“Monjes, la vida espiritual se vive con el entrenamiento como su beneficio, con la sabiduría como su supervisor, con la liberación como su esencia y con la atención consciente como su autoridad.
“Y, ¿cómo, monjes, el entrenamiento es su beneficio? He aquí, el entrenamiento perteneciente a la conducta apropiada ha sido prescrito por mí a mis discípulos para que aquellos, sin la confidencia, ganen la confidencia y aquellos, con la confidencia, la incrementen. Uno toma este entrenamiento perteneciente a la conducta apropiada justamente de esta manera, en la que ha sido prescrita por mí a mis discípulos, manteniéndola intacta, sin defectos, sin mancha e inmaculada, de manera tal que aquellos, sin la confidencia, ganen la confidencia y aquellos, con la confidencia, la incrementen. Habiéndose sometido a ellas, se entrena en las reglas del entrenamiento.
“Además, el entrenamiento fundamental de la vida espiritual ha sido prescrito por mí a mis discípulos para la completa destrucción de la insatisfacción. Uno toma este entrenamiento fundamental de la vida espiritual justamente en esta manera, en la que ha sido prescrita por mí a mis discípulos, manteniéndola intacta, sin defectos, sin mancha e inmaculada. Habiéndose sometido a ellas, se entrena en las reglas del entrenamiento. Es de esta manera, monjes, que el entrenamiento es su beneficio.
“Y, ¿cómo, monjes, la sabiduría es su supervisor? He aquí, las enseñanzas han sido entregadas por mí a mis discípulos para la completa destrucción de la insatisfacción. Uno escrudiña esas enseñanzas con sabiduría justamente de esta manera, en la que han sido enseñadas por mí a mis discípulos, para la completa destrucción de la insatisfacción. Es de esta manera, monjes, que la sabiduría es su supervisor.
“Y, ¿cómo, monjes, la liberación es su esencia? He aquí, las enseñanzas han sido entregadas por mí a mis discípulos para la completa destrucción de la insatisfacción. A través de la liberación uno experimenta esas enseñanzas justamente de esta manera, en la que han sido enseñadas por mí a mis discípulos, para la completa destrucción de la insatisfacción. Es de esta manera, monjes, que la liberación es su esencia.
“Y, ¿cómo, monjes, la atención consciente es su autoridad? La atención de uno está bien establecida internamente así: ‘Justamente, de esta manera, voy a completar el entrenamiento perteneciente a la buena conducta que aún no he completado, o voy a asistir con sabiduría en varios aspectos del entrenamiento pertenecientes a la buena conducta que todavía no he completado’. Además, la atención de uno está bien establecida internamente así: ‘Justamente, de esta manera, voy a completar el entrenamiento perteneciente a lo fundamental de la vida espiritual que aún no he completado, o voy a asistir con sabiduría en varios aspectos del entrenamiento pertenecientes a lo fundamental de la vida espiritual que todavía no he completado’. Además, la atención de uno está bien establecida internamente así: ‘Justamente, de esta manera, voy a escudriñar con sabiduría las enseñanzas que aún no escudriñé, o voy a asistir con sabiduría en varios aspectos referentes a las enseñanzas que aún no he escudriñado’. Además, la atención de uno está bien establecida internamente así: ‘Justamente, de esta manera, voy a experimentar a través de la liberación el Dhamma que aún no experimenté, o voy a asistir con sabiduría en varios aspectos referentes al Dhamma que aún no he experimentado’. Es de esta manera, monjes, que la atención consciente es su autoridad.
“Por eso, monjes, cuando se ha dicho: ‘Monjes, la vida espiritual se vive con el entrenamiento como su beneficio, con la sabiduría como su supervisor, con la liberación como su esencia y con la atención consciente como su autoridad’, por causa de eso se lo ha dicho”.
“Sikkhānisaṁsamidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati paññuttaraṁ vimuttisāraṁ satādhipateyyaṁ.
“Sikkhānisaṁsamidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati paññuttaraṁ vimuttisāraṁ satādhipateyyaṁ.
“Sikkhānisaṁsamidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati paññuttaraṁ vimuttisāraṁ satādhipateyyaṁ.
Kathañca, bhikkhave, sikkhānisaṁsaṁ hoti? Idha, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ ābhisamācārikā sikkhā paññattā appasannānaṁ pasādāya pasannānaṁ bhiyyobhāvāya. Yathā yathā, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ ābhisamācārikā sikkhā paññattā appasannānaṁ pasādāya pasannānaṁ bhiyyobhāvāya tathā tathā so tassā sikkhāya akhaṇḍakārī hoti acchiddakārī asabalakārī akammāsakārī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu.
Kathañca, bhikkhave, sikkhānisaṁsaṁ hoti?
Idha, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ ābhisamācārikā sikkhā paññattā appasannānaṁ pasādāya pasannānaṁ bhiyyobhāvāya.
Yathā yathā, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ ābhisamācārikā sikkhā paññattā appasannānaṁ pasādāya pasannānaṁ bhiyyobhāvāya tathā tathā so tassā sikkhāya akhaṇḍakārī hoti acchiddakārī asabalakārī akammāsakārī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu.
Kathañca, bhikkhave, sikkhānisaṁsaṁ hoti? Idha, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ ābhisamācārikā sikkhā paññattā appasannānaṁ pasādāya pasannānaṁ bhiyyobhāvāya. Yathā yathā, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ ābhisamācārikā sikkhā paññattā appasannānaṁ pasādāya pasannānaṁ bhiyyobhāvāya tathā tathā so tassā sikkhāya akhaṇḍakārī hoti acchiddakārī asabalakārī akammāsakārī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu.
Puna caparaṁ, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ ādibrahmacariyikā sikkhā paññattā sabbaso sammā dukkhakkhayāya. Yathā yathā, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ ādibrahmacariyikā sikkhā paññattā sabbaso sammā dukkhakkhayāya tathā tathā so tassā sikkhāya akhaṇḍakārī hoti acchiddakārī asabalakārī akammāsakārī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṁ kho, bhikkhave, sikkhānisaṁsaṁ hoti.
Puna caparaṁ, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ ādibrahmacariyikā sikkhā paññattā sabbaso sammā dukkhakkhayāya.
Yathā yathā, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ ādibrahmacariyikā sikkhā paññattā sabbaso sammā dukkhakkhayāya tathā tathā so tassā sikkhāya akhaṇḍakārī hoti acchiddakārī asabalakārī akammāsakārī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu.
Evaṁ kho, bhikkhave, sikkhānisaṁsaṁ hoti.
Puna caparaṁ, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ ādibrahmacariyikā sikkhā paññattā sabbaso sammā dukkhakkhayāya. Yathā yathā, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ ādibrahmacariyikā sikkhā paññattā sabbaso sammā dukkhakkhayāya tathā tathā so tassā sikkhāya akhaṇḍakārī hoti acchiddakārī asabalakārī akammāsakārī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṁ kho, bhikkhave, sikkhānisaṁsaṁ hoti.
Kathañca, bhikkhave, paññuttaraṁ hoti? Idha, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya. Yathā yathā, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya tathā tathāssa te dhammā paññāya samavekkhitā honti. Evaṁ kho, bhikkhave, paññuttaraṁ hoti.
Kathañca, bhikkhave, paññuttaraṁ hoti?
Idha, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya.
Yathā yathā, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya tathā tathāssa te dhammā paññāya samavekkhitā honti.
Evaṁ kho, bhikkhave, paññuttaraṁ hoti.
Kathañca, bhikkhave, paññuttaraṁ hoti? Idha, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya. Yathā yathā, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya tathā tathāssa te dhammā paññāya samavekkhitā honti. Evaṁ kho, bhikkhave, paññuttaraṁ hoti.
Kathañca, bhikkhave, vimuttisāraṁ hoti? Idha, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya. Yathā yathā, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya tathā tathāssa te dhammā vimuttiyā phusitā honti. Evaṁ kho, bhikkhave, vimuttisāraṁ hoti.
Kathañca, bhikkhave, vimuttisāraṁ hoti?
Idha, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya.
Yathā yathā, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya tathā tathāssa te dhammā vimuttiyā phusitā honti.
Evaṁ kho, bhikkhave, vimuttisāraṁ hoti.
Kathañca, bhikkhave, vimuttisāraṁ hoti? Idha, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya. Yathā yathā, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ dhammā desitā sabbaso sammā dukkhakkhayāya tathā tathāssa te dhammā vimuttiyā phusitā honti. Evaṁ kho, bhikkhave, vimuttisāraṁ hoti.
Kathañca, bhikkhave, satādhipateyyaṁ hoti? ‘Iti aparipūraṁ vā ābhisamācārikaṁ sikkhaṁ paripūressāmi, paripūraṁ vā ābhisamācārikaṁ sikkhaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmī’ti—ajjhattaṁyeva sati sūpaṭṭhitā hoti. ‘Iti aparipūraṁ vā ādibrahmacariyikaṁ sikkhaṁ paripūressāmi, paripūraṁ vā ādibrahmacariyikaṁ sikkhaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmī’ti—ajjhattaṁyeva sati sūpaṭṭhitā hoti. ‘Iti asamavekkhitaṁ vā dhammaṁ paññāya samavekkhissāmi, samavekkhitaṁ vā dhammaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmī’ti—ajjhattaṁyeva sati sūpaṭṭhitā hoti. ‘Iti aphusitaṁ vā dhammaṁ vimuttiyā phusissāmi, phusitaṁ vā dhammaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmī’ti—ajjhattaṁyeva sati sūpaṭṭhitā hoti. *aphusitaṁ vā dhammaṁ vimuttiyā phusissāmi, phusitaṁ → aphassitaṁ vā dhammaṁ vimuttiyā phassissāmi phassitaṁ (bj, pts1ed)Evaṁ kho, bhikkhave, satādhipateyyaṁ hoti.
Kathañca, bhikkhave, satādhipateyyaṁ hoti?
‘Iti aparipūraṁ vā ābhisamācārikaṁ sikkhaṁ paripūressāmi, paripūraṁ vā ābhisamācārikaṁ sikkhaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmī’ti—ajjhattaṁyeva sati sūpaṭṭhitā hoti.
‘Iti aparipūraṁ vā ādibrahmacariyikaṁ sikkhaṁ paripūressāmi, paripūraṁ vā ādibrahmacariyikaṁ sikkhaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmī’ti—ajjhattaṁyeva sati sūpaṭṭhitā hoti.
‘Iti asamavekkhitaṁ vā dhammaṁ paññāya samavekkhissāmi, samavekkhitaṁ vā dhammaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmī’ti—ajjhattaṁyeva sati sūpaṭṭhitā hoti.
‘Iti aphusitaṁ vā dhammaṁ vimuttiyā phusissāmi, phusitaṁ vā dhammaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmī’ti—ajjhattaṁyeva sati sūpaṭṭhitā hoti. *aphusitaṁ vā dhammaṁ vimuttiyā phusissāmi, phusitaṁ → aphassitaṁ vā dhammaṁ vimuttiyā phassissāmi phassitaṁ (bj, pts1ed)
Evaṁ kho, bhikkhave, satādhipateyyaṁ hoti.
Kathañca, bhikkhave, satādhipateyyaṁ hoti? ‘Iti aparipūraṁ vā ābhisamācārikaṁ sikkhaṁ paripūressāmi, paripūraṁ vā ābhisamācārikaṁ sikkhaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmī’ti—ajjhattaṁyeva sati sūpaṭṭhitā hoti. ‘Iti aparipūraṁ vā ādibrahmacariyikaṁ sikkhaṁ paripūressāmi, paripūraṁ vā ādibrahmacariyikaṁ sikkhaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmī’ti—ajjhattaṁyeva sati sūpaṭṭhitā hoti. ‘Iti asamavekkhitaṁ vā dhammaṁ paññāya samavekkhissāmi, samavekkhitaṁ vā dhammaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmī’ti—ajjhattaṁyeva sati sūpaṭṭhitā hoti. ‘Iti aphusitaṁ vā dhammaṁ vimuttiyā phusissāmi, phusitaṁ vā dhammaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmī’ti—ajjhattaṁyeva sati sūpaṭṭhitā hoti. *aphusitaṁ vā dhammaṁ vimuttiyā phusissāmi, phusitaṁ → aphassitaṁ vā dhammaṁ vimuttiyā phassissāmi phassitaṁ (bj, pts1ed)Evaṁ kho, bhikkhave, satādhipateyyaṁ hoti.
‘Sikkhānisaṁsamidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati paññuttaraṁ vimuttisāraṁ satādhipateyyan’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttan”ti.
‘Sikkhānisaṁsamidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati paññuttaraṁ vimuttisāraṁ satādhipateyyan’ti,
iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttan”ti.
‘Sikkhānisaṁsamidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ vussati paññuttaraṁ vimuttisāraṁ satādhipateyyan’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttan”ti.