KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
13. El capítulo sobre los peligros

Primer discurso sobre el amor benevolente

Aṅguttara Nikāya
13. Bhayavagga
Paṭhamamettāsutta
Discursos Numerados
13. El capítulo sobre los peligros
Primer discurso sobre el amor benevolente
Aṅguttara Nikāya
13. Bhayavagga
Paṭhamamettāsutta
Primer discurso sobre el amor benevolente

Renacimiento en reinos de Brahmā a partir de meditaciones de moradas divinas.

Ruta suttaAN 4.125Sutta Piṭaka › Aṅguttara Nikāya › 4. Catukkanipāta › 3. Tatiyapaṇṇāsaka › 13. Bhayavagga › Paṭhamamettāsutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an4.125/es/anton-p-baron
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Anton P Baron
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-anton-p-baron

“Monjes, he aquí estas cuatro clases de personas que se encuentran en el mundo. Y, ¿cuáles son esas cuatro?

“He aquí, monjes, alguna persona permanece impregnando un cuarto con la mente imbuida de amor benevolente. De la misma forma, el segundo, tercer y cuarto cuadrante, tanto por encima como por debajo, alrededor y en todas partes, para todos como a sí mismo, permanece impregnando el mundo entero con la mente imbuida de amor benevolente, abundante, exaltada, inconmensurable, sin hostilidad ni animadversión. Lo disfruta, lo desea y encuentra satisfacción en eso. Si está firme en eso, se focaliza en eso, mora frecuentemente en eso y no lo pierde a la hora de morir, renace en la compañía de los devas del Brahma. El espacio vital de los devas del Brahma es de un eón. El mundano permanece ahí durante toda su vida, y cuando completa enteramente el espacio vital de aquellos devas, va al infierno, al reino animal o a la esfera de los espíritus hambrientos. Pero los discípulos del Bienaventurado permanecen ahí durante toda su vida, y cuando completan enteramente el espacio vital de aquellos devas, alcanzan el final Nibbana en aquel mismo estado de existencia. Esta es la distinción, la diversidad, la diferencia entre el instruido noble discípulo y el no instruido mundano, es decir, en cuanto al futuro destino y renacimiento.

“Además, monjes, alguna persona permanece impregnando un cuarto con la mente imbuida de compasión. De la misma forma, el segundo, tercer y cuarto cuadrante, tanto por encima como por debajo, alrededor y en todas partes, para todos como a sí mismo, permanece impregnando el mundo entero con la mente imbuida de compasión, abundante, exaltada, inconmensurable, sin hostilidad ni animadversión. Lo disfruta, lo desea y encuentra satisfacción en eso. Si está firme en eso, se focaliza en eso, mora frecuentemente en eso y no lo pierde a la hora de morir, renace en la compañía de los devas que transmiten resplandor. El espacio vital de los devas que transmiten resplandor es de dos eones. El mundano permanece ahí durante toda su vida, y cuando completa enteramente el espacio vital de aquellos devas, va al infierno, al reino animal o a la esfera de los espíritus hambrientos. Pero los discípulos del Bienaventurado permanecen ahí durante toda su vida, y cuando completan enteramente el espacio vital de aquellos devas, alcanzan el final Nibbana en aquel mismo estado de existencia. Esta es la distinción, la diversidad, la diferencia entre el instruido noble discípulo y el no instruido mundano, es decir, en cuanto al futuro destino y renacimiento.

“Además, monjes, alguna persona permanece impregnando un cuarto con la mente imbuida de dicha altruista. De la misma forma, el segundo, tercer y cuarto cuadrante, tanto por encima como por debajo, alrededor y en todas partes, para todos como a sí mismo, permanece impregnando el mundo entero con la mente imbuida de dicha altruista, abundante, exaltada, inconmensurable, sin hostilidad ni animadversión. Lo disfruta, lo desea y encuentra satisfacción en eso. Si está firme en eso, se focaliza en eso, mora frecuentemente en eso y no lo pierde a la hora de morir, renace en la compañía de los devas de refulgente gloria. El espacio vital de los devas de refulgente gloria es de cuatro eones. El mundano permanece ahí durante toda su vida, y cuando completa enteramente el espacio vital de aquellos devas, va al infierno, al reino animal o a la esfera de los espíritus hambrientos. Pero los discípulos del Bienaventurado permanecen ahí durante toda su vida, y cuando completan enteramente el espacio vital de aquellos devas, alcanzan el final Nibbana en aquel mismo estado de existencia. Esta es la distinción, la diversidad, la diferencia entre el instruido noble discípulo y el no instruido mundano, es decir, en cuanto al futuro destino y renacimiento.

“Además, monjes, alguna persona permanece impregnando un cuarto con la mente imbuida de ecuanimidad. De la misma forma, el segundo, tercer y cuarto cuadrante, tanto por encima como por debajo, alrededor y en todas partes, para todos como a sí mismo, permanece impregnando el mundo entero con la mente imbuida de ecuanimidad, abundante, exaltada, inconmensurable, sin hostilidad ni animadversión. Lo disfruta, lo desea y encuentra satisfacción en eso. Si está firme en eso, se focaliza en eso, mora frecuentemente en eso y no lo pierde a la hora de morir, renace en la compañía de los devas del gran fruto. El espacio vital de los devas del gran fruto es de quinientos eones. El mundano permanece ahí durante toda su vida, y cuando completa enteramente el espacio vital de aquellos devas, va al infierno, al reino animal o a la esfera de los espíritus hambrientos. Pero los discípulos del Bienaventurado permanecen ahí durante toda su vida, y cuando completan enteramente el espacio vital de aquellos devas, alcanzan el final Nibbana en aquel mismo estado de existencia. Esta es la distinción, la diversidad, la diferencia entre el instruido noble discípulo y el no instruido mundano, es decir, en cuanto al futuro destino y renacimiento.

“Estas son, monjes, las cuatro clases de personas que se encuentran en el mundo”.

“Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro?

“Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Katame cattāro?

“Cattārome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro?

Idha, bhikkhave, ekacco puggalo mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Brahmakāyikānaṁ, bhikkhave, devānaṁ kappo āyuppamāṇaṁ. Tattha puthujjano yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā tasmiṁyeva bhave parinibbāyati. Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso ayaṁ adhippayāso idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena, yadidaṁ gatiyā upapattiyā sati.

Idha, bhikkhave, ekacco puggalo mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.
So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati.
Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati.
Brahmakāyikānaṁ, bhikkhave, devānaṁ kappo āyuppamāṇaṁ.
Tattha puthujjano yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati.
Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā tasmiṁyeva bhave parinibbāyati.
Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso ayaṁ adhippayāso idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena, yadidaṁ gatiyā upapattiyā sati.

Idha, bhikkhave, ekacco puggalo mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno brahmakāyikānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Brahmakāyikānaṁ, bhikkhave, devānaṁ kappo āyuppamāṇaṁ. Tattha puthujjano yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā tasmiṁyeva bhave parinibbāyati. Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso ayaṁ adhippayāso idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena, yadidaṁ gatiyā upapattiyā sati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno ābhassarānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. *ābhassarānaṁ → sya-all potthakesu pana karuṇādayo tayo vihārā ābhassarā-subhakiṇhā-vehapphalāhi visuṁ visuṁ yojetvā paripuṇṇamevaĀbhassarānaṁ, bhikkhave, devānaṁ dve kappā āyuppamāṇaṁ …pe… subhakiṇhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Subhakiṇhānaṁ, bhikkhave, devānaṁ cattāro kappā āyuppamāṇaṁ …pe… vehapphalānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Vehapphalānaṁ, bhikkhave, devānaṁ pañca kappasatāni āyuppamāṇaṁ. Tattha puthujjano yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā tasmiṁyeva bhave parinibbāyati. Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso ayaṁ adhippayāso idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena, yadidaṁ gatiyā upapattiyā sati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo karuṇāsahagatena cetasā …pe…
muditāsahagatena cetasā …pe…
upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.
So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati.
Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno ābhassarānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. *ābhassarānaṁ → sya-all potthakesu pana karuṇādayo tayo vihārā ābhassarā-subhakiṇhā-vehapphalāhi visuṁ visuṁ yojetvā paripuṇṇameva
Ābhassarānaṁ, bhikkhave, devānaṁ dve kappā āyuppamāṇaṁ …pe… subhakiṇhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati.
Subhakiṇhānaṁ, bhikkhave, devānaṁ cattāro kappā āyuppamāṇaṁ …pe… vehapphalānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati.
Vehapphalānaṁ, bhikkhave, devānaṁ pañca kappasatāni āyuppamāṇaṁ.
Tattha puthujjano yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati.
Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā tasmiṁyeva bhave parinibbāyati.
Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso ayaṁ adhippayāso idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena, yadidaṁ gatiyā upapattiyā sati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo karuṇāsahagatena cetasā …pe… muditāsahagatena cetasā …pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ tathā tatiyaṁ tathā catutthaṁ. Iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno ābhassarānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. *ābhassarānaṁ → sya-all potthakesu pana karuṇādayo tayo vihārā ābhassarā-subhakiṇhā-vehapphalāhi visuṁ visuṁ yojetvā paripuṇṇamevaĀbhassarānaṁ, bhikkhave, devānaṁ dve kappā āyuppamāṇaṁ …pe… subhakiṇhānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Subhakiṇhānaṁ, bhikkhave, devānaṁ cattāro kappā āyuppamāṇaṁ …pe… vehapphalānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. Vehapphalānaṁ, bhikkhave, devānaṁ pañca kappasatāni āyuppamāṇaṁ. Tattha puthujjano yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā nirayampi gacchati tiracchānayonimpi gacchati pettivisayampi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaṁ ṭhatvā yāvatakaṁ tesaṁ devānaṁ āyuppamāṇaṁ taṁ sabbaṁ khepetvā tasmiṁyeva bhave parinibbāyati. Ayaṁ kho, bhikkhave, viseso ayaṁ adhippayāso idaṁ nānākaraṇaṁ sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena, yadidaṁ gatiyā upapattiyā sati.

Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti.

Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti.

Ime kho, bhikkhave, cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti.

Pañcamaṁ.

Pañcamaṁ.

Pañcamaṁ.

AnteriorDiferencia (2.º)AN 4.124·DutiyanānākaraṇasuttaContemplar jhānas con sabiduría.SiguienteAmor (2.º)AN 4.126·DutiyamettāsuttaContemplar meditaciones de moradas divinas con sabiduría.
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}