En una ocasión, el Venerable Ananda estaba morando en el Gran Bosque, en el pabellón con el techo de dos aguas, cerca de Vesali. Entonces, el licchavi Abhaya y el licchavi Panditakumara se acercaron al Venerable Ananda, le rindieron homenaje y se sentaron a un lado. Acto seguido el licchabi Abhaya dijo al Venerable Ananda:
“Venerable Señor, el Nigantha Nataputta reivindica ser alguien que todo lo sabe y todo lo ve, que tiene un conocimiento todo-abarcante y la visión, [diciendo:] ‘Mientras camino, estoy de pie, mientras duermo y estoy despierto, el conocimiento y la visión constantemente están presentes en mí’. Él prescribe el fin de los viejos kammas por medio de la austeridad y la demolición del puente mediante la no creación de kamma nuevo. De esta manera, a través de la destrucción del kamma, se destruye el sufrimiento. A través de la destrucción del sufrimiento, se destruye la sensación. A través de la destrucción de la sensación, todo el sufrimiento se lleva lejos. De esta manera, la superación [del sufrimiento] ocurre mediante esta purificación directamente visible por desgaste. ¿Qué dice el Bienaventurado acerca de eso?”.
“Abhaya, el Bienaventurado, el Arahant, el Perfectamente Iluminado, quien conoce y ve, expuso apropiadamente estas tres clases de purificación por desgaste, [lo cual hizo] para la purificación de los seres, para la superación de la pena y el lamento, para la desaparición de la pena y el abatimiento, para el logro del método, para la realización del Nibbana. Y, ¿cuáles son esas tres?
“He aquí, Abhaya, un monje que es virtuoso mora restringido por el Patimokkha, posee una buena conducta y respaldo, viendo peligro aún en la más minuciosa falta. Habiéndose comprometido con las reglas del entrenamiento, se entrena en ellas. Él no crea kamma nuevo alguno y termina el kamma viejo habiéndolo contactado una y otra vez. El desgaste es directamente visible, inmediato, que invita a venir y ver, aplicable, experimentable personalmente por el sabio.
“Además, Abhaya, cuando este monje está realizado así en la conducta virtuosa, recluido de los placeres sensuales, recluido de los perjudiciales estados mentales, entra y permanece en el primer jhana, que consiste en el arrobamiento y felicidad nacidos de la reclusión, acompañado por el pensamiento aplicado y sostenido. Al calmarse el pensamiento aplicado y sostenido, entra y permanece en el segundo jhana, el cual tiene la placidez interior y la unificación mental, y consiste en el arrobamiento y felicidad nacidos de la concentración, sin el pensamiento aplicado y sostenido. Al desaparecer el arrobamiento, permanece ecuánime, con atención consciente y clara comprensión, y experimenta la felicidad en su cuerpo; entonces, entra y permanece en el tercer jhana, del cual los nobles declararon: ‘Él es ecuánime, atentamente consciente y es alguien que tiene una morada feliz’. Al abandonar la felicidad y la pena, con la previa desaparición de la alegría y el abatimiento, entra y permanece en el cuarto jhana, ni penoso ni placentero, el cual tiene la purificación de la atención consciente mediante la ecuanimidad. Él no crea kamma nuevo alguno y termina el kamma viejo habiéndolo contactado una y otra vez. El desgaste es directamente visible, inmediato, que invita a venir y ver, aplicable, experimentable personalmente por el sabio.
“Además, Abhaya, cuando este monje está consumado así en la conducta virtuosa y concentración, entonces, con la destrucción de las contaminaciones, descubre por sí mismo, con el conocimiento directo, en esta presente vida, la inmaculada liberación de la mente, liberación a través de la sabiduría y, habiendo entrado en ella, permanece allí. Él no crea kamma nuevo alguno y termina el kamma viejo habiéndolo contactado una y otra vez. El desgaste es directamente visible, inmediato, que invita a venir y ver, aplicable, experimentable personalmente por el sabio.
“Estas son, Abhaya, las tres clases de purificación por desgaste que el Bienaventurado, el Arahant, el Perfectamente Iluminado, quien conoce y ve, expuso apropiadamente para la purificación de los seres, para la superación de la pena y el lamento, para la desaparición de la pena y el abatimiento, para el logro del método, para la realización del Nibbana”.
Cuando se dijo eso, el licchiavi Panditakumara dijo al licchiavi Abhaya: “¿Por qué, amigo, no agradeces al Venerable Ananda por sus palabras tan bien expresadas?”.
“¡Cómo no agradecer al Venerable Ananda por sus palabras tan bien expresadas, amigo! Si alguien no agradeciera al Venerable Ananda por sus palabras tan bien expresadas, partiría su cabeza en dos”.
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho abhayo ca licchavi paṇḍitakumārako ca licchavi yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho abhayo licchavi āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ.
Atha kho abhayo ca licchavi paṇḍitakumārako ca licchavi yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho abhayo licchavi āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho abhayo ca licchavi paṇḍitakumārako ca licchavi yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho abhayo licchavi āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca:
“nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānāti: *nāṭaputto → nātaputto (bj); nāthaputto (pts1ed)‘carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitan’ti. So purāṇānaṁ kammānaṁ tapasā byantībhāvaṁ paññāpeti navānaṁ kammānaṁ akaraṇā setughātaṁ. Iti kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissati—evametissā sandiṭṭhikāya nijjarāya visuddhiyā samatikkamo hoti. Idha, bhante, bhagavā kimāhā”ti?
“nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānāti: *nāṭaputto → nātaputto (bj); nāthaputto (pts1ed)
‘carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitan’ti.
So purāṇānaṁ kammānaṁ tapasā byantībhāvaṁ paññāpeti navānaṁ kammānaṁ akaraṇā setughātaṁ.
Iti kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissati—
evametissā sandiṭṭhikāya nijjarāya visuddhiyā samatikkamo hoti.
Idha, bhante, bhagavā kimāhā”ti?
“nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānāti: *nāṭaputto → nātaputto (bj); nāthaputto (pts1ed)‘carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitan’ti. So purāṇānaṁ kammānaṁ tapasā byantībhāvaṁ paññāpeti navānaṁ kammānaṁ akaraṇā setughātaṁ. Iti kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaṁ dukkhaṁ nijjiṇṇaṁ bhavissati—evametissā sandiṭṭhikāya nijjarāya visuddhiyā samatikkamo hoti. Idha, bhante, bhagavā kimāhā”ti?
“Tisso kho imā, abhaya, nijjarā visuddhiyo tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya. Katamā tisso?
“Tisso kho imā, abhaya, nijjarā visuddhiyo tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya.
“Tisso kho imā, abhaya, nijjarā visuddhiyo tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya. Katamā tisso?
Idha, abhaya, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhīti.
Idha, abhaya, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu.
So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti.
Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhīti.
Idha, abhaya, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhīti.
Sa kho so, abhaya, bhikkhu evaṁ sīlasampanno vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhīti.
Sa kho so, abhaya, bhikkhu evaṁ sīlasampanno vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.
So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti.
Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhīti.
Sa kho so, abhaya, bhikkhu evaṁ sīlasampanno vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhīti.
Sa kho so, abhaya, bhikkhu evaṁ samādhisampanno āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. *evaṁ samādhisampanno → evaṁ sīlasampanno evaṁ samādhisampanno (bj, sya-all, km); evaṁ sīlasampanno …pe… (pts1ed)So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhīti.
Sa kho so, abhaya, bhikkhu evaṁ samādhisampanno āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. *evaṁ samādhisampanno → evaṁ sīlasampanno evaṁ samādhisampanno (bj, sya-all, km); evaṁ sīlasampanno …pe… (pts1ed)
So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti.
Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhīti.
Sa kho so, abhaya, bhikkhu evaṁ samādhisampanno āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. *evaṁ samādhisampanno → evaṁ sīlasampanno evaṁ samādhisampanno (bj, sya-all, km); evaṁ sīlasampanno …pe… (pts1ed)So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhīti.
Imā kho, abhaya, tisso nijjarā visuddhiyo tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāyā”ti.
Imā kho, abhaya, tisso nijjarā visuddhiyo tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāyā”ti.
Imā kho, abhaya, tisso nijjarā visuddhiyo tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāyā”ti.
Evaṁ vutte, paṇḍitakumārako licchavi abhayaṁ licchaviṁ etadavoca: “kiṁ pana tvaṁ, samma abhaya, āyasmato ānandassa subhāsitaṁ subhāsitato nābbhanumodasī”ti?
Evaṁ vutte, paṇḍitakumārako licchavi abhayaṁ licchaviṁ etadavoca:
“kiṁ pana tvaṁ, samma abhaya, āyasmato ānandassa subhāsitaṁ subhāsitato nābbhanumodasī”ti?
Evaṁ vutte, paṇḍitakumārako licchavi abhayaṁ licchaviṁ etadavoca: “kiṁ pana tvaṁ, samma abhaya, āyasmato ānandassa subhāsitaṁ subhāsitato nābbhanumodasī”ti?
“Kyāhaṁ, samma paṇḍitakumāraka, āyasmato ānandassa subhāsitaṁ subhāsitato nābbhanumodissāmi. Muddhāpi tassa vipateyya yo āyasmato ānandassa subhāsitaṁ subhāsitato nābbhanumodeyyā”ti.
“Kyāhaṁ, samma paṇḍitakumāraka, āyasmato ānandassa subhāsitaṁ subhāsitato nābbhanumodissāmi.
Muddhāpi tassa vipateyya yo āyasmato ānandassa subhāsitaṁ subhāsitato nābbhanumodeyyā”ti.
“Kyāhaṁ, samma paṇḍitakumāraka, āyasmato ānandassa subhāsitaṁ subhāsitato nābbhanumodissāmi. Muddhāpi tassa vipateyya yo āyasmato ānandassa subhāsitaṁ subhāsitato nābbhanumodeyyā”ti.