KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
4. El capítulo sobre las situaciones

El león

Aṅguttara Nikāya
4. Cakkavagga
Sīhasutta
Discursos Numerados
4. El capítulo sobre las situaciones
El león
Aṅguttara Nikāya
4. Cakkavagga
Sīhasutta

El rugido de un león aterroriza a las bestias. La enseñanza del Buddha aterroriza a los dioses.

Ruta suttaAN 4.33Sutta Piṭaka›Aṅguttara Nikāya›4. Catukkanipāta›1. Paṭhamapaṇṇāsaka›4. Cakkavagga›Sīhasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an4.33/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

“Monjes, cuando llega la tarde, el león, el rey de las bestias, sale de su guarida, endereza su cuerpo, inspecciona los cuatro puntos cardinales y emite su rugido de león tres veces. Entonces, se pone en marcha en busca de la caza.

“Los animales que escuchan al león rugiendo, en la mayor parte se llenan de miedo, de sentido de urgencia y de terror. Aquellos que viven en los pozos, entran a sus pozos; aquellos que viven en el agua, entran al agua; aquellos que viven en el bosque, entran al bosque; y los pájaros recurren al cielo. Hasta los elefantes reales, atados con una fuerte soga en las ciudades, pueblos y capitales, hacen explotar y romper sus ligaduras; atemorizados, se orinan y defecan y se escapan de allí para allá. Así de poderoso es entre los animales el león, el rey de las bestias, así de majestuoso y poderoso.

“Así también, monjes, cuando el Tathagata surge en el mundo, el Arahant, el Perfectamente Iluminado, realizado en el verdadero conocimiento y conducta; afortunado, conocedor del mundo, insuperable amansador de los que han de ser amansados, el maestro de los devas y los seres humanos, el Iluminado, el Bienaventurado, enseña el Dhamma de esta manera: ‘Tal es la existencia personal, tal es el origen de la existencia personal, tal es el cese de la existencia personal, tal es el sendero que conduce al cese de la existencia personal.

“Cuando aquellos devas de una larga vida, bellos y con abundante felicidad, que moran por largo tiempo en los elevados palacios, escuchan la enseñanza del Dhamma del Tathagata, en la mayor parte se llenan de miedo, de sentido de urgencia y de terror, así: ‘Parece que realmente somos transitorios, aunque creemos que somos permanentes; parece que realmente somos pasajeros, aunque creemos que somos perpetuos; parece que realmente no somos eternos, aunque creemos que somos eternos. Parece que somos transitorios, pasajeros, no eternos, incluida nuestra existencia personal’. Así de poderoso es en el mundo con sus devas el Tathagata, así de majestuoso y poderoso”.

Cuando a través del conocimiento directo,
el Buda, el Maestro, el hombre sin par
en este mundo con sus devas,
pone en movimiento la rueda del Dhamma,
[enseña] la existencia personal, su cese,
el origen de la existencia personal,
y el noble óctuple sendero
que conduce al apaciguamiento de la insatisfacción.
Entonces, hasta aquellos devas con la vida muy larga
—bellos, encendidos con la gloria—
llegan a estremecerse y se llenan de terror,
como las bestias que escuchan el rugido de león.
“Parece que somos transitorios,
no más allá de la existencia personal” [dicen],
cuando escuchan la palabra del Arahant,
del Estable, enteramente liberado.

“Sīho, bhikkhave, migarājā sāyanhasamayaṁ āsayā nikkhamati. Āsayā nikkhamitvā vijambhati. Vijambhitvā samantā catuddisā anuviloketi. Samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuṁ sīhanādaṁ nadati. Tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā gocarāya pakkamati. Ye kho pana te, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā sīhassa migarañño nadato saddaṁ suṇanti, te yebhuyyena bhayaṁ saṁvegaṁ santāsaṁ āpajjanti. Bilaṁ bilāsayā pavisanti, dakaṁ dakāsayā pavisanti, vanaṁ vanāsayā pavisanti, ākāsaṁ pakkhino bhajanti. *dakaṁ dakāsayā → udakaṁ udakāsayā (sya-all, mr)Yepi te, bhikkhave, rañño nāgā gāmanigamarājadhānīsu daḷhehi varattehi bandhanehi baddhā, tepi tāni bandhanāni sañchinditvā sampadāletvā bhītā muttakarīsaṁ cajamānā yena vā tena vā palāyanti. Evaṁ mahiddhiko kho, bhikkhave, sīho migarājā tiracchānagatānaṁ pāṇānaṁ, evaṁ mahesakkho evaṁ mahānubhāvo.

“Sīho, bhikkhave, migarājā sāyanhasamayaṁ āsayā nikkhamati.
Āsayā nikkhamitvā vijambhati.
Vijambhitvā samantā catuddisā anuviloketi.
Samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuṁ sīhanādaṁ nadati.
Tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā gocarāya pakkamati.
Ye kho pana te, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā sīhassa migarañño nadato saddaṁ suṇanti, te yebhuyyena bhayaṁ saṁvegaṁ santāsaṁ āpajjanti.
Bilaṁ bilāsayā pavisanti, dakaṁ dakāsayā pavisanti, vanaṁ vanāsayā pavisanti, ākāsaṁ pakkhino bhajanti. *dakaṁ dakāsayā → udakaṁ udakāsayā (sya-all, mr)
Yepi te, bhikkhave, rañño nāgā gāmanigamarājadhānīsu daḷhehi varattehi bandhanehi baddhā, tepi tāni bandhanāni sañchinditvā sampadāletvā bhītā muttakarīsaṁ cajamānā yena vā tena vā palāyanti.
Evaṁ mahiddhiko kho, bhikkhave, sīho migarājā tiracchānagatānaṁ pāṇānaṁ, evaṁ mahesakkho evaṁ mahānubhāvo.

“Sīho, bhikkhave, migarājā sāyanhasamayaṁ āsayā nikkhamati. Āsayā nikkhamitvā vijambhati. Vijambhitvā samantā catuddisā anuviloketi. Samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuṁ sīhanādaṁ nadati. Tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā gocarāya pakkamati. Ye kho pana te, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā sīhassa migarañño nadato saddaṁ suṇanti, te yebhuyyena bhayaṁ saṁvegaṁ santāsaṁ āpajjanti. Bilaṁ bilāsayā pavisanti, dakaṁ dakāsayā pavisanti, vanaṁ vanāsayā pavisanti, ākāsaṁ pakkhino bhajanti. *dakaṁ dakāsayā → udakaṁ udakāsayā (sya-all, mr)Yepi te, bhikkhave, rañño nāgā gāmanigamarājadhānīsu daḷhehi varattehi bandhanehi baddhā, tepi tāni bandhanāni sañchinditvā sampadāletvā bhītā muttakarīsaṁ cajamānā yena vā tena vā palāyanti. Evaṁ mahiddhiko kho, bhikkhave, sīho migarājā tiracchānagatānaṁ pāṇānaṁ, evaṁ mahesakkho evaṁ mahānubhāvo.

Evamevaṁ kho, bhikkhave, yadā tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā, so dhammaṁ deseti: ‘iti sakkāyo, iti sakkāyasamudayo, iti sakkāyanirodho, iti sakkāyanirodhagāminī paṭipadā’ti. *sakkāyanirodho → sakkāyassa nirodho (sya-all); sakkāyassa atthaṅgamo (aṭṭha.)

Evamevaṁ kho, bhikkhave, yadā tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā, so dhammaṁ deseti:
‘iti sakkāyo, iti sakkāyasamudayo, iti sakkāyanirodho, iti sakkāyanirodhagāminī paṭipadā’ti. *sakkāyanirodho → sakkāyassa nirodho (sya-all); sakkāyassa atthaṅgamo (aṭṭha.)

Evamevaṁ kho, bhikkhave, yadā tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā, so dhammaṁ deseti: ‘iti sakkāyo, iti sakkāyasamudayo, iti sakkāyanirodho, iti sakkāyanirodhagāminī paṭipadā’ti. *sakkāyanirodho → sakkāyassa nirodho (sya-all); sakkāyassa atthaṅgamo (aṭṭha.)

Yepi te, bhikkhave, devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā uccesu vimānesu ciraṭṭhitikā, tepi tathāgatassa dhammadesanaṁ sutvā yebhuyyena bhayaṁ saṁvegaṁ santāsaṁ āpajjanti: ‘aniccā vata kira, bho, mayaṁ samānā niccamhāti amaññimha; addhuvā vata kira, bho, mayaṁ samānā dhuvamhāti amaññimha; asassatā vata kira, bho, mayaṁ samānā sassatamhāti amaññimha. Mayaṁ kira, bho, aniccā addhuvā asassatā sakkāyapariyāpannā’ti.

Yepi te, bhikkhave, devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā uccesu vimānesu ciraṭṭhitikā, tepi tathāgatassa dhammadesanaṁ sutvā yebhuyyena bhayaṁ saṁvegaṁ santāsaṁ āpajjanti:
‘aniccā vata kira, bho, mayaṁ samānā niccamhāti amaññimha;
addhuvā vata kira, bho, mayaṁ samānā dhuvamhāti amaññimha;
asassatā vata kira, bho, mayaṁ samānā sassatamhāti amaññimha.
Mayaṁ kira, bho, aniccā addhuvā asassatā sakkāyapariyāpannā’ti.

Yepi te, bhikkhave, devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā uccesu vimānesu ciraṭṭhitikā, tepi tathāgatassa dhammadesanaṁ sutvā yebhuyyena bhayaṁ saṁvegaṁ santāsaṁ āpajjanti: ‘aniccā vata kira, bho, mayaṁ samānā niccamhāti amaññimha; addhuvā vata kira, bho, mayaṁ samānā dhuvamhāti amaññimha; asassatā vata kira, bho, mayaṁ samānā sassatamhāti amaññimha. Mayaṁ kira, bho, aniccā addhuvā asassatā sakkāyapariyāpannā’ti.

Evaṁ mahiddhiko kho, bhikkhave, tathāgato sadevakassa lokassa, evaṁ mahesakkho evaṁ mahānubhāvoti.

Evaṁ mahiddhiko kho, bhikkhave, tathāgato sadevakassa lokassa, evaṁ mahesakkho evaṁ mahānubhāvoti.

Evaṁ mahiddhiko kho, bhikkhave, tathāgato sadevakassa lokassa, evaṁ mahesakkho evaṁ mahānubhāvoti.

Yadā buddho abhiññāya, dhammacakkaṁ pavattayī; Sadevakassa lokassa, satthā appaṭipuggalo.

Yadā buddho abhiññāya,
dhammacakkaṁ pavattayī;
Sadevakassa lokassa,
satthā appaṭipuggalo.

Yadā buddho abhiññāya, dhammacakkaṁ pavattayī; Sadevakassa lokassa, satthā appaṭipuggalo.

Sakkāyañca nirodhañca, sakkāyassa ca sambhavaṁ; Ariyañcaṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, dukkhūpasamagāminaṁ.

Sakkāyañca nirodhañca,
sakkāyassa ca sambhavaṁ;
Ariyañcaṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ,
dukkhūpasamagāminaṁ.

Sakkāyañca nirodhañca, sakkāyassa ca sambhavaṁ; Ariyañcaṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, dukkhūpasamagāminaṁ.

Yepi dīghāyukā devā, vaṇṇavanto yasassino; Bhītā santāsamāpāduṁ, sīhassevitare migā.

Yepi dīghāyukā devā,
vaṇṇavanto yasassino;
Bhītā santāsamāpāduṁ,
sīhassevitare migā.

Yepi dīghāyukā devā, vaṇṇavanto yasassino; Bhītā santāsamāpāduṁ, sīhassevitare migā.

Avītivattā sakkāyaṁ, aniccā kira bho mayaṁ; Sutvā arahato vākyaṁ, vippamuttassa tādino”ti.

Avītivattā sakkāyaṁ,
aniccā kira bho mayaṁ;
Sutvā arahato vākyaṁ,
vippamuttassa tādino”ti.

Avītivattā sakkāyaṁ, aniccā kira bho mayaṁ; Sutvā arahato vākyaṁ, vippamuttassa tādino”ti.

Tatiyaṁ.

Tatiyaṁ.

Tatiyaṁ.

AnteriorInclusiónAN 4.32·SaṅgahasuttaInclusividad mediante el dar, el habla amable, el cuidado y la imparcialidad.SiguienteLas mejores clases de confianzaAN 4.34·AggappasādasuttaLa confianza en el Buddha, el sendero, el Dhamma y la Saṅgha son los mejores tipos de confianza.

Texto original en pali: Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500.

Datos pali, segmentación, variantes y metadatos: importados desde SuttaCentral.

Traducción al español: Isidatta.

Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}