KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
20. El gran capítulo

Vappa

Aṅguttara Nikāya
20. Mahāvagga
Vappasutta
Discursos Numerados
20. El gran capítulo
Vappa
Aṅguttara Nikāya
20. Mahāvagga
Vappasutta
Vappa

Una conversación con un jainista sobre si alguien con comprensión purificada puede experimentar en la próxima vida los resultados del mal kamma.

Ruta suttaAN 4.195Sutta Piṭaka › Aṅguttara Nikāya › 4. Catukkanipāta › 4. Catutthapaṇṇāsaka › 20. Mahāvagga › Vappasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an4.195/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

En una ocasión el Bienaventurado estaba morando entre los sakyans, en el parque de las higueras, cerca de Kapilavatthu. Entonces Vappa el sakyano, discípulo de los niganthas, se acercó al Venerable Mahamoggallana, le rindió homenaje y se sentó a un lado. Acto seguido, el Venerable Mahamoggallana le dijo:

“He aquí, Vappa, si uno está restringido por el cuerpo, el habla y la mente, entonces, con el desvanecimiento de la ignorancia y el surgimiento del conocimiento verdadero, ¿puedes ver algo que, en las vidas futuras de semejante persona, produzca alguna sensación dolorosa a cuenta de las contaminaciones?”.

“Puedo ver semejante posibilidad, Venerable Señor. En el pasado uno cometió una mala acción, cuyo resultado todavía no ha madurado. Así, en alguna de las vidas futuras de semejante persona, alguna sensación dolorosa puede producirse a cuenta de las contaminaciones”.

Mientras estaba en curso esa conversación entre el Venerable Mahamoggallana y Vappa, el sakyano, llegada la tarde el Bienaventurado emergió de su reclusión y fue al pabellón de la concurrencia. Estando allí, se sentó en el asiento que estaba preparado para él y dijo al Venerable Mahamoggallana: “¿De qué trataba la discusión, Moggallana, en la cual estabais enganchados ahora? Y, ¿de qué trataba esa conversación que estaba en curso?”.

El Venerable Mahamoggallana repite al Bienaventurado el contenido entero de la conversación, conluyendo:

“Esta fue, Venerable Señor, la conversación que tuve con Vappa, el sakyano cuando el Bienaventurado había llegado”.

Entonces, el Bienaventurado dijo a Vappa, el sakyano: “Vappa, si admitieras lo que debería ser admitido y rechazaras lo que debería ser rechazado, y si, cuando no entendieras el significado de mis palabras, me hicieras las siguientes preguntas: ‘¿Cómo es esto, Venerable Señor? ¿Cuál es el significado de aquello?, entonces lo podríamos discutir”.

“Venerable Señor, voy a admitir lo que debe ser admitido y voy a rechazar lo que debe ser rechazado y, cuando no entienda el significado de sus palabras, voy a hacer las siguientes preguntas: ‘¿Cómo es esto, Venerable Señor? ¿Cuál es el significado de aquello?, así que discutámoslo”.

“¿Qué opinas, Vappa? Aquellas contaminaciones angustiantes y febriles, que pueden surgir a causa de los emprendimientos corporales, no ocurren cuando uno se abstiene de ellos. Él no crea ningún kamma nuevo y termina el kamma viejo, habiéndolo contactado una y otra vez. El desgaste está directamente visible, inmediato, invitando a uno a venir y ver, aplicable y experimentable directamente por el sabio. ¿Puedes ver algo, Vappa, que, en las vidas futuras de semejante persona, produzca alguna sensación dolorosa a cuenta de las contaminaciones?”.

“No, Venerable Señor.”

“¿Qué opinas, Vappa? Aquellas contaminaciones angustiantes y febriles, que pueden surgir a causa de los emprendimientos verbales, no ocurren cuando uno se abstiene de ellos. Él no crea ningún kamma nuevo y termina el kamma viejo, habiéndolo contactado una y otra vez. El desgaste está directamente visible, inmediato, invitando a uno a venir y ver, aplicable y experimentable directamente por el sabio. ¿Puedes ver algo, Vappa, que, en las vidas futuras de semejante persona, produzca alguna sensación dolorosa a cuenta de las contaminaciones?”.

“No, Venerable Señor”.

“¿Qué opinas, Vappa? Aquellas contaminaciones angustiantes y febriles, que pueden surgir a causa de los emprendimientos mentales, no ocurren cuando uno se abstiene de ellos. Él no crea ningún kamma nuevo y termina el kamma viejo, habiéndolo contactado una y otra vez. El desgaste está directamente visible, inmediato, invitando a uno a venir y ver, aplicable y experimentable directamente por el sabio. ¿Puedes ver algo, Vappa, que, en las vidas futuras de semejante persona, produzca alguna sensación dolorosa a cuenta de las contaminaciones?”.

“No, Venerable Señor”.

“¿Qué opinas, Vappa? Con el desvanecimiento de la ignorancia y el surgimiento del verdadero conocimiento, aquellas contaminaciones, angustiantes y febriles, que surgen con la ignorancia como condición no ocurren más. Él no crea ningún kamma nuevo y termina el kamma viejo, habiéndolo contactado una y otra vez. El desgaste está directamente visible, inmediato, invitando a uno a venir y ver, aplicable y experimentable directamente por el sabio. ¿Puedes ver algo, Vappa, que, en las vidas futuras de semejante persona, produzca alguna sensación dolorosa a cuenta de las contaminaciones?”

“No, Venerable Señor”.

“Un monje así, Vappa, perfectamente liberado en la mente, alcanza las seis constantes moradas. Habiendo visto una forma con el ojo, no es ni alegre ni triste, sino que permanece ecuánime, con atención consciente y clara comprensión. Habiendo escuchado un sonido con el oído… Habiendo olido un olor con la nariz… Habiendo saboreado un sabor con la lengua… Habiendo sentido un objeto táctil con el cuerpo… Habiendo conocido un fenómeno con la mente, no es ni alegre ni triste, sino que permanece ecuánime, con atención consciente y clara comprensión.

“Cuando siente una sensación que termina con el cuerpo, comprende: ‘Siento una sensación que termina con el cuerpo’. Cuando siente una sensación que termina con la vida, comprende: ‘Siento una sensación que termina con la vida’. Y entiende esto: ‘Con el quiebre del cuerpo, tras el fin de la vida, todo lo que se puede sentir, al no haber deleite en ello, se convertirá en frescura aquí’.

“Imagina, Vappa, una sombra aparecida por causa de un tronco y a un hombre llegando con una pala y una cesta. Luego el hombre corta el tronco en sus raíces, cava las raíces y las saca afuera, aún aquellas que son muy finas y hasta sus fibras. Después corta el tronco en pedazos, divide los pedazos y los reduce a briznas. Entonces seca las briznas en el viento y en el sol, las quema en el fuego y las reduce a cenizas. Habiendo hecho esto las tira al viento o las hecha en una rápida corriente de un río. De esta manera, aquella sombra que dependía del tronco, estaría cortada de raíz, hecha como el tronco de una palmera, borrada de tal manera que no habría más para ella futuros nacimientos.

“De la misma manera, Vappa, un monje así, perfectamente liberado en la mente, alcanza las seis constantes moradas. Habiendo visto una forma con el ojo… Habiendo escuchado un sonido con el oído… Habiendo olido un olor con la nariz… Habiendo saboreado un sabor con la lengua… Habiendo sentido un objeto táctil con el cuerpo… Habiendo conocido un fenómeno con la mente, no es ni alegre ni triste, sino que permanece ecuánime, con atención consciente y clara comprensión. Cuando siente una sensación que termina con el cuerpo, comprende: ‘Siento una sensación que termina con el cuerpo’. Cuando siente una sensación que termina con la vida, comprende: ‘Siento una sensación que termina con la vida’. Y entiende esto: ‘Con el quiebre del cuerpo, tras el fin de la vida, todo lo que se puede sentir, al no haber deleite en ello, se convertirá en frescura aquí’.

Cuando esto se dijo, Vappa, el sakyano, el discípulo de los niganthas, dijo al Bienaventurado:

“Imagine, Venerable Señor, a un hombre que busca el lucro criando caballos para la venta, pero que no está pudiendo obtener ganancias y sólo cosecha cansancio y angustia. De la misma manera, buscando los beneficios, estuve atendiendo a los estúpidos niganthas, pero no obtuve ganancia alguna y sólo coseché cansancio y angustia. A partir de hoy, cualquier confianza que tuve en los tontos niganthas, la echaré al fuerte viento o la dejaré caer en la corriente del río.

“¡Excelente, maestro Gotama! ¡Excelente, maestro Gotama! El maestro Gotama esclareció el Dhamma de diferentes maneras, como si enderezara lo que estaba torcido, revelara lo que estaba oculto, mostrara el camino a los que estaban perdidos o sostuviera una lámpara en medio de la oscuridad, de manera tal que los de buena vista pudieran ver las formas. Ahora voy por refugio al maestro Gotama, al Dhamma y al Sangha de los monjes. Que el maestro Gotama me considere como su seguidor laico a partir de ahora, que ha ido por refugio de por vida”.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho vappo sakko nigaṇṭhasāvako yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho vappaṁ sakkaṁ nigaṇṭhasāvakaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:

Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme.
Atha kho vappo sakko nigaṇṭhasāvako yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho vappaṁ sakkaṁ nigaṇṭhasāvakaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:

Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. Atha kho vappo sakko nigaṇṭhasāvako yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho vappaṁ sakkaṁ nigaṇṭhasāvakaṁ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:

“Idhassa, vappa, kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto avijjāvirāgā vijjuppādā. Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti? *assaveyyuṁ → anvāssaveyyuṁ (mr)

“Idhassa, vappa, kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto avijjāvirāgā vijjuppādā.
Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti? *assaveyyuṁ → anvāssaveyyuṁ (mr)

“Idhassa, vappa, kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto avijjāvirāgā vijjuppādā. Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti? *assaveyyuṁ → anvāssaveyyuṁ (mr)

“Passāmahaṁ, bhante, taṁ ṭhānaṁ. Idhassa, bhante, pubbe pāpakammaṁ kataṁ avipakkavipākaṁ. Tatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti. Ayañceva kho pana āyasmato mahāmoggallānassa vappena sakkena nigaṇṭhasāvakena saddhiṁ antarākathā vippakatā hoti.

“Passāmahaṁ, bhante, taṁ ṭhānaṁ.
Idhassa, bhante, pubbe pāpakammaṁ kataṁ avipakkavipākaṁ.
Tatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti.
Ayañceva kho pana āyasmato mahāmoggallānassa vappena sakkena nigaṇṭhasāvakena saddhiṁ antarākathā vippakatā hoti.

“Passāmahaṁ, bhante, taṁ ṭhānaṁ. Idhassa, bhante, pubbe pāpakammaṁ kataṁ avipakkavipākaṁ. Tatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti. Ayañceva kho pana āyasmato mahāmoggallānassa vappena sakkena nigaṇṭhasāvakena saddhiṁ antarākathā vippakatā hoti.

Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: “Kāya nuttha, moggallāna, etarahi kathāya sannisinnā; kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti?

Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca:
“Kāya nuttha, moggallāna, etarahi kathāya sannisinnā; kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti?

Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: “Kāya nuttha, moggallāna, etarahi kathāya sannisinnā; kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti?

“Idhāhaṁ, bhante, vappaṁ sakkaṁ nigaṇṭhasāvakaṁ etadavocaṁ: ‘idhassa, vappa, kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto avijjāvirāgā vijjuppādā. Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan’ti? Evaṁ vutte, bhante, vappo sakko nigaṇṭhasāvako maṁ etadavoca: ‘passāmahaṁ, bhante, taṁ ṭhānaṁ. Idhassa, bhante, pubbe pāpakammaṁ kataṁ avipakkavipākaṁ. Tatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan’ti. Ayaṁ kho no, bhante, vappena sakkena nigaṇṭhasāvakena saddhiṁ antarākathā vippakatā; atha bhagavā anuppatto”ti.

“Idhāhaṁ, bhante, vappaṁ sakkaṁ nigaṇṭhasāvakaṁ etadavocaṁ:
‘idhassa, vappa, kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto avijjāvirāgā vijjuppādā.
Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan’ti?
Evaṁ vutte, bhante, vappo sakko nigaṇṭhasāvako maṁ etadavoca:
‘passāmahaṁ, bhante, taṁ ṭhānaṁ.
Idhassa, bhante, pubbe pāpakammaṁ kataṁ avipakkavipākaṁ.
Tatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan’ti.
Ayaṁ kho no, bhante, vappena sakkena nigaṇṭhasāvakena saddhiṁ antarākathā vippakatā; atha bhagavā anuppatto”ti.

“Idhāhaṁ, bhante, vappaṁ sakkaṁ nigaṇṭhasāvakaṁ etadavocaṁ: ‘idhassa, vappa, kāyena saṁvuto vācāya saṁvuto manasā saṁvuto avijjāvirāgā vijjuppādā. Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan’ti? Evaṁ vutte, bhante, vappo sakko nigaṇṭhasāvako maṁ etadavoca: ‘passāmahaṁ, bhante, taṁ ṭhānaṁ. Idhassa, bhante, pubbe pāpakammaṁ kataṁ avipakkavipākaṁ. Tatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan’ti. Ayaṁ kho no, bhante, vappena sakkena nigaṇṭhasāvakena saddhiṁ antarākathā vippakatā; atha bhagavā anuppatto”ti.

Atha kho bhagavā vappaṁ sakkaṁ nigaṇṭhasāvakaṁ etadavoca: “sace me tvaṁ, vappa, anuññeyyañceva anujāneyyāsi, paṭikkositabbañca paṭikkoseyyāsi, yassa ca me bhāsitassa atthaṁ na jāneyyāsi mamevettha uttari paṭipuccheyyāsi: ‘idaṁ, bhante, kathaṁ, imassa ko attho’ti, siyā no ettha kathāsallāpo”ti.

Atha kho bhagavā vappaṁ sakkaṁ nigaṇṭhasāvakaṁ etadavoca:
“sace me tvaṁ, vappa, anuññeyyañceva anujāneyyāsi, paṭikkositabbañca paṭikkoseyyāsi, yassa ca me bhāsitassa atthaṁ na jāneyyāsi mamevettha uttari paṭipuccheyyāsi:
‘idaṁ, bhante, kathaṁ, imassa ko attho’ti, siyā no ettha kathāsallāpo”ti.

Atha kho bhagavā vappaṁ sakkaṁ nigaṇṭhasāvakaṁ etadavoca: “sace me tvaṁ, vappa, anuññeyyañceva anujāneyyāsi, paṭikkositabbañca paṭikkoseyyāsi, yassa ca me bhāsitassa atthaṁ na jāneyyāsi mamevettha uttari paṭipuccheyyāsi: ‘idaṁ, bhante, kathaṁ, imassa ko attho’ti, siyā no ettha kathāsallāpo”ti.

“Anuññeyyañcevāhaṁ, bhante, bhagavato anujānissāmi, paṭikkositabbañca paṭikkosissāmi, yassa cāhaṁ bhagavato bhāsitassa atthaṁ na jānissāmi bhagavantaṁyevettha uttari paṭipucchissāmi: ‘idaṁ, bhante, kathaṁ, imassa ko attho’ti? Hotu no ettha kathāsallāpo”ti.

“Anuññeyyañcevāhaṁ, bhante, bhagavato anujānissāmi, paṭikkositabbañca paṭikkosissāmi, yassa cāhaṁ bhagavato bhāsitassa atthaṁ na jānissāmi bhagavantaṁyevettha uttari paṭipucchissāmi:
‘idaṁ, bhante, kathaṁ, imassa ko attho’ti?
Hotu no ettha kathāsallāpo”ti.

“Anuññeyyañcevāhaṁ, bhante, bhagavato anujānissāmi, paṭikkositabbañca paṭikkosissāmi, yassa cāhaṁ bhagavato bhāsitassa atthaṁ na jānissāmi bhagavantaṁyevettha uttari paṭipucchissāmi: ‘idaṁ, bhante, kathaṁ, imassa ko attho’ti? Hotu no ettha kathāsallāpo”ti.

“Taṁ kiṁ maññasi, vappa, ye kāyasamārambhapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, kāyasamārambhā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti, sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. *viññūhi → viññūhīti (bj, pts1ed, mr)Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, vappa,
ye kāyasamārambhapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, kāyasamārambhā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.
So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti, sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. *viññūhi → viññūhīti (bj, pts1ed, mr)
Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, vappa, ye kāyasamārambhapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, kāyasamārambhā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti, sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. *viññūhi → viññūhīti (bj, pts1ed, mr)Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Taṁ kiṁ maññasi, vappa, ye vacīsamārambhapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, vacīsamārambhā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, vappa,
ye vacīsamārambhapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, vacīsamārambhā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.
So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti.
Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi.
Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, vappa, ye vacīsamārambhapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, vacīsamārambhā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Taṁ kiṁ maññasi, vappa, ye manosamārambhapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, manosamārambhā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, vappa,
ye manosamārambhapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, manosamārambhā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.
So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti.
Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi.
Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, vappa, ye manosamārambhapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, manosamārambhā paṭiviratassa evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Taṁ kiṁ maññasi, vappa, ye avijjāpaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, avijjāvirāgā vijjuppādā evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, vappa,
ye avijjāpaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, avijjāvirāgā vijjuppādā evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.
So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti.
Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi.
Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti?

“Taṁ kiṁ maññasi, vappa, ye avijjāpaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā, avijjāvirāgā vijjuppādā evaṁsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhi. Passasi no tvaṁ, vappa, taṁ ṭhānaṁ yatonidānaṁ purisaṁ dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuṁ abhisamparāyan”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Evaṁ sammā vimuttacittassa kho, vappa, bhikkhuno cha satatavihārā adhigatā honti. So cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno. So kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti; jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti; ‘kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītī bhavissantī’ti pajānāti.

“Evaṁ sammā vimuttacittassa kho, vappa, bhikkhuno cha satatavihārā adhigatā honti.
So cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno.
Sotena saddaṁ sutvā …pe…
ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe…
jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe…
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe…
manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno.
So kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti; jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti;
‘kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītī bhavissantī’ti pajānāti.

“Evaṁ sammā vimuttacittassa kho, vappa, bhikkhuno cha satatavihārā adhigatā honti. So cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno. So kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti; jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti; ‘kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītī bhavissantī’ti pajānāti.

Seyyathāpi, vappa, thūṇaṁ paṭicca chāyā paññāyati. Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya. So taṁ thūṇaṁ mūle chindeyya; mūle chinditvā palikhaṇeyya; palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya, antamaso usīranāḷimattānipi. *usīranāḷimattānipi → usīranāḷamattānipi (bj); usīranālimattānipi (pts1ed)So taṁ thūṇaṁ khaṇḍākhaṇḍikaṁ chindeyya. Khaṇḍākhaṇḍikaṁ chetvā phāleyya. Phāletvā sakalikaṁ sakalikaṁ kareyya. Sakalikaṁ sakalikaṁ katvā vātātape visoseyya. Vātātape visosetvā agginā ḍaheyya. Agginā ḍahetvā masiṁ kareyya. Masiṁ karitvā mahāvāte vā ophuṇeyya nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. Evaṁ hissa, vappa, yā thūṇaṁ paṭicca chāyā sā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā.

Seyyathāpi, vappa, thūṇaṁ paṭicca chāyā paññāyati.
Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya.
So taṁ thūṇaṁ mūle chindeyya;
mūle chinditvā palikhaṇeyya;
palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya, antamaso usīranāḷimattānipi. *usīranāḷimattānipi → usīranāḷamattānipi (bj); usīranālimattānipi (pts1ed)
So taṁ thūṇaṁ khaṇḍākhaṇḍikaṁ chindeyya.
Khaṇḍākhaṇḍikaṁ chetvā phāleyya.
Phāletvā sakalikaṁ sakalikaṁ kareyya.
Sakalikaṁ sakalikaṁ katvā vātātape visoseyya.
Vātātape visosetvā agginā ḍaheyya.
Agginā ḍahetvā masiṁ kareyya.
Masiṁ karitvā mahāvāte vā ophuṇeyya nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya.
Evaṁ hissa, vappa, yā thūṇaṁ paṭicca chāyā sā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā.

Seyyathāpi, vappa, thūṇaṁ paṭicca chāyā paññāyati. Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya. So taṁ thūṇaṁ mūle chindeyya; mūle chinditvā palikhaṇeyya; palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya, antamaso usīranāḷimattānipi. *usīranāḷimattānipi → usīranāḷamattānipi (bj); usīranālimattānipi (pts1ed)So taṁ thūṇaṁ khaṇḍākhaṇḍikaṁ chindeyya. Khaṇḍākhaṇḍikaṁ chetvā phāleyya. Phāletvā sakalikaṁ sakalikaṁ kareyya. Sakalikaṁ sakalikaṁ katvā vātātape visoseyya. Vātātape visosetvā agginā ḍaheyya. Agginā ḍahetvā masiṁ kareyya. Masiṁ karitvā mahāvāte vā ophuṇeyya nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. Evaṁ hissa, vappa, yā thūṇaṁ paṭicca chāyā sā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṁ anuppādadhammā.

Evamevaṁ kho, vappa, evaṁ sammā vimuttacittassa bhikkhuno cha satatavihārā adhigatā honti. So cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno. So kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti; jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti; ‘kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītī bhavissantī’ti pajānāti”.

Evamevaṁ kho, vappa, evaṁ sammā vimuttacittassa bhikkhuno cha satatavihārā adhigatā honti.
So cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno.
Sotena saddaṁ sutvā …pe…
ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe…
jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe…
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe…
manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno.
So kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti; jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti;
‘kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītī bhavissantī’ti pajānāti”.

Evamevaṁ kho, vappa, evaṁ sammā vimuttacittassa bhikkhuno cha satatavihārā adhigatā honti. So cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṁ sutvā …pe… ghānena gandhaṁ ghāyitvā …pe… jivhāya rasaṁ sāyitvā …pe… kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …pe… manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano; upekkhako viharati sato sampajāno. So kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti; jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vediyāmī’ti pajānāti; ‘kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītī bhavissantī’ti pajānāti”.

Evaṁ vutte, vappo sakko nigaṇṭhasāvako bhagavantaṁ etadavoca:

Evaṁ vutte, vappo sakko nigaṇṭhasāvako bhagavantaṁ etadavoca:

Evaṁ vutte, vappo sakko nigaṇṭhasāvako bhagavantaṁ etadavoca:

“seyyathāpi, bhante, puriso udayatthiko assapaṇiyaṁ poseyya. So udayañceva nādhigaccheyya, uttariñca kilamathassa vighātassa bhāgī assa. Evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, udayatthiko bāle nigaṇṭhe payirupāsiṁ. Svāhaṁ udayañceva nādhigacchiṁ, uttariñca kilamathassa vighātassa bhāgī ahosiṁ. Esāhaṁ, bhante, ajjatagge yo me bālesu nigaṇṭhesu pasādo taṁ mahāvāte vā ophuṇāmi nadiyā vā sīghasotāya pavāhemi.

“seyyathāpi, bhante, puriso udayatthiko assapaṇiyaṁ poseyya.
So udayañceva nādhigaccheyya, uttariñca kilamathassa vighātassa bhāgī assa.
Evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, udayatthiko bāle nigaṇṭhe payirupāsiṁ.
Svāhaṁ udayañceva nādhigacchiṁ, uttariñca kilamathassa vighātassa bhāgī ahosiṁ.
Esāhaṁ, bhante, ajjatagge yo me bālesu nigaṇṭhesu pasādo taṁ mahāvāte vā ophuṇāmi nadiyā vā sīghasotāya pavāhemi.

“seyyathāpi, bhante, puriso udayatthiko assapaṇiyaṁ poseyya. So udayañceva nādhigaccheyya, uttariñca kilamathassa vighātassa bhāgī assa. Evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, udayatthiko bāle nigaṇṭhe payirupāsiṁ. Svāhaṁ udayañceva nādhigacchiṁ, uttariñca kilamathassa vighātassa bhāgī ahosiṁ. Esāhaṁ, bhante, ajjatagge yo me bālesu nigaṇṭhesu pasādo taṁ mahāvāte vā ophuṇāmi nadiyā vā sīghasotāya pavāhemi.

Abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

Abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

Abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

Pañcamaṁ.

Pañcamaṁ.

Pañcamaṁ.

AnteriorEn SāpūgaAN 4.194·SāmugiyasuttaHacer un esfuerzo por ser puro en moralidad, mente, visión y libertad.SiguienteCon SāḷhaAN 4.196·SāḷhasuttaLa práctica de la autotortura no te purifica internamente.
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}