KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
7. El gran capítulo

Uposatha

Aṅguttara Nikāya
7. Mahāvagga
Uposathasutta
Discursos Numerados
7. El gran capítulo
Uposatha
Aṅguttara Nikāya
7. Mahāvagga
Uposathasutta

El día de observancia uposatha de los vaqueros, los jainas y el Buddha.

Ruta suttaAN 3.70Sutta Piṭaka›Aṅguttara Nikāya›3. Tikanipāta›2. Dutiyapaṇṇāsaka›7. Mahāvagga›Uposathasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an3.70/es/anton-p-baron
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Anton P Baron
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-anton-p-baron

Esto he escuchado. En una ocasión el Bienaventurado estaba morando en la mansión de Migaramata en el Parque del Este, cerca de Savatthi. Entonces, en el día de uposatha, Visakha Migaramata se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje y se sentó a un lado. Y el Bienaventurado le dijo:

“Visakha, ¿por qué vienes al mediodía?”.

“Venerable Señor, hoy estoy observando el uposatha”.

“He aquí, Visakha, tres clases de uposatha. Y, ¿cuáles son esas tres? El uposatha de los pastores, el uposatha de los niganthas y el uposatha de los nobles.

“Y, ¿cómo se observa, Visakha, el uposatha de los pastores? Imagina, Visakha, a un pastor que por la tarde retorna el ganado a sus dueños y reflexiona así: ‘Hoy el ganado fue pastoreado en tal y tal lugar, y tomó el agua en tal y tal lugar’. De la misma manera también alguien aquí, observando el uposatha, reflexiona: ‘Hoy comí estos y aquellos alimentos, consumí la comida de esta y otra clase; mañana comeré estos y aquellos alimentos, consumiré la comida de esta y otra clase’. Y así pasa el día con la codicia y el anhelo en su mente. Es de esta manera, Visakha, cómo se observa el uposatha de los pastores. El uposatha de los pastores, observado de esta manera, no es de mucho beneficio y no ofrece un gran fruto, tampoco es algo extraordinariamente brillante ni penetrante.

“Y, ¿cómo se observa, Visakha, el uposatha de los niganthas? He aquí, Visakha, existen esos ascetas llamados niganthas. Ellos ordenan a sus discípulos esto: ‘Ven, buen hombre, echa un vástago hacia los seres vivos que moran más de cien yojanas de distancia hacia el este. Echa un vástago hacia los seres vivos que moran más de cien yojanas de distancia hacia el oeste. Echa un vástago hacia los seres vivos que moran más de cien yojanas de distancia hacia el norte. Echa un vástago hacia los seres vivos que moran más de cien yojanas de distancia hacia el sur’. De esta manera les mandan a ser comprensivos y compasivos hacia algunos seres vivos, pero no así hacia otros. En el día del uposatha ordenan a sus discípulos esto: ‘Ven, buen hombre, habiendo colocado toda tu ropa a un lado, recita esto: «No estoy en lugar alguno que pertenezca a alguien, ni tampoco en lugar alguno dondequiera que vaya hay cosa alguna que sea mía»’. Sin embargo, sus padres conocen esto: ‘Él es nuestro hijo’. Y él conoce esto: ‘Ellos son mis padres’. Su esposa y sus hijos conocen esto: ‘Él es nuestro sostén’. Y él conoce esto: ‘Ella es mi esposa y ellos son mis hijos’. Sus esclavos, trabajadores y sirvientes conocen esto: ‘Él es nuestro amo’. Y él conoce esto: ‘Ellos son mis esclavos, trabajadores y sirvientes’. De esta manera, en una ocasión en la cual deberían ser ordenados en lo verdadero, [los niganthas] les ordenan decir falsedades. Pues esto—lo declaro yo— es la falsa manera de hablar. Cuando aquella noche haya pasado, él hace uso de sus posesiones que no han sido donadas. Esto es—lo declaro yo— tomar lo que no ha sido dado. Es de esta manera, Visakha, cómo se observa el uposatha de los niganthas. El uposatha de los niganthas, observado de esta manera, no es de mucho beneficio y no ofrece un gran fruto, tampoco es algo extraordinariamente brillante ni penetrante.

“Y, ¿cómo se observa, Visakha, el uposatha de los nobles? La mente contaminada se limpia mediante el esfuerzo. Y, ¿Cómo se limpia la mente contaminada mediante el esfuerzo? He aquí, Visakha, el noble discípulo se recuerda del Tathagata así: ‘El Bienaventurado es un Arahant perfectamente iluminado, consumado en el conocimiento verdadero y la conducta, afortunado, conocedor del mundo, insuperable amansador de las personas que han de ser amansadas, maestro de los devas y seres humanos, un Iluminado, un Bendito’. Cuando el noble discípulo se recuerda del Tathagata así, su mente llega a ser apacible, llega la dicha y las impurezas mentales son abandonadas, de la misma manera como cuando la cabeza de uno está sucia y uno la limpia con esfuerzo.

“Y, ¿cómo, Visakha, uno limpia su cabeza cuando está sucia con esfuerzo? Por medio de jabón, barro, agua y el apropiado esfuerzo de la persona. Es de esa manera que la cabeza de uno, cuando está sucia, se limpia con esfuerzo. Así también, la mente contaminada se limpia mediante el esfuerzo. Y, ¿cómo la mente contaminada se limpia mediante el esfuerzo? He aquí, Visakha, el noble discípulo se recuerda del Tathagata así: ‘El Bienaventurado es un Arahant perfectamente iluminado… maestro de los devas y seres humanos, un Iluminado, un Bendito’. Cuando el noble discípulo se recuerda del Tathagata así, su mente llega a ser apacible, llega la dicha y las impurezas mentales son abandonadas. Este se llama el noble discípulo que observa el uposatha del Brahma, que mora junto con el Brahma y es considerando al Brahma que su mente llega a ser apacible, llega la dicha y las impurezas mentales son abandonadas. Es de esta manera que la mente contaminada se limpia mediante el esfuerzo.

“La mente contaminada, Visakha, se limpia mediante el esfuerzo. Y, ¿cómo se limpia la mente contaminada mediante el esfuerzo? He aquí, Visakha, el noble discípulo se recuerda del Dhamma así: ‘El Dhamma está bien expuesto por el Bienaventurado, directamente visible, inmediato, invitando a uno a venir y ver, aplicable, experimentable personalmente por el sabio’. Cuando el noble discípulo se recuerda del Dhamma así, su mente llega a ser apacible, llega la dicha y las impurezas mentales son abandonadas, de la misma manera como cuando el cuerpo de uno está sucio y uno lo limpia con esfuerzo.

“Y, ¿cómo, Visakha, uno limpia su cuerpo cuando está sucio con esfuerzo? Por medio del cepillo de baño, el polvo de lima, agua y el apropiado esfuerzo de la persona. Es de esa manera que el cuerpo de uno, cuando está sucio, se limpia con esfuerzo. Así también, la mente contaminada se limpia mediante el esfuerzo. Y, ¿cómo la mente contaminada se limpia mediante el esfuerzo? He aquí, Visakha, el noble discípulo se recuerda del Dhamma así: ‘El Dhamma está bien expuesto por el Bienaventurado… experimentable personalmente por el sabio’. Cuando el noble discípulo se recuerda del Dhamma así, su mente llega a ser apacible, llega la dicha y las impurezas mentales son abandonadas. Este se llama el noble discípulo que observa el uposatha del Dhamma, que mora junto con el Dhamma y es considerando al Dhamma que su mente llega a ser apacible, llega la dicha y las impurezas mentales son abandonadas. Es de esta manera que la mente contaminada se limpia mediante el esfuerzo.

“La mente contaminada, Visakha, se limpia mediante el esfuerzo. Y, ¿cómo se limpia la mente contaminada mediante el esfuerzo? He aquí, Visakha, el noble discípulo se recuerda del Sangha así: ‘El Sangha de los discípulos del Bienaventurado está practicando de buena manera, está practicando de una manera firme, verdadera y apropiada; es decir, las cuatro pares de personas, los ocho tipos de individuos: este es el Sangha de los discípulos del Bienaventurado que es digno de recibir ofrendas, digno de hospitalidad, donativos y reverenciales salutaciones; el insuperable campo de méritos para el mundo’. Cuando el noble discípulo se recuerda del Sangha así, su mente llega a ser apacible, llega la dicha y las impurezas mentales son abandonadas, de la misma manera como cuando la ropa de uno está sucia y uno la limpia con esfuerzo.

“Y, ¿cómo, Visakha, uno limpia su ropa cuando está sucia con esfuerzo? Por medio del calor, lejía, estiércol de vaca, agua y el apropiado esfuerzo de la persona. Es de esa manera que la ropa de uno, cuando está sucia, se limpia con esfuerzo. Así también, la mente contaminada se limpia mediante el esfuerzo. Y, ¿cómo la mente contaminada se limpia mediante el esfuerzo? He aquí, Visakha, el noble discípulo se recuerda del Sangha así: ‘El Sangha de los discípulos del Bienaventurado está practicando de buena manera… este es el Sangha de los discípulos del Bienaventurado que es digno de recibir ofrendas, digno de hospitalidad, donativos y reverenciales salutaciones; el insuperable campo de méritos para el mundo’. Cuando el noble discípulo se recuerda del Sangha así, su mente llega a ser apacible, llega la dicha y las impurezas mentales son abandonadas. Este se llama el noble discípulo que observa el uposatha del Sangha, que mora junto con el Sangha y es considerando al Sangha que su mente llega a ser apacible, llega la dicha y las impurezas mentales son abandonadas. Es de esta manera que la mente contaminada se limpia mediante el esfuerzo.

“La mente contaminada, Visakha, se limpia mediante el esfuerzo. Y, ¿cómo se limpia la mente contaminada mediante el esfuerzo? He aquí, Visakha, el noble discípulo se recuerda de su propia conducta virtuosa como inquebrantable, perfecta, sin mancha, intachable, liberada, alabada por los sabios, no aferrada y que conduce a la concentración. Cuando el noble discípulo se recuerda de su propia conducta virtuosa, su mente llega a ser apacible, llega la dicha y las impurezas mentales son abandonadas, de la misma manera como cuando un espejo está sucio y uno lo limpia con esfuerzo.

“Y, ¿cómo, Visakha, uno limpia un espejo cuando está sucio con esfuerzo? Por medio de aceite, cenizas, rollo de tela y el apropiado esfuerzo de la persona. Es de esa manera que un espejo, cuando está sucio, se limpia con esfuerzo. Así también, la mente contaminada se limpia mediante el esfuerzo. Y, ¿cómo la mente contaminada se limpia mediante el esfuerzo? He aquí, Visakha, el noble discípulo se recuerda de su propia conducta virtuosa… que conduce a la concentración. Cuando el noble discípulo se recuerda así de su propia conducta virtuosa, su mente llega a ser apacible, llega la dicha y las impurezas mentales son abandonadas. Este se llama el noble discípulo que observa el uposatha de la conducta virtuosa, que mora junto con la conducta virtuosa y es considerando a la conducta virtuosa que su mente llega a ser apacible, llega la dicha y las impurezas mentales son abandonadas. Es de esta manera que la mente contaminada se limpia mediante el esfuerzo.

“La mente contaminada, Visakha, se limpia mediante el esfuerzo. Y, ¿cómo se limpia la mente contaminada mediante el esfuerzo? He aquí, Visakha, el noble discípulo se recuerda de las deidades así: ‘He aquí los devas de los cuatro grandes reyes, devas de Tavatimsa, devas de Yama, devas de Tusita, devas que se deleitan en la creación, devas que controlan lo que ha sido creado por otros, devas de la compañía del Brahma y devas aún más altos que estos. Yo también tengo esa fe que tenían aquellas deidades, razón por la cual, cuando fallecieron allí, renacieron allá; yo también tengo esa conducta virtuosa… ese aprendizaje… esa generosidad… esa sabiduría que tenían aquellas deidades, razón por la cual, cuando fallecieron allí, renacieron allá’. Cuando el noble discípulo se recuerda de la fe, el aprendizaje, la generosidad y la sabiduría, tanto de él mismo como de aquellas deidades, su mente llega a ser apacible, llega la dicha y las impurezas mentales son abandonadas, de la misma manera como cuando el oro impuro se limpia con esfuerzo.

“Y, ¿cómo, Visakha, uno limpia el oro impuro con esfuerzo? Por medio del horno, sal, tiza roja, el soplete, las tenazas y el apropiado esfuerzo de la persona. Es de esa manera que el oro, cuando está impuro, se purifica con esfuerzo. Así también, la mente contaminada se limpia mediante el esfuerzo. Y, ¿cómo la mente contaminada se limpia mediante el esfuerzo? He aquí, Visakha, el noble discípulo se recuerda de las deidades así: ‘He aquí los devas de los cuatro grandes reyes… Yo también tengo esa fe… esa sabiduría que tenían aquellas deidades, razón por la cual, cuando fallecieron allí, renacieron allá’. Cuando el noble discípulo se recuerda de la fe, el aprendizaje, la generosidad y la sabiduría, tanto de él mismo como de aquellas deidades, su mente llega a ser apacible, llega la dicha y las impurezas mentales son abandonadas. Este se llama el noble discípulo que observa el uposatha de las deidades, que mora junto con las deidades y es considerando a las deidades que su mente llega a ser apacible, llega la dicha y las impurezas mentales son abandonadas. Es de esta manera que la mente contaminada se limpia mediante el esfuerzo.

(i) “Este noble discípulo, Visakha, reflexiona así : ‘Al tiempo que vivan los arahants, ellos abandonan y se abstienen de la destrucción de la vida; con la vara y el arma depuestos, concienzudos y amables, moran compasivos hacia todos los seres vivos. Hoy, durante esta noche, yo también voy abandonar y me abstendré de la destrucción de la vida; con la vara y el arma depuestos, concienzudo y amable, moraré compasivo hacia todos los seres vivos. Voy a imitar a los arahants a ese respecto y observaré el uposatha.

(ii) “‘El tiempo que viven los arahants, ellos abandonan y se abstienen de tomar lo que no les ha sido dado; toman solamente lo que se les ofrece, esperan sólo lo que se les ofrece, son honestos de corazón, carentes de robo. Hoy, durante esta noche, yo también voy abandonar y me abstendré de tomar lo que no me ha sido dado; tomaré solamente lo que se me ofrece, esperaré sólo lo que se me ofrece, seré honesto de corazón, carente de robo. Voy a imitar a los arahants a ese respecto y observaré el uposatha.

(iii) “‘El tiempo que viven los arahants, ellos abandonan y se abstienen de la conducta sexual y viven en celibato, viven aparte, se abstienen de las relaciones sexuales, lo cual la gente común practica. Hoy, durante esta noche, yo también voy abandonar y me abstendré de la conducta sexual y estaré en celibato, viviré aparte, me abstendré de las relaciones sexuales, lo cual la gente común practica. Voy a imitar a los arahants a ese respecto y observaré el uposatha.

(iv) “‘El tiempo que viven los arahants, ellos abandonan y se abstienen de hablar falsamente, dicen la verdad y se adhieren a la verdad; son dignos de confianza y fidedignos, no son engañadores en el mundo. Hoy, durante esta noche, yo también voy abandonar y me abstendré de hablar falsamente, diré la verdad y me adheriré a la verdad; seré digno de confianza y fidedigno, no seré un engañador en el mundo. Voy a imitar a los arahants a ese respecto y observaré el uposatha.

(v) “‘El tiempo que viven los arahants, ellos abandonan y se abstienen de los licores, vinos y [otras] bebidas embriagantes que son la base de la negligencia. Hoy, durante esta noche, yo también voy abandonar y me abstendré de los licores, vinos y [otras] bebidas embriagantes que son la base de la negligencia. Voy a imitar a los arahants a ese respecto y observaré el uposatha.

(vi) “‘El tiempo que viven los arahants, ellos comen una sola vez al día, absteniéndose de comer por la noche y fuera del tiempo apropiado. Hoy, durante esta noche, yo también voy comer una sola vez al día, absteniéndome de comer por la noche y fuera del tiempo apropiado. Voy a imitar a los arahants a ese respecto y observaré el uposatha.

(vii) “‘El tiempo que viven los arahants, ellos se abstienen de bailar y cantar, de la música instrumental, de los espectáculos inapropiados, de adornarse y embellecerse vistiendo guirnaldas o aplicándose perfumes y ungüentos. Hoy, durante esta noche, yo también voy abstenerme de bailar y cantar, de la música instrumental, de los espectáculos inapropiados, de adornarme y embellecerme vistiendo guirnaldas o aplicándome perfumes y ungüentos. Voy a imitar a los arahants a ese respecto y observaré el uposatha.

(viii) “‘El tiempo que viven los arahants, ellos abandonan y se abstienen de usar largas y lujosas camas; más bien se acuestan en bajos lugares de descanso, como pequeñas camas o esteras de paja. Hoy, durante esta noche, yo también voy a abandonar y me abstendré de usar largas y lujosas camas; más bien me voy acostar en bajos lugares de descanso, como pequeñas camas o esteras de paja. Voy a imitar a los arahants a ese respecto y observaré el uposatha’.

“Es de esta manera, Visakha, que un noble observa el uposatha. Cuando alguien observa el uposatha de la manera de los nobles, habrá un gran fruto y beneficio, extraordinariamente brillante y penetrante.

“Y, ¿de qué alcance es este gran fruto y beneficio? ¿De qué alcance es esto extraordinariamente brillante y penetrante? Imagina, Visakha, que uno ejerciera la soberanía y el reinado sobre los dieciséis grandes países donde abundan las siete sustancias preciosas, es decir, [el país de] los angans, los magadhans, los kasis, los kosalans, los vajjis, los mallas, los cetis, los vangas, los kurus, los pancalas, los macchas, los surasenas, los asakas, los avantis, los gandharans y los kambojans: esto no valdría ni una decimosexta parte del uposatha observado por completo en aquellos ocho factores. Y, ¿por qué así? Porque el reinado humano es pobre en comparación con la felicidad celestial.

“Para los devas de los cuatro grandes reyes, un solo día y su noche equivale a cincuenta años humanos; treinta de esos días hacen el mes y doce de esos meses hacen el año. El tiempo de vida de los devas de los cuatro grandes reyes es de quinientos de esos años celestiales. Es posible, Visakha, que una mujer o un hombre que observe aquí el uposatha completo en aquellos ocho factores, al disolverse su cuerpo después de la muerta, renazca en la compañía de los devas de los cuatro grandes reyes. Fue en referencia a eso que dije que el reinado humano es pobre en comparación con la felicidad celestial.

“Para los devas de Tavatimsa, un solo día y su noche equivale a cien años humanos; treinta de esos días hacen el mes y doce de esos meses hacen el año. El tiempo de vida de los devas de Tavatimsa es de mil de esos años celestiales. Es posible, Visakha, que una mujer o un hombre que observe aquí el uposatha completo en aquellos ocho factores, al disolverse su cuerpo después de la muerta, renazca en la compañía de los devas de Tavatimsa. Fue en referencia a eso que dije que el reinado humano es pobre en comparación con la felicidad celestial.

“Para los devas de Yama, un solo día y su noche equivale a doscientos años humanos; treinta de esos días hacen el mes y doce de esos meses hacen el año. El tiempo de vida de los devas de Yama es de dos mil de esos años celestiales. Es posible, Visakha, que una mujer o un hombre que observe aquí el uposatha completo en aquellos ocho factores, al disolverse su cuerpo después de la muerta, renazca en la compañía de los devas de Yama. Fue en referencia a eso que dije que el reinado humano es pobre en comparación con la felicidad celestial.

“Para los devas de Tusita, un solo día y su noche equivale a cuatrocientos años humanos; treinta de esos días hacen el mes y doce de esos meses hacen el año. El tiempo de vida de los devas de Tusita es de cuatro mil de esos años celestiales. Es posible, Visakha, que una mujer o un hombre que observe aquí el uposatha completo en aquellos ocho factores, al disolverse su cuerpo después de la muerta, renazca en la compañía de los devas de Tusita. Fue en referencia a eso que dije que el reinado humano es pobre en comparación con la felicidad celestial.

“Para los devas que se deleitan en la creación, un solo día y su noche equivale a ochocientos años humanos; treinta de esos días hacen el mes y doce de esos meses hacen el año. El tiempo de vida de los devas que se deleitan en la creación es de ocho mil de esos años celestiales. Es posible, Visakha, que una mujer o un hombre que observe aquí el uposatha completo en aquellos ocho factores, al disolverse su cuerpo después de la muerta, renazca en la compañía de los devas que se deleitan en la creación. Fue en referencia a eso que dije que el reinado humano es pobre en comparación con la felicidad celestial.

“Para los devas que controlan lo que ha sido creado por otros, un solo día y su noche equivale a mil seiscientos años humanos; treinta de esos días hacen el mes y doce de esos meses hacen el año. El tiempo de vida de los devas que controlan lo que ha sido creado por otros es de dieciséis mil de esos años celestiales. Es posible, Visakha, que una mujer o un hombre que observe aquí el uposatha completo en aquellos ocho factores, al disolverse su cuerpo después de la muerta, renazca en la compañía de los devas que controlan lo que ha sido creado por otros. Fue en referencia a eso que dije que el reinado humano es pobre en comparación con la felicidad celestial”.

Uno no debería matar a los seres vivos ni tomar lo que [a uno] no le ha sido dado;
uno no debería hablar falsedades ni tomar bebidas embriagantes;
uno debería refrenarse de la actividad sexual, de la falta de castidad;
uno no debería comer por la noche ni fuera del tiempo apropiado.
Uno no debería vestir guirnaldas ni aplicarse perfumes;
uno debería dormir en cama baja o en la estera en el suelo;
se dice que esto es el uposatha de ocho factores
proclamado por el Buda,
quien alcanzó el fin de la insatisfacción.
Hasta donde giran el sol y la luna,
arrojando luz tan hermosa al contemplar,
disipan la oscuridad, moviéndose a través del firmamento,
resplandecen en el cielo, iluminando los puntos cardinales.
Cualquier riqueza que exista en las esferas
—perlas, gemas, berilos excelentes,
cuernos dorados y oro de la montaña,
el oro natural llamado hataka—
todo eso no vale ni la decimosexta parte
del uposatha completo en esos ocho factores,
al igual que todas las huestes celestiales
ni se comparan con el resplandor de la luna.
Por eso la mujer virtuosa o el virtuoso hombre,
habiendo observado el uposatha completo en los ochos factores,
y habiendo hecho mérito, productor de felicidad,
van irreprochables al estado celestial.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde.

Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde.

Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde.

Atha kho visākhā migāramātā tadahuposathe yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho visākhaṁ migāramātaraṁ bhagavā etadavoca: “handa kuto nu tvaṁ, visākhe, āgacchasi divā divassā”ti?

Atha kho visākhā migāramātā tadahuposathe yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho visākhaṁ migāramātaraṁ bhagavā etadavoca:
“handa kuto nu tvaṁ, visākhe, āgacchasi divā divassā”ti?

Atha kho visākhā migāramātā tadahuposathe yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho visākhaṁ migāramātaraṁ bhagavā etadavoca: “handa kuto nu tvaṁ, visākhe, āgacchasi divā divassā”ti?

“Uposathāhaṁ, bhante, ajja upavasāmī”ti.

“Uposathāhaṁ, bhante, ajja upavasāmī”ti.

“Uposathāhaṁ, bhante, ajja upavasāmī”ti.

“Tayo khome, visākhe, uposathā. Katame tayo? Gopālakuposatho, nigaṇṭhuposatho, ariyuposatho.

“Tayo khome, visākhe, uposathā.
Katame tayo?
Gopālakuposatho, nigaṇṭhuposatho, ariyuposatho.

“Tayo khome, visākhe, uposathā. Katame tayo? Gopālakuposatho, nigaṇṭhuposatho, ariyuposatho.

Kathañca, visākhe, gopālakuposatho hoti? Seyyathāpi, visākhe, gopālako sāyanhasamaye sāmikānaṁ gāvo niyyātetvā iti paṭisañcikkhati: ‘ajja kho gāvo amukasmiñca amukasmiñca padese cariṁsu, amukasmiñca amukasmiñca padese pānīyāni piviṁsu; sve dāni gāvo amukasmiñca amukasmiñca padese carissanti, amukasmiñca amukasmiñca padese pānīyāni pivissantī’ti; evamevaṁ kho, visākhe, idhekacco uposathiko iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khvajja idañcidañca khādanīyaṁ khādiṁ, idañcidañca bhojanīyaṁ bhuñjiṁ; sve dānāhaṁ idañcidañca khādanīyaṁ khādissāmi, idañcidañca bhojanīyaṁ bhuñjissāmī’ti. So tena abhijjhāsahagatena cetasā divasaṁ atināmeti. Evaṁ kho, visākhe, gopālakuposatho hoti. Evaṁ upavuttho kho, visākhe, gopālakuposatho na mahapphalo hoti na mahānisaṁso na mahājutiko na mahāvipphāro.

Kathañca, visākhe, gopālakuposatho hoti?
Seyyathāpi, visākhe, gopālako sāyanhasamaye sāmikānaṁ gāvo niyyātetvā iti paṭisañcikkhati:
‘ajja kho gāvo amukasmiñca amukasmiñca padese cariṁsu, amukasmiñca amukasmiñca padese pānīyāni piviṁsu;
sve dāni gāvo amukasmiñca amukasmiñca padese carissanti, amukasmiñca amukasmiñca padese pānīyāni pivissantī’ti;
evamevaṁ kho, visākhe, idhekacco uposathiko iti paṭisañcikkhati:
‘ahaṁ khvajja idañcidañca khādanīyaṁ khādiṁ, idañcidañca bhojanīyaṁ bhuñjiṁ;
sve dānāhaṁ idañcidañca khādanīyaṁ khādissāmi, idañcidañca bhojanīyaṁ bhuñjissāmī’ti.
So tena abhijjhāsahagatena cetasā divasaṁ atināmeti.
Evaṁ kho, visākhe, gopālakuposatho hoti.
Evaṁ upavuttho kho, visākhe, gopālakuposatho na mahapphalo hoti na mahānisaṁso na mahājutiko na mahāvipphāro.

Kathañca, visākhe, gopālakuposatho hoti? Seyyathāpi, visākhe, gopālako sāyanhasamaye sāmikānaṁ gāvo niyyātetvā iti paṭisañcikkhati: ‘ajja kho gāvo amukasmiñca amukasmiñca padese cariṁsu, amukasmiñca amukasmiñca padese pānīyāni piviṁsu; sve dāni gāvo amukasmiñca amukasmiñca padese carissanti, amukasmiñca amukasmiñca padese pānīyāni pivissantī’ti; evamevaṁ kho, visākhe, idhekacco uposathiko iti paṭisañcikkhati: ‘ahaṁ khvajja idañcidañca khādanīyaṁ khādiṁ, idañcidañca bhojanīyaṁ bhuñjiṁ; sve dānāhaṁ idañcidañca khādanīyaṁ khādissāmi, idañcidañca bhojanīyaṁ bhuñjissāmī’ti. So tena abhijjhāsahagatena cetasā divasaṁ atināmeti. Evaṁ kho, visākhe, gopālakuposatho hoti. Evaṁ upavuttho kho, visākhe, gopālakuposatho na mahapphalo hoti na mahānisaṁso na mahājutiko na mahāvipphāro.

Kathañca, visākhe, nigaṇṭhuposatho hoti? Atthi, visākhe, nigaṇṭhā nāma samaṇajātikā. Te sāvakaṁ evaṁ samādapenti: ‘ehi tvaṁ, ambho purisa, ye puratthimāya disāya pāṇā paraṁ yojanasataṁ tesu daṇḍaṁ nikkhipāhi; ye pacchimāya disāya pāṇā paraṁ yojanasataṁ tesu daṇḍaṁ nikkhipāhi; ye uttarāya disāya pāṇā paraṁ yojanasataṁ tesu daṇḍaṁ nikkhipāhi; ye dakkhiṇāya disāya pāṇā paraṁ yojanasataṁ tesu daṇḍaṁ nikkhipāhī’ti. Iti ekaccānaṁ pāṇānaṁ anuddayāya anukampāya samādapenti, ekaccānaṁ pāṇānaṁ nānuddayāya nānukampāya samādapenti. Te tadahuposathe sāvakaṁ evaṁ samādapenti: ‘ehi tvaṁ, ambho purisa, sabbacelāni nikkhipitvā evaṁ vadehi—*sabbacelāni → sabbaverāni (mr)nāhaṁ kvacani kassaci kiñcanatasmiṁ, na ca mama kvacani katthaci kiñcanatatthī’ti. *kiñcanatasmiṁ → kiñcanattasmiṁ (bj); kiñcanaṁ tasmiṁ (si, sya-all, pts1ed); kiñcanatasmi (?) | katthaci → kismiñci (sya-all); kassaci (pts1ed) | kiñcanatatthī’ti → kiñcana nātthīti (bj); kiñcanatthīti (sya-all); kiñcanaṁ natthīti (pts1ed)Jānanti kho panassa mātāpitaro: ‘ayaṁ amhākaṁ putto’ti; sopi jānāti: ‘ime mayhaṁ mātāpitaro’ti. Jānāti kho panassa puttadāro: ‘ayaṁ mayhaṁ bhattā’ti; sopi jānāti: ‘ayaṁ mayhaṁ puttadāro’ti. Jānanti kho panassa dāsakammakaraporisā: ‘ayaṁ amhākaṁ ayyo’ti; sopi jānāti: ‘ime mayhaṁ dāsakammakaraporisā’ti. Iti yasmiṁ samaye sacce samādapetabbā musāvāde tasmiṁ samaye samādapenti. Idaṁ tassa musāvādasmiṁ vadāmi. So tassā rattiyā accayena bhoge adinnaṁyeva paribhuñjati. Idaṁ tassa adinnādānasmiṁ vadāmi. Evaṁ kho, visākhe, nigaṇṭhuposatho hoti. Evaṁ upavuttho kho, visākhe, nigaṇṭhuposatho na mahapphalo hoti na mahānisaṁso na mahājutiko na mahāvipphāro.

Kathañca, visākhe, nigaṇṭhuposatho hoti?
Atthi, visākhe, nigaṇṭhā nāma samaṇajātikā.
Te sāvakaṁ evaṁ samādapenti:
‘ehi tvaṁ, ambho purisa, ye puratthimāya disāya pāṇā paraṁ yojanasataṁ tesu daṇḍaṁ nikkhipāhi;
ye pacchimāya disāya pāṇā paraṁ yojanasataṁ tesu daṇḍaṁ nikkhipāhi;
ye uttarāya disāya pāṇā paraṁ yojanasataṁ tesu daṇḍaṁ nikkhipāhi;
ye dakkhiṇāya disāya pāṇā paraṁ yojanasataṁ tesu daṇḍaṁ nikkhipāhī’ti.
Iti ekaccānaṁ pāṇānaṁ anuddayāya anukampāya samādapenti, ekaccānaṁ pāṇānaṁ nānuddayāya nānukampāya samādapenti.
Te tadahuposathe sāvakaṁ evaṁ samādapenti:
‘ehi tvaṁ, ambho purisa, sabbacelāni nikkhipitvā evaṁ vadehi—*sabbacelāni → sabbaverāni (mr)
nāhaṁ kvacani kassaci kiñcanatasmiṁ, na ca mama kvacani katthaci kiñcanatatthī’ti. *kiñcanatasmiṁ → kiñcanattasmiṁ (bj); kiñcanaṁ tasmiṁ (si, sya-all, pts1ed); kiñcanatasmi (?) | katthaci → kismiñci (sya-all); kassaci (pts1ed) | kiñcanatatthī’ti → kiñcana nātthīti (bj); kiñcanatthīti (sya-all); kiñcanaṁ natthīti (pts1ed)
Jānanti kho panassa mātāpitaro:
‘ayaṁ amhākaṁ putto’ti;
sopi jānāti:
‘ime mayhaṁ mātāpitaro’ti.
Jānāti kho panassa puttadāro:
‘ayaṁ mayhaṁ bhattā’ti;
sopi jānāti:
‘ayaṁ mayhaṁ puttadāro’ti.
Jānanti kho panassa dāsakammakaraporisā:
‘ayaṁ amhākaṁ ayyo’ti;
sopi jānāti:
‘ime mayhaṁ dāsakammakaraporisā’ti.
Iti yasmiṁ samaye sacce samādapetabbā musāvāde tasmiṁ samaye samādapenti.
Idaṁ tassa musāvādasmiṁ vadāmi.
So tassā rattiyā accayena bhoge adinnaṁyeva paribhuñjati.
Idaṁ tassa adinnādānasmiṁ vadāmi.
Evaṁ kho, visākhe, nigaṇṭhuposatho hoti.
Evaṁ upavuttho kho, visākhe, nigaṇṭhuposatho na mahapphalo hoti na mahānisaṁso na mahājutiko na mahāvipphāro.

Kathañca, visākhe, nigaṇṭhuposatho hoti? Atthi, visākhe, nigaṇṭhā nāma samaṇajātikā. Te sāvakaṁ evaṁ samādapenti: ‘ehi tvaṁ, ambho purisa, ye puratthimāya disāya pāṇā paraṁ yojanasataṁ tesu daṇḍaṁ nikkhipāhi; ye pacchimāya disāya pāṇā paraṁ yojanasataṁ tesu daṇḍaṁ nikkhipāhi; ye uttarāya disāya pāṇā paraṁ yojanasataṁ tesu daṇḍaṁ nikkhipāhi; ye dakkhiṇāya disāya pāṇā paraṁ yojanasataṁ tesu daṇḍaṁ nikkhipāhī’ti. Iti ekaccānaṁ pāṇānaṁ anuddayāya anukampāya samādapenti, ekaccānaṁ pāṇānaṁ nānuddayāya nānukampāya samādapenti. Te tadahuposathe sāvakaṁ evaṁ samādapenti: ‘ehi tvaṁ, ambho purisa, sabbacelāni nikkhipitvā evaṁ vadehi—*sabbacelāni → sabbaverāni (mr)nāhaṁ kvacani kassaci kiñcanatasmiṁ, na ca mama kvacani katthaci kiñcanatatthī’ti. *kiñcanatasmiṁ → kiñcanattasmiṁ (bj); kiñcanaṁ tasmiṁ (si, sya-all, pts1ed); kiñcanatasmi (?) | katthaci → kismiñci (sya-all); kassaci (pts1ed) | kiñcanatatthī’ti → kiñcana nātthīti (bj); kiñcanatthīti (sya-all); kiñcanaṁ natthīti (pts1ed)Jānanti kho panassa mātāpitaro: ‘ayaṁ amhākaṁ putto’ti; sopi jānāti: ‘ime mayhaṁ mātāpitaro’ti. Jānāti kho panassa puttadāro: ‘ayaṁ mayhaṁ bhattā’ti; sopi jānāti: ‘ayaṁ mayhaṁ puttadāro’ti. Jānanti kho panassa dāsakammakaraporisā: ‘ayaṁ amhākaṁ ayyo’ti; sopi jānāti: ‘ime mayhaṁ dāsakammakaraporisā’ti. Iti yasmiṁ samaye sacce samādapetabbā musāvāde tasmiṁ samaye samādapenti. Idaṁ tassa musāvādasmiṁ vadāmi. So tassā rattiyā accayena bhoge adinnaṁyeva paribhuñjati. Idaṁ tassa adinnādānasmiṁ vadāmi. Evaṁ kho, visākhe, nigaṇṭhuposatho hoti. Evaṁ upavuttho kho, visākhe, nigaṇṭhuposatho na mahapphalo hoti na mahānisaṁso na mahājutiko na mahāvipphāro.

Kathañca, visākhe, ariyuposatho hoti? Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. *pariyodapanā → pariyodāpanā (?)Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako tathāgataṁ anussarati: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Tassa tathāgataṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca, visākhe, ariyuposatho hoti?
Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. *pariyodapanā → pariyodāpanā (?)
Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti?
Idha, visākhe, ariyasāvako tathāgataṁ anussarati:
‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti.
Tassa tathāgataṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca, visākhe, ariyuposatho hoti? Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. *pariyodapanā → pariyodāpanā (?)Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako tathāgataṁ anussarati: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Tassa tathāgataṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena pariyodapanā hoti? Kakkañca paṭicca mattikañca paṭicca udakañca paṭicca purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca, evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena pariyodapanā hoti. Evamevaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena pariyodapanā hoti?
Kakkañca paṭicca mattikañca paṭicca udakañca paṭicca purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca, evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena pariyodapanā hoti.
Evamevaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena pariyodapanā hoti? Kakkañca paṭicca mattikañca paṭicca udakañca paṭicca purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca, evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena pariyodapanā hoti. Evamevaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako tathāgataṁ anussarati: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Tassa tathāgataṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Ayaṁ vuccati, visākhe: ‘ariyasāvako brahmuposathaṁ upavasati, brahmunā saddhiṁ saṁvasati, brahmañcassa ārabbha cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. *brahmañcassa → brahmañca (mr)Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. .1

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti?
Idha, visākhe, ariyasāvako tathāgataṁ anussarati:
‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti.
Tassa tathāgataṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti.
Ayaṁ vuccati, visākhe:
‘ariyasāvako brahmuposathaṁ upavasati, brahmunā saddhiṁ saṁvasati, brahmañcassa ārabbha cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. *brahmañcassa → brahmañca (mr)
Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. .1

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako tathāgataṁ anussarati: ‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. Tassa tathāgataṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Ayaṁ vuccati, visākhe: ‘ariyasāvako brahmuposathaṁ upavasati, brahmunā saddhiṁ saṁvasati, brahmañcassa ārabbha cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. *brahmañcassa → brahmañca (mr)Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. .1

Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako dhammaṁ anussarati: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Tassa dhammaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.
Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti?
Idha, visākhe, ariyasāvako dhammaṁ anussarati:
‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti.
Tassa dhammaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako dhammaṁ anussarati: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Tassa dhammaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti? Sottiñca paṭicca, cuṇṇañca paṭicca, udakañca paṭicca, purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca. Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti. Evamevaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti?
Sottiñca paṭicca, cuṇṇañca paṭicca, udakañca paṭicca, purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca.
Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti.
Evamevaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti? Sottiñca paṭicca, cuṇṇañca paṭicca, udakañca paṭicca, purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca. Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti. Evamevaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako dhammaṁ anussarati: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Tassa dhammaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Ayaṁ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako dhammuposathaṁ upavasati, dhammena saddhiṁ saṁvasati, dhammañcassa ārabbha cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. .2

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti?
Idha, visākhe, ariyasāvako dhammaṁ anussarati:
‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti.
Tassa dhammaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti.
Ayaṁ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako dhammuposathaṁ upavasati, dhammena saddhiṁ saṁvasati, dhammañcassa ārabbha cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’.
Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. .2

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako dhammaṁ anussarati: ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. Tassa dhammaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Ayaṁ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako dhammuposathaṁ upavasati, dhammena saddhiṁ saṁvasati, dhammañcassa ārabbha cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. .2

Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako saṅghaṁ anussarati: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Tassa saṅghaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.
Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti?
Idha, visākhe, ariyasāvako saṅghaṁ anussarati:
‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti.
Tassa saṅghaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako saṅghaṁ anussarati: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Tassa saṅghaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena pariyodapanā hoti? Usmañca paṭicca, khārañca paṭicca, gomayañca paṭicca, udakañca paṭicca, purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca. Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena pariyodapanā hoti. Evamevaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena pariyodapanā hoti?
Usmañca paṭicca, khārañca paṭicca, gomayañca paṭicca, udakañca paṭicca, purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca.
Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena pariyodapanā hoti.
Evamevaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena pariyodapanā hoti? Usmañca paṭicca, khārañca paṭicca, gomayañca paṭicca, udakañca paṭicca, purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca. Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena pariyodapanā hoti. Evamevaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako saṅghaṁ anussarati: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Tassa saṅghaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Ayaṁ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako saṅghuposathaṁ upavasati, saṅghena saddhiṁ saṁvasati, saṅghañcassa ārabbha cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. .3

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti?
Idha, visākhe, ariyasāvako saṅghaṁ anussarati:
‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti.
Tassa saṅghaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti.
Ayaṁ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako saṅghuposathaṁ upavasati, saṅghena saddhiṁ saṁvasati, saṅghañcassa ārabbha cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’.
Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. .3

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako saṅghaṁ anussarati: ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. Tassa saṅghaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Ayaṁ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako saṅghuposathaṁ upavasati, saṅghena saddhiṁ saṁvasati, saṅghañcassa ārabbha cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. .3

Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni. Tassa sīlaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa ādāsassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.
Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti?
Idha, visākhe, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni.
Tassa sīlaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa ādāsassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni. Tassa sīlaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa ādāsassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa ādāsassa upakkamena pariyodapanā hoti? Telañca paṭicca, chārikañca paṭicca, vālaṇḍupakañca paṭicca, purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca. Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa ādāsassa upakkamena pariyodapanā hoti. Evamevaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa ādāsassa upakkamena pariyodapanā hoti?
Telañca paṭicca, chārikañca paṭicca, vālaṇḍupakañca paṭicca, purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca.
Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa ādāsassa upakkamena pariyodapanā hoti.
Evamevaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa ādāsassa upakkamena pariyodapanā hoti? Telañca paṭicca, chārikañca paṭicca, vālaṇḍupakañca paṭicca, purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca. Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa ādāsassa upakkamena pariyodapanā hoti. Evamevaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni …pe… samādhisaṁvattanikāni. Tassa sīlaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Ayaṁ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako sīluposathaṁ upavasati, sīlena saddhiṁ saṁvasati, sīlañcassa ārabbha cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. .4

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti?
Idha, visākhe, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni …pe… samādhisaṁvattanikāni.
Tassa sīlaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti.
Ayaṁ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako sīluposathaṁ upavasati, sīlena saddhiṁ saṁvasati, sīlañcassa ārabbha cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’.
Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. .4

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni …pe… samādhisaṁvattanikāni. Tassa sīlaṁ anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Ayaṁ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako sīluposathaṁ upavasati, sīlena saddhiṁ saṁvasati, sīlañcassa ārabbha cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. .4

Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako devatā anussarati: ‘santi devā cātumahārājikā, santi devā tāvatiṁsā, santi devā yāmā, santi devā tusitā, santi devā nimmānaratino, santi devā paranimmitavasavattino, santi devā brahmakāyikā, santi devā tatuttari. *cātumahārājikā → cātummahārājikā (bj, sya-all, km, pts1ed) | tatuttari → tatuttariṁ (bj, pts1ed); taduttari (sya-all)Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṁvijjati. *tatthupapannā → tattha upapannā (bj); tatthūpapannā (sya2ed); tatthuppannā (pts1ed)Yathārūpena sīlena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpaṁ sīlaṁ saṁvijjati. Yathārūpena sutena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpaṁ sutaṁ saṁvijjati. Yathārūpena cāgena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpo cāgo saṁvijjati. Yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṁvijjatī’ti. Tassa attano ca tāsañca devatānaṁ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.
Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti?
Idha, visākhe, ariyasāvako devatā anussarati:
‘santi devā cātumahārājikā, santi devā tāvatiṁsā, santi devā yāmā, santi devā tusitā, santi devā nimmānaratino, santi devā paranimmitavasavattino, santi devā brahmakāyikā, santi devā tatuttari. *cātumahārājikā → cātummahārājikā (bj, sya-all, km, pts1ed) | tatuttari → tatuttariṁ (bj, pts1ed); taduttari (sya-all)
Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṁvijjati. *tatthupapannā → tattha upapannā (bj); tatthūpapannā (sya2ed); tatthuppannā (pts1ed)
Yathārūpena sīlena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpaṁ sīlaṁ saṁvijjati.
Yathārūpena sutena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpaṁ sutaṁ saṁvijjati.
Yathārūpena cāgena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpo cāgo saṁvijjati.
Yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṁvijjatī’ti.
Tassa attano ca tāsañca devatānaṁ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako devatā anussarati: ‘santi devā cātumahārājikā, santi devā tāvatiṁsā, santi devā yāmā, santi devā tusitā, santi devā nimmānaratino, santi devā paranimmitavasavattino, santi devā brahmakāyikā, santi devā tatuttari. *cātumahārājikā → cātummahārājikā (bj, sya-all, km, pts1ed) | tatuttari → tatuttariṁ (bj, pts1ed); taduttari (sya-all)Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṁvijjati. *tatthupapannā → tattha upapannā (bj); tatthūpapannā (sya2ed); tatthuppannā (pts1ed)Yathārūpena sīlena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpaṁ sīlaṁ saṁvijjati. Yathārūpena sutena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpaṁ sutaṁ saṁvijjati. Yathārūpena cāgena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpo cāgo saṁvijjati. Yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṁvijjatī’ti. Tassa attano ca tāsañca devatānaṁ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti? Ukkañca paṭicca, loṇañca paṭicca, gerukañca paṭicca, nāḷikasaṇḍāsañca paṭicca, purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca. *gerukañca paṭicca, nāḷikasaṇḍāsañca → nāḷikañca paṭicca saṇḍāsañca (pts1ed, mr)Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti. Evamevaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti?
Ukkañca paṭicca, loṇañca paṭicca, gerukañca paṭicca, nāḷikasaṇḍāsañca paṭicca, purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca. *gerukañca paṭicca, nāḷikasaṇḍāsañca → nāḷikañca paṭicca saṇḍāsañca (pts1ed, mr)
Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti.
Evamevaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti? Ukkañca paṭicca, loṇañca paṭicca, gerukañca paṭicca, nāḷikasaṇḍāsañca paṭicca, purisassa ca tajjaṁ vāyāmaṁ paṭicca. *gerukañca paṭicca, nāḷikasaṇḍāsañca → nāḷikañca paṭicca saṇḍāsañca (pts1ed, mr)Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti. Evamevaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako devatā anussarati: ‘santi devā cātumahārājikā, santi devā tāvatiṁsā …pe… santi devā tatuttari. Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṁvijjati. Yathārūpena sīlena … sutena … cāgena … paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṁvijjatī’ti. Tassa attano ca tāsañca devatānaṁ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Ayaṁ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako devatuposathaṁ upavasati, devatāhi saddhiṁ saṁvasati, devatā ārabbha cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. .5

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti?
Idha, visākhe, ariyasāvako devatā anussarati:
‘santi devā cātumahārājikā, santi devā tāvatiṁsā …pe… santi devā tatuttari.
Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṁvijjati.
Yathārūpena sīlena …
sutena …
cāgena …
paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṁvijjatī’ti.
Tassa attano ca tāsañca devatānaṁ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti.
Ayaṁ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako devatuposathaṁ upavasati, devatāhi saddhiṁ saṁvasati, devatā ārabbha cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’.
Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. .5

Kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? Idha, visākhe, ariyasāvako devatā anussarati: ‘santi devā cātumahārājikā, santi devā tāvatiṁsā …pe… santi devā tatuttari. Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṁvijjati. Yathārūpena sīlena … sutena … cāgena … paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṁvijjatī’ti. Tassa attano ca tāsañca devatānaṁ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarato cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. Ayaṁ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako devatuposathaṁ upavasati, devatāhi saddhiṁ saṁvasati, devatā ārabbha cittaṁ pasīdati, pāmojjaṁ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. Evaṁ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. .5

Sa kho so, visākhe, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yāvajīvaṁ arahanto pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā sabbapāṇabhūtahitānukampī viharanti; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmi. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Sa kho so, visākhe, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati:
‘yāvajīvaṁ arahanto pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā sabbapāṇabhūtahitānukampī viharanti;
ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmi.
Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Sa kho so, visākhe, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: ‘yāvajīvaṁ arahanto pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā sabbapāṇabhūtahitānukampī viharanti; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmi. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṁ arahanto adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭiviratā dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharanti; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharāmi. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṁ arahanto adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭiviratā dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharanti;
ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharāmi.
Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṁ arahanto adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭiviratā dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharanti; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharāmi. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṁ arahanto abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī ārācārī viratā methunā gāmadhammā; *ārācārī → anācārī (mr)ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṁ arahanto abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī ārācārī viratā methunā gāmadhammā; *ārācārī → anācārī (mr)
ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā.
Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṁ arahanto abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī ārācārī viratā methunā gāmadhammā; *ārācārī → anācārī (mr)ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṁ arahanto musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭiviratā saccavādī saccasandhā thetā paccayikā avisaṁvādakā lokassa; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṁ arahanto musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭiviratā saccavādī saccasandhā thetā paccayikā avisaṁvādakā lokassa;
ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa.
Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṁ arahanto musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭiviratā saccavādī saccasandhā thetā paccayikā avisaṁvādakā lokassa; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṁ arahanto surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṁ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṁ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṁ arahanto surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṁ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā;
ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṁ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato.
Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṁ arahanto surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṁ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṁ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṁ arahanto ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṁ arahanto ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā;
ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā.
Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṁ arahanto ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṁ arahanto naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭiviratā; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṁ arahanto naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭiviratā;
ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato.
Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṁ arahanto naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭiviratā; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.

Yāvajīvaṁ arahanto uccāsayanamahāsayanaṁ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā nīcaseyyaṁ kappenti mañcake vā tiṇasanthārake vā; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaṁ kappemi mañcake vā tiṇasanthārake vā. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti.

Yāvajīvaṁ arahanto uccāsayanamahāsayanaṁ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā nīcaseyyaṁ kappenti mañcake vā tiṇasanthārake vā;
ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaṁ kappemi mañcake vā tiṇasanthārake vā.
Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti.

Yāvajīvaṁ arahanto uccāsayanamahāsayanaṁ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā nīcaseyyaṁ kappenti mañcake vā tiṇasanthārake vā; ahampajja imañca rattiṁ imañca divasaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaṁ kappemi mañcake vā tiṇasanthārake vā. Imināpi aṅgena arahataṁ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī’ti.

Evaṁ kho, visākhe, ariyuposatho hoti. Evaṁ upavuttho kho, visākhe, ariyuposatho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro.

Evaṁ kho, visākhe, ariyuposatho hoti.
Evaṁ upavuttho kho, visākhe, ariyuposatho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro.

Evaṁ kho, visākhe, ariyuposatho hoti. Evaṁ upavuttho kho, visākhe, ariyuposatho mahapphalo hoti mahānisaṁso mahājutiko mahāvipphāro.

Kīvamahapphalo hoti kīvamahānisaṁso kīvamahājutiko kīvamahāvipphāro? Seyyathāpi, visākhe, yo imesaṁ soḷasannaṁ mahājanapadānaṁ pahūtarattaratanānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāreyya, seyyathidaṁ—*pahūtarattaratanānaṁ → pahūtasattaratanānaṁ (bj, sya-all, km); pahūtamahāsattaratanānaṁ (pts1ed) | issariyādhipaccaṁ → issarādhipaccaṁ (pts1ed)aṅgānaṁ, magadhānaṁ, kāsīnaṁ, kosalānaṁ, vajjīnaṁ, mallānaṁ, cetīnaṁ, vaṅgānaṁ, kurūnaṁ, pañcālānaṁ, macchānaṁ, sūrasenānaṁ, assakānaṁ, avantīnaṁ, gandhārānaṁ, kambojānaṁ, aṭṭhaṅgasamannāgatassa uposathassa etaṁ kalaṁ nāgghati soḷasiṁ. *macchānaṁ → maccānaṁ (mr) | etaṁ → etassa (bj); ekaṁ (mr)Taṁ kissa hetu? Kapaṇaṁ, visākhe, mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya.

Kīvamahapphalo hoti kīvamahānisaṁso kīvamahājutiko kīvamahāvipphāro?
Seyyathāpi, visākhe, yo imesaṁ soḷasannaṁ mahājanapadānaṁ pahūtarattaratanānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāreyya, seyyathidaṁ—*pahūtarattaratanānaṁ → pahūtasattaratanānaṁ (bj, sya-all, km); pahūtamahāsattaratanānaṁ (pts1ed) | issariyādhipaccaṁ → issarādhipaccaṁ (pts1ed)
aṅgānaṁ, magadhānaṁ, kāsīnaṁ, kosalānaṁ, vajjīnaṁ, mallānaṁ, cetīnaṁ, vaṅgānaṁ, kurūnaṁ, pañcālānaṁ, macchānaṁ, sūrasenānaṁ, assakānaṁ, avantīnaṁ, gandhārānaṁ, kambojānaṁ, aṭṭhaṅgasamannāgatassa uposathassa etaṁ kalaṁ nāgghati soḷasiṁ. *macchānaṁ → maccānaṁ (mr) | etaṁ → etassa (bj); ekaṁ (mr)
Taṁ kissa hetu?
Kapaṇaṁ, visākhe, mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya.

Kīvamahapphalo hoti kīvamahānisaṁso kīvamahājutiko kīvamahāvipphāro? Seyyathāpi, visākhe, yo imesaṁ soḷasannaṁ mahājanapadānaṁ pahūtarattaratanānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāreyya, seyyathidaṁ—*pahūtarattaratanānaṁ → pahūtasattaratanānaṁ (bj, sya-all, km); pahūtamahāsattaratanānaṁ (pts1ed) | issariyādhipaccaṁ → issarādhipaccaṁ (pts1ed)aṅgānaṁ, magadhānaṁ, kāsīnaṁ, kosalānaṁ, vajjīnaṁ, mallānaṁ, cetīnaṁ, vaṅgānaṁ, kurūnaṁ, pañcālānaṁ, macchānaṁ, sūrasenānaṁ, assakānaṁ, avantīnaṁ, gandhārānaṁ, kambojānaṁ, aṭṭhaṅgasamannāgatassa uposathassa etaṁ kalaṁ nāgghati soḷasiṁ. *macchānaṁ → maccānaṁ (mr) | etaṁ → etassa (bj); ekaṁ (mr)Taṁ kissa hetu? Kapaṇaṁ, visākhe, mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya.

Yāni, visākhe, mānusakāni paññāsa vassāni, cātumahārājikānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. *rattindivo → rattidivo (mr)Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni pañca vassasatāni cātumahārājikānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’.

Yāni, visākhe, mānusakāni paññāsa vassāni, cātumahārājikānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. *rattindivo → rattidivo (mr)
Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso.
Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo.
Tena saṁvaccharena dibbāni pañca vassasatāni cātumahārājikānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ.
Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya.
Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ:
‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’.

Yāni, visākhe, mānusakāni paññāsa vassāni, cātumahārājikānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. *rattindivo → rattidivo (mr)Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni pañca vassasatāni cātumahārājikānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā cātumahārājikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’.

Yaṁ, visākhe, mānusakaṁ vassasataṁ, tāvatiṁsānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbaṁ vassasahassaṁ tāvatiṁsānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tāvatiṁsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’.

Yaṁ, visākhe, mānusakaṁ vassasataṁ, tāvatiṁsānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo.
Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso.
Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo.
Tena saṁvaccharena dibbaṁ vassasahassaṁ tāvatiṁsānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ.
Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tāvatiṁsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya.
Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ:
‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’.

Yaṁ, visākhe, mānusakaṁ vassasataṁ, tāvatiṁsānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbaṁ vassasahassaṁ tāvatiṁsānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tāvatiṁsānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’.

Yāni, visākhe, mānusakāni dve vassasatāni, yāmānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni dve vassasahassāni yāmānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā yāmānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’.

Yāni, visākhe, mānusakāni dve vassasatāni, yāmānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo.
Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso.
Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo.
Tena saṁvaccharena dibbāni dve vassasahassāni yāmānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ.
Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā yāmānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya.
Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ:
‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’.

Yāni, visākhe, mānusakāni dve vassasatāni, yāmānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni dve vassasahassāni yāmānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā yāmānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’.

Yāni, visākhe, mānusakāni cattāri vassasatāni, tusitānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni cattāri vassasahassāni tusitānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tusitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’.

Yāni, visākhe, mānusakāni cattāri vassasatāni, tusitānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo.
Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso.
Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo.
Tena saṁvaccharena dibbāni cattāri vassasahassāni tusitānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ.
Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tusitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya.
Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ:
‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’.

Yāni, visākhe, mānusakāni cattāri vassasatāni, tusitānaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni cattāri vassasahassāni tusitānaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā tusitānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’.

Yāni, visākhe, mānusakāni aṭṭha vassasatāni, nimmānaratīnaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni aṭṭha vassasahassāni nimmānaratīnaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā nimmānaratīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’.

Yāni, visākhe, mānusakāni aṭṭha vassasatāni, nimmānaratīnaṁ devānaṁ eso eko rattindivo.
Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso.
Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo.
Tena saṁvaccharena dibbāni aṭṭha vassasahassāni nimmānaratīnaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ.
Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā nimmānaratīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya.
Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ:
‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’.

Yāni, visākhe, mānusakāni aṭṭha vassasatāni, nimmānaratīnaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni aṭṭha vassasahassāni nimmānaratīnaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā nimmānaratīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāya’.

Yāni, visākhe, mānusakāni soḷasa vassasatāni, paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni soḷasa vassasahassāni paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāyā’ti.

Yāni, visākhe, mānusakāni soḷasa vassasatāni, paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ eso eko rattindivo.
Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso.
Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo.
Tena saṁvaccharena dibbāni soḷasa vassasahassāni paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ.
Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya.
Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ:
‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāyā’ti.

Yāni, visākhe, mānusakāni soḷasa vassasatāni, paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiṁsarattiyo māso. Tena māsena dvādasamāsiyo saṁvaccharo. Tena saṁvaccharena dibbāni soḷasa vassasahassāni paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ. Ṭhānaṁ kho panetaṁ, visākhe, vijjati yaṁ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjeyya. Idaṁ kho panetaṁ, visākhe, sandhāya bhāsitaṁ: ‘kapaṇaṁ mānusakaṁ rajjaṁ dibbaṁ sukhaṁ upanidhāyā’ti.

Pāṇaṁ na haññe na cadinnamādiye, *na haññe → na hāne (bj, pts1ed); na hane (mr)Musā na bhāse na ca majjapo siyā; Abrahmacariyā virameyya methunā, Rattiṁ na bhuñjeyya vikālabhojanaṁ.

Pāṇaṁ na haññe na cadinnamādiye, *na haññe → na hāne (bj, pts1ed); na hane (mr)
Musā na bhāse na ca majjapo siyā;
Abrahmacariyā virameyya methunā,
Rattiṁ na bhuñjeyya vikālabhojanaṁ.

Pāṇaṁ na haññe na cadinnamādiye, *na haññe → na hāne (bj, pts1ed); na hane (mr)Musā na bhāse na ca majjapo siyā; Abrahmacariyā virameyya methunā, Rattiṁ na bhuñjeyya vikālabhojanaṁ.

Mālaṁ na dhāre na ca gandhamācare, Mañce chamāyaṁ va sayetha santhate; Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṁ, Buddhena dukkhantagunā pakāsitaṁ.

Mālaṁ na dhāre na ca gandhamācare,
Mañce chamāyaṁ va sayetha santhate;
Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṁ,
Buddhena dukkhantagunā pakāsitaṁ.

Mālaṁ na dhāre na ca gandhamācare, Mañce chamāyaṁ va sayetha santhate; Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṁ, Buddhena dukkhantagunā pakāsitaṁ.

Cando ca suriyo ca ubho sudassanā, Obhāsayaṁ anupariyanti yāvatā; Tamonudā te pana antalikkhagā, Nabhe pabhāsanti disāvirocanā.

Cando ca suriyo ca ubho sudassanā,
Obhāsayaṁ anupariyanti yāvatā;
Tamonudā te pana antalikkhagā,
Nabhe pabhāsanti disāvirocanā.

Cando ca suriyo ca ubho sudassanā, Obhāsayaṁ anupariyanti yāvatā; Tamonudā te pana antalikkhagā, Nabhe pabhāsanti disāvirocanā.

Etasmiṁ yaṁ vijjati antare dhanaṁ, Muttā maṇi veḷuriyañca bhaddakaṁ; Siṅgī suvaṇṇaṁ atha vāpi kañcanaṁ, Yaṁ jātarūpaṁ haṭakanti vuccati.

Etasmiṁ yaṁ vijjati antare dhanaṁ,
Muttā maṇi veḷuriyañca bhaddakaṁ;
Siṅgī suvaṇṇaṁ atha vāpi kañcanaṁ,
Yaṁ jātarūpaṁ haṭakanti vuccati.

Etasmiṁ yaṁ vijjati antare dhanaṁ, Muttā maṇi veḷuriyañca bhaddakaṁ; Siṅgī suvaṇṇaṁ atha vāpi kañcanaṁ, Yaṁ jātarūpaṁ haṭakanti vuccati.

Aṭṭhaṅgupetassa uposathassa, Kalampi te nānubhavanti soḷasiṁ; Candappabhā tāragaṇā ca sabbe.

Aṭṭhaṅgupetassa uposathassa,
Kalampi te nānubhavanti soḷasiṁ;
Candappabhā tāragaṇā ca sabbe.

Aṭṭhaṅgupetassa uposathassa, Kalampi te nānubhavanti soḷasiṁ; Candappabhā tāragaṇā ca sabbe.

Tasmā hi nārī ca naro ca sīlavā, Aṭṭhaṅgupetaṁ upavassuposathaṁ; Puññāni katvāna sukhudrayāni, Aninditā saggamupenti ṭhānan”ti.

Tasmā hi nārī ca naro ca sīlavā,
Aṭṭhaṅgupetaṁ upavassuposathaṁ;
Puññāni katvāna sukhudrayāni,
Aninditā saggamupenti ṭhānan”ti.

Tasmā hi nārī ca naro ca sīlavā, Aṭṭhaṅgupetaṁ upavassuposathaṁ; Puññāni katvāna sukhudrayāni, Aninditā saggamupenti ṭhānan”ti.

Dasamaṁ.

Dasamaṁ.

Dasamaṁ.

Mahāvaggo sattamo.

Mahāvaggo sattamo.

Mahāvaggo sattamo.

Tassuddānaṁ

Tassuddānaṁ

Tassuddānaṁ

Titthabhayañca venāgo, sarabho kesamuttiyā; Sāḷho cāpi kathāvatthu, titthiyamūluposathoti.

Titthabhayañca venāgo,
sarabho kesamuttiyā;
Sāḷho cāpi kathāvatthu,
titthiyamūluposathoti.

Titthabhayañca venāgo, sarabho kesamuttiyā; Sāḷho cāpi kathāvatthu, titthiyamūluposathoti.

AnteriorRaíces insalubresAN 3.69·AkusalamūlasuttaLas raíces no saludables crean acciones no saludables y conducen al sufrimiento.SiguienteCon ChannaAN 3.71·Channasutta¿Por qué deberíamos abandonar la codicia, el odio y el confusión?

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Anton P Baron.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}