KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
20. El gran capítulo

Bhaddiya

Aṅguttara Nikāya
20. Mahāvagga
Bhaddiyasutta
Discursos Numerados
20. El gran capítulo
Bhaddiya
Aṅguttara Nikāya
20. Mahāvagga
Bhaddiyasutta
Bhaddiya

Se acusa al Buddha de usar magia para convertir seguidores.

Ruta suttaAN 4.193Sutta Piṭaka › Aṅguttara Nikāya › 4. Catukkanipāta › 4. Catutthapaṇṇāsaka › 20. Mahāvagga › Bhaddiyasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an4.193/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

En una ocasión el Bienaventurado estaba morando en el pabellón con techo de dos aguas, en el Gran Bosque, cerca de Vesali. Entonces Bhaddiya, el licchiavi, se acercó al Bienaventurado, le rindió homenaje, se sentó a un lado y le dijo:

“Venerable Señor, he escuchado esto: ‘El asceta Gotama es un mago que conoce la magia de la conversión, a través de la cual convierte a los discípulos de los maestros de los otros credos’. Puesto que no queremos malinterpretar al Bienaventurado, [preguntamos:] los que dicen semejantes cosas, ¿hablan lo que ha dicho el Bienaventurado o lo malinterpretan en contra de los hechos? ¿Lo explican de acuerdo con el Dhamma, o sea, no incurren a críticas razonables ni dan pie a la censura?”.

“Ven, Bhaddiya, no sigas las tradiciones orales, los linajes de los maestros, los rumores, las colecciones de las escrituras, el razonamiento lógico, el razonamiento inferencial, las reflexiones razonadas, las aceptaciones de los puntos de vista mediante su ponderación previa, las aparentes competencias o porque pienses: ‘Este asceta es un gurú’. Pero cuando conozcas por ti mismo: ‘Estas cosas son perjudiciales; estas cosas son reprochables; estas cosas son censuradas por el sabio; estas cosas, cuando uno se somete a ellas y las acepta, conducen al perjuicio e insatisfacción’, entonces, debes abandonarlas.

“¿Qué opinas, Bhaddiya, cuando la avidez surge en alguien, es para su beneficio o perjuicio?”.

“Para su perjuicio, Venerable Señor”.

“Bhaddiya, una persona ávida, superada por la avidez, con la mente obsesionada por ella, destruye la vida, toma lo que no le ha sido dado, comete transgresiones con las esposas de otros y habla con falsedad; además, alienta a otros a hacer lo mismo. ¿Crees que esto lo conducirá al perjuicio e insatisfacción por mucho tiempo?”.

“Sí, Venerable Señor”.

“¿Qué opinas, Bhaddiya, cuando el odio… la falsa ilusión… la impetuosidad surge en alguien, es para su beneficio o perjuicio?”.

“Para su perjuicio, Venerable Señor”.

“Bhaddiya, una persona impetuosa, superada por la impetuosidad, con la mente obsesionada por ella, destruye la vida, toma lo que no le ha sido dado, comete transgresiones con las esposas de otros y habla con falsedad; además, alienta a otros a hacer lo mismo. ¿Crees que esto lo conducirá al perjuicio e insatisfacción por mucho tiempo?”.

“Sí, Venerable Señor”.

“¿Y qué opinas, Bhaddiya, son estas cosas perjudiciales o no perjudiciales?”.

“Perjudiciales, Venerable Señor”.

“¿Son reprochables o irreprochables?”.

“Reprochables, Venerable Señor”.

“¿Censuradas o alabadas por el sabio?”.

“Censuradas, Venerable Señor”.

“Someterse a ellas y aceptarlas, ¿conduce al perjuicio e insatisfacción o no, o cómo lo tomas tú?”.

“Someterse a ellas y aceptarlas, conduce al perjuicio e insatisfacción, así es cómo lo tomamos nosotros”.

“Por eso, Bhaddiya, cuando dijimos: ‘Ven, Bhaddiya, no sigas las tradiciones orales… Pero cuando conozcas por ti mismo: «Estas cosas son perjudiciales… estas cosas, cuando uno se somete a ellas y las acepta, conducen al perjuicio e insatisfacción», entonces, debes abandonarlas’, es por eso que se dijo esto.

“Ven, Bhaddiya, no sigas las tradiciones orales, los linajes de los maestros, los rumores, las colecciones de las escrituras, el razonamiento lógico, el razonamiento inferencial, las reflexiones razonadas, las aceptaciones de los puntos de vista mediante su ponderación previa, las aparentes competencias o porque pienses: ‘Este asceta es un gurú’. Pero cuando conozcas por ti mismo: ‘Estas cosas son beneficiosas; estas cosas son irreprochables; estas cosas son alabadas por el sabio; estas cosas, cuando uno se somete a ellas y las acepta, conducen al bienestar y la felicidad’, entonces, debes vivir en concordancia con ellas.

“¿Qué opinas, Bhaddiya, cuando la no-avidez surge en alguien, es para su bienestar o perjuicio?”.

“Para su bienestar, Venerable Señor”.

“Bhaddiya, una persona sin avidez, no superada por la avidez, con la mente no obsesionada por ella, no destruye la vida, no toma lo que no le ha sido dado, no comete transgresiones con las esposas de otros ni habla con falsedad; tampoco alienta a otros a hacer esto. ¿Crees que esto lo conducirá al bienestar y la felicidad por mucho tiempo?”.

“Sí, Venerable Señor”.

“¿Qué opinas, Bhaddiya, cuando el no-odio… la no-falsa ilusión… la no-impetuosidad surge en alguien, es para su bienestar o perjuicio?”.

“Para su bienestar, Venerable Señor”.

“Bhaddiya, una persona no impetuosa, no superada por la impetuosidad, con la mente no obsesionada por ella, no destruye la vida, no toma lo que no le ha sido dado, no comete transgresiones con las esposas de otros ni habla con falsedad; tampoco alienta a otros a hacer esto. ¿Crees que esto lo conducirá al bienestar y la felicidad por mucho tiempo?”.

“Sí, Venerable Señor”.

“¿Y qué opinas, Bhaddiya, son estas cosas beneficiosas o no beneficiosas?”.

“Beneficiosas, Venerable Señor”.

“¿Son reprochables o irreprochables?”.

“Irreprochables, Venerable Señor”.

“¿Censuradas o alabadas por el sabio?”.

“Alabadas, Venerable Señor”.

“Someterse a ellas y aceptarlas, ¿conduce al bienestar y la felicidad o no, o cómo lo tomas tú?”.

“Someterse a ellas y aceptarlas, conduce al bienestar y la felicidad, así es cómo lo tomamos nosotros”.

“Por eso, Bhaddiya, cuando dijimos: ‘Ven, Bhaddiya, no sigas las tradiciones orales… Pero cuando conozcas por ti mismo: «Estas cosas son beneficiosas… estas cosas, cuando uno se somete a ellas y las acepta, conducen al bienestar la felicidad», entonces, debes vivir en concordancia con ellas’, es por eso que se dijo esto.

“Bhaddiya, la buena persona en el mundo anima a sus discípulos así: ‘Ven, buen hombre, debes eliminar la avidez repetidamente. Cuando eliminas repetidamente la avidez, no cometerás acción alguna originada en la avidez, sea corporal, verbal o mental. Debes eliminar el odio repetidamente. Cuando eliminas repetidamente el odio, no cometerás acción alguna originada en el odio, sea corporal, verbal o mental. Debes eliminar la falsa ilusión repetidamente. Cuando eliminas repetidamente la falsa ilusión, no cometerás acción alguna originada en la falsa ilusión, sea corporal, verbal o mental. Debes eliminar la impetuosidad repetidamente. Cuando eliminas repetidamente la impetuosidad, no cometerás acción alguna originada en la impetuosidad, sea corporal, verbal o mental’”.

Cuando esto fue dicho, Bhaddiya el licchavi dijo al Bienaventurado:

“¡Excelente, maestro Gotama! ¡Excelente, maestro Gotama! El maestro Gotama esclareció el Dhamma de diferentes maneras, como si enderezara lo que estaba torcido, revelara lo que estaba oculto, mostrara el camino a los que estaban perdidos o sostuviera una lámpara en medio de la oscuridad, de manera tal que los de buena vista pudieran ver las formas. Ahora voy por refugio al maestro Gotama, al Dhamma y al Sangha de los monjes. Que el maestro Gotama me considere como su seguidor laico a partir de ahora, que ha ido por refugio de por vida”.

“Ahora bien, Bhaddiya, ¿acaso te dije: ‘Ven, Bhaddiya, conviértete en mi discípulo y yo seré tu maestro’?”.

“Ciertamente no, Venerable Señor”.

“Sin embargo, Bhaddiya, aunque hable de esta manera y declare [mis enseñanzas] de esta manera, algunos ascetas y brahmanes, faltando a la verdad, sin base alguna, falsa y erróneamente me mal interpretan cuando dicen: ‘El asceta Gotama es un mago que conoce la magia de la conversión, a través de la cual convierte a los discípulos de los maestros de los otros credos’”.

“¡Excelente es esa magia de conversión, Venerable Señor! ¡Buena es esa magia de conversión! Si mis amados parientes y familiares pudiesen ser convertidos mediante esa conversión, esto les conduciría a su bienestar y felicidad por mucho tiempo. Si khattiyas… brahmanes… vessas… suddas… pudiesen ser convertidos mediante esa conversión, esto les conduciría a su bienestar y felicidad por mucho tiempo.

“Así es, Bhaddiya, es así. Si todos los khattiyas pudiesen ser convertidos mediante esa conversión al abandono de los perjudiciales estados mentales y a la adquisición de los beneficiosos estados mentales, esto les conduciría a su bienestar y felicidad por mucho tiempo. Si todos los brahmanes… vessas… suddas pudiesen ser convertidos mediante esa conversión al abandono de los perjudiciales estados mentales y a la adquisición de los beneficiosos estados mentales, esto les conduciría a su bienestar y felicidad por mucho tiempo. Si el mundo con sus devas, Mara y Brahma, con su gente y sus ascetas y brahmanes, sus devas y seres humanos, pudiesen ser convertidos mediante esa conversión al abandono de los perjudiciales estados mentales y a la adquisición de los beneficiosos estados mentales, esto les conduciría a su bienestar y felicidad por mucho tiempo. Si estos grandes árboles sala pudiesen ser convertidos mediante esa conversión al abandono de los perjudiciales estados mentales y a la adquisición de los beneficiosos estados mentales, esto les conduciría a su bienestar y felicidad por mucho tiempo, si es que pudiesen elegir. ¡Cuánto más entonces, los seres humanos!”.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho bhaddiyo licchavi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho bhaddiyo licchavi bhagavantaṁ etadavoca:

Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ.
Atha kho bhaddiyo licchavi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho bhaddiyo licchavi bhagavantaṁ etadavoca:

Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho bhaddiyo licchavi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho bhaddiyo licchavi bhagavantaṁ etadavoca:

“Sutaṁ metaṁ, bhante: ‘māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī’ti. *āvaṭṭaniṁ māyaṁ → āvaṭṭanīmāyaṁ (bj); āvaṭṭanimāyaṁ (sya-all, km, mr)Ye te, bhante, evamāhaṁsu: ‘māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī’ti, kacci te, bhante, bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa ca anudhammaṁ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati, anabbhakkhātukāmā hi mayaṁ, bhante, bhagavantan”ti?

“Sutaṁ metaṁ, bhante:
‘māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī’ti. *āvaṭṭaniṁ māyaṁ → āvaṭṭanīmāyaṁ (bj); āvaṭṭanimāyaṁ (sya-all, km, mr)
Ye te, bhante, evamāhaṁsu:
‘māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī’ti, kacci te, bhante, bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa ca anudhammaṁ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati, anabbhakkhātukāmā hi mayaṁ, bhante, bhagavantan”ti?

“Sutaṁ metaṁ, bhante: ‘māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī’ti. *āvaṭṭaniṁ māyaṁ → āvaṭṭanīmāyaṁ (bj); āvaṭṭanimāyaṁ (sya-all, km, mr)Ye te, bhante, evamāhaṁsu: ‘māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī’ti, kacci te, bhante, bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa ca anudhammaṁ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati, anabbhakkhātukāmā hi mayaṁ, bhante, bhagavantan”ti?

“Etha tumhe, bhaddiya, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā ‘samaṇo no garū’ti. Yadā tumhe, bhaddiya, attanāva jāneyyātha: ‘ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññugarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattantī’ti, atha tumhe, bhaddiya, pajaheyyātha.

“Etha tumhe, bhaddiya, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā ‘samaṇo no garū’ti.
Yadā tumhe, bhaddiya, attanāva jāneyyātha:
‘ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññugarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattantī’ti, atha tumhe, bhaddiya, pajaheyyātha.

“Etha tumhe, bhaddiya, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā ‘samaṇo no garū’ti. Yadā tumhe, bhaddiya, attanāva jāneyyātha: ‘ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññugarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattantī’ti, atha tumhe, bhaddiya, pajaheyyātha.

Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, lobho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti?

Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya,
lobho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti?

Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, lobho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti?

“Ahitāya, bhante”.

“Ahitāya, bhante”.

“Ahitāya, bhante”.

“Luddho panāyaṁ, bhaddiya, purisapuggalo lobhena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti yaṁsa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. *tathattāya → tadatthāya (mr)

“Luddho panāyaṁ, bhaddiya, purisapuggalo lobhena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti yaṁsa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. *tathattāya → tadatthāya (mr)

“Luddho panāyaṁ, bhaddiya, purisapuggalo lobhena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti yaṁsa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. *tathattāya → tadatthāya (mr)

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, doso purisassa …pe… moho purisassa …pe… sārambho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti?

“Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya,
doso purisassa …pe… moho purisassa …pe… sārambho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti?

“Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, doso purisassa …pe… moho purisassa …pe… sārambho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti?

“Ahitāya, bhante”.

“Ahitāya, bhante”.

“Ahitāya, bhante”.

“Sāraddho panāyaṁ, bhaddiya, purisapuggalo sārambhena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti yaṁsa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti.

“Sāraddho panāyaṁ, bhaddiya, purisapuggalo sārambhena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti yaṁsa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti.

“Sāraddho panāyaṁ, bhaddiya, purisapuggalo sārambhena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti yaṁsa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, ime dhammā kusalā vā akusalā vā”ti?

“Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, ime dhammā kusalā vā akusalā vā”ti?

“Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, ime dhammā kusalā vā akusalā vā”ti?

“Akusalā, bhante”.

“Akusalā, bhante”.

“Akusalā, bhante”.

“Sāvajjā vā anavajjā vā”ti?

“Sāvajjā vā anavajjā vā”ti?

“Sāvajjā vā anavajjā vā”ti?

“Sāvajjā, bhante”.

“Sāvajjā, bhante”.

“Sāvajjā, bhante”.

“Viññugarahitā vā viññuppasatthā vā”ti?

“Viññugarahitā vā viññuppasatthā vā”ti?

“Viññugarahitā vā viññuppasatthā vā”ti?

“Viññugarahitā, bhante”.

“Viññugarahitā, bhante”.

“Viññugarahitā, bhante”.

“Samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattanti, no vā? Kathaṁ vā ettha hotī”ti?

“Samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattanti, no vā?
Kathaṁ vā ettha hotī”ti?

“Samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattanti, no vā? Kathaṁ vā ettha hotī”ti?

“Samattā, bhante, samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattanti. Evaṁ no ettha hotī”ti.

“Samattā, bhante, samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattanti.
Evaṁ no ettha hotī”ti.

“Samattā, bhante, samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattanti. Evaṁ no ettha hotī”ti.

“Iti kho, bhaddiya, yaṁ taṁ te avocumhā—etha tumhe, bhaddiya, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā ‘samaṇo no garū’ti. Yadā tumhe, bhaddiya, attanāva jāneyyātha: ‘ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññugarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattantīti, atha tumhe, bhaddiya, pajaheyyāthā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

“Iti kho, bhaddiya, yaṁ taṁ te avocumhā—
etha tumhe, bhaddiya, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā ‘samaṇo no garū’ti.
Yadā tumhe, bhaddiya, attanāva jāneyyātha:
‘ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññugarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattantīti, atha tumhe, bhaddiya, pajaheyyāthā’ti,
iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

“Iti kho, bhaddiya, yaṁ taṁ te avocumhā—etha tumhe, bhaddiya, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā ‘samaṇo no garū’ti. Yadā tumhe, bhaddiya, attanāva jāneyyātha: ‘ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññugarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattantīti, atha tumhe, bhaddiya, pajaheyyāthā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

Etha tumhe, bhaddiya, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā ‘samaṇo no garū’ti. Yadā tumhe, bhaddiya, attanāva jāneyyātha: ‘ime dhammā kusalā, ime dhammā anavajjā, ime dhammā viññuppasatthā, ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattantī’ti, atha tumhe, bhaddiya, upasampajja vihareyyāthāti.

Etha tumhe, bhaddiya, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā ‘samaṇo no garū’ti.
Yadā tumhe, bhaddiya, attanāva jāneyyātha:
‘ime dhammā kusalā, ime dhammā anavajjā, ime dhammā viññuppasatthā, ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattantī’ti, atha tumhe, bhaddiya, upasampajja vihareyyāthāti.

Etha tumhe, bhaddiya, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā ‘samaṇo no garū’ti. Yadā tumhe, bhaddiya, attanāva jāneyyātha: ‘ime dhammā kusalā, ime dhammā anavajjā, ime dhammā viññuppasatthā, ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattantī’ti, atha tumhe, bhaddiya, upasampajja vihareyyāthāti.

Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, alobho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti?

Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya,
alobho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti?

Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, alobho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti?

“Hitāya, bhante”. “Aluddho panāyaṁ, bhaddiya, purisapuggalo lobhena anabhibhūto apariyādinnacitto neva pāṇaṁ hanati, na adinnaṁ ādiyati, na paradāraṁ gacchati, na musā bhaṇati, parampi tathattāya na samādapeti yaṁsa hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. “Evaṁ, bhante”.

“Hitāya, bhante”.
“Aluddho panāyaṁ, bhaddiya, purisapuggalo lobhena anabhibhūto apariyādinnacitto neva pāṇaṁ hanati, na adinnaṁ ādiyati, na paradāraṁ gacchati, na musā bhaṇati, parampi tathattāya na samādapeti yaṁsa hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.
“Evaṁ, bhante”.

“Hitāya, bhante”. “Aluddho panāyaṁ, bhaddiya, purisapuggalo lobhena anabhibhūto apariyādinnacitto neva pāṇaṁ hanati, na adinnaṁ ādiyati, na paradāraṁ gacchati, na musā bhaṇati, parampi tathattāya na samādapeti yaṁsa hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. “Evaṁ, bhante”.

“Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, adoso purisassa …pe… amoho purisassa …pe… asārambho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti?

“Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, adoso purisassa …pe… amoho purisassa …pe… asārambho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti?

“Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, adoso purisassa …pe… amoho purisassa …pe… asārambho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti?

“Hitāya, bhante”.

“Hitāya, bhante”.

“Hitāya, bhante”.

“Asāraddho panāyaṁ, bhaddiya, purisapuggalo sārambhena anabhibhūto apariyādinnacitto neva pāṇaṁ hanati, na adinnaṁ ādiyati, na paradāraṁ gacchati, na musā bhaṇati, parampi tathattāya na samādapeti yaṁsa hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.

“Asāraddho panāyaṁ, bhaddiya, purisapuggalo sārambhena anabhibhūto apariyādinnacitto neva pāṇaṁ hanati, na adinnaṁ ādiyati, na paradāraṁ gacchati, na musā bhaṇati, parampi tathattāya na samādapeti yaṁsa hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.

“Asāraddho panāyaṁ, bhaddiya, purisapuggalo sārambhena anabhibhūto apariyādinnacitto neva pāṇaṁ hanati, na adinnaṁ ādiyati, na paradāraṁ gacchati, na musā bhaṇati, parampi tathattāya na samādapeti yaṁsa hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Evaṁ, bhante”.

“Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, ime dhammā kusalā vā akusalā vā”ti?

“Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, ime dhammā kusalā vā akusalā vā”ti?

“Taṁ kiṁ maññatha, bhaddiya, ime dhammā kusalā vā akusalā vā”ti?

“Kusalā, bhante”.

“Kusalā, bhante”.

“Kusalā, bhante”.

“Sāvajjā vā anavajjā vā”ti?

“Sāvajjā vā anavajjā vā”ti?

“Sāvajjā vā anavajjā vā”ti?

“Anavajjā, bhante”.

“Anavajjā, bhante”.

“Anavajjā, bhante”.

“Viññugarahitā vā viññuppasatthā vā”ti?

“Viññugarahitā vā viññuppasatthā vā”ti?

“Viññugarahitā vā viññuppasatthā vā”ti?

“Viññuppasatthā, bhante”.

“Viññuppasatthā, bhante”.

“Viññuppasatthā, bhante”.

“Samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattanti no vā? Kathaṁ vā ettha hotī”ti?

“Samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattanti no vā?
Kathaṁ vā ettha hotī”ti?

“Samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattanti no vā? Kathaṁ vā ettha hotī”ti?

“Samattā, bhante, samādinnā hitāya sukhāya saṁvattanti. Evaṁ no ettha hotī”ti.

“Samattā, bhante, samādinnā hitāya sukhāya saṁvattanti.
Evaṁ no ettha hotī”ti.

“Samattā, bhante, samādinnā hitāya sukhāya saṁvattanti. Evaṁ no ettha hotī”ti.

“Iti kho, bhaddiya, yaṁ taṁ te avocumhā—etha tumhe, bhaddiya, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā ‘samaṇo no garū’ti. Yadā tumhe, bhaddiya, attanāva jāneyyātha: ‘ime dhammā kusalā, ime dhammā anavajjā, ime dhammā viññuppasatthā, ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattantīti, atha tumhe, bhaddiya, upasampajja vihareyyāthā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

“Iti kho, bhaddiya, yaṁ taṁ te avocumhā—
etha tumhe, bhaddiya, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā ‘samaṇo no garū’ti.
Yadā tumhe, bhaddiya, attanāva jāneyyātha:
‘ime dhammā kusalā, ime dhammā anavajjā, ime dhammā viññuppasatthā, ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattantīti, atha tumhe, bhaddiya, upasampajja vihareyyāthā’ti,
iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

“Iti kho, bhaddiya, yaṁ taṁ te avocumhā—etha tumhe, bhaddiya, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā ‘samaṇo no garū’ti. Yadā tumhe, bhaddiya, attanāva jāneyyātha: ‘ime dhammā kusalā, ime dhammā anavajjā, ime dhammā viññuppasatthā, ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattantīti, atha tumhe, bhaddiya, upasampajja vihareyyāthā’ti, iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

Ye kho te, bhaddiya, loke santo sappurisā te sāvakaṁ evaṁ samādapenti: ‘ehi tvaṁ, ambho purisa, lobhaṁ vineyya viharāhi. *lobhaṁ vineyya → vineyya vineyya (bj, sya-all, km)Lobhaṁ vineyya viharanto na lobhajaṁ kammaṁ karissasi kāyena vācāya manasā. *Lobhaṁ vineyya → vineyya vineyya (bj, sya-all, km)Dosaṁ vineyya viharāhi. Dosaṁ vineyya viharanto na dosajaṁ kammaṁ karissasi kāyena vācāya manasā. Mohaṁ vineyya viharāhi. Mohaṁ vineyya viharanto na mohajaṁ kammaṁ karissasi kāyena vācāya manasā. Sārambhaṁ vineyya viharāhi. Sārambhaṁ vineyya viharanto na sārambhajaṁ kammaṁ karissasi kāyena vācāya manasā’”ti.

Ye kho te, bhaddiya, loke santo sappurisā te sāvakaṁ evaṁ samādapenti:
‘ehi tvaṁ, ambho purisa, lobhaṁ vineyya viharāhi. *lobhaṁ vineyya → vineyya vineyya (bj, sya-all, km)
Lobhaṁ vineyya viharanto na lobhajaṁ kammaṁ karissasi kāyena vācāya manasā. *Lobhaṁ vineyya → vineyya vineyya (bj, sya-all, km)
Dosaṁ vineyya viharāhi.
Dosaṁ vineyya viharanto na dosajaṁ kammaṁ karissasi kāyena vācāya manasā.
Mohaṁ vineyya viharāhi.
Mohaṁ vineyya viharanto na mohajaṁ kammaṁ karissasi kāyena vācāya manasā.
Sārambhaṁ vineyya viharāhi.
Sārambhaṁ vineyya viharanto na sārambhajaṁ kammaṁ karissasi kāyena vācāya manasā’”ti.

Ye kho te, bhaddiya, loke santo sappurisā te sāvakaṁ evaṁ samādapenti: ‘ehi tvaṁ, ambho purisa, lobhaṁ vineyya viharāhi. *lobhaṁ vineyya → vineyya vineyya (bj, sya-all, km)Lobhaṁ vineyya viharanto na lobhajaṁ kammaṁ karissasi kāyena vācāya manasā. *Lobhaṁ vineyya → vineyya vineyya (bj, sya-all, km)Dosaṁ vineyya viharāhi. Dosaṁ vineyya viharanto na dosajaṁ kammaṁ karissasi kāyena vācāya manasā. Mohaṁ vineyya viharāhi. Mohaṁ vineyya viharanto na mohajaṁ kammaṁ karissasi kāyena vācāya manasā. Sārambhaṁ vineyya viharāhi. Sārambhaṁ vineyya viharanto na sārambhajaṁ kammaṁ karissasi kāyena vācāya manasā’”ti.

Evaṁ vutte, bhaddiyo licchavi bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

Evaṁ vutte, bhaddiyo licchavi bhagavantaṁ etadavoca:
“abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

Evaṁ vutte, bhaddiyo licchavi bhagavantaṁ etadavoca: “abhikkantaṁ, bhante …pe… upāsakaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti.

“Api nu tāhaṁ, bhaddiya, evaṁ avacaṁ: ‘ehi me tvaṁ, bhaddiya, sāvako hohi; ahaṁ satthā bhavissāmī’”ti?

“Api nu tāhaṁ, bhaddiya, evaṁ avacaṁ:
‘ehi me tvaṁ, bhaddiya, sāvako hohi;
ahaṁ satthā bhavissāmī’”ti?

“Api nu tāhaṁ, bhaddiya, evaṁ avacaṁ: ‘ehi me tvaṁ, bhaddiya, sāvako hohi; ahaṁ satthā bhavissāmī’”ti?

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“No hetaṁ, bhante”.

“Evaṁvādiṁ kho maṁ, bhaddiya, evamakkhāyiṁ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti: ‘māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī’”ti.

“Evaṁvādiṁ kho maṁ, bhaddiya, evamakkhāyiṁ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti:
‘māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī’”ti.

“Evaṁvādiṁ kho maṁ, bhaddiya, evamakkhāyiṁ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti: ‘māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭaniṁ māyaṁ jānāti yāya aññatitthiyānaṁ sāvake āvaṭṭetī’”ti.

“Bhaddikā, bhante, āvaṭṭanī māyā. Kalyāṇī, bhante, āvaṭṭanī māyā. Piyā me, bhante, ñātisālohitā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ, piyānampi me assa ñātisālohitānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sabbe cepi, bhante, khattiyā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ, sabbesampissa khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sabbe cepi, bhante, brāhmaṇā … vessā … suddā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ, sabbesampissa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.

“Bhaddikā, bhante, āvaṭṭanī māyā.
Kalyāṇī, bhante, āvaṭṭanī māyā.
Piyā me, bhante, ñātisālohitā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ, piyānampi me assa ñātisālohitānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya.
Sabbe cepi, bhante, khattiyā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ, sabbesampissa khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya.
Sabbe cepi, bhante, brāhmaṇā … vessā … suddā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ, sabbesampissa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.

“Bhaddikā, bhante, āvaṭṭanī māyā. Kalyāṇī, bhante, āvaṭṭanī māyā. Piyā me, bhante, ñātisālohitā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ, piyānampi me assa ñātisālohitānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sabbe cepi, bhante, khattiyā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ, sabbesampissa khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sabbe cepi, bhante, brāhmaṇā … vessā … suddā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ, sabbesampissa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti.

“Evametaṁ, bhaddiya, evametaṁ, bhaddiya. Sabbe cepi, bhaddiya, khattiyā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sabbesampissa khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sabbe cepi, bhaddiya, brāhmaṇā … vessā … suddā āvaṭṭeyyuṁ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sabbesampissa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sadevako cepi, bhaddiya, loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sadevakassapissa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṁ hitāya sukhāya. *āvaṭṭeyyuṁ → āvaṭṭeyya (?)Ime cepi, bhaddiya, mahāsālā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, imesampissa mahāsālānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya (…). *(…) → (sace ceteyyuṁ) (bj, sya-all, km, pts1ed); (āvaṭṭeyyuṁ) (mr)Ko pana vādo manussabhūtassā”ti.

“Evametaṁ, bhaddiya, evametaṁ, bhaddiya.
Sabbe cepi, bhaddiya, khattiyā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sabbesampissa khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya.
Sabbe cepi, bhaddiya, brāhmaṇā … vessā … suddā āvaṭṭeyyuṁ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sabbesampissa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya.
Sadevako cepi, bhaddiya, loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sadevakassapissa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṁ hitāya sukhāya. *āvaṭṭeyyuṁ → āvaṭṭeyya (?)
Ime cepi, bhaddiya, mahāsālā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, imesampissa mahāsālānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya (…). *(…) → (sace ceteyyuṁ) (bj, sya-all, km, pts1ed); (āvaṭṭeyyuṁ) (mr)
Ko pana vādo manussabhūtassā”ti.

“Evametaṁ, bhaddiya, evametaṁ, bhaddiya. Sabbe cepi, bhaddiya, khattiyā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sabbesampissa khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sabbe cepi, bhaddiya, brāhmaṇā … vessā … suddā āvaṭṭeyyuṁ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sabbesampissa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya. Sadevako cepi, bhaddiya, loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sadevakassapissa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṁ hitāya sukhāya. *āvaṭṭeyyuṁ → āvaṭṭeyya (?)Ime cepi, bhaddiya, mahāsālā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, imesampissa mahāsālānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya (…). *(…) → (sace ceteyyuṁ) (bj, sya-all, km, pts1ed); (āvaṭṭeyyuṁ) (mr)Ko pana vādo manussabhūtassā”ti.

Tatiyaṁ.

Tatiyaṁ.

Tatiyaṁ.

AnteriorHechosAN 4.192·ṬhānasuttaManeras de evaluar la moralidad, la integridad, la resiliencia y la sabiduría de una persona.SiguienteEn SāpūgaAN 4.194·SāmugiyasuttaHacer un esfuerzo por ser puro en moralidad, mente, visión y libertad.
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}