KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
18. El capítulo sobre la intención

Volición

Aṅguttara Nikāya
18. Sañcetaniyavagga
Cetanāsutta
Discursos Numerados
18. El capítulo sobre la intención
Volición
Aṅguttara Nikāya
18. Sañcetaniyavagga
Cetanāsutta
Volición

La intención y sus resultados.

Ruta suttaAN 4.171Sutta Piṭaka › Aṅguttara Nikāya › 4. Catukkanipāta › 4. Catutthapaṇṇāsaka › 18. Sañcetaniyavagga › Cetanāsutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an4.171/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

“Monjes, cuando hay cuerpo, por la volición corporal surgen internamente el placer y la pena; cuando hay habla, por la volición verbal surgen internamente el placer y la pena; cuando hay mente, por la volición mental surgen internamente el placer y la pena [con la ignorancia en sí mismo como condición].

“Tanto por uno mismo, uno hace que surjan internamente el placer y la pena a través de las formaciones volitivas corporales condicionadas, como por otros, uno hace que surjan internamente el placer y la pena a través de las formaciones volitivas corporales condicionadas. Tanto con clara comprensión, uno hace que surjan internamente el placer y la pena a través de las formaciones volitivas corporales condicionadas, como sin clara comprensión, uno hace que surjan internamente el placer y la pena a través de las formaciones volitivas corporales condicionadas.

“Tanto por uno mismo, uno hace que surjan internamente el placer y la pena a través de las formaciones volitivas verbales condicionadas, como por otros, uno hace que surjan internamente el placer y la pena a través de las formaciones volitivas verbales condicionadas. Tanto con clara comprensión, uno hace que surjan internamente el placer y la pena a través de las formaciones volitivas verbales condicionadas, como sin clara comprensión, uno hace que surjan internamente el placer y la pena a través de las formaciones volitivas verbales condicionadas.

“Tanto por uno mismo, uno hace que surjan internamente el placer y la pena a través de las formaciones volitivas mentales condicionadas, como por otros, uno hace que surjan internamente el placer y la pena a través de las formaciones volitivas mentales condicionadas. Tanto con clara comprensión, uno hace que surjan internamente el placer y la pena a través de las formaciones volitivas mentales condicionadas, como sin clara comprensión, uno hace que surjan internamente el placer y la pena a través de las formaciones volitivas mentales condicionadas.

“La ignorancia está contenida en esos estados. Pero, con la completa desaparición y cese de la ignorancia, aquel cuerpo, condicionado por el surgimiento interno en uno de aquel placer y pena, no existe; aquel habla, condicionada por el surgimiento interno en uno de aquel placer y pena, no existe; aquella mente, condicionada por el surgimiento interno en uno de aquel placer y pena, no existe. Aquel campo… aquel sitio… aquella base… aquella localización, condicionada por el surgimiento interno en uno de aquel placer y pena, no existe”.

“Monjes, he aquí hay estas cuatro adquisiciones de la individualidad. Y, ¿cuáles son esas cuatro? He aquí, hay una adquisición de la individualidad en la cual opera la volición de uno, no la volición de otros. He aquí, hay una adquisición de la individualidad en la cual opera la volición de otros, no la volición de uno. He aquí, hay una adquisición de la individualidad en la cual operan tanto la volición de uno como la volición de otros. Y he aquí, hay una adquisición de la individualidad en la cual no opera la volición de uno ni la volición de otros. Estas son, monjes, las cuatro adquisiciones de la individualidad”.

Cuando se dijo esto, el Venerable Sariputta dijo al Bienaventurado: “Venerable Señor, yo entiendo que el detalle del significado de esta declaración del Bienaventurado, que dio en resumen, debe ser el siguiente: en aquella adquisición de la individualidad en la cual opera la volición de uno, no la volición de otros, es por razón de su propia volición que los seres desaparecen de aquel grupo. En aquella adquisición de la individualidad en la cual opera la volición de otros, no la volición de uno, es por razón de la volición de otros que los seres desaparecen de aquel grupo. En aquella adquisición de la individualidad en la cual operan tanto la volición de uno, como la volición de otros, es por razón de su propia volición y la volición de otros que los seres desaparecen de aquel grupo. Pero, Venerable Señor, ¿qué clase de devas deberían entenderse como la adquisición de la individualidad en la cual no opera la volición de uno ni la volición de otros?”.

“Estos son, Sariputta, los devas de la base de la ni-percepción-ni-no-percepción”.

“¿Por qué sucede esto, Venerable Señor, que algunos de los seres que desaparecen de aquel grupo son los que retornan, los que vuelven a este estado de existencia, mientras que otros son los que no-retornan, los que no vuelven a este estado de existencia?”.

“He aquí, Sariputta, hay alguna persona que no abandona los grilletes menores. En esta presente vida entra y permanece en la base de la ni-percepción-ni-no-percepción. Lo saborea, lo desea y encuentra satisfacción en esto. Si es firme en esto, centrado en esto, mora frecuentemente en esto y no lo pierde cuando muere, renace en la compañía de los devas en la base de la ni-percepción-ni-no-percepción. Cuando desaparece de este grupo, es alguien que retorna, que vuelve a este estado de existencia.

“Pero he aquí, Sariputta, hay alguna [otra] persona que abandona los grilletes menores. En esta presente vida entra y permanece en la base de la ni-percepción-ni-no-percepción. Lo saborea, lo desea y encuentra satisfacción en esto. Si es firme en esto, centrado en esto, mora frecuentemente en esto y no lo pierde cuando muere, renace en la compañía de los devas en la base de la ni-percepción-ni-no-percepción. Cuando desaparece de este grupo, es alguien que no-retorna, que no vuelve a este estado de existencia.

“Esta es la razón, Sariputta, por la cual algunos de los seres que desaparecen de aquel grupo son los que retornan, los que vuelven a este estado de existencia, mientras que otros son los que no-retornan, los que no vuelven a este estado de existencia”.

La porción de este sutta que va desde el inicio hasta este lugar, corresponde al último fragmento del. Algunas otras ediciones en pali marcan en este lugar el comienzo de un sutta nuevo (no así el WTE, al que seguimos aquí).

“Kāye vā, bhikkhave, sati kāyasañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Vācāya vā, bhikkhave, sati vacīsañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Mane vā, bhikkhave, sati manosañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ avijjāpaccayāva.

“Kāye vā, bhikkhave, sati kāyasañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ.
Vācāya vā, bhikkhave, sati vacīsañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ.
Mane vā, bhikkhave, sati manosañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ avijjāpaccayāva.

“Kāye vā, bhikkhave, sati kāyasañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Vācāya vā, bhikkhave, sati vacīsañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Mane vā, bhikkhave, sati manosañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ avijjāpaccayāva.

Sāmaṁ vā taṁ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Pare vāssa taṁ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharonti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. *Pare vāssa → pare vā tassa (mr)Sampajāno vā taṁ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Asampajāno vā taṁ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ.

Sāmaṁ vā taṁ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ.
Pare vāssa taṁ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharonti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. *Pare vāssa → pare vā tassa (mr)
Sampajāno vā taṁ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ.
Asampajāno vā taṁ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ.

Sāmaṁ vā taṁ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Pare vāssa taṁ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharonti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. *Pare vāssa → pare vā tassa (mr)Sampajāno vā taṁ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ. Asampajāno vā taṁ, bhikkhave, kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ.

Sāmaṁ vā taṁ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ; pare vāssa taṁ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharonti; yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ; sampajāno vā taṁ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ; asampajāno vā taṁ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ.

Sāmaṁ vā taṁ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ;
pare vāssa taṁ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharonti;
yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ;
sampajāno vā taṁ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ;
asampajāno vā taṁ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ.

Sāmaṁ vā taṁ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ; pare vāssa taṁ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharonti; yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ; sampajāno vā taṁ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ; asampajāno vā taṁ, bhikkhave, vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ.

Sāmaṁ vā taṁ, bhikkhave, manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ; pare vāssa taṁ, bhikkhave, manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharonti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ; sampajāno vā taṁ, bhikkhave, manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ; asampajāno vā taṁ, bhikkhave, manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ.

Sāmaṁ vā taṁ, bhikkhave, manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ;
pare vāssa taṁ, bhikkhave, manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharonti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ;
sampajāno vā taṁ, bhikkhave, manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ;
asampajāno vā taṁ, bhikkhave, manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ.

Sāmaṁ vā taṁ, bhikkhave, manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ; pare vāssa taṁ, bhikkhave, manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharonti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ; sampajāno vā taṁ, bhikkhave, manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ; asampajāno vā taṁ, bhikkhave, manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ.

Imesu, bhikkhave, dhammesu avijjā anupatitā, avijjāya tveva asesavirāganirodhā so kāyo na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ, sā vācā na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ, so mano na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ, khettaṁ taṁ na hoti …pe… vatthu taṁ na hoti …pe… āyatanaṁ taṁ na hoti …pe… adhikaraṇaṁ taṁ na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhanti. *vatthu taṁ → vatthuṁ taṁ (bj, pts1ed); vatthuntaṁ (sya-all)

Imesu, bhikkhave, dhammesu avijjā anupatitā,
avijjāya tveva asesavirāganirodhā so kāyo na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ, sā vācā na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ, so mano na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ,
khettaṁ taṁ na hoti …pe… vatthu taṁ na hoti …pe… āyatanaṁ taṁ na hoti …pe… adhikaraṇaṁ taṁ na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhanti. *vatthu taṁ → vatthuṁ taṁ (bj, pts1ed); vatthuntaṁ (sya-all)

Imesu, bhikkhave, dhammesu avijjā anupatitā, avijjāya tveva asesavirāganirodhā so kāyo na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ, sā vācā na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ, so mano na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhaṁ, khettaṁ taṁ na hoti …pe… vatthu taṁ na hoti …pe… āyatanaṁ taṁ na hoti …pe… adhikaraṇaṁ taṁ na hoti yaṁpaccayāssa taṁ uppajjati ajjhattaṁ sukhadukkhanti. *vatthu taṁ → vatthuṁ taṁ (bj, pts1ed); vatthuntaṁ (sya-all)

Cattārome, bhikkhave, attabhāvapaṭilābhā. Katame cattāro?

Cattārome, bhikkhave, attabhāvapaṭilābhā.
Katame cattāro?

Cattārome, bhikkhave, attabhāvapaṭilābhā. Katame cattāro?

Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā kamati, no parasañcetanā. Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanā kamati, no attasañcetanā. Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ca kamati parasañcetanā ca. Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe nevattasañcetanā kamati, no parasañcetanā.

Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā kamati, no parasañcetanā.
Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanā kamati, no attasañcetanā.
Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ca kamati parasañcetanā ca.
Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe nevattasañcetanā kamati, no parasañcetanā.

Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā kamati, no parasañcetanā. Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanā kamati, no attasañcetanā. Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ca kamati parasañcetanā ca. Atthi, bhikkhave, attabhāvapaṭilābho, yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe nevattasañcetanā kamati, no parasañcetanā.

Ime kho, bhikkhave, cattāro attabhāvapaṭilābhā”ti.

Ime kho, bhikkhave, cattāro attabhāvapaṭilābhā”ti.

Ime kho, bhikkhave, cattāro attabhāvapaṭilābhā”ti.

Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca:

Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca:

Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca:

“imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi: ‘tatra, bhante, yāyaṁ attabhāvapaṭilābho yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā kamati no parasañcetanā, attasañcetanāhetu tesaṁ sattānaṁ tamhā kāyā cuti hoti. Tatra, bhante, yāyaṁ attabhāvapaṭilābho yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanā kamati no attasañcetanā, parasañcetanāhetu tesaṁ sattānaṁ tamhā kāyā cuti hoti. Tatra, bhante, yāyaṁ attabhāvapaṭilābho yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ca kamati parasañcetanā ca, attasañcetanā ca parasañcetanā ca hetu tesaṁ sattānaṁ tamhā kāyā cuti hoti. Tatra, bhante, yāyaṁ attabhāvapaṭilābho yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe neva attasañcetanā kamati no parasañcetanā, katame tena devā daṭṭhabbā’”ti?

“imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi:
‘tatra, bhante, yāyaṁ attabhāvapaṭilābho yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā kamati no parasañcetanā, attasañcetanāhetu tesaṁ sattānaṁ tamhā kāyā cuti hoti.
Tatra, bhante, yāyaṁ attabhāvapaṭilābho yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanā kamati no attasañcetanā, parasañcetanāhetu tesaṁ sattānaṁ tamhā kāyā cuti hoti.
Tatra, bhante, yāyaṁ attabhāvapaṭilābho yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ca kamati parasañcetanā ca, attasañcetanā ca parasañcetanā ca hetu tesaṁ sattānaṁ tamhā kāyā cuti hoti.
Tatra, bhante, yāyaṁ attabhāvapaṭilābho yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe neva attasañcetanā kamati no parasañcetanā, katame tena devā daṭṭhabbā’”ti?

“imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi: ‘tatra, bhante, yāyaṁ attabhāvapaṭilābho yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā kamati no parasañcetanā, attasañcetanāhetu tesaṁ sattānaṁ tamhā kāyā cuti hoti. Tatra, bhante, yāyaṁ attabhāvapaṭilābho yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanā kamati no attasañcetanā, parasañcetanāhetu tesaṁ sattānaṁ tamhā kāyā cuti hoti. Tatra, bhante, yāyaṁ attabhāvapaṭilābho yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ca kamati parasañcetanā ca, attasañcetanā ca parasañcetanā ca hetu tesaṁ sattānaṁ tamhā kāyā cuti hoti. Tatra, bhante, yāyaṁ attabhāvapaṭilābho yasmiṁ attabhāvapaṭilābhe neva attasañcetanā kamati no parasañcetanā, katame tena devā daṭṭhabbā’”ti?

“Nevasaññānāsaññāyatanūpagā, sāriputta, devā tena daṭṭhabbā”ti.

“Nevasaññānāsaññāyatanūpagā, sāriputta, devā tena daṭṭhabbā”ti.

“Nevasaññānāsaññāyatanūpagā, sāriputta, devā tena daṭṭhabbā”ti.

“Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena m’idhekacce sattā tamhā kāyā cutā āgāmino honti āgantāro itthattaṁ? Ko pana, bhante, hetu ko paccayo, yena m’idhekacce sattā tamhā kāyā cutā anāgāmino honti anāgantāro itthattan”ti?

“Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena m’idhekacce sattā tamhā kāyā cutā āgāmino honti āgantāro itthattaṁ?
Ko pana, bhante, hetu ko paccayo, yena m’idhekacce sattā tamhā kāyā cutā anāgāmino honti anāgantāro itthattan”ti?

“Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena m’idhekacce sattā tamhā kāyā cutā āgāmino honti āgantāro itthattaṁ? Ko pana, bhante, hetu ko paccayo, yena m’idhekacce sattā tamhā kāyā cutā anāgāmino honti anāgantāro itthattan”ti?

“Idha, sāriputta, ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni appahīnāni honti, so diṭṭheva dhamme nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati; tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. So tato cuto āgāmī hoti āgantā itthattaṁ.

“Idha, sāriputta, ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni appahīnāni honti, so diṭṭheva dhamme nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati.
So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati;
tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati.
So tato cuto āgāmī hoti āgantā itthattaṁ.

“Idha, sāriputta, ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni appahīnāni honti, so diṭṭheva dhamme nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati; tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. So tato cuto āgāmī hoti āgantā itthattaṁ.

Idha pana, sāriputta, ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni honti, so diṭṭheva dhamme nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati; tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. So tato cuto anāgāmī hoti anāgantā itthattaṁ.

Idha pana, sāriputta, ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni honti, so diṭṭheva dhamme nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati.
So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati;
tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati.
So tato cuto anāgāmī hoti anāgantā itthattaṁ.

Idha pana, sāriputta, ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni honti, so diṭṭheva dhamme nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So tadassādeti, taṁ nikāmeti, tena ca vittiṁ āpajjati; tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṁ kurumāno nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṁ devānaṁ sahabyataṁ upapajjati. So tato cuto anāgāmī hoti anāgantā itthattaṁ.

Ayaṁ kho, sāriputta, hetu ayaṁ paccayo, yena m’idhekacce sattā tamhā kāyā cutā āgāmino honti āgantāro itthattaṁ. Ayaṁ pana, sāriputta, hetu ayaṁ paccayo, yena m’idhekacce sattā tamhā kāyā cutā anāgāmino honti anāgantāro itthattan”ti.

Ayaṁ kho, sāriputta, hetu ayaṁ paccayo, yena m’idhekacce sattā tamhā kāyā cutā āgāmino honti āgantāro itthattaṁ.
Ayaṁ pana, sāriputta, hetu ayaṁ paccayo, yena m’idhekacce sattā tamhā kāyā cutā anāgāmino honti anāgantāro itthattan”ti.

Ayaṁ kho, sāriputta, hetu ayaṁ paccayo, yena m’idhekacce sattā tamhā kāyā cutā āgāmino honti āgantāro itthattaṁ. Ayaṁ pana, sāriputta, hetu ayaṁ paccayo, yena m’idhekacce sattā tamhā kāyā cutā anāgāmino honti anāgantāro itthattan”ti.

Paṭhamaṁ.

Paṭhamaṁ.

Paṭhamaṁ.

AnteriorEn conjunciónAN 4.170·YuganaddhasuttaManeras de practicar serenidad y discernimiento.SiguienteEl logro del análisis textual de SāriputtaAN 4.172·VibhattisuttaSāriputta realizó los cuatro tipos de análisis textual una quincena después de ordenarse.
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}