“Monjes, he aquí estas cuatro clases de ratones. Y, ¿cuáles son esas cuatro? La que hace el hoyo pero no vive en él, la que vive en el hoyo pero no hace uno, la que no hace el hoyo ni vive en él, y la que tanto hace el hoyo como vive en él. Estas son, monjes, las cuatro clases de ratones. Y también hay, monjes, cuatro clases de personas que son similares a esas cuatro clases de ratones que se encuentran existentes en el mundo. Y, ¿cuáles son esas cuatro? La que hace el hoyo pero no vive en él, la que vive en el hoyo pero no hace uno, la que no hace el hoyo ni vive en él, y la que tanto hace el hoyo como vive en él.
“Y, ¿cómo, monjes, es la persona que hace el hoyo pero no vive en él? He aquí, monjes, hay alguien que domina el Dhamma—los discursos, la prosa mezclada con los versos, las exposiciones, los versos, las aclamaciones inspiradas, las citaciones, las historias de los nacimientos, recuentos asombrosos, y las preguntas y respuestas—, pero no entiende tal cómo realmente es esto: ‘esta es la insatisfacción’, ‘este es el origen de la insatisfacción’, ‘este es el cese de la insatisfacción’ y ‘este es el sendero que conduce al cese de la insatisfacción’. Es de esta manera que una persona es alguien que hace el hoyo pero no vive en él. Así declaro, esta persona es como el ratón que hace el hoyo pero no vive en él.
“Y, ¿cómo, monjes, es la persona que vive en el hoyo pero no hace uno? He aquí, monjes, hay alguien que no domina el Dhamma—los discursos… preguntas y respuestas—, pero entiende tal cómo realmente es esto: ‘esta es la insatisfacción’… ‘este es el sendero que conduce al cese de la insatisfacción’. Es de esta manera que una persona es alguien que vive en el hoyo pero no hace uno. Así declaro, esta persona es como el ratón que vive en el hoyo pero no hace uno.
“Y, ¿cómo, monjes, es la persona que no hace el hoyo ni vive en él? He aquí, monjes, hay alguien que no domina el Dhamma—los discursos… preguntas y respuestas— ni tampoco entiende tal cómo realmente es esto: ‘esta es la insatisfacción’… ‘este es el sendero que conduce al cese de la insatisfacción’. Es de esta manera que una persona es alguien que no hace el hoyo ni vive en él. Así declaro, esta persona es como el ratón que no hace el hoyo ni vive en él.
“Y, ¿cómo, monjes, es la persona que tanto hace el hoyo como vive en él? He aquí, monjes, hay alguien que domina el Dhamma—los discursos… preguntas y respuestas— y también entiende tal cómo realmente es esto: ‘esta es la insatisfacción’… ‘este es el sendero que conduce al cese de la insatisfacción’. Es de esta manera que una persona es alguien que tanto hace el hoyo como vive en él. Así declaro, esta persona es como el ratón que tanto hace el hoyo como vive en él.
“Estas son, monjes, las cuatro clases de personas que son similares a las cuatro clases de ratones que se encuentran existentes en el mundo”.
“Catasso imā, bhikkhave, mūsikā. Katamā catasso?
“Catasso imā, bhikkhave, mūsikā.
“Catasso imā, bhikkhave, mūsikā. Katamā catasso?
Gādhaṁ kattā no vasitā, vasitā no gādhaṁ kattā, neva gādhaṁ kattā no vasitā, gādhaṁ kattā ca vasitā ca—
neva gādhaṁ kattā no vasitā,
gādhaṁ kattā ca vasitā ca—
Gādhaṁ kattā no vasitā, vasitā no gādhaṁ kattā, neva gādhaṁ kattā no vasitā, gādhaṁ kattā ca vasitā ca—
imā kho, bhikkhave, catasso mūsikā. Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro mūsikūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro?
imā kho, bhikkhave, catasso mūsikā.
Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro mūsikūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
imā kho, bhikkhave, catasso mūsikā. Evamevaṁ kho, bhikkhave, cattāro mūsikūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro?
Gādhaṁ kattā no vasitā, vasitā no gādhaṁ kattā, neva gādhaṁ kattā no vasitā, gādhaṁ kattā ca vasitā ca.
neva gādhaṁ kattā no vasitā,
gādhaṁ kattā ca vasitā ca.
Gādhaṁ kattā no vasitā, vasitā no gādhaṁ kattā, neva gādhaṁ kattā no vasitā, gādhaṁ kattā ca vasitā ca.
Kathañca, bhikkhave, puggalo gādhaṁ kattā hoti no vasitā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo gādhaṁ kattā hoti, no vasitā. Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā gādhaṁ kattā, no vasitā; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi.
Kathañca, bhikkhave, puggalo gādhaṁ kattā hoti no vasitā?
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ pariyāpuṇāti—
suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ.
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti.
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo gādhaṁ kattā hoti, no vasitā.
Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā gādhaṁ kattā, no vasitā;
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi.
Kathañca, bhikkhave, puggalo gādhaṁ kattā hoti no vasitā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo gādhaṁ kattā hoti, no vasitā. Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā gādhaṁ kattā, no vasitā; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi.
Kathañca, bhikkhave, puggalo vasitā hoti, no gādhaṁ kattā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ na pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo vasitā hoti, no gādhaṁ kattā. Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā vasitā hoti, no gādhaṁ kattā; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ, puggalaṁ vadāmi.
Kathañca, bhikkhave, puggalo vasitā hoti, no gādhaṁ kattā?
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ na pariyāpuṇāti—
suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ.
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti.
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo vasitā hoti, no gādhaṁ kattā.
Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā vasitā hoti, no gādhaṁ kattā;
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ, puggalaṁ vadāmi.
Kathañca, bhikkhave, puggalo vasitā hoti, no gādhaṁ kattā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ na pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo vasitā hoti, no gādhaṁ kattā. Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā vasitā hoti, no gādhaṁ kattā; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ, puggalaṁ vadāmi.
Kathañca, bhikkhave, puggalo neva gādhaṁ kattā hoti no vasitā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ na pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo neva gādhaṁ kattā hoti, no vasitā. Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā neva gādhaṁ kattā hoti, no vasitā; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi.
Kathañca, bhikkhave, puggalo neva gādhaṁ kattā hoti no vasitā?
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ na pariyāpuṇāti—
suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ.
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti.
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo neva gādhaṁ kattā hoti, no vasitā.
Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā neva gādhaṁ kattā hoti, no vasitā;
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi.
Kathañca, bhikkhave, puggalo neva gādhaṁ kattā hoti no vasitā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ na pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo neva gādhaṁ kattā hoti, no vasitā. Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā neva gādhaṁ kattā hoti, no vasitā; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi.
Kathañca, bhikkhave, puggalo gādhaṁ kattā ca hoti vasitā ca? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo gādhaṁ kattā ca hoti vasitā ca. Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā gādhaṁ kattā ca hoti vasitā ca; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi.
Kathañca, bhikkhave, puggalo gādhaṁ kattā ca hoti vasitā ca?
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ pariyāpuṇāti—
suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ.
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti.
Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo gādhaṁ kattā ca hoti vasitā ca.
Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā gādhaṁ kattā ca hoti vasitā ca;
tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi.
Kathañca, bhikkhave, puggalo gādhaṁ kattā ca hoti vasitā ca? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṁ pariyāpuṇāti—suttaṁ, geyyaṁ, veyyākaraṇaṁ, gāthaṁ, udānaṁ, itivuttakaṁ, jātakaṁ, abbhutadhammaṁ, vedallaṁ. So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. Evaṁ kho, bhikkhave, puggalo gādhaṁ kattā ca hoti vasitā ca. Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā gādhaṁ kattā ca hoti vasitā ca; tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi.
Ime kho, bhikkhave, cattāro mūsikūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti.
Ime kho, bhikkhave, cattāro mūsikūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti.
Ime kho, bhikkhave, cattāro mūsikūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti.