Esto he escuchado. En una ocasión, el Bienaventurado estaba morando en la arboleda de Jeta del Parque de Anathapindika, cerca de Savatthi. Allí, el Bienaventurado se dirigió a los monjes así: “Monjes”.
“Sí, Venerable Señor”, respondieron los monjes y el Bienaventurado continuó:
“Monjes, en una ocasión, estaba morando en Uruvela, cerca del árbol de la higuera de las cabras, en la ribera del río Neranjara, justo después de haber alcanzado la iluminación. Entonces, mientras estaba solo en la reclusión, surgió en mi este curso de pensamientos: ‘Es penoso morar sin reverencia ni deferencia. Ahora, ¿a qué asceta o brahmán puedo honrar, respetar y morar en dependencia de él?’.
“Entonces, se me ocurrió esto: ‘Si mi cúmulo de la conducta virtuosa fuera incompleto, en aras de completarlo, honraría, respetaría y moraría en dependencia de otro asceta o brahmán. Sin embargo, en este mundo con sus devas, Mara y Brahma, entre esa población con sus ascetas y brahmanes, sus devas y seres humanos, no veo a otro asceta o brahmán más realizado en la conducta virtuosa que yo mismo, a quien podría honrar, respetar y vivir en dependencia de él’.
“‘Si mi cúmulo de la concentración fuera incompleto, en aras de completarlo, honraría, respetaría y moraría en dependencia de otro asceta o brahmán. Sin embargo… no veo a otro asceta o brahmán más realizado en la concentración que yo mismo, a quien podría honrar, respetar y vivir en dependencia de él’.
“‘Si mi cúmulo de la sabiduría fuera incompleto, en aras de completarlo, honraría, respetaría y moraría en dependencia de otro asceta o brahmán. Sin embargo… no veo a otro asceta o brahmán más realizado en la sabiduría que yo mismo, a quien podría honrar, respetar y vivir en dependencia de él’.
“‘Si mi cúmulo de la liberación fuera incompleto, en aras de completarlo, honraría, respetaría y moraría en dependencia de otro asceta o brahmán. Sin embargo, en este mundo con sus devas, Mara y Brahma, entre esa población con sus ascetas y brahmanes, sus devas y seres humanos, no veo a otro asceta o brahmán más realizado en la conducta virtuosa que yo mismo, a quien podría honrar, respetar y vivir en dependencia de él’.
“Entonces, esto se me ocurrió: ‘Voy a honrar, respetar y vivir en dependencia del Dhamma, únicamente, a la que fui plenamente iluminado’”.
En esa oportunidad el Brahma Sahampati conoció con su mente el pensamiento de la mente del Bienaventurado y, tan rápido como un hombre fuerte extiende su brazo doblado o lo dobla cuando está extendido, desapareció del mundo de Brahma y apareció enfrente del Bienaventurado. Entonces, arreglando su hábito sobre uno de sus hombros, extendió sus manos hacia el Bienaventurado en un reverencial saludo y le dijo: ‘¡Así es, Bienaventurado! ¡Así es, oh Afortunado! Venerable Señor, aquellos que fueron los Arahants, los Perfectamente Iluminados en el pasado, aquellos Bienaventurados también honraban, respetaban y vivían en dependencia únicamente del Dhamma. Aquellos que serán los Arahants, los Perfectamente Iluminados en el futuro, aquellos Bienaventurados también honrarán, respetarán y vivirán en dependencia únicamente del Dhamma. Que el Bienaventurado, quien es el presente Arahant, el Perfectamente Iluminado, también honre, respete y viva en dependencia únicamente del Dhamma’.
Esto fue lo que dijo el Brahma Sahampati. Habiendo dicho esto, agregó luego:
’Los perfectos Budas del pasado,
los Budas del futuro,
y el presente Buda
que elimina el dolor de muchos:
todos ellos moraron, moran ahora
y morarán
reverenciando al buen Dhamma.
Esta es la naturaleza de los Budas
Por eso alguien que desea el bien,
que aspira lo grandioso,
debería reverenciar al buen Dhamma,
recordando las enseñanzas del Buda’.
“Esto fue lo que dijo el Brahma Sahampati. Después me rindió homenaje y, guardándome sobre su lado derecho, desapareció de ahí. Entonces, habiendo atendido al pedido del Brahma y, por lo que fue propio de mi mismo, honré, respeté y moré en dependencia del Dhamma, únicamente, a la que fui plenamente iluminado. Y ahora que el Sangha ha adquirido la grandeza, respeto también al Sangha”.
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti.
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi:
Evaṁ me sutaṁ—ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti.
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ.
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:
“Ekamidāhaṁ, bhikkhave, samayaṁ uruvelāyaṁ viharāmi najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘dukkhaṁ kho agāravo viharati appatisso. Kiṁ nu kho ahaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyan’ti? *garuṁ katvā → garukatvā (bj, pts1ed)
“Ekamidāhaṁ, bhikkhave, samayaṁ uruvelāyaṁ viharāmi najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho.
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi:
‘dukkhaṁ kho agāravo viharati appatisso.
Kiṁ nu kho ahaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyan’ti? *garuṁ katvā → garukatvā (bj, pts1ed)
“Ekamidāhaṁ, bhikkhave, samayaṁ uruvelāyaṁ viharāmi najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Tassa mayhaṁ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ‘dukkhaṁ kho agāravo viharati appatisso. Kiṁ nu kho ahaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyan’ti? *garuṁ katvā → garukatvā (bj, pts1ed)
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘aparipūrassa kho ahaṁ sīlakkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā attanā sīlasampannataraṁ, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ.
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi:
‘aparipūrassa kho ahaṁ sīlakkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ.
Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā attanā sīlasampannataraṁ, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ.
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘aparipūrassa kho ahaṁ sīlakkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā attanā sīlasampannataraṁ, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ.
Aparipūrassa kho ahaṁ samādhikkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā attanā samādhisampannataraṁ, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ.
Aparipūrassa kho ahaṁ samādhikkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ.
Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā attanā samādhisampannataraṁ, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ.
Aparipūrassa kho ahaṁ samādhikkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā attanā samādhisampannataraṁ, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ.
Aparipūrassa kho ahaṁ paññākkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā attanā paññāsampannataraṁ, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ.
Aparipūrassa kho ahaṁ paññākkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ.
Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā attanā paññāsampannataraṁ, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ.
Aparipūrassa kho ahaṁ paññākkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā attanā paññāsampannataraṁ, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ.
Aparipūrassa kho ahaṁ vimuttikkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā attanā vimuttisampannataraṁ, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyan’ti.
Aparipūrassa kho ahaṁ vimuttikkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ.
Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā attanā vimuttisampannataraṁ, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyan’ti.
Aparipūrassa kho ahaṁ vimuttikkhandhassa pāripūriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyaṁ. Na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā attanā vimuttisampannataraṁ, yamahaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyan’ti.
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ yvāyaṁ dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyan’ti. *yvāyaṁ → yopāyaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi:
‘yannūnāhaṁ yvāyaṁ dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyan’ti. *yvāyaṁ → yopāyaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: ‘yannūnāhaṁ yvāyaṁ dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihareyyan’ti. *yvāyaṁ → yopāyaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)
Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati mama cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi. *samiñjitaṁ → sammiñjitaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇaṁ jāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yenāhaṁ tenañjaliṁ paṇāmetvā maṁ etadavoca: ‘evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. Yepi te, bhante, ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto dhammaṁyeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihariṁsu; yepi te, bhante, bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto dhammaṁyeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharissanti; bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṁ sammāsambuddho dhammaṁyeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharatū’ti.
Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati mama cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi. *samiñjitaṁ → sammiñjitaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)
Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇaṁ jāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yenāhaṁ tenañjaliṁ paṇāmetvā maṁ etadavoca:
‘evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata.
Yepi te, bhante, ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto dhammaṁyeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihariṁsu;
yepi te, bhante, bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto dhammaṁyeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharissanti;
bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṁ sammāsambuddho dhammaṁyeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharatū’ti.
Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati mama cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi. *samiñjitaṁ → sammiñjitaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇaṁ jāṇumaṇḍalaṁ pathaviyaṁ nihantvā yenāhaṁ tenañjaliṁ paṇāmetvā maṁ etadavoca: ‘evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. Yepi te, bhante, ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto dhammaṁyeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihariṁsu; yepi te, bhante, bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto dhammaṁyeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharissanti; bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṁ sammāsambuddho dhammaṁyeva sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharatū’ti.
Idamavoca brahmā sahampati. Idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca:
Idamavoca brahmā sahampati.
Idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca:
Idamavoca brahmā sahampati. Idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca:
‘Ye ca atītā sambuddhā, *ca atītā → ye cabbhatītā (bj, pts1ed, mr)ye ca buddhā anāgatā; Yo cetarahi sambuddho, bahūnaṁ sokanāsano. *bahūnaṁ → bahunnaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)
‘Ye ca atītā sambuddhā, *ca atītā → ye cabbhatītā (bj, pts1ed, mr)
bahūnaṁ sokanāsano. *bahūnaṁ → bahunnaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)
‘Ye ca atītā sambuddhā, *ca atītā → ye cabbhatītā (bj, pts1ed, mr)ye ca buddhā anāgatā; Yo cetarahi sambuddho, bahūnaṁ sokanāsano. *bahūnaṁ → bahunnaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)
Sabbe saddhammagaruno, vihaṁsu viharanti ca; *vihaṁsu → vihariṁsu (sya-all, km)Athopi viharissanti, esā buddhāna dhammatā.
vihaṁsu viharanti ca; *vihaṁsu → vihariṁsu (sya-all, km)
Sabbe saddhammagaruno, vihaṁsu viharanti ca; *vihaṁsu → vihariṁsu (sya-all, km)Athopi viharissanti, esā buddhāna dhammatā.
Tasmā hi attakāmena, *attakāmena → atthakāmena (bj, mr)mahattamabhikaṅkhatā; Saddhammo garukātabbo, saraṁ buddhāna sāsanan’ti.
Tasmā hi attakāmena, *attakāmena → atthakāmena (bj, mr)
saraṁ buddhāna sāsanan’ti.
Tasmā hi attakāmena, *attakāmena → atthakāmena (bj, mr)mahattamabhikaṅkhatā; Saddhammo garukātabbo, saraṁ buddhāna sāsanan’ti.
Idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati. Idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. Atha khvāhaṁ, bhikkhave, brahmuno ca ajjhesanaṁ viditvā attano ca patirūpaṁ yvāyaṁ dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihāsiṁ. *yvāyaṁ → yopāyaṁ (sabbattha)Yato ca kho, bhikkhave, saṅghopi mahattena samannāgato, atha me saṅghepi gāravo”ti.
Idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati.
Idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi.
Atha khvāhaṁ, bhikkhave, brahmuno ca ajjhesanaṁ viditvā attano ca patirūpaṁ yvāyaṁ dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihāsiṁ. *yvāyaṁ → yopāyaṁ (sabbattha)
Yato ca kho, bhikkhave, saṅghopi mahattena samannāgato, atha me saṅghepi gāravo”ti.
Idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati. Idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. Atha khvāhaṁ, bhikkhave, brahmuno ca ajjhesanaṁ viditvā attano ca patirūpaṁ yvāyaṁ dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaṁ sakkatvā garuṁ katvā upanissāya vihāsiṁ. *yvāyaṁ → yopāyaṁ (sabbattha)Yato ca kho, bhikkhave, saṅghopi mahattena samannāgato, atha me saṅghepi gāravo”ti.