KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
24. El capítulo sobre las acciones

Segundo discurso sobre las reglas del entrenamiento

Aṅguttara Nikāya
24. Kammavagga
Dutiyasikkhāpadasutta
Discursos Numerados
24. El capítulo sobre las acciones
Segundo discurso sobre las reglas del entrenamiento
Aṅguttara Nikāya
24. Kammavagga
Dutiyasikkhāpadasutta

kamma que es oscuro, luminoso, ambos y ninguno, explicado con las transgresiones graves y los caminos de acciones saludables.

Ruta suttaAN 4.236Sutta Piṭaka›Aṅguttara Nikāya›4. Catukkanipāta›5. Pañcamapaṇṇāsaka›24. Kammavagga›Dutiyasikkhāpadasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an4.236/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

“Monjes, existen estas cuatro clases de kamma… comienza como en el sutta anterior.

“¿Y en qué consiste, monjes, el kamma oscuro con el resultado oscuro? He aquí que alguien toma la vida de su madre, toma la vida de su padre, toma la vida de un Arahant, con la mente llena de odio derrama la sangre de un Tathagata o crea un cisma en el Sangha. Este se llama el kamma oscuro con el resultado oscuro.

“¿Y en qué consiste, monjes, el kamma brillante con el resultado brillante? He aquí alguien que se abstiene de destruir la vida, se abstiene de tomar lo que no le ha sido dado, se abstiene de involucrarse en la conducta sexual ilícita, se abstiene de mentir, se abstiene de charlas que causan divisiones, se abstiene del habla áspero, se abstiene de charlas frívolas; es sin añoranza, con benevolencia o sostiene el recto punto de vista. Este se llama el kamma brillante con el resultado brillante.

“¿Y en qué consiste, monjes, el kamma oscuro y brillante con el resultado oscuro y brillante? Igual que en el sutta anterior. Este se llama el kamma oscuro y brillante con el resultado oscuro y brillante.

“Y, en qué consiste el kamma ni oscuro ni brillante con el resultado ni oscuro ni brillante, que conduce a la destrucción del kamma? Igual que en el sutta anterior. Este se llama el kamma ni oscuro ni brillante que conduce a la destrucción del kamma.

“Estas son, monjes, las cuatro clases de kamma que han sido descubiertas, conocidas y comprendidas por mí”.

“Cattārimāni, bhikkhave, kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri?

“Cattārimāni, bhikkhave, kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni.
Katamāni cattāri?

“Cattārimāni, bhikkhave, kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri?

Atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ; atthi, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ; atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ; atthi, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati.

Atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ;
atthi, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ;
atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ;
atthi, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati.

Atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ; atthi, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ; atthi, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ; atthi, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati.

Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekaccena mātā jīvitā voropitā hoti, pitā jīvitā voropito hoti, arahaṁ jīvitā voropito hoti, tathāgatassa duṭṭhena cittena lohitaṁ uppāditaṁ hoti, saṅgho bhinno hoti. *ekaccena mātā → ekacco mātā (pts1ed); ekacco mātaraṁ (mr) | pitā → pitaraṁ (mr) | voropito → voropitā (pts1ed, mr) | arahaṁ → arahantaṁ (mr) | voropito → voropitā (pts1ed, mr) | uppāditaṁ → uppāditā (pts1ed, mr)Idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ.

Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ?
Idha, bhikkhave, ekaccena mātā jīvitā voropitā hoti, pitā jīvitā voropito hoti, arahaṁ jīvitā voropito hoti, tathāgatassa duṭṭhena cittena lohitaṁ uppāditaṁ hoti, saṅgho bhinno hoti. *ekaccena mātā → ekacco mātā (pts1ed); ekacco mātaraṁ (mr) | pitā → pitaraṁ (mr) | voropito → voropitā (pts1ed, mr) | arahaṁ → arahantaṁ (mr) | voropito → voropitā (pts1ed, mr) | uppāditaṁ → uppāditā (pts1ed, mr)
Idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ.

Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekaccena mātā jīvitā voropitā hoti, pitā jīvitā voropito hoti, arahaṁ jīvitā voropito hoti, tathāgatassa duṭṭhena cittena lohitaṁ uppāditaṁ hoti, saṅgho bhinno hoti. *ekaccena mātā → ekacco mātā (pts1ed); ekacco mātaraṁ (mr) | pitā → pitaraṁ (mr) | voropito → voropitā (pts1ed, mr) | arahaṁ → arahantaṁ (mr) | voropito → voropitā (pts1ed, mr) | uppāditaṁ → uppāditā (pts1ed, mr)Idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ.

Katamañca, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti. *sammādiṭṭhi → sammādiṭṭhiko (bj, sya-all, km)Idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ.

Katamañca, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ?
Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti. *sammādiṭṭhi → sammādiṭṭhiko (bj, sya-all, km)
Idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ.

Katamañca, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti. *sammādiṭṭhi → sammādiṭṭhiko (bj, sya-all, km)Idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ.

Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ.

Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ?
Idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ.

Katamañca, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ? Idha, bhikkhave, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ.

Katamañca, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati? Tatra, bhikkhave, yamidaṁ kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati.

Katamañca, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati?
Tatra, bhikkhave, yamidaṁ kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati.

Katamañca, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati? Tatra, bhikkhave, yamidaṁ kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ …pe… idaṁ vuccati, bhikkhave, kammaṁ akaṇhaasukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammakkhayāya saṁvattati.

Imāni kho, bhikkhave, cattāri kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti.

Imāni kho, bhikkhave, cattāri kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti.

Imāni kho, bhikkhave, cattāri kammāni mayā sayaṁ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti.

Pañcamaṁ.

Pañcamaṁ.

Pañcamaṁ.

AnteriorReglas de entrenamiento (1.º)AN 4.235·Paṭhamasikkhāpadasuttakamma que es oscuro, luminoso, ambos y ninguno, explicado con los preceptos.SiguienteEl sendero nobleAN 4.237·Ariyamaggasuttakamma que es oscuro, luminoso, ambos y ninguno, explicado con el Noble Sendero Óctuple.

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Isidatta.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}