Entonces el hombre hogareño Anathapindika se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje y se sentó a un lado. Estando sentado ahí, el Bienaventurado le dijo:
“Hombre hogareño, he aquí estas cuatro clases de felicidad que pueden ser alcanzadas por una persona laica que disfruta de los placeres sensuales, y que dependen del tiempo y la ocasión. Y, ¿cuáles son esas cuatro? La felicidad de la posesión, la felicidad del disfrute, la felicidad de la liberación de las deudas y la felicidad de la inculpabilidad.
“Y, ¿qué es, hombre hogareño, la felicidad de la posesión? He aquí, un miembro de clan ha adquirido riquezas mediante un esfuerzo enérgico, acumuladas por la fuerza de sus brazos, ganadas con el sudor de la frente, rectas y rectamente obtenidas. Cuando piensa: ‘He adquirido riquezas mediante un esfuerzo enérgico, acumuladas por la fuerza de mis brazos, ganadas con el sudor de la frente, rectas y rectamente obtenidas’, experimenta felicidad y gozo. Esta se llama la felicidad de la posesión.
“Y, ¿qué es, hombre hogareño, la felicidad del disfrute? He aquí, las riquezas adquiridas mediante un esfuerzo enérgico, acumuladas por la fuerza de sus brazos, ganadas con el sudor de la frente, rectas y rectamente obtenidas, causan el disfrute al miembro de clan y posibilitan que realice actos meritorios. Cuando piensa: ‘Las riquezas adquiridas mediante un esfuerzo enérgico, acumuladas por la fuerza de mis brazos, ganadas con el sudor de la frente, rectas y rectamente obtenidas, me causan el disfrute y posibilitan que realice actos meritorios’, experimenta felicidad y gozo. Esta se llama la felicidad del disfrute.
“Y, ¿qué es, hombre hogareño, la felicidad de la liberación de las deudas? He aquí, el miembro del clan no tiene deudas con nadie: ni pequeñas ni grandes. Cuando piensa: ‘No tengo deudas con nadie: ni pequeñas ni grandes’, experimenta felicidad y gozo. Esta se llama la felicidad de la liberación de las deudas.
“Y, ¿qué es, hombre hogareño, la felicidad de la inculpabilidad? He aquí, el noble discípulo está dotado de acciones corporales, verbales y mentales irreprochables. Cuando piensa: ‘Mis acciones corporales, verbales y mentales son irreprochables, experimenta felicidad y gozo. Esta se llama la felicidad de la liberación de la inculpabilidad.
“Hombre hogareño, éstas son las cuatro clases de felicidad que pueden ser alcanzadas por una persona laica que disfruta de los placeres sensuales, y que dependen del tiempo y la ocasión”.
Habiendo conocido la felicidad de la liberación de las deudas,
Uno debería recordarse de la felicidad de la posesión.
Gozando de la felicidad del disfrute,
Un mortal ve las cosas claramente con sabiduría.
Mientras mira claramente las cosas, el sabio
Conoce a ambas clases de felicidad.
La otra no merece ni la decimosexta parte
De la dicha de la inculpabilidad.
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca:
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca:
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca:
“Cattārimāni, gahapati, sukhāni adhigamanīyāni gihinā kāmabhoginā kālena kālaṁ samayena samayaṁ upādāya. Katamāni cattāri? Atthisukhaṁ, bhogasukhaṁ, ānaṇyasukhaṁ, anavajjasukhaṁ. *ānaṇyasukhaṁ → anaṇasukhaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)
“Cattārimāni, gahapati, sukhāni adhigamanīyāni gihinā kāmabhoginā kālena kālaṁ samayena samayaṁ upādāya.
Atthisukhaṁ, bhogasukhaṁ, ānaṇyasukhaṁ, anavajjasukhaṁ. *ānaṇyasukhaṁ → anaṇasukhaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)
“Cattārimāni, gahapati, sukhāni adhigamanīyāni gihinā kāmabhoginā kālena kālaṁ samayena samayaṁ upādāya. Katamāni cattāri? Atthisukhaṁ, bhogasukhaṁ, ānaṇyasukhaṁ, anavajjasukhaṁ. *ānaṇyasukhaṁ → anaṇasukhaṁ (bj, sya-all, km, pts1ed)
Katamañca, gahapati, atthisukhaṁ? Idha, gahapati, kulaputtassa bhogā honti uṭṭhānavīriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā. So ‘bhogā me atthi uṭṭhānavīriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā’ti adhigacchati sukhaṁ, adhigacchati somanassaṁ. Idaṁ vuccati, gahapati, atthisukhaṁ.
Katamañca, gahapati, atthisukhaṁ?
Idha, gahapati, kulaputtassa bhogā honti uṭṭhānavīriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā.
So ‘bhogā me atthi uṭṭhānavīriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā’ti adhigacchati sukhaṁ, adhigacchati somanassaṁ.
Idaṁ vuccati, gahapati, atthisukhaṁ.
Katamañca, gahapati, atthisukhaṁ? Idha, gahapati, kulaputtassa bhogā honti uṭṭhānavīriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā. So ‘bhogā me atthi uṭṭhānavīriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā’ti adhigacchati sukhaṁ, adhigacchati somanassaṁ. Idaṁ vuccati, gahapati, atthisukhaṁ.
Katamañca, gahapati, bhogasukhaṁ? Idha, gahapati, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi paribhuñjati puññāni ca karoti. So ‘uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi paribhuñjāmi puññāni ca karomī’ti adhigacchati sukhaṁ, adhigacchati somanassaṁ. Idaṁ vuccati, gahapati, bhogasukhaṁ.
Katamañca, gahapati, bhogasukhaṁ?
Idha, gahapati, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi paribhuñjati puññāni ca karoti.
So ‘uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi paribhuñjāmi puññāni ca karomī’ti adhigacchati sukhaṁ, adhigacchati somanassaṁ.
Idaṁ vuccati, gahapati, bhogasukhaṁ.
Katamañca, gahapati, bhogasukhaṁ? Idha, gahapati, kulaputto uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi paribhuñjati puññāni ca karoti. So ‘uṭṭhānavīriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi paribhuñjāmi puññāni ca karomī’ti adhigacchati sukhaṁ, adhigacchati somanassaṁ. Idaṁ vuccati, gahapati, bhogasukhaṁ.
Katamañca, gahapati, ānaṇyasukhaṁ? Idha, gahapati, kulaputto na kassaci kiñci dhāreti appaṁ vā bahuṁ vā. *kassaci kiñci dhāreti → kiñci vā deti (mr)So ‘na kassaci kiñci dhāremi appaṁ vā bahuṁ vā’ti adhigacchati sukhaṁ, adhigacchati somanassaṁ. Idaṁ vuccati, gahapati, ānaṇyasukhaṁ.
Katamañca, gahapati, ānaṇyasukhaṁ?
Idha, gahapati, kulaputto na kassaci kiñci dhāreti appaṁ vā bahuṁ vā. *kassaci kiñci dhāreti → kiñci vā deti (mr)
So ‘na kassaci kiñci dhāremi appaṁ vā bahuṁ vā’ti adhigacchati sukhaṁ, adhigacchati somanassaṁ.
Idaṁ vuccati, gahapati, ānaṇyasukhaṁ.
Katamañca, gahapati, ānaṇyasukhaṁ? Idha, gahapati, kulaputto na kassaci kiñci dhāreti appaṁ vā bahuṁ vā. *kassaci kiñci dhāreti → kiñci vā deti (mr)So ‘na kassaci kiñci dhāremi appaṁ vā bahuṁ vā’ti adhigacchati sukhaṁ, adhigacchati somanassaṁ. Idaṁ vuccati, gahapati, ānaṇyasukhaṁ.
Katamañca, gahapati, anavajjasukhaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako anavajjena kāyakammena samannāgato hoti, anavajjena vacīkammena samannāgato hoti, anavajjena manokammena samannāgato hoti. So ‘anavajjenamhi kāyakammena samannāgato, anavajjena vacīkammena samannāgato, anavajjena manokammena samannāgato’ti adhigacchati sukhaṁ, adhigacchati somanassaṁ. Idaṁ vuccati, gahapati, anavajjasukhaṁ.
Katamañca, gahapati, anavajjasukhaṁ?
Idha, gahapati, ariyasāvako anavajjena kāyakammena samannāgato hoti, anavajjena vacīkammena samannāgato hoti, anavajjena manokammena samannāgato hoti.
So ‘anavajjenamhi kāyakammena samannāgato, anavajjena vacīkammena samannāgato, anavajjena manokammena samannāgato’ti adhigacchati sukhaṁ, adhigacchati somanassaṁ.
Idaṁ vuccati, gahapati, anavajjasukhaṁ.
Katamañca, gahapati, anavajjasukhaṁ? Idha, gahapati, ariyasāvako anavajjena kāyakammena samannāgato hoti, anavajjena vacīkammena samannāgato hoti, anavajjena manokammena samannāgato hoti. So ‘anavajjenamhi kāyakammena samannāgato, anavajjena vacīkammena samannāgato, anavajjena manokammena samannāgato’ti adhigacchati sukhaṁ, adhigacchati somanassaṁ. Idaṁ vuccati, gahapati, anavajjasukhaṁ.
Imāni kho, gahapati, cattāri sukhāni adhigamanīyāni gihinā kāmabhoginā kālena kālaṁ samayena samayaṁ upādāyāti.
Imāni kho, gahapati, cattāri sukhāni adhigamanīyāni gihinā kāmabhoginā kālena kālaṁ samayena samayaṁ upādāyāti.
Imāni kho, gahapati, cattāri sukhāni adhigamanīyāni gihinā kāmabhoginā kālena kālaṁ samayena samayaṁ upādāyāti.
Ānaṇyasukhaṁ ñatvāna, *Ānaṇyasukhaṁ ñatvāna → anaṇaṁ sukhaṁ ñatvāna (bj, sya-all); anavajjasukhaṁ ñatvā (si)Atho atthisukhaṁ paraṁ; *paraṁ → sare (bj, sya-all)Bhuñjaṁ bhogasukhaṁ macco, *bhogasukhaṁ → bhogaṁ sukhaṁ (bj, sya-all)Tato paññā vipassati.
Ānaṇyasukhaṁ ñatvāna, *Ānaṇyasukhaṁ ñatvāna → anaṇaṁ sukhaṁ ñatvāna (bj, sya-all); anavajjasukhaṁ ñatvā (si)
Atho atthisukhaṁ paraṁ; *paraṁ → sare (bj, sya-all)
Bhuñjaṁ bhogasukhaṁ macco, *bhogasukhaṁ → bhogaṁ sukhaṁ (bj, sya-all)
Ānaṇyasukhaṁ ñatvāna, *Ānaṇyasukhaṁ ñatvāna → anaṇaṁ sukhaṁ ñatvāna (bj, sya-all); anavajjasukhaṁ ñatvā (si)Atho atthisukhaṁ paraṁ; *paraṁ → sare (bj, sya-all)Bhuñjaṁ bhogasukhaṁ macco, *bhogasukhaṁ → bhogaṁ sukhaṁ (bj, sya-all)Tato paññā vipassati.
Vipassamāno jānāti, ubho bhoge sumedhaso; Anavajjasukhassetaṁ, kalaṁ nāgghati soḷasin”ti.
kalaṁ nāgghati soḷasin”ti.
Vipassamāno jānāti, ubho bhoge sumedhaso; Anavajjasukhassetaṁ, kalaṁ nāgghati soḷasin”ti.