En una ocasión el Bienaventurado estaba morando en la monataña Pico de Buitre, cerca de Rajagaja. En ese entonces, el asceta mendigante de nombre Sarabha—que recientemente había abandonado su Dhamma y Disciplina― dijo en una asamblea en Rajagaha: “He aprendido el Dhamma de los ascetas que siguen a los hijos de los sakyans. Después de haber aprendido su Dhamma, dejé este Dhamma y Disciplina”.
Entonces, una mañana temprano, algunos monjes, se vistieron, tomaron sus cuencos y hábitos externos, y entraron a Rajagaha en busca de la comida de las limosnas. Estando allí escucharon estas declaraciones que el asceta mendigante Sarabha hacía en medio de la asamblea de Rajagaha. Después de que aquellos monjes hubieron caminado en búsqueda de la comida de las limosnas y habían comido, retornaron de esta su habitual ronda y se acercaron al Bienaventurado, le rindieron homenaje, se sentaron a un lado y le dijeron:
“Venerable Señor, el asceta mendigante Sarabha—que recientemente abandonó su Dhamma y Disciplina― dijo en una asamblea en Rajagaha: ‘He aprendido el Dhamma de los ascetas que siguen a los hijos de los sakyans. Después de haber aprendido su Dhamma, dejé este Dhamma y Disciplina’. Sería bueno, Venerable Señor, que el Bienaventurado fuera al parque de los ascetas mendigantes al lado de la orilla del [río] Sappinika y, por compasión, se acercase al asceta mendigante Sarabha”. Y el Bienaventurado consintió en silencio.
Entonces, llegada la tarde, el Bienaventurado emergió de la reclusión y fue al parque de los ascetas mendigantes al costado del [río] Sappinika. Estando allí se acercó al asceta mendigante Sarabha, se sentó en el asiento que estaba preparado para él y le dijo: “¿Es verdad, Sarabba, que has dicho: ‘He aprendido el Dhamma de los ascetas que siguen a los hijos de los sakyans. Después de haber aprendido su Dhamma, dejé este Dhamma y Disciplina’?”. Cuando se dijo esto, el asceta mendigante Sarabbha permaneció en silencio.
Y por segunda vez el Bienaventurado se dirigió al asceta mendigante Sarabha: “Dime, Sarabha, ¿cómo has aprendido el Dhamma de los ascetas que siguen al hijo de los sakyas? Si no lo has aprendido completamente, yo lo voy a completar. Pero si lo aprendiste completamente, me voy a regocijar”. Pero, por segunda vez, el asceta mendigante Sarabbha permaneció en silencio.
Y por tercera vez el Bienaventurado se dirigió al asceta mendigante Sarabha: “Dime, Sarabha, ¿cómo has aprendido el Dhamma de los ascetas que siguen al hijo de los sakyas? Si no lo has aprendido completamente, yo lo voy a completar. Pero si lo aprendiste completamente, me voy a regocijar”. Pero, por tercera vez, el asceta mendigante Sarabbha permaneció en silencio.
Entonces aquellos ascetas mendigantes dijeron al asceta mendigante Sarabbha: “El asceta Gotama te convida a responderte cualquier cosa que pudieses preguntarle, amigo Sarabha. Habla, amigo Sarabha. ¿Cómo has aprendido el Dhamma de los ascetas que siguen al hijo de los sakyas? Si no lo has aprendido completamente, el asceta Gotama lo va a completar. Pero si lo aprendiste completamente, se va a regocijar”. Cuando se dijo esto, el asceta Sarabha se sentó en silencio, desconcertado, encorvado, abatido, sombrío y sin palabras.
Entonces el Bienaventurado, habiendo comprendido que el asceta mendigante Sarabha [se sentó] en silencio, desconcertado, encorvado, abatido, sombrío y sin palabras, dijo a aquellos ascetas mendigantes:
“Ascetas mendigantes, cualquiera que me dijese: ‘Por más que reclamas ser perfectamente iluminado, no eres perfectamente iluminado acerca de estas cosas’, yo podría preguntarle de cerca, interrogarle y examinarle de tal manera que, al ser preguntado de cerca, interrogado y examinado, le sería inimaginable e imposible otra cosa que caer en una de esas tres consecuencias: responder evasivamente o desviar la discusión hacia un tema irrelevante, desplegar ira, odio o amargura, o sentarse en silencio, desconcertado, encorvado, abatido, sombrío y sin palabras, tal como lo hizo el asceta mendigante Sarabha.
“Además, ascetas mendigantes, cualquiera que me dijese: ‘Por más que reclamas ser alguien, cuyas contaminaciones han sido destruidas, no has destruido plenamente estas contaminaciones’, yo podría preguntarle de cerca, interrogarle y examinarle de tal manera que, al ser preguntado de cerca, interrogado y examinado, le sería inimaginable e imposible otra cosa que caer en una de esas tres consecuencias: responder evasivamente o desviar la discusión hacia un tema irrelevante, desplegar ira, odio o amargura, o sentarse en silencio, desconcertado, encorvado, abatido, sombrío y sin palabras, tal como lo hizo el asceta mendigante Sarabha.
“Además, ascetas mendigantes, cualquiera que me dijese: ‘El Dhamma no conduce al que lo practica a la completa destrucción de la insatisfacción, la razón por la cual lo enseñas’, yo podría preguntarle de cerca, interrogarle y examinarle de tal manera que, al ser preguntado de cerca, interrogado y examinado, le sería inimaginable e imposible otra cosa que caer en una de esas tres consecuencias: responder evasivamente o desviar la discusión hacia un tema irrelevante, desplegar ira, odio o amargura, o sentarse en silencio, desconcertado, encorvado, abatido, sombrío y sin palabras, tal como lo hizo el asceta mendigante Sarabha.
Entonces el Bienaventurado, habiendo rugido tres veces su rugido del león en el parque de los ascetas mendigantes, al lado de la orilla del [río] Sappinika, se elevó en los aires y desapareció.
Acto seguido, aquellos ascetas mendigantes propiciaron al asceta mendigante Sarabha unos agravios verbales, [diciendo]: “Al igual que un viejo chacal, en medio de un enorme bosque, pensase: ‘Voy a rugir el rugido de león’, sólo aullaría y gritaría como un chacal, así también, amigo Sarabha, al reclamar en ausencia del asceta Gotama «voy a rugir el rugido del león», solamente aullaste y gritaste como un chacal. Al igual que un pollito que pensase «voy a cantar como un gallo», solo piaría como un pollito, así también, amigo Sarabha, al reclamar en ausencia del asceta Gotama «voy a cantar como un gallo», sólo piaste como un pollito. Así como un toro pensase que brama profundamente en un galpón, así también, amigo Sarabha, en ausencia del asceta Gotama pensaste que bramas profundamente”. [De esta manera,] aquellos ascetas mendigantes propiciaron al asceta mendigante Sarabha unos agravios verbales.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate.
ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate.
Tena kho pana samayena sarabho nāma paribbājako acirapakkanto hoti imasmā dhammavinayā. So rājagahe parisati evaṁ vācaṁ bhāsati: *parisati → parisatiṁ (bj, pts1ed)“aññāto mayā samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo. Aññāya ca panāhaṁ samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammaṁ evāhaṁ tasmā dhammavinayā apakkanto”ti.
Tena kho pana samayena sarabho nāma paribbājako acirapakkanto hoti imasmā dhammavinayā.
So rājagahe parisati evaṁ vācaṁ bhāsati: *parisati → parisatiṁ (bj, pts1ed)
“aññāto mayā samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo.
Aññāya ca panāhaṁ samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammaṁ evāhaṁ tasmā dhammavinayā apakkanto”ti.
Tena kho pana samayena sarabho nāma paribbājako acirapakkanto hoti imasmā dhammavinayā. So rājagahe parisati evaṁ vācaṁ bhāsati: *parisati → parisatiṁ (bj, pts1ed)“aññāto mayā samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo. Aññāya ca panāhaṁ samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammaṁ evāhaṁ tasmā dhammavinayā apakkanto”ti.
Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Assosuṁ kho te bhikkhū sarabhassa paribbājakassa rājagahe parisati evaṁ vācaṁ bhāsamānassa: “aññāto mayā samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo. Aññāya ca panāhaṁ samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammaṁ evāhaṁ tasmā dhammavinayā apakkanto”ti.
Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pavisiṁsu.
Assosuṁ kho te bhikkhū sarabhassa paribbājakassa rājagahe parisati evaṁ vācaṁ bhāsamānassa:
“aññāto mayā samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo.
Aññāya ca panāhaṁ samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammaṁ evāhaṁ tasmā dhammavinayā apakkanto”ti.
Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Assosuṁ kho te bhikkhū sarabhassa paribbājakassa rājagahe parisati evaṁ vācaṁ bhāsamānassa: “aññāto mayā samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo. Aññāya ca panāhaṁ samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammaṁ evāhaṁ tasmā dhammavinayā apakkanto”ti.
Atha kho te bhikkhū rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “sarabho nāma, bhante, paribbājako acirapakkanto imasmā dhammavinayā. So rājagahe parisati evaṁ vācaṁ bhāsati: ‘aññāto mayā samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo. Aññāya ca panāhaṁ samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammaṁ evāhaṁ tasmā dhammavinayā apakkanto’ti. Sādhu, bhante, bhagavā yena sippinikātīraṁ paribbājakārāmo yena sarabho paribbājako tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. *sippinikātīraṁ → sappinikātīraṁ (bj, pts1ed); sappiniyā tīraṁ (sya-all, km)Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Atha kho te bhikkhū rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ:
“sarabho nāma, bhante, paribbājako acirapakkanto imasmā dhammavinayā.
So rājagahe parisati evaṁ vācaṁ bhāsati:
‘aññāto mayā samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo.
Aññāya ca panāhaṁ samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammaṁ evāhaṁ tasmā dhammavinayā apakkanto’ti.
Sādhu, bhante, bhagavā yena sippinikātīraṁ paribbājakārāmo yena sarabho paribbājako tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. *sippinikātīraṁ → sappinikātīraṁ (bj, pts1ed); sappiniyā tīraṁ (sya-all, km)
Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Atha kho te bhikkhū rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: “sarabho nāma, bhante, paribbājako acirapakkanto imasmā dhammavinayā. So rājagahe parisati evaṁ vācaṁ bhāsati: ‘aññāto mayā samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo. Aññāya ca panāhaṁ samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammaṁ evāhaṁ tasmā dhammavinayā apakkanto’ti. Sādhu, bhante, bhagavā yena sippinikātīraṁ paribbājakārāmo yena sarabho paribbājako tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. *sippinikātīraṁ → sappinikātīraṁ (bj, pts1ed); sappiniyā tīraṁ (sya-all, km)Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena sippinikātīraṁ paribbājakārāmo yena sarabho paribbājako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā sarabhaṁ paribbājakaṁ etadavoca: “saccaṁ kira tvaṁ, sarabha, evaṁ vadesi: ‘aññāto mayā samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo. Aññāya ca panāhaṁ samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammaṁ evāhaṁ tasmā dhammavinayā apakkanto’”ti? Evaṁ vutte, sarabho paribbājako tuṇhī ahosi.
Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena sippinikātīraṁ paribbājakārāmo yena sarabho paribbājako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā sarabhaṁ paribbājakaṁ etadavoca:
“saccaṁ kira tvaṁ, sarabha, evaṁ vadesi:
‘aññāto mayā samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo.
Aññāya ca panāhaṁ samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammaṁ evāhaṁ tasmā dhammavinayā apakkanto’”ti?
Evaṁ vutte, sarabho paribbājako tuṇhī ahosi.
Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena sippinikātīraṁ paribbājakārāmo yena sarabho paribbājako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā sarabhaṁ paribbājakaṁ etadavoca: “saccaṁ kira tvaṁ, sarabha, evaṁ vadesi: ‘aññāto mayā samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo. Aññāya ca panāhaṁ samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammaṁ evāhaṁ tasmā dhammavinayā apakkanto’”ti? Evaṁ vutte, sarabho paribbājako tuṇhī ahosi.
Dutiyampi kho bhagavā sarabhaṁ paribbājakaṁ etadavoca: “vadehi, sarabha, kinti te aññāto samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo? Sace te aparipūraṁ bhavissati, ahaṁ paripūressāmi. Sace pana te paripūraṁ bhavissati, ahaṁ anumodissāmī”ti. Dutiyampi kho sarabho paribbājako tuṇhī ahosi.
Dutiyampi kho bhagavā sarabhaṁ paribbājakaṁ etadavoca:
“vadehi, sarabha, kinti te aññāto samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo?
Sace te aparipūraṁ bhavissati, ahaṁ paripūressāmi.
Sace pana te paripūraṁ bhavissati, ahaṁ anumodissāmī”ti.
Dutiyampi kho sarabho paribbājako tuṇhī ahosi.
Dutiyampi kho bhagavā sarabhaṁ paribbājakaṁ etadavoca: “vadehi, sarabha, kinti te aññāto samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo? Sace te aparipūraṁ bhavissati, ahaṁ paripūressāmi. Sace pana te paripūraṁ bhavissati, ahaṁ anumodissāmī”ti. Dutiyampi kho sarabho paribbājako tuṇhī ahosi.
Tatiyampi kho bhagavā sarabhaṁ paribbājakaṁ etadavoca: “yo kho, sarabha, paññāyati samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo vadehi, sarabha, kinti te aññāto samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo? *yo → etthantare pāṭho si potthake, mayā (sya-all, km, pts1ed)Sace te aparipūraṁ bhavissati, ahaṁ paripūressāmi. Sace pana te paripūraṁ bhavissati, ahaṁ anumodissāmī”ti. Tatiyampi kho sarabho paribbājako tuṇhī ahosi.
Tatiyampi kho bhagavā sarabhaṁ paribbājakaṁ etadavoca:
“yo kho, sarabha, paññāyati samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo vadehi, sarabha, kinti te aññāto samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo? *yo → etthantare pāṭho si potthake, mayā (sya-all, km, pts1ed)
Sace te aparipūraṁ bhavissati, ahaṁ paripūressāmi.
Sace pana te paripūraṁ bhavissati, ahaṁ anumodissāmī”ti.
Tatiyampi kho sarabho paribbājako tuṇhī ahosi.
Tatiyampi kho bhagavā sarabhaṁ paribbājakaṁ etadavoca: “yo kho, sarabha, paññāyati samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo vadehi, sarabha, kinti te aññāto samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo? *yo → etthantare pāṭho si potthake, mayā (sya-all, km, pts1ed)Sace te aparipūraṁ bhavissati, ahaṁ paripūressāmi. Sace pana te paripūraṁ bhavissati, ahaṁ anumodissāmī”ti. Tatiyampi kho sarabho paribbājako tuṇhī ahosi.
Atha kho te paribbājakā sarabhaṁ paribbājakaṁ etadavocuṁ: “yadeva kho tvaṁ, āvuso sarabha, samaṇaṁ gotamaṁ yāceyyāsi tadeva te samaṇo gotamo pavāreti. Vadehāvuso sarabha, kinti te aññāto samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo? Sace te aparipūraṁ bhavissati, samaṇo gotamo paripūressati. Sace pana te paripūraṁ bhavissati, samaṇo gotamo anumodissatī”ti. Evaṁ vutte, sarabho paribbājako tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.
Atha kho te paribbājakā sarabhaṁ paribbājakaṁ etadavocuṁ:
“yadeva kho tvaṁ, āvuso sarabha, samaṇaṁ gotamaṁ yāceyyāsi tadeva te samaṇo gotamo pavāreti.
Vadehāvuso sarabha, kinti te aññāto samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo?
Sace te aparipūraṁ bhavissati, samaṇo gotamo paripūressati.
Sace pana te paripūraṁ bhavissati, samaṇo gotamo anumodissatī”ti.
Evaṁ vutte, sarabho paribbājako tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.
Atha kho te paribbājakā sarabhaṁ paribbājakaṁ etadavocuṁ: “yadeva kho tvaṁ, āvuso sarabha, samaṇaṁ gotamaṁ yāceyyāsi tadeva te samaṇo gotamo pavāreti. Vadehāvuso sarabha, kinti te aññāto samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo? Sace te aparipūraṁ bhavissati, samaṇo gotamo paripūressati. Sace pana te paripūraṁ bhavissati, samaṇo gotamo anumodissatī”ti. Evaṁ vutte, sarabho paribbājako tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.
Atha kho bhagavā sarabhaṁ paribbājakaṁ tuṇhībhūtaṁ maṅkubhūtaṁ pattakkhandhaṁ adhomukhaṁ pajjhāyantaṁ appaṭibhānaṁ viditvā te paribbājake etadavoca:
Atha kho bhagavā sarabhaṁ paribbājakaṁ tuṇhībhūtaṁ maṅkubhūtaṁ pattakkhandhaṁ adhomukhaṁ pajjhāyantaṁ appaṭibhānaṁ viditvā te paribbājake etadavoca:
Atha kho bhagavā sarabhaṁ paribbājakaṁ tuṇhībhūtaṁ maṅkubhūtaṁ pattakkhandhaṁ adhomukhaṁ pajjhāyantaṁ appaṭibhānaṁ viditvā te paribbājake etadavoca:
“Yo kho maṁ, paribbājakā, evaṁ vadeyya: *paribbājakā → paribbājako (mr)‘sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhā’ti, tamahaṁ tattha sādhukaṁ samanuyuñjeyyaṁ samanugāheyyaṁ samanubhāseyyaṁ. So vata mayā sādhukaṁ samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ so tiṇṇaṁ ṭhānānaṁ nāññataraṁ ṭhānaṁ nigaccheyya, aññena vā aññaṁ paṭicarissati, bahiddhā kathaṁ apanāmessati, kopañca dosañca appaccayañca pātukarissati, tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdissati, seyyathāpi sarabho paribbājako. *nāññataraṁ → aññataraṁ (mr) | tuṇhībhūto maṅkubhūto → tuṇhībhūto vā maṅkubhūto (bj, sya-all, km); tuṇhībhūto vā maṅkubhūto vā (pts1ed)
“Yo kho maṁ, paribbājakā, evaṁ vadeyya: *paribbājakā → paribbājako (mr)
‘sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhā’ti, tamahaṁ tattha sādhukaṁ samanuyuñjeyyaṁ samanugāheyyaṁ samanubhāseyyaṁ.
So vata mayā sādhukaṁ samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ so tiṇṇaṁ ṭhānānaṁ nāññataraṁ ṭhānaṁ nigaccheyya, aññena vā aññaṁ paṭicarissati, bahiddhā kathaṁ apanāmessati, kopañca dosañca appaccayañca pātukarissati, tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdissati, seyyathāpi sarabho paribbājako. *nāññataraṁ → aññataraṁ (mr) | tuṇhībhūto maṅkubhūto → tuṇhībhūto vā maṅkubhūto (bj, sya-all, km); tuṇhībhūto vā maṅkubhūto vā (pts1ed)
“Yo kho maṁ, paribbājakā, evaṁ vadeyya: *paribbājakā → paribbājako (mr)‘sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhā’ti, tamahaṁ tattha sādhukaṁ samanuyuñjeyyaṁ samanugāheyyaṁ samanubhāseyyaṁ. So vata mayā sādhukaṁ samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ so tiṇṇaṁ ṭhānānaṁ nāññataraṁ ṭhānaṁ nigaccheyya, aññena vā aññaṁ paṭicarissati, bahiddhā kathaṁ apanāmessati, kopañca dosañca appaccayañca pātukarissati, tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdissati, seyyathāpi sarabho paribbājako. *nāññataraṁ → aññataraṁ (mr) | tuṇhībhūto maṅkubhūto → tuṇhībhūto vā maṅkubhūto (bj, sya-all, km); tuṇhībhūto vā maṅkubhūto vā (pts1ed)
Yo kho maṁ, paribbājakā, evaṁ vadeyya: ‘khīṇāsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇā’ti, tamahaṁ tattha sādhukaṁ samanuyuñjeyyaṁ samanugāheyyaṁ samanubhāseyyaṁ. So vata mayā sādhukaṁ samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ so tiṇṇaṁ ṭhānānaṁ nāññataraṁ ṭhānaṁ nigaccheyya, aññena vā aññaṁ paṭicarissati, bahiddhā kathaṁ apanāmessati, kopañca dosañca appaccayañca pātukarissati, tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdissati, seyyathāpi sarabho paribbājako.
Yo kho maṁ, paribbājakā, evaṁ vadeyya:
‘khīṇāsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇā’ti, tamahaṁ tattha sādhukaṁ samanuyuñjeyyaṁ samanugāheyyaṁ samanubhāseyyaṁ.
So vata mayā sādhukaṁ samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ so tiṇṇaṁ ṭhānānaṁ nāññataraṁ ṭhānaṁ nigaccheyya, aññena vā aññaṁ paṭicarissati, bahiddhā kathaṁ apanāmessati, kopañca dosañca appaccayañca pātukarissati, tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdissati, seyyathāpi sarabho paribbājako.
Yo kho maṁ, paribbājakā, evaṁ vadeyya: ‘khīṇāsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇā’ti, tamahaṁ tattha sādhukaṁ samanuyuñjeyyaṁ samanugāheyyaṁ samanubhāseyyaṁ. So vata mayā sādhukaṁ samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ so tiṇṇaṁ ṭhānānaṁ nāññataraṁ ṭhānaṁ nigaccheyya, aññena vā aññaṁ paṭicarissati, bahiddhā kathaṁ apanāmessati, kopañca dosañca appaccayañca pātukarissati, tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdissati, seyyathāpi sarabho paribbājako.
Yo kho maṁ, paribbājakā, evaṁ vadeyya: ‘yassa kho pana te atthāya dhammo desito, so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti, tamahaṁ tattha sādhukaṁ samanuyuñjeyyaṁ samanugāheyyaṁ samanubhāseyyaṁ. So vata mayā sādhukaṁ samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ so tiṇṇaṁ ṭhānānaṁ nāññataraṁ ṭhānaṁ nigaccheyya, aññena vā aññaṁ paṭicarissati, bahiddhā kathaṁ apanāmessati, kopañca dosañca appaccayañca pātukarissati, tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdissati, seyyathāpi sarabho paribbājako”ti.
Yo kho maṁ, paribbājakā, evaṁ vadeyya:
‘yassa kho pana te atthāya dhammo desito, so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti, tamahaṁ tattha sādhukaṁ samanuyuñjeyyaṁ samanugāheyyaṁ samanubhāseyyaṁ.
So vata mayā sādhukaṁ samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ so tiṇṇaṁ ṭhānānaṁ nāññataraṁ ṭhānaṁ nigaccheyya, aññena vā aññaṁ paṭicarissati, bahiddhā kathaṁ apanāmessati, kopañca dosañca appaccayañca pātukarissati, tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdissati, seyyathāpi sarabho paribbājako”ti.
Yo kho maṁ, paribbājakā, evaṁ vadeyya: ‘yassa kho pana te atthāya dhammo desito, so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti, tamahaṁ tattha sādhukaṁ samanuyuñjeyyaṁ samanugāheyyaṁ samanubhāseyyaṁ. So vata mayā sādhukaṁ samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ so tiṇṇaṁ ṭhānānaṁ nāññataraṁ ṭhānaṁ nigaccheyya, aññena vā aññaṁ paṭicarissati, bahiddhā kathaṁ apanāmessati, kopañca dosañca appaccayañca pātukarissati, tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdissati, seyyathāpi sarabho paribbājako”ti.
Atha kho bhagavā sippinikātīre paribbājakārāme tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā vehāsaṁ pakkāmi.
Atha kho bhagavā sippinikātīre paribbājakārāme tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā vehāsaṁ pakkāmi.
Atha kho bhagavā sippinikātīre paribbājakārāme tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā vehāsaṁ pakkāmi.
Atha kho te paribbājakā acirapakkantassa bhagavato sarabhaṁ paribbājakaṁ samantato vācāyasannitodakena sañjambharimakaṁsu: *vācāyasannitodakena → vācāsattitodakena (bj)“seyyathāpi, āvuso sarabha, brahāraññe jarasiṅgālo ‘sīhanādaṁ nadissāmī’ti siṅgālakaṁyeva nadati, bheraṇḍakaṁyeva nadati; *siṅgālakaṁyeva → segālakaṁyeva (bj, sya-all, km, pts1ed) | bheraṇḍakaṁyeva → bhedaṇḍakaṁ (mr)evamevaṁ kho tvaṁ, āvuso sarabha, aññatreva samaṇena gotamena ‘sīhanādaṁ nadissāmī’ti siṅgālakaṁyeva nadasi bheraṇḍakaṁyeva nadasi.
Atha kho te paribbājakā acirapakkantassa bhagavato sarabhaṁ paribbājakaṁ samantato vācāyasannitodakena sañjambharimakaṁsu: *vācāyasannitodakena → vācāsattitodakena (bj)
“seyyathāpi, āvuso sarabha, brahāraññe jarasiṅgālo ‘sīhanādaṁ nadissāmī’ti siṅgālakaṁyeva nadati, bheraṇḍakaṁyeva nadati; *siṅgālakaṁyeva → segālakaṁyeva (bj, sya-all, km, pts1ed) | bheraṇḍakaṁyeva → bhedaṇḍakaṁ (mr)
evamevaṁ kho tvaṁ, āvuso sarabha, aññatreva samaṇena gotamena ‘sīhanādaṁ nadissāmī’ti siṅgālakaṁyeva nadasi bheraṇḍakaṁyeva nadasi.
Atha kho te paribbājakā acirapakkantassa bhagavato sarabhaṁ paribbājakaṁ samantato vācāyasannitodakena sañjambharimakaṁsu: *vācāyasannitodakena → vācāsattitodakena (bj)“seyyathāpi, āvuso sarabha, brahāraññe jarasiṅgālo ‘sīhanādaṁ nadissāmī’ti siṅgālakaṁyeva nadati, bheraṇḍakaṁyeva nadati; *siṅgālakaṁyeva → segālakaṁyeva (bj, sya-all, km, pts1ed) | bheraṇḍakaṁyeva → bhedaṇḍakaṁ (mr)evamevaṁ kho tvaṁ, āvuso sarabha, aññatreva samaṇena gotamena ‘sīhanādaṁ nadissāmī’ti siṅgālakaṁyeva nadasi bheraṇḍakaṁyeva nadasi.
Seyyathāpi, āvuso sarabha, ambukasañcarī ‘purisakaravitaṁ ravissāmī’ti ambukasañcariravitaṁyeva ravati; *ambukasañcarī → ambakamaddarī (bj, sya-all, pts1ed) | purisakaravitaṁ → phussakaravitaṁ (bj, pts1ed); pussakaravitaṁ (sya-all, km)evamevaṁ kho tvaṁ, āvuso sarabha, aññatreva samaṇena gotamena ‘purisakaravitaṁ ravissāmī’ti, ambukasañcariravitaṁyeva ravasi.
Seyyathāpi, āvuso sarabha, ambukasañcarī ‘purisakaravitaṁ ravissāmī’ti ambukasañcariravitaṁyeva ravati; *ambukasañcarī → ambakamaddarī (bj, sya-all, pts1ed) | purisakaravitaṁ → phussakaravitaṁ (bj, pts1ed); pussakaravitaṁ (sya-all, km)
evamevaṁ kho tvaṁ, āvuso sarabha, aññatreva samaṇena gotamena ‘purisakaravitaṁ ravissāmī’ti, ambukasañcariravitaṁyeva ravasi.
Seyyathāpi, āvuso sarabha, ambukasañcarī ‘purisakaravitaṁ ravissāmī’ti ambukasañcariravitaṁyeva ravati; *ambukasañcarī → ambakamaddarī (bj, sya-all, pts1ed) | purisakaravitaṁ → phussakaravitaṁ (bj, pts1ed); pussakaravitaṁ (sya-all, km)evamevaṁ kho tvaṁ, āvuso sarabha, aññatreva samaṇena gotamena ‘purisakaravitaṁ ravissāmī’ti, ambukasañcariravitaṁyeva ravasi.
Seyyathāpi, āvuso sarabha, usabho suññāya gosālāya gambhīraṁ naditabbaṁ maññati; evamevaṁ kho tvaṁ, āvuso sarabha, aññatreva samaṇena gotamena gambhīraṁ naditabbaṁ maññasī”ti. Atha kho te paribbājakā sarabhaṁ paribbājakaṁ samantato vācāyasannitodakena sañjambharimakaṁsūti.
Seyyathāpi, āvuso sarabha, usabho suññāya gosālāya gambhīraṁ naditabbaṁ maññati;
evamevaṁ kho tvaṁ, āvuso sarabha, aññatreva samaṇena gotamena gambhīraṁ naditabbaṁ maññasī”ti.
Atha kho te paribbājakā sarabhaṁ paribbājakaṁ samantato vācāyasannitodakena sañjambharimakaṁsūti.
Seyyathāpi, āvuso sarabha, usabho suññāya gosālāya gambhīraṁ naditabbaṁ maññati; evamevaṁ kho tvaṁ, āvuso sarabha, aññatreva samaṇena gotamena gambhīraṁ naditabbaṁ maññasī”ti. Atha kho te paribbājakā sarabhaṁ paribbājakaṁ samantato vācāyasannitodakena sañjambharimakaṁsūti.