KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
3. El capítulo en Uruvelā

Ascetas mendigantes

Aṅguttara Nikāya
3. Uruvelavagga
Paribbājakasutta
Discursos Numerados
3. El capítulo en Uruvelā
Ascetas mendigantes
Aṅguttara Nikāya
3. Uruvelavagga
Paribbājakasutta
Ascetas mendigantes

Una discusión con unos errantes sobre los principios básicos.

Ruta suttaAN 4.30Sutta Piṭaka › Aṅguttara Nikāya › 4. Catukkanipāta › 1. Paṭhamapaṇṇāsaka › 3. Uruvelavagga › Paribbājakasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an4.30/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

En una ocasión el Bienaventurado estaba morando en el monte Pico de Buitre, cerca de Rajagaja. En ese tiempo un grupo de muy bien conocidos ascetas mendigantes estaba morando en el parque de los ascetas mendigantes a la orilla del río Sappini: el asceta mendigante Annabhara, Varadhara, Sakuludayi y otros muy bien conocidos ascetas mendigantes.

Entonces, cuando se hizo de tarde, el Bienaventurado emergió de la reclusión y fue al parque de los ascetas mendigantes a la orilla del río Sappini. Estando allí, se sentó en el asiento que estaba preparado para él y se dirigió a aquellos ascetas mendigantes así:

“Ascetas mendigantes, he aquí estas cuatro porciones del Dhamma, primordiales, de larga duración, tradicionales, ancestrales, no adulteradas [ahora] y nunca antes adulteradas, las cuales, no siendo adulteradas, nunca serán adulteradas y no son repudiadas por un asceta ni brahmán sabios. Y, ¿cuáles son esas cuatro?

“El no-anhelo, monjes, es una porción del Dhamma, primordial, de larga duración, tradicional, ancestral, no adulterada [ahora] y nunca antes adulterada, la cual, no siendo adulterada, nunca será adulterada y no es repudiada por un asceta ni brahmán sabios. La benevolencia… La recta atención consciente… La recta concentración es una porción del Dhamma, primordial, de larga duración, tradicional, ancestral, no adulterada [ahora] y nunca antes adulterada, la cual, no siendo adulterada, nunca será adulterada y no es repudiada por un asceta ni brahmán sabios.

“Estas son, ascetas mendigantes, las cuatro porciones del Dhamma, primordiales, de larga duración, tradicionales, ancestrales, no adulteradas [ahora] y nunca antes adulteradas, las cuales, no siendo adulteradas, nunca serán adulteradas y no son repudiadas por un asceta ni brahmán sabios.

“Ascetas mendigantes, si alguien dijera: ‘Voy a rechazar esta porción del Dhamma de no-anhelo y voy a advertir a un asceta o brahmán que está lleno de anhelo, profundamente apasionado por los placeres sensuales’, le respondería así: ‘Que venga a hablar y conversar. A ver qué tan poderoso es’. Realmente es imposible para él rechazar el no-anhelo como la porción del Dhamma y advertir [al mismo tiempo] a un asceta o brahmán que está llenó de anhelo, profundamente apasionado por los placeres sensuales.

“Además, si alguien dijera: ‘Voy a rechazar esta porción del Dhamma de la benevolencia y voy a advertir a un asceta o brahmán que tiene la mente malevolente y con intenciones de odio’, le respondería así: ‘Que venga a hablar y conversar. A ver qué tan poderoso es’. Realmente es imposible para él rechazar la benevolencia como la porción del Dhamma y advertir [al mismo tiempo] a un asceta o brahmán que tiene la mente malevolente y con intenciones de odio.

“Además, si alguien dijera: ‘Voy a rechazar esta porción del Dhamma de la recta atención consciente y voy a advertir a un asceta o brahmán que tiene la mente nublada y carente de clara comprensión’, le respondería así: ‘Que venga a hablar y conversar. A ver qué tan poderoso es’. Realmente es imposible para él rechazar la recta atención consciente como la porción del Dhamma y advertir [al mismo tiempo] a un asceta o brahmán que tiene la mente nublada y carente de clara comprensión.

“Además, si alguien dijera: ‘Voy a rechazar esta porción del Dhamma de la recta concentración y voy a advertir a un asceta o brahmán que está desconcentrado y con la mente que divaga’, le respondería así: ‘Que venga a hablar y conversar. A ver qué tan poderoso es’. Realmente es imposible para él rechazar la recta concentración como la porción del Dhamma y advertir [al mismo tiempo] a un asceta o brahmán que está desconcentrado y con la mente que divaga.

“Ascetas mendigantes, si alguien pensase que estas cuatro porciones del Dhamma deben ser censuradas y repudiadas, entonces, en esta presente vida, incurre en cuatro críticas razonables y tiene el fundamento para ser censurado. Y, ¿cuáles son esas cuatro?

“Si censuráis y repudiáis esta porción del Dhamma de no-anhelo, entonces tendréis que considerar como dignos de alabanzas y elogios aquellos ascetas y brahmanes que están llenos de anhelo y profundamente apasionados por los placeres sensuales. Si censuráis y repudiáis esta porción del Dhamma de la benevolencia, entonces tendréis que considerar como dignos de alabanzas y elogios aquellos ascetas y brahmanes, cuya mente es malevolente y con intenciones de odio. Si censuráis y repudiáis esta porción del Dhamma de la recta atención consciente, entonces tendréis que considerar como dignos de alabanzas y elogios aquellos ascetas y brahmanes, cuya mente está nublada y carente de clara compresión. Si censuráis y repudiáis esta porción del Dhamma de la recta concentración, entonces tendréis que considerar como dignos de alabanzas y elogios aquellos ascetas y brahmanes que están desconcentrados y cuya mente divaga.

“Ascetas mendigantes, si alguien pensase que estas cuatro porciones del Dhamma deben ser censuradas y repudiadas, entonces, en esta presente vida, incurre en cuatro críticas razonables y tiene el fundamento para ser censurado. Incluso el asceta mendigante como Bhanna de Ukkala, que fue el proponente de la no-causalidad, la inactividad y el nihilismo, no pensó que estas cuatro porciones del Dhamma deberían ser censuradas y repudiadas. Y, ¿por qué así? Por el miedo de la vergüenza, el ataque y la refutación”.

Alguien benevolente y siempre atento,
Internamente bien concentrado.
Entrenando la remoción del anhelo,
Se dice que es diligente.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate.

Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate.

Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā paribbājakā sippinikātīre paribbājakārāme paṭivasanti, seyyathidaṁ annabhāro varadharo sakuludāyī ca paribbājako aññe ca abhiññātā abhiññātā paribbājakā. *sippinikātīre → sappiniyātīre (bj, pts1ed); sippiniyā tīre (sya-all, km); sippiniyā nadiyā tīre (mr)Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena sippinikātīraṁ paribbājakārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā te paribbājake etadavoca:

Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā paribbājakā sippinikātīre paribbājakārāme paṭivasanti, seyyathidaṁ annabhāro varadharo sakuludāyī ca paribbājako aññe ca abhiññātā abhiññātā paribbājakā. *sippinikātīre → sappiniyātīre (bj, pts1ed); sippiniyā tīre (sya-all, km); sippiniyā nadiyā tīre (mr)
Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena sippinikātīraṁ paribbājakārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā te paribbājake etadavoca:

Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā paribbājakā sippinikātīre paribbājakārāme paṭivasanti, seyyathidaṁ annabhāro varadharo sakuludāyī ca paribbājako aññe ca abhiññātā abhiññātā paribbājakā. *sippinikātīre → sappiniyātīre (bj, pts1ed); sippiniyā tīre (sya-all, km); sippiniyā nadiyā tīre (mr)Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena sippinikātīraṁ paribbājakārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā te paribbājake etadavoca:

“Cattārimāni, paribbājakā, dhammapadāni aggaññāni rattaññāni vaṁsaññāni porāṇāni asaṅkiṇṇāni asaṅkiṇṇapubbāni, na saṅkīyanti na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katamāni cattāri? Anabhijjhā, paribbājakā, dhammapadaṁ aggaññaṁ rattaññaṁ vaṁsaññaṁ porāṇaṁ asaṅkiṇṇaṁ asaṅkiṇṇapubbaṁ, na saṅkīyati na saṅkīyissati, appaṭikuṭṭhaṁ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Abyāpādo, paribbājakā, dhammapadaṁ …pe… sammāsati, paribbājakā, dhammapadaṁ …pe… sammāsamādhi, paribbājakā, dhammapadaṁ aggaññaṁ rattaññaṁ vaṁsaññaṁ porāṇaṁ asaṅkiṇṇaṁ asaṅkiṇṇapubbaṁ, na saṅkīyati na saṅkīyissati, appaṭikuṭṭhaṁ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Imāni kho, paribbājakā, cattāri dhammapadāni aggaññāni rattaññāni vaṁsaññāni porāṇāni asaṅkiṇṇāni asaṅkiṇṇapubbāni, na saṅkīyanti na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.

“Cattārimāni, paribbājakā, dhammapadāni aggaññāni rattaññāni vaṁsaññāni porāṇāni asaṅkiṇṇāni asaṅkiṇṇapubbāni, na saṅkīyanti na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
Katamāni cattāri?
Anabhijjhā, paribbājakā, dhammapadaṁ aggaññaṁ rattaññaṁ vaṁsaññaṁ porāṇaṁ asaṅkiṇṇaṁ asaṅkiṇṇapubbaṁ, na saṅkīyati na saṅkīyissati, appaṭikuṭṭhaṁ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
Abyāpādo, paribbājakā, dhammapadaṁ …pe… sammāsati, paribbājakā, dhammapadaṁ …pe… sammāsamādhi, paribbājakā, dhammapadaṁ aggaññaṁ rattaññaṁ vaṁsaññaṁ porāṇaṁ asaṅkiṇṇaṁ asaṅkiṇṇapubbaṁ, na saṅkīyati na saṅkīyissati, appaṭikuṭṭhaṁ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.
Imāni kho, paribbājakā, cattāri dhammapadāni aggaññāni rattaññāni vaṁsaññāni porāṇāni asaṅkiṇṇāni asaṅkiṇṇapubbāni, na saṅkīyanti na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.

“Cattārimāni, paribbājakā, dhammapadāni aggaññāni rattaññāni vaṁsaññāni porāṇāni asaṅkiṇṇāni asaṅkiṇṇapubbāni, na saṅkīyanti na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katamāni cattāri? Anabhijjhā, paribbājakā, dhammapadaṁ aggaññaṁ rattaññaṁ vaṁsaññaṁ porāṇaṁ asaṅkiṇṇaṁ asaṅkiṇṇapubbaṁ, na saṅkīyati na saṅkīyissati, appaṭikuṭṭhaṁ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Abyāpādo, paribbājakā, dhammapadaṁ …pe… sammāsati, paribbājakā, dhammapadaṁ …pe… sammāsamādhi, paribbājakā, dhammapadaṁ aggaññaṁ rattaññaṁ vaṁsaññaṁ porāṇaṁ asaṅkiṇṇaṁ asaṅkiṇṇapubbaṁ, na saṅkīyati na saṅkīyissati, appaṭikuṭṭhaṁ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Imāni kho, paribbājakā, cattāri dhammapadāni aggaññāni rattaññāni vaṁsaññāni porāṇāni asaṅkiṇṇāni asaṅkiṇṇapubbāni, na saṅkīyanti na saṅkīyissanti, appaṭikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi.

Yo kho, paribbājakā, evaṁ vadeyya: ‘ahametaṁ anabhijjhaṁ dhammapadaṁ paccakkhāya abhijjhāluṁ kāmesu tibbasārāgaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessāmī’ti, tamahaṁ tattha evaṁ vadeyyaṁ: ‘etu vadatu byāharatu passāmissānubhāvan’ti. So vata, paribbājakā, anabhijjhaṁ dhammapadaṁ paccakkhāya abhijjhāluṁ kāmesu tibbasārāgaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

Yo kho, paribbājakā, evaṁ vadeyya:
‘ahametaṁ anabhijjhaṁ dhammapadaṁ paccakkhāya abhijjhāluṁ kāmesu tibbasārāgaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessāmī’ti, tamahaṁ tattha evaṁ vadeyyaṁ:
‘etu vadatu byāharatu passāmissānubhāvan’ti.
So vata, paribbājakā, anabhijjhaṁ dhammapadaṁ paccakkhāya abhijjhāluṁ kāmesu tibbasārāgaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

Yo kho, paribbājakā, evaṁ vadeyya: ‘ahametaṁ anabhijjhaṁ dhammapadaṁ paccakkhāya abhijjhāluṁ kāmesu tibbasārāgaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessāmī’ti, tamahaṁ tattha evaṁ vadeyyaṁ: ‘etu vadatu byāharatu passāmissānubhāvan’ti. So vata, paribbājakā, anabhijjhaṁ dhammapadaṁ paccakkhāya abhijjhāluṁ kāmesu tibbasārāgaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

Yo kho, paribbājakā, evaṁ vadeyya: ‘ahametaṁ abyāpādaṁ dhammapadaṁ paccakkhāya byāpannacittaṁ paduṭṭhamanasaṅkappaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessāmī’ti, tamahaṁ tattha evaṁ vadeyyaṁ: ‘etu vadatu byāharatu passāmissānubhāvan’ti. So vata, paribbājakā, abyāpādaṁ dhammapadaṁ paccakkhāya byāpannacittaṁ paduṭṭhamanasaṅkappaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

Yo kho, paribbājakā, evaṁ vadeyya:
‘ahametaṁ abyāpādaṁ dhammapadaṁ paccakkhāya byāpannacittaṁ paduṭṭhamanasaṅkappaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessāmī’ti, tamahaṁ tattha evaṁ vadeyyaṁ:
‘etu vadatu byāharatu passāmissānubhāvan’ti.
So vata, paribbājakā, abyāpādaṁ dhammapadaṁ paccakkhāya byāpannacittaṁ paduṭṭhamanasaṅkappaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

Yo kho, paribbājakā, evaṁ vadeyya: ‘ahametaṁ abyāpādaṁ dhammapadaṁ paccakkhāya byāpannacittaṁ paduṭṭhamanasaṅkappaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessāmī’ti, tamahaṁ tattha evaṁ vadeyyaṁ: ‘etu vadatu byāharatu passāmissānubhāvan’ti. So vata, paribbājakā, abyāpādaṁ dhammapadaṁ paccakkhāya byāpannacittaṁ paduṭṭhamanasaṅkappaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

Yo kho, paribbājakā, evaṁ vadeyya: ‘ahametaṁ sammāsatiṁ dhammapadaṁ paccakkhāya muṭṭhassatiṁ asampajānaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessāmī’ti, tamahaṁ tattha evaṁ vadeyyaṁ: ‘etu vadatu byāharatu passāmissānubhāvan’ti. So vata, paribbājakā, sammāsatiṁ dhammapadaṁ paccakkhāya muṭṭhassatiṁ asampajānaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

Yo kho, paribbājakā, evaṁ vadeyya:
‘ahametaṁ sammāsatiṁ dhammapadaṁ paccakkhāya muṭṭhassatiṁ asampajānaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessāmī’ti, tamahaṁ tattha evaṁ vadeyyaṁ:
‘etu vadatu byāharatu passāmissānubhāvan’ti.
So vata, paribbājakā, sammāsatiṁ dhammapadaṁ paccakkhāya muṭṭhassatiṁ asampajānaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

Yo kho, paribbājakā, evaṁ vadeyya: ‘ahametaṁ sammāsatiṁ dhammapadaṁ paccakkhāya muṭṭhassatiṁ asampajānaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessāmī’ti, tamahaṁ tattha evaṁ vadeyyaṁ: ‘etu vadatu byāharatu passāmissānubhāvan’ti. So vata, paribbājakā, sammāsatiṁ dhammapadaṁ paccakkhāya muṭṭhassatiṁ asampajānaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

Yo kho, paribbājakā, evaṁ vadeyya: ‘ahametaṁ sammāsamādhiṁ dhammapadaṁ paccakkhāya asamāhitaṁ vibbhantacittaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessāmī’ti, tamahaṁ tattha evaṁ vadeyyaṁ: ‘etu vadatu byāharatu passāmissānubhāvan’ti. So vata, paribbājakā, sammāsamādhiṁ dhammapadaṁ paccakkhāya asamāhitaṁ vibbhantacittaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

Yo kho, paribbājakā, evaṁ vadeyya:
‘ahametaṁ sammāsamādhiṁ dhammapadaṁ paccakkhāya asamāhitaṁ vibbhantacittaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessāmī’ti, tamahaṁ tattha evaṁ vadeyyaṁ:
‘etu vadatu byāharatu passāmissānubhāvan’ti.
So vata, paribbājakā, sammāsamādhiṁ dhammapadaṁ paccakkhāya asamāhitaṁ vibbhantacittaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

Yo kho, paribbājakā, evaṁ vadeyya: ‘ahametaṁ sammāsamādhiṁ dhammapadaṁ paccakkhāya asamāhitaṁ vibbhantacittaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessāmī’ti, tamahaṁ tattha evaṁ vadeyyaṁ: ‘etu vadatu byāharatu passāmissānubhāvan’ti. So vata, paribbājakā, sammāsamādhiṁ dhammapadaṁ paccakkhāya asamāhitaṁ vibbhantacittaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā paññāpessatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

Yo kho, paribbājakā, imāni cattāri dhammapadāni garahitabbaṁ paṭikkositabbaṁ maññeyya, tassa diṭṭheva dhamme cattāro sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā āgacchanti. Katame cattāro?

Yo kho, paribbājakā, imāni cattāri dhammapadāni garahitabbaṁ paṭikkositabbaṁ maññeyya, tassa diṭṭheva dhamme cattāro sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā āgacchanti.
Katame cattāro?

Yo kho, paribbājakā, imāni cattāri dhammapadāni garahitabbaṁ paṭikkositabbaṁ maññeyya, tassa diṭṭheva dhamme cattāro sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā āgacchanti. Katame cattāro?

Anabhijjhañce bhavaṁ dhammapadaṁ garahati paṭikkosati, ye ca hi abhijjhālū kāmesu tibbasārāgā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṁsā.

Anabhijjhañce bhavaṁ dhammapadaṁ garahati paṭikkosati, ye ca hi abhijjhālū kāmesu tibbasārāgā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṁsā.

Anabhijjhañce bhavaṁ dhammapadaṁ garahati paṭikkosati, ye ca hi abhijjhālū kāmesu tibbasārāgā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṁsā.

Abyāpādañce bhavaṁ dhammapadaṁ garahati paṭikkosati, ye ca hi byāpannacittā paduṭṭhamanasaṅkappā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṁsā.

Abyāpādañce bhavaṁ dhammapadaṁ garahati paṭikkosati, ye ca hi byāpannacittā paduṭṭhamanasaṅkappā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṁsā.

Abyāpādañce bhavaṁ dhammapadaṁ garahati paṭikkosati, ye ca hi byāpannacittā paduṭṭhamanasaṅkappā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṁsā.

Sammāsatiñce bhavaṁ dhammapadaṁ garahati paṭikkosati, ye ca hi muṭṭhassatī asampajānā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṁsā.

Sammāsatiñce bhavaṁ dhammapadaṁ garahati paṭikkosati, ye ca hi muṭṭhassatī asampajānā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṁsā.

Sammāsatiñce bhavaṁ dhammapadaṁ garahati paṭikkosati, ye ca hi muṭṭhassatī asampajānā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṁsā.

Sammāsamādhiñce bhavaṁ dhammapadaṁ garahati paṭikkosati, ye ca hi asamāhitā vibbhantacittā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṁsā.

Sammāsamādhiñce bhavaṁ dhammapadaṁ garahati paṭikkosati, ye ca hi asamāhitā vibbhantacittā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṁsā.

Sammāsamādhiñce bhavaṁ dhammapadaṁ garahati paṭikkosati, ye ca hi asamāhitā vibbhantacittā samaṇabrāhmaṇā te bhoto pujjā te bhoto pāsaṁsā.

Yo kho, paribbājakā, imāni cattāri dhammapadāni garahitabbaṁ paṭikkositabbaṁ maññeyya, tassa diṭṭheva dhamme ime cattāro sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā āgacchanti.

Yo kho, paribbājakā, imāni cattāri dhammapadāni garahitabbaṁ paṭikkositabbaṁ maññeyya, tassa diṭṭheva dhamme ime cattāro sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā āgacchanti.

Yo kho, paribbājakā, imāni cattāri dhammapadāni garahitabbaṁ paṭikkositabbaṁ maññeyya, tassa diṭṭheva dhamme ime cattāro sahadhammikā vādānupātā gārayhā ṭhānā āgacchanti.

Yepi te, paribbājakā, ahesuṁ ukkalā vassabhaññā ahetukavādā akiriyavādā natthikavādā, tepi imāni cattāri dhammapadāni na garahitabbaṁ na paṭikkositabbaṁ amaññiṁsu. *vassabhaññā → vassaṁ bhaññā (pts1ed); vassabhiññā (mr)Taṁ kissa hetu? Nindābyārosanaupārambhabhayāti. *Nindābyārosanaupārambhabhayāti → nindābyārosā upārambhabhayati (bj); … upavādabhayāti (mr)

Yepi te, paribbājakā, ahesuṁ ukkalā vassabhaññā ahetukavādā akiriyavādā natthikavādā, tepi imāni cattāri dhammapadāni na garahitabbaṁ na paṭikkositabbaṁ amaññiṁsu. *vassabhaññā → vassaṁ bhaññā (pts1ed); vassabhiññā (mr)
Taṁ kissa hetu?
Nindābyārosanaupārambhabhayāti. *Nindābyārosanaupārambhabhayāti → nindābyārosā upārambhabhayati (bj); … upavādabhayāti (mr)

Yepi te, paribbājakā, ahesuṁ ukkalā vassabhaññā ahetukavādā akiriyavādā natthikavādā, tepi imāni cattāri dhammapadāni na garahitabbaṁ na paṭikkositabbaṁ amaññiṁsu. *vassabhaññā → vassaṁ bhaññā (pts1ed); vassabhiññā (mr)Taṁ kissa hetu? Nindābyārosanaupārambhabhayāti. *Nindābyārosanaupārambhabhayāti → nindābyārosā upārambhabhayati (bj); … upavādabhayāti (mr)

Abyāpanno sadā sato, ajjhattaṁ susamāhito; Abhijjhāvinaye sikkhaṁ, appamattoti vuccatī”ti.

Abyāpanno sadā sato,
ajjhattaṁ susamāhito;
Abhijjhāvinaye sikkhaṁ,
appamattoti vuccatī”ti.

Abyāpanno sadā sato, ajjhattaṁ susamāhito; Abhijjhāvinaye sikkhaṁ, appamattoti vuccatī”ti.

Dasamaṁ.

Dasamaṁ.

Dasamaṁ.

Uruvelavaggo tatiyo.

Uruvelavaggo tatiyo.

Uruvelavaggo tatiyo.

Tassuddānaṁ

Tassuddānaṁ

Tassuddānaṁ

Dve uruvelā loko kāḷako, *kāḷako → kāliko (bj); kāḷiko (pts1ed); koḷiko (mr)Brahmacariyena pañcamaṁ; Kuhaṁ santuṭṭhi vaṁso ca, Dhammapadaṁ paribbājakena cāti.

Dve uruvelā loko kāḷako, *kāḷako → kāliko (bj); kāḷiko (pts1ed); koḷiko (mr)
Brahmacariyena pañcamaṁ;
Kuhaṁ santuṭṭhi vaṁso ca,
Dhammapadaṁ paribbājakena cāti.

Dve uruvelā loko kāḷako, *kāḷako → kāliko (bj); kāḷiko (pts1ed); koḷiko (mr)Brahmacariyena pañcamaṁ; Kuhaṁ santuṭṭhi vaṁso ca, Dhammapadaṁ paribbājakena cāti.

AnteriorHuellas del DhammaAN 4.29·DhammapadasuttaEl contentamiento, la buena voluntad, la atención plena y el samādhi son principios básicos.SiguienteSituacionesAN 4.31·CakkasuttaVivir en una región adecuada, apoyarse en buenas personas, determinación correcta y buen kamma pasado.
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}