamo bhavaṁ cānando. Ete me pujjā, ete me pāsaṁsā”ti.

Dutiyampi kho āyasmā ānando saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “na kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, evaṁ pucchāmi: ‘ke vā te pujjā ke vā te pāsaṁsā’ti? Evaṁ kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, pucchāmi: ‘imāsaṁ te, brāhmaṇa, dvinnaṁ paṭipadānaṁ katamā paṭipadā khamati appatthatarā ca appasamārambhatarā ca mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā cā’”ti?

Dutiyampi kho āyasmā ānando saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca:
“na kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, evaṁ pucchāmi:
‘ke vā te pujjā ke vā te pāsaṁsā’ti?
Evaṁ kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, pucchāmi:
‘imāsaṁ te, brāhmaṇa, dvinnaṁ paṭipadānaṁ katamā paṭipadā khamati appatthatarā ca appasamārambhatarā ca mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā cā’”ti?

Dutiyampi kho āyasmā ānando saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “na kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, evaṁ pucchāmi: ‘ke vā te pujjā ke vā te pāsaṁsā’ti? Evaṁ kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, pucchāmi: ‘imāsaṁ te, brāhmaṇa, dvinnaṁ paṭipadānaṁ katamā paṭipadā khamati appatthatarā ca appasamārambhatarā ca mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā cā’”ti?

Dutiyampi kho saṅgāravo brāhmaṇo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “seyyathāpi bhavaṁ gotamo bhavaṁ cānando. Ete me pujjā, ete me pāsaṁsā”ti.

Dutiyampi kho saṅgāravo brāhmaṇo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:
“seyyathāpi bhavaṁ gotamo bhavaṁ cānando.
Ete me pujjā, ete me pāsaṁsā”ti.

Dutiyampi kho saṅgāravo brāhmaṇo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “seyyathāpi bhavaṁ gotamo bhavaṁ cānando. Ete me pujjā, ete me pāsaṁsā”ti.

Tatiyampi kho āyasmā ānando saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “na kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, evaṁ pucchāmi: ‘ke vā te pujjā ke vā te pāsaṁsā’ti? Evaṁ kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, pucchāmi: ‘imāsaṁ te, brāhmaṇa, dvinnaṁ paṭipadānaṁ katamā paṭipadā khamati appatthatarā ca appasamārambhatarā ca mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā cā’”ti?

Tatiyampi kho āyasmā ānando saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca:
“na kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, evaṁ pucchāmi:
‘ke vā te pujjā ke vā te pāsaṁsā’ti?
Evaṁ kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, pucchāmi:
‘imāsaṁ te, brāhmaṇa, dvinnaṁ paṭipadānaṁ katamā paṭipadā khamati appatthatarā ca appasamārambhatarā ca mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā cā’”ti?

Tatiyampi kho āyasmā ānando saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “na kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, evaṁ pucchāmi: ‘ke vā te pujjā ke vā te pāsaṁsā’ti? Evaṁ kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, pucchāmi: ‘imāsaṁ te, brāhmaṇa, dvinnaṁ paṭipadānaṁ katamā paṭipadā khamati appatthatarā ca appasamārambhatarā ca mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā cā’”ti?

Tatiyampi kho saṅgāravo brāhmaṇo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “seyyathāpi bhavaṁ gotamo bhavaṁ cānando. Ete me pujjā, ete me pāsaṁsā”ti.

Tatiyampi kho saṅgāravo brāhmaṇo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:
“seyyathāpi bhavaṁ gotamo bhavaṁ cānando.
Ete me pujjā, ete me pāsaṁsā”ti.

Tatiyampi kho saṅgāravo brāhmaṇo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: “seyyathāpi bhavaṁ gotamo bhavaṁ cānando. Ete me pujjā, ete me pāsaṁsā”ti.

Atha kho bhagavato etadahosi: “yāva tatiyampi kho saṅgāravo brāhmaṇo ānandena sahadhammikaṁ pañhaṁ puṭṭho saṁsādeti no vissajjeti. Yannūnāhaṁ parimoceyyan”ti.

Atha kho bhagavato etadahosi:
“yāva tatiyampi kho saṅgāravo brāhmaṇo ānandena sahadhammikaṁ pañhaṁ puṭṭho saṁsādeti no vissajjeti.
Yannūnāhaṁ parimoceyyan”ti.

Atha kho bhagavato etadahosi: “yāva tatiyampi kho saṅgāravo brāhmaṇo ānandena sahadhammikaṁ pañhaṁ puṭṭho saṁsādeti no vissajjeti. Yannūnāhaṁ parimoceyyan”ti.

Atha kho bhagavā saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “kā nvajja, brāhmaṇa, rājantepure rājapurisānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ antarākathā udapādī”ti? *nvajja → kānujja (bj, pts1ed) | rājapurisānaṁ → rājaparisāyaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)

Atha kho bhagavā saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca:
“kā nvajja, brāhmaṇa, rājantepure rājapurisānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ antarākathā udapādī”ti? *nvajja → kānujja (bj, pts1ed) | rājapurisānaṁ → rājaparisāyaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)

Atha kho bhagavā saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: “kā nvajja, brāhmaṇa, rājantepure rājapurisānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ antarākathā udapādī”ti? *nvajja → kānujja (bj, pts1ed) | rājapurisānaṁ → rājaparisāyaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)

“Ayaṁ khvajja, bho gotama, rājantepure rājapurisānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ antarākathā udapādi: ‘pubbe sudaṁ appatarā ceva bhikkhū ahesuṁ bahutarā ca uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ dassesuṁ; etarahi pana bahutarā ceva bhikkhū appatarā ca uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ dassentī’ti. Ayaṁ khvajja, bho gotama, rājantepure rājapurisānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ antarākathā udapādī”ti.

“Ayaṁ khvajja, bho gotama, rājantepure rājapurisānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ antarākathā udapādi:
‘pubbe sudaṁ appatarā ceva bhikkhū ahesuṁ bahutarā ca uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ dassesuṁ;
etarahi pana bahutarā ceva bhikkhū appatarā ca uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ dassentī’ti.
Ayaṁ khvajja, bho gotama, rājantepure rājapurisānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ antarākathā udapādī”ti.

“Ayaṁ khvajja, bho gotama, rājantepure rājapurisānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ antarākathā udapādi: ‘pubbe sudaṁ appatarā ceva bhikkhū ahesuṁ bahutarā ca uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ dassesuṁ; etarahi pana bahutarā ceva bhikkhū appatarā ca uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ dassentī’ti. Ayaṁ khvajja, bho gotama, rājantepure rājapurisānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ antarākathā udapādī”ti.

“Tīṇi kho imāni, brāhmaṇa, pāṭihāriyāni. Katamāni tīṇi? Iddhipāṭihāriyaṁ, ādesanāpāṭihāriyaṁ, anusāsanīpāṭihāriyaṁ.

“Tīṇi kho imāni, brāhmaṇa, pāṭihāriyāni.
Katamāni tīṇi?
Iddhipāṭihāriyaṁ, ādesanāpāṭihāriyaṁ, anusāsanīpāṭihāriyaṁ.

“Tīṇi kho imāni, brāhmaṇa, pāṭihāriyāni. Katamāni tīṇi? Iddhipāṭihāriyaṁ, ādesanāpāṭihāriyaṁ, anusāsanīpāṭihāriyaṁ.

Katamañca, brāhmaṇa, iddhipāṭihāriyaṁ? Idha, brāhmaṇa, ekacco anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti: ‘ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti’. *abhijjamāne → abhejjamāne (bj); abhijjamāno (pts1ed)Idaṁ vuccati, brāhmaṇa, iddhipāṭihāriyaṁ.

Katamañca, brāhmaṇa, iddhipāṭihāriyaṁ?
Idha, brāhmaṇa, ekacco anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti: ‘ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti’. *abhijjamāne → abhejjamāne (bj); abhijjamāno (pts1ed)
Idaṁ vuccati, brāhmaṇa, iddhipāṭihāriyaṁ.

Katamañca, brāhmaṇa, iddhipāṭihāriyaṁ? Idha, brāhmaṇa, ekacco anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti: ‘ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti’. *abhijjamāne → abhejjamāne (bj); abhijjamāno (pts1ed)Idaṁ vuccati, brāhmaṇa, iddhipāṭihāriyaṁ.

Katamañca, brāhmaṇa, ādesanāpāṭihāriyaṁ? Idha, brāhmaṇa, ekacco nimittena ādisati: ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. So bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā.

Katamañca, brāhmaṇa, ādesanāpāṭihāriyaṁ?
Idha, brāhmaṇa, ekacco nimittena ādisati:
‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti.
So bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā.

Katamañca, brāhmaṇa, ādesanāpāṭihāriyaṁ? Idha, brāhmaṇa, ekacco nimittena ādisati: ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. So bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā.

Idha pana, brāhmaṇa, ekacco na heva kho nimittena ādisati, api ca kho manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati: ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. So bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā.

Idha pana, brāhmaṇa, ekacco na heva kho nimittena ādisati, api ca kho manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati:
‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti.
So bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā.

Idha pana, brāhmaṇa, ekacco na heva kho nimittena ādisati, api ca kho manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati: ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. So bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā.

Idha pana, brāhmaṇa, ekacco na heva kho nimittena ādisati napi manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati, api ca kho vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati: ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. So bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā.

Idha pana, brāhmaṇa, ekacco na heva kho nimittena ādisati napi manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati, api ca kho vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati:
‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti.
So bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā.

Idha pana, brāhmaṇa, ekacco na heva kho nimittena ādisati napi manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati, api ca kho vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati: ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. So bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā.

Idha pana, brāhmaṇa, ekacco na heva kho nimittena ādisati, napi manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati, napi vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati, api ca kho avitakkaṁ avicāraṁ samādhiṁ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti: ‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amuṁ nāma vitakkaṁ vitakkessatī’ti. So bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā. Idaṁ vuccati, brāhmaṇa, ādesanāpāṭihāriyaṁ.

Idha pana, brāhmaṇa, ekacco na heva kho nimittena ādisati, napi manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati, napi vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati, api ca kho avitakkaṁ avicāraṁ samādhiṁ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti:
‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amuṁ nāma vitakkaṁ vitakkessatī’ti.
So bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā.
Idaṁ vuccati, brāhmaṇa, ādesanāpāṭihāriyaṁ.

Idha pana, brāhmaṇa, ekacco na heva kho nimittena ādisati, napi manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati, napi vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati, api ca kho avitakkaṁ avicāraṁ samādhiṁ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti: ‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amuṁ nāma vitakkaṁ vitakkessatī’ti. So bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā. Idaṁ vuccati, brāhmaṇa, ādesanāpāṭihāriyaṁ.

Katamañca, brāhmaṇa, anusāsanīpāṭihāriyaṁ? Idha, brāhmaṇa, ekacco evamanusāsati: ‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha; evaṁ manasi karotha, mā evaṁ manasākattha; idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’ti. Idaṁ vuccati, brāhmaṇa, anusāsanīpāṭihāriyaṁ.

Katamañca, brāhmaṇa, anusāsanīpāṭihāriyaṁ?
Idha, brāhmaṇa, ekacco evamanusāsati:
‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha; evaṁ manasi karotha, mā evaṁ manasākattha; idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’ti.
Idaṁ vuccati, brāhmaṇa, anusāsanīpāṭihāriyaṁ.

Katamañca, brāhmaṇa, anusāsanīpāṭihāriyaṁ? Idha, brāhmaṇa, ekacco evamanusāsati: ‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha; evaṁ manasi karotha, mā evaṁ manasākattha; idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’ti. Idaṁ vuccati, brāhmaṇa, anusāsanīpāṭihāriyaṁ.

Imāni kho, brāhmaṇa, tīṇi pāṭihāriyāni. Imesaṁ te, brāhmaṇa, tiṇṇaṁ pāṭihāriyānaṁ katamaṁ pāṭihāriyaṁ khamati abhikkantatarañca paṇītatarañcā”ti?

Imāni kho, brāhmaṇa, tīṇi pāṭihāriyāni.
Imesaṁ te, brāhmaṇa, tiṇṇaṁ pāṭihāriyānaṁ katamaṁ pāṭihāriyaṁ khamati abhikkantatarañca paṇītatarañcā”ti?

Imāni kho, brāhmaṇa, tīṇi pāṭihāriyāni. Imesaṁ te, brāhmaṇa, tiṇṇaṁ pāṭihāriyānaṁ katamaṁ pāṭihāriyaṁ khamati abhikkantatarañca paṇītatarañcā”ti?

“Tatra, bho gotama, yadidaṁ pāṭihāriyaṁ idhekacco anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti …pe… *yadidaṁ → yamidaṁ (sya-all, km, pts1ed)yāva brāhmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti, idaṁ, bho gotama, pāṭihāriyaṁ yova naṁ karoti sova naṁ paṭisaṁvedeti, yova naṁ karoti tasseva taṁ hoti. *yova → yo ca (sya-all, km, pts1ed, mr) | sova → so ca (sya-all, km, pts1ed, mr) | yova → yo ca (sya-all, km, pts1ed, mr) | tasseva → tassa ceva (sya-all, km, pts1ed)Idaṁ me, bho gotama, pāṭihāriyaṁ māyāsahadhammarūpaṁ viya khāyati.

“Tatra, bho gotama, yadidaṁ pāṭihāriyaṁ idhekacco anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti …pe… *yadidaṁ → yamidaṁ (sya-all, km, pts1ed)
yāva brāhmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti,
idaṁ, bho gotama, pāṭihāriyaṁ yova naṁ karoti sova naṁ paṭisaṁvedeti, yova naṁ karoti tasseva taṁ hoti. *yova → yo ca (sya-all, km, pts1ed, mr) | sova → so ca (sya-all, km, pts1ed, mr) | yova → yo ca (sya-all, km, pts1ed, mr) | tasseva → tassa ceva (sya-all, km, pts1ed)
Idaṁ me, bho gotama, pāṭihāriyaṁ māyāsahadhammarūpaṁ viya khāyati.

“Tatra, bho gotama, yadidaṁ pāṭihāriyaṁ idhekacco anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti …pe… *yadidaṁ → yamidaṁ (sya-all, km, pts1ed)yāva brāhmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti, idaṁ, bho gotama, pāṭihāriyaṁ yova naṁ karoti sova naṁ paṭisaṁvedeti, yova naṁ karoti tasseva taṁ hoti. *yova → yo ca (sya-all, km, pts1ed, mr) | sova → so ca (sya-all, km, pts1ed, mr) | yova → yo ca (sya-all, km, pts1ed, mr) | tasseva → tassa ceva (sya-all, km, pts1ed)Idaṁ me, bho gotama, pāṭihāriyaṁ māyāsahadhammarūpaṁ viya khāyati.

Yampidaṁ, bho gotama, pāṭihāriyaṁ idhekacco nimittena ādisati: ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti, so bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā. Idha pana, bho gotama, ekacco na heva kho nimittena ādisati, api ca kho manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati …pe… napi manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati, api ca kho vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati …pe… napi vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati, api ca kho avitakkaṁ avicāraṁ samādhiṁ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti: ‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amhaṁ nāma vitakkaṁ vitakkessatī’ti, so bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā. Idampi, bho gotama, pāṭihāriyaṁ yova naṁ karoti sova naṁ paṭisaṁvedeti, yova naṁ karoti tasseva taṁ hoti. Idampi me, bho gotama, pāṭihāriyaṁ māyāsahadhammarūpaṁ viya khāyati.

Yampidaṁ, bho gotama, pāṭihāriyaṁ idhekacco nimittena ādisati:
‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti, so bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā.
Idha pana, bho gotama, ekacco na heva kho nimittena ādisati, api ca kho manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati …pe…
napi manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati, api ca kho vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati …pe…
napi vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati, api ca kho avitakkaṁ avicāraṁ samādhiṁ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti:
‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amhaṁ nāma vitakkaṁ vitakkessatī’ti, so bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā.
Idampi, bho gotama, pāṭihāriyaṁ yova naṁ karoti sova naṁ paṭisaṁvedeti, yova naṁ karoti tasseva taṁ hoti.
Idampi me, bho gotama, pāṭihāriyaṁ māyāsahadhammarūpaṁ viya khāyati.

Yampidaṁ, bho gotama, pāṭihāriyaṁ idhekacco nimittena ādisati: ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti, so bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā. Idha pana, bho gotama, ekacco na heva kho nimittena ādisati, api ca kho manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati …pe… napi manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati, api ca kho vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati …pe… napi vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati, api ca kho avitakkaṁ avicāraṁ samādhiṁ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti: ‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amhaṁ nāma vitakkaṁ vitakkessatī’ti, so bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā. Idampi, bho gotama, pāṭihāriyaṁ yova naṁ karoti sova naṁ paṭisaṁvedeti, yova naṁ karoti tasseva taṁ hoti. Idampi me, bho gotama, pāṭihāriyaṁ māyāsahadhammarūpaṁ viya khāyati.

Yañca kho idaṁ, bho gotama, pāṭihāriyaṁ idhekacco evaṁ anusāsati: ‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha; evaṁ manasi karotha, mā evaṁ manasākattha; idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’ti. Idameva, bho gotama, pāṭihāriyaṁ khamati imesaṁ tiṇṇaṁ pāṭihāriyānaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

Yañca kho idaṁ, bho gotama, pāṭihāriyaṁ idhekacco evaṁ anusāsati:
‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha; evaṁ manasi karotha, mā evaṁ manasākattha; idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’ti.
Idameva, bho gotama, pāṭihāriyaṁ khamati imesaṁ tiṇṇaṁ pāṭihāriyānaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

Yañca kho idaṁ, bho gotama, pāṭihāriyaṁ idhekacco evaṁ anusāsati: ‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha; evaṁ manasi karotha, mā evaṁ manasākattha; idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’ti. Idameva, bho gotama, pāṭihāriyaṁ khamati imesaṁ tiṇṇaṁ pāṭihāriyānaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. Yāvasubhāsitamidaṁ bhotā gotamena imehi ca mayaṁ tīhi pāṭihāriyehi samannāgataṁ bhavantaṁ gotamaṁ dhārema. Bhavañhi gotamo anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti, bhavañhi gotamo avitakkaṁ avicāraṁ samādhiṁ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti: ‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amuṁ nāma vitakkaṁ vitakkessatī’ti. Bhavañhi gotamo evamanusāsati: ‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha; evaṁ manasi karotha, mā evaṁ manasākattha; idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’”ti.

Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama.
Yāvasubhāsitamidaṁ bhotā gotamena imehi ca mayaṁ tīhi pāṭihāriyehi samannāgataṁ bhavantaṁ gotamaṁ dhārema.
Bhavañhi gotamo anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti,
bhavañhi gotamo avitakkaṁ avicāraṁ samādhiṁ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti:
‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amuṁ nāma vitakkaṁ vitakkessatī’ti.
Bhavañhi gotamo evamanusāsati:
‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha; evaṁ manasi karotha, mā evaṁ manasākattha; idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’”ti.

Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. Yāvasubhāsitamidaṁ bhotā gotamena imehi ca mayaṁ tīhi pāṭihāriyehi samannāgataṁ bhavantaṁ gotamaṁ dhārema. Bhavañhi gotamo anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti, bhavañhi gotamo avitakkaṁ avicāraṁ samādhiṁ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti: ‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amuṁ nāma vitakkaṁ vitakkessatī’ti. Bhavañhi gotamo evamanusāsati: ‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha; evaṁ manasi karotha, mā evaṁ manasākattha; idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’”ti.

“Addhā kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, āsajja upanīya vācā bhāsitā; api ca tyāhaṁ byākarissāmi. Ahañhi, brāhmaṇa, anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhomi …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattemi. Ahañhi, brāhmaṇa, avitakkaṁ avicāraṁ samādhiṁ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā, imassa cittassa anantarā amuṁ nāma vitakkaṁ vitakkessatī’ti. Ahañhi, brāhmaṇa, evamanusāsāmi: ‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha; evaṁ manasi karotha, mā evaṁ manasākattha; idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’”ti.

“Addhā kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, āsajja upanīya vācā bhāsitā;
api ca tyāhaṁ byākarissāmi.
Ahañhi, brāhmaṇa, anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhomi …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattemi.
Ahañhi, brāhmaṇa, avitakkaṁ avicāraṁ samādhiṁ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāmi:
‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā, imassa cittassa anantarā amuṁ nāma vitakkaṁ vitakkessatī’ti.
Ahañhi, brāhmaṇa, evamanusāsāmi:
‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha; evaṁ manasi karotha, mā evaṁ manasākattha; idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’”ti.

“Addhā kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, āsajja upanīya vācā bhāsitā; api ca tyāhaṁ byākarissāmi. Ahañhi, brāhmaṇa, anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhomi …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattemi. Ahañhi, brāhmaṇa, avitakkaṁ avicāraṁ samādhiṁ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā, imassa cittassa anantarā amuṁ nāma vitakkaṁ vitakkessatī’ti. Ahañhi, brāhmaṇa, evamanusāsāmi: ‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha; evaṁ manasi karotha, mā evaṁ manasākattha; idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’”ti.

“Atthi pana, bho gotama, añño ekabhikkhupi yo imehi tīhi pāṭihāriyehi samannāgato, aññatra bhotā gotamenā”ti?

“Atthi pana, bho gotama, añño ekabhikkhupi yo imehi tīhi pāṭihāriyehi samannāgato, aññatra bhotā gotamenā”ti?

“Atthi pana, bho gotama, añño ekabhikkhupi yo imehi tīhi pāṭihāriyehi samannāgato, aññatra bhotā gotamenā”ti?

“Na kho, brāhmaṇa, ekaṁyeva sataṁ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova, ye bhikkhū imehi tīhi pāṭihāriyehi samannāgatā”ti. *ye → te (mr)

“Na kho, brāhmaṇa, ekaṁyeva sataṁ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova, ye bhikkhū imehi tīhi pāṭihāriyehi samannāgatā”ti. *ye → te (mr)

“Na kho, brāhmaṇa, ekaṁyeva sataṁ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova, ye bhikkhū imehi tīhi pāṭihāriyehi samannāgatā”ti. *ye → te (mr)

“Kahaṁ pana, bho gotama, etarahi te bhikkhū viharantī”ti?

“Kahaṁ pana, bho gotama, etarahi te bhikkhū viharantī”ti?

“Kahaṁ pana, bho gotama, etarahi te bhikkhū viharantī”ti?

“Imasmiṁyeva kho, brāhmaṇa, bhikkhusaṅghe”ti.

“Imasmiṁyeva kho, brāhmaṇa, bhikkhusaṅghe”ti.

“Imasmiṁyeva kho, brāhmaṇa, bhikkhusaṅghe”ti.

“Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

“Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama.
Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.
Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca bhikkhusaṅghañca.
Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

“Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

Dasamaṁ.

Dasamaṁ.

Dasamaṁ.

Brāhmaṇavaggo paṭhamo.

Brāhmaṇavaggo paṭhamo.

Brāhmaṇavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṁ

Tassuddānaṁ

Tassuddānaṁ

Dve brāhmaṇā caññataro, paribbājakena nibbutaṁ; Palokavaccho tikaṇṇo, soṇi saṅgāravena cāti.

Dve brāhmaṇā caññataro,
paribbājakena nibbutaṁ;
Palokavaccho tikaṇṇo,
soṇi saṅgāravena cāti.

Dve brāhmaṇā caññataro, paribbājakena nibbutaṁ; Palokavaccho tikaṇṇo, soṇi saṅgāravena cāti.

AnteriorCon JānussoṇiAN 3.59·JāṇussoṇisuttaUn maestro del conocimiento védico en el sistema brahmánico y en el del Buddha.SiguientePrincipios sectariosAN 3.61·TitthāyatanasuttaLas creencias de que todo es causado por el kamma pasado, por un Dios creador o por el azar conducen todas a la inacción. El Buddha enseña la origen d…
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}