KARUNAPURA SUTTA PIṬAKA
KARUNAPURA Biblioteca de suttas

Colección de Suttas

Selecciona un sutta o una sección

La ficha activa reflejará aquí el sutta, sección o mapa seleccionado.

Diagnóstico
Esperando inicialización…
Preparando biblioteca…
Cargando árbol…
Mapa
Discursos Numerados
17. El capítulo sobre el resentimiento

Segundo discurso sobre el abandono del resentimiento

Aṅguttara Nikāya
17. Āghātavagga
Dutiyaāghātapaṭivinayasutta
Discursos Numerados
17. El capítulo sobre el resentimiento
Segundo discurso sobre el abandono del resentimiento
Aṅguttara Nikāya
17. Āghātavagga
Dutiyaāghātapaṭivinayasutta
Segundo discurso sobre el abandono del resentimiento

Cinco reflexiones para ayudar a eliminar el resentimiento, una explicación de Sāriputta.

Ruta suttaAN 5.162Sutta Piṭaka › Aṅguttara Nikāya › 5. Pañcakanipāta › 4. Catutthapaṇṇāsaka › 17. Āghātavagga › Dutiyaāghātapaṭivinayasutta
← Suttas
Versiones de traducción
Vista:
Datos de publicación
SuttaCentral
https://suttacentral.net/an5.162/es/isidatta
Título de la publicación
Discursos Numerados
Traductor
Isidatta
Título raíz
Aṅguttaranikāya
Idioma de traducción
Español
Idioma raíz
Pali
Source
https://suttacentral.net/
Número de publicación
sc-es-an-isidatta

Entonces, el Venerable Sariputta se dirigió a los monjes diciendo: “amigos monjes”.

“Sí, amigo”, respondieron los monjes y el Venerable Sariputta continuó:

“Amigos, he aquí, estas cinco maneras de abandonar el resentimiento, para que, cuando el resentimiento surja en un monje, el monje lo pueda abandonar por completo. Y, ¿cuáles son esas cinco?

“Este es el caso, amigos, cuando ciertos individuos son impuros en su conducta corporal, pero son puros en su conducta verbal. El resentimiento hacia esta clase de personas ha de ser abandonado.

“Este es otro caso, amigos, cuando ciertos individuos son impuros en su conducta verbal, pero son puros en su conducta corporal. El resentimiento hacia esta clase de personas ha de ser abandonado.

“Este es otro caso, amigos, cuando ciertos individuos son impuros tanto en su conducta corporal como en su conducta verbal, pero periódicamente experimentan la claridad mental y calma. El resentimiento hacia esta clase de personas ha de ser abandonado.

“Este es otro caso, amigos, cuando ciertos individuos son impuros tanto en su conducta corporal como en su conducta verbal, pero no experimentan periódicamente la claridad mental ni calma. El resentimiento hacia esta clase de personas ha de ser abandonado.

“Este es otro caso, amigos, cuando ciertos individuos son puros tanto en su conducta corporal como en su conducta verbal, y experimentan periódicamente la claridad mental y calma. El resentimiento hacia esta clase de personas ha de ser abandonado.

“Ahora, bien, ¿en qué manera debería ser abandonado el resentimiento hacia la persona cuya conducta corporal es impura, pero cuya conducta verbal es pura? Al igual que cuando un monje hace uso de las cosas tiradas al suelo y mira el andrajo en el camino: lo sujeta con su pie izquierdo y lo tiende con el derecho, pudiendo quedarse así con la mejor parte y llevársela consigo. De la misma manera, cuando algún individuo es impuro en su conducta corporal, pero puro en su conducta verbal, uno no debería prestar atención a la impureza de su conducta corporal, sino en vez de eso, poner atención en la pureza de su conducta verbal. De esta manera, el resentimiento hacia él debería ser abandonado.

“¿Y en qué manera debería ser abandonado el resentimiento hacia la persona cuya conducta verbal es impura, pero cuya conducta corporal es pura? Al igual que cuando un estanque de agua está descuidado con limo y plantas acuáticas y un individuo camina a lo largo, acalorado, cubierto de sudor, exhausto, tembloroso y sediento; entonces, debería entrar en el estanque, apartar el limo y las plantas acuáticas y luego, juntando ambas manos, tomar el agua y seguir su camino. De la misma manera, cuando algún individuo es impuro en su conducta verbal, pero puro en su conducta corporal, uno no debería prestar atención a la impureza de su conducta verbal, sino en vez de eso, poner atención en la pureza de su conducta corporal. De esta manera, el resentimiento hacia él debería ser abandonado.

“¿Y en qué manera debería ser abandonado el resentimiento hacia la persona cuya conducta, tanto verbal como corporal, es impura, pero que periódicamente experimenta la claridad mental y calma? Al igual que cuando un pequeño charco está dentro de la huella de una vaca y un individuo camina por ahí, acalorado, cubierto de sudor, exhausto, tembloroso y sediento; entonces, piensa esto: ‘he aquí, un pequeño charco está dentro de la huella de una vaca. Si trato de tomar el agua usando mis manos o la taza, podría disturbarla, revolverla y hacerla no apta para beber. ¿Qué tal si me acerco a cuatro patas, como una vaca, para sorber el agua?’ Entonces, se acerca a cuatro patas, como una vaca, para sorber el agua y luego sigue su camino. De la misma manera, cuando una persona es impura, tanto en su conducta verbal como corporal, pero periódicamente experimenta la claridad mental y calma, uno no debería prestar atención a la impureza de su conducta verbal ni tampoco prestar atención a su conducta corporal, sino en vez de eso, poner atención en el hecho, según el cual, esta persona periódicamente experimenta la claridad mental y calma. De esta manera, el resentimiento hacia él debería ser abandonado.

“¿Y en qué manera debería ser abandonado el resentimiento hacia la persona cuya conducta, tanto verbal como corporal, es impura, y que además, no experimenta periódicamente la claridad mental y calma? Al igual que cuando un hombre enfermo—penosa y seriamente enfermo- está viajando a lo largo del camino, lejos del anterior pueblo y lejos del siguiente, incapaz de conseguir la comida que necesita, incapaz de conseguir la medicina que necesita, incapaz de conseguir la asistencia necesaria e incapaz de conseguir a nadie que le ofrezca una habitación humana; entones, una otra persona que lo ve caminando a lo largo del camino, siente compasión, lástima y simpatía por este hombre, pensando: ‘ojalá este hombre consiga la comida que necesita, la medicina que necesita, la asistencia que necesita y a alguien que le ofrezca una habitación humana. ¿Por qué así? Para que no caiga dentro de la ruina justo aquí’. De la misma manera, cuando una persona tiene una conducta impura, tanto verbal como corporal, y que además no experimenta periódicamente la claridad mental y calma, uno debería hacer lo que pudiera por compasión, lástima y simpatía por este hombre, pensando: ‘ojalá esta persona abandone la incorrecta conducta verbal y desarrolle la conducta verbal correcta; que abandone la incorrecta conducta corporal y desarrolle la conducta corporal correcta. ¿Por qué así? Porque al disolverse este cuerpo, después de la muerte, puede caer dentro de un estado de privación, en el mal destino, en un reino bajo, en el infierno. De esta manera, el resentimiento hacia él debería ser abandonado.

“¿Y en qué manera debería ser abandonado el resentimiento hacia la persona cuya conducta, tanto verbal como corporal, es pura y que experimenta periódicamente la claridad mental y calma? Al igual que cuando un estanque está lleno de agua pura—dulce, fresca y limpia, con suaves pendientes y sombras en todos lados de árboles de toda clase, y un individuo camina por ahí, acalorado, cubierto de sudor, exhausto, tembloroso y sediento; entonces, habiéndose hundido dentro del estanque, habiéndose bañado y bebido, vuelve y se sienta o recuesta justo ahí, a la sombra de los árboles. De la misma manera, cuando una persona tiene conducta pura, tanto verbal como corporal, y experimenta periódicamente la claridad mental y calma, uno debería prestar atención a la pureza de su conducta verbal y prestar atención a la pureza de su conducta corporal, y poner atención en el hecho, según el cual, esta persona periódicamente experimenta la claridad mental y calma. De esta manera, el resentimiento hacia él debería ser abandonado. Un individuo enteramente inspirador, puede hacer que la mente crezca en serenidad.

“Estas son las cinco maneras de abandonar el resentimiento, para que, cuando el resentimiento surja en un monje, el monje lo pueda abandonar por completo.”

Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti.

Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi:
“āvuso bhikkhave”ti.

Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: “āvuso bhikkhave”ti.

“Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca:

“Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ.
Āyasmā sāriputto etadavoca:

“Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. Āyasmā sāriputto etadavoca:

“Pañcime, āvuso, āghātapaṭivinayā yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo. Katame pañca?

“Pañcime, āvuso, āghātapaṭivinayā yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo.
Katame pañca?

“Pañcime, āvuso, āghātapaṭivinayā yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo. Katame pañca?

Idhāvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti parisuddhavacīsamācāro; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo.

Idhāvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti parisuddhavacīsamācāro;
evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo.

Idhāvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti parisuddhavacīsamācāro; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo.

Idha panāvuso, ekacco puggalo aparisuddhavacīsamācāro hoti parisuddhakāyasamācāro; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo.

Idha panāvuso, ekacco puggalo aparisuddhavacīsamācāro hoti parisuddhakāyasamācāro;
evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo.

Idha panāvuso, ekacco puggalo aparisuddhavacīsamācāro hoti parisuddhakāyasamācāro; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo.

Idha panāvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti aparisuddhavacīsamācāro, labhati ca kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo.

Idha panāvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti aparisuddhavacīsamācāro, labhati ca kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ;
evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo.

Idha panāvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti aparisuddhavacīsamācāro, labhati ca kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo.

Idha panāvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti aparisuddhavacīsamācāro, na ca labhati kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo.

Idha panāvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti aparisuddhavacīsamācāro, na ca labhati kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ;
evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo.

Idha panāvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti aparisuddhavacīsamācāro, na ca labhati kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo.

Idha panāvuso, ekacco puggalo parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro, labhati ca kālena vā kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo.

Idha panāvuso, ekacco puggalo parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro, labhati ca kālena vā kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ;
evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo.

Idha panāvuso, ekacco puggalo parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro, labhati ca kālena vā kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo.

Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro, kathaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, bhikkhu paṁsukūliko rathiyāya nantakaṁ disvā vāmena pādena niggaṇhitvā dakkhiṇena pādena pattharitvā, yo tattha sāro taṁ paripātetvā ādāya pakkameyya; *niggaṇhitvā → niggahetvā (bj, sya-all, pts1ed) | pattharitvā → vitthāretvā (bj, pts1ed) | paripātetvā → paripāṭetvā (bj); paripācetvā (pts1ed)evamevaṁ khvāvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro, yāssa aparisuddhakāyasamācāratā na sāssa tasmiṁ samaye manasi kātabbā, yā ca khvassa parisuddhavacīsamācāratā sāssa tasmiṁ samaye manasi kātabbā. Evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo.

Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro, kathaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo?
Seyyathāpi, āvuso, bhikkhu paṁsukūliko rathiyāya nantakaṁ disvā vāmena pādena niggaṇhitvā dakkhiṇena pādena pattharitvā, yo tattha sāro taṁ paripātetvā ādāya pakkameyya; *niggaṇhitvā → niggahetvā (bj, sya-all, pts1ed) | pattharitvā → vitthāretvā (bj, pts1ed) | paripātetvā → paripāṭetvā (bj); paripācetvā (pts1ed)
evamevaṁ khvāvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro, yāssa aparisuddhakāyasamācāratā na sāssa tasmiṁ samaye manasi kātabbā, yā ca khvassa parisuddhavacīsamācāratā sāssa tasmiṁ samaye manasi kātabbā.
Evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo.

Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro, kathaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, bhikkhu paṁsukūliko rathiyāya nantakaṁ disvā vāmena pādena niggaṇhitvā dakkhiṇena pādena pattharitvā, yo tattha sāro taṁ paripātetvā ādāya pakkameyya; *niggaṇhitvā → niggahetvā (bj, sya-all, pts1ed) | pattharitvā → vitthāretvā (bj, pts1ed) | paripātetvā → paripāṭetvā (bj); paripācetvā (pts1ed)evamevaṁ khvāvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro, yāssa aparisuddhakāyasamācāratā na sāssa tasmiṁ samaye manasi kātabbā, yā ca khvassa parisuddhavacīsamācāratā sāssa tasmiṁ samaye manasi kātabbā. Evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo.

Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhavacīsamācāro parisuddhakāyasamācāro, kathaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, pokkharaṇī sevālapaṇakapariyonaddhā. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. So taṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā ubhohi hatthehi iticiti ca sevālapaṇakaṁ apaviyūhitvā añjalinā pivitvā pakkameyya. Evamevaṁ kho, āvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhavacīsamācāro parisuddhakāyasamācāro, yāssa aparisuddhavacīsamācāratā na sāssa tasmiṁ samaye manasi kātabbā, yā ca khvassa parisuddhakāyasamācāratā sāssa tasmiṁ samaye manasi kātabbā. Evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo.

Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhavacīsamācāro parisuddhakāyasamācāro, kathaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo?
Seyyathāpi, āvuso, pokkharaṇī sevālapaṇakapariyonaddhā.
Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito.
So taṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā ubhohi hatthehi iticiti ca sevālapaṇakaṁ apaviyūhitvā añjalinā pivitvā pakkameyya.
Evamevaṁ kho, āvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhavacīsamācāro parisuddhakāyasamācāro, yāssa aparisuddhavacīsamācāratā na sāssa tasmiṁ samaye manasi kātabbā, yā ca khvassa parisuddhakāyasamācāratā sāssa tasmiṁ samaye manasi kātabbā.
Evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo.

Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhavacīsamācāro parisuddhakāyasamācāro, kathaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, pokkharaṇī sevālapaṇakapariyonaddhā. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. So taṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā ubhohi hatthehi iticiti ca sevālapaṇakaṁ apaviyūhitvā añjalinā pivitvā pakkameyya. Evamevaṁ kho, āvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhavacīsamācāro parisuddhakāyasamācāro, yāssa aparisuddhavacīsamācāratā na sāssa tasmiṁ samaye manasi kātabbā, yā ca khvassa parisuddhakāyasamācāratā sāssa tasmiṁ samaye manasi kātabbā. Evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo.

Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, kathaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, parittaṁ gopade udakaṁ. *gopade → gopadake (bj, sya-all)Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. Tassa evamassa: ‘idaṁ kho parittaṁ gopade udakaṁ. Sacāhaṁ añjalinā vā pivissāmi bhājanena vā khobhessāmipi taṁ loḷessāmipi taṁ apeyyampi taṁ karissāmi. Yannūnāhaṁ catukkuṇḍiko nipatitvā gopītakaṁ pivitvā pakkameyyan’ti. So catukkuṇḍiko nipatitvā gopītakaṁ pivitvā pakkameyya. Evamevaṁ kho, āvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, yāssa aparisuddhakāyasamācāratā na sāssa tasmiṁ samaye manasi kātabbā; yāpissa aparisuddhavacīsamācāratā na sāpissa tasmiṁ samaye manasi kātabbā. Yañca kho so labhati kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, tamevassa tasmiṁ samaye manasi kātabbaṁ. *tamevassa → tadevassa (bj, sya-all, pts1ed)Evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo.

Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, kathaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo?
Seyyathāpi, āvuso, parittaṁ gopade udakaṁ. *gopade → gopadake (bj, sya-all)
Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito.
Tassa evamassa:
‘idaṁ kho parittaṁ gopade udakaṁ.
Sacāhaṁ añjalinā vā pivissāmi bhājanena vā khobhessāmipi taṁ loḷessāmipi taṁ apeyyampi taṁ karissāmi.
Yannūnāhaṁ catukkuṇḍiko nipatitvā gopītakaṁ pivitvā pakkameyyan’ti.
So catukkuṇḍiko nipatitvā gopītakaṁ pivitvā pakkameyya.
Evamevaṁ kho, āvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, yāssa aparisuddhakāyasamācāratā na sāssa tasmiṁ samaye manasi kātabbā;
yāpissa aparisuddhavacīsamācāratā na sāpissa tasmiṁ samaye manasi kātabbā.
Yañca kho so labhati kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, tamevassa tasmiṁ samaye manasi kātabbaṁ. *tamevassa → tadevassa (bj, sya-all, pts1ed)
Evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo.

Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, kathaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, parittaṁ gopade udakaṁ. *gopade → gopadake (bj, sya-all)Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. Tassa evamassa: ‘idaṁ kho parittaṁ gopade udakaṁ. Sacāhaṁ añjalinā vā pivissāmi bhājanena vā khobhessāmipi taṁ loḷessāmipi taṁ apeyyampi taṁ karissāmi. Yannūnāhaṁ catukkuṇḍiko nipatitvā gopītakaṁ pivitvā pakkameyyan’ti. So catukkuṇḍiko nipatitvā gopītakaṁ pivitvā pakkameyya. Evamevaṁ kho, āvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, yāssa aparisuddhakāyasamācāratā na sāssa tasmiṁ samaye manasi kātabbā; yāpissa aparisuddhavacīsamācāratā na sāpissa tasmiṁ samaye manasi kātabbā. Yañca kho so labhati kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, tamevassa tasmiṁ samaye manasi kātabbaṁ. *tamevassa → tadevassa (bj, sya-all, pts1ed)Evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo.

Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro na ca labhati kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, kathaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, puriso ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno addhānamaggappaṭipanno. Tassa puratopissa dūre gāmo pacchatopissa dūre gāmo. So na labheyya sappāyāni bhojanāni, na labheyya sappāyāni bhesajjāni, na labheyya patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ, na labheyya gāmantanāyakaṁ. Tamenaṁ aññataro puriso passeyya addhānamaggappaṭipanno. So tasmiṁ purise kāruññaṁyeva upaṭṭhāpeyya, anuddayaṁyeva upaṭṭhāpeyya, anukampaṁyeva upaṭṭhāpeyya: ‘aho vatāyaṁ puriso labheyya sappāyāni bhojanāni, labheyya sappāyāni bhesajjāni, labheyya patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ, labheyya gāmantanāyakaṁ. Taṁ kissa hetu? Māyaṁ puriso idheva anayabyasanaṁ āpajjī’ti. *Māyaṁ → ayaṁ (mr) | āpajjī’ti → āpajjati (bj); āpajjatīti (pts1ed); āpajjeyya (mr)Evamevaṁ kho, āvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro na ca labhati kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, evarūpepi, āvuso, puggale kāruññaṁyeva upaṭṭhāpetabbaṁ anuddayāyeva upaṭṭhāpetabbā anukampāyeva upaṭṭhāpetabbā: *evarūpepi → evarūpe (pts1ed)‘aho vata ayamāyasmā kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveyya, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveyya, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveyya. Taṁ kissa hetu? Māyaṁ āyasmā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjī’ti. *Māyaṁ āyasmā → māyamāyasmā (sya-all); ayamāyasmā (mr) | upapajjī’ti → upapajjatīti (si, pts1ed, mr)Evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo.

Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro na ca labhati kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, kathaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo?
Seyyathāpi, āvuso, puriso ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno addhānamaggappaṭipanno.
Tassa puratopissa dūre gāmo pacchatopissa dūre gāmo.
So na labheyya sappāyāni bhojanāni, na labheyya sappāyāni bhesajjāni, na labheyya patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ, na labheyya gāmantanāyakaṁ.
Tamenaṁ aññataro puriso passeyya addhānamaggappaṭipanno.
So tasmiṁ purise kāruññaṁyeva upaṭṭhāpeyya, anuddayaṁyeva upaṭṭhāpeyya, anukampaṁyeva upaṭṭhāpeyya:
‘aho vatāyaṁ puriso labheyya sappāyāni bhojanāni, labheyya sappāyāni bhesajjāni, labheyya patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ, labheyya gāmantanāyakaṁ.
Taṁ kissa hetu?
Māyaṁ puriso idheva anayabyasanaṁ āpajjī’ti. *Māyaṁ → ayaṁ (mr) | āpajjī’ti → āpajjati (bj); āpajjatīti (pts1ed); āpajjeyya (mr)
Evamevaṁ kho, āvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro na ca labhati kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, evarūpepi, āvuso, puggale kāruññaṁyeva upaṭṭhāpetabbaṁ anuddayāyeva upaṭṭhāpetabbā anukampāyeva upaṭṭhāpetabbā: *evarūpepi → evarūpe (pts1ed)
‘aho vata ayamāyasmā kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveyya, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveyya, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveyya.
Taṁ kissa hetu?
Māyaṁ āyasmā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjī’ti. *Māyaṁ āyasmā → māyamāyasmā (sya-all); ayamāyasmā (mr) | upapajjī’ti → upapajjatīti (si, pts1ed, mr)
Evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo.

Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro na ca labhati kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, kathaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, puriso ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno addhānamaggappaṭipanno. Tassa puratopissa dūre gāmo pacchatopissa dūre gāmo. So na labheyya sappāyāni bhojanāni, na labheyya sappāyāni bhesajjāni, na labheyya patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ, na labheyya gāmantanāyakaṁ. Tamenaṁ aññataro puriso passeyya addhānamaggappaṭipanno. So tasmiṁ purise kāruññaṁyeva upaṭṭhāpeyya, anuddayaṁyeva upaṭṭhāpeyya, anukampaṁyeva upaṭṭhāpeyya: ‘aho vatāyaṁ puriso labheyya sappāyāni bhojanāni, labheyya sappāyāni bhesajjāni, labheyya patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ, labheyya gāmantanāyakaṁ. Taṁ kissa hetu? Māyaṁ puriso idheva anayabyasanaṁ āpajjī’ti. *Māyaṁ → ayaṁ (mr) | āpajjī’ti → āpajjati (bj); āpajjatīti (pts1ed); āpajjeyya (mr)Evamevaṁ kho, āvuso, yvāyaṁ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro na ca labhati kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, evarūpepi, āvuso, puggale kāruññaṁyeva upaṭṭhāpetabbaṁ anuddayāyeva upaṭṭhāpetabbā anukampāyeva upaṭṭhāpetabbā: *evarūpepi → evarūpe (pts1ed)‘aho vata ayamāyasmā kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveyya, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveyya, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāveyya. Taṁ kissa hetu? Māyaṁ āyasmā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjī’ti. *Māyaṁ āyasmā → māyamāyasmā (sya-all); ayamāyasmā (mr) | upapajjī’ti → upapajjatīti (si, pts1ed, mr)Evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo.

Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, kathaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, pokkharaṇī acchodakā sātodakā sītodakā setakā supatitthā ramaṇīyā nānārukkhehi sañchannā. *acchodakā sātodakā sītodakā → acchodikā sātodikā sītodikā (bj) | setakā → setodakā (sya-all, pts1ed, mr)Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. So taṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā nhātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā tattheva rukkhacchāyāya nisīdeyya vā nipajjeyya vā.

Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, kathaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo?
Seyyathāpi, āvuso, pokkharaṇī acchodakā sātodakā sītodakā setakā supatitthā ramaṇīyā nānārukkhehi sañchannā. *acchodakā sātodakā sītodakā → acchodikā sātodikā sītodikā (bj) | setakā → setodakā (sya-all, pts1ed, mr)
Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito.
So taṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā nhātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā tattheva rukkhacchāyāya nisīdeyya vā nipajjeyya vā.

Tatrāvuso, yvāyaṁ puggalo parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, kathaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, pokkharaṇī acchodakā sātodakā sītodakā setakā supatitthā ramaṇīyā nānārukkhehi sañchannā. *acchodakā sātodakā sītodakā → acchodikā sātodikā sītodikā (bj) | setakā → setodakā (sya-all, pts1ed, mr)Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. So taṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā nhātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā tattheva rukkhacchāyāya nisīdeyya vā nipajjeyya vā.

Evamevaṁ kho, āvuso, yvāyaṁ puggalo parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, yāpissa parisuddhakāyasamācāratā sāpissa tasmiṁ samaye manasi kātabbā; yāpissa parisuddhavacīsamācāratā sāpissa tasmiṁ samaye manasi kātabbā; yampi labhati kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, tampissa tasmiṁ samaye manasi kātabbaṁ. Evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo. Samantapāsādikaṁ, āvuso, puggalaṁ āgamma cittaṁ pasīdati.

Evamevaṁ kho, āvuso, yvāyaṁ puggalo parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, yāpissa parisuddhakāyasamācāratā sāpissa tasmiṁ samaye manasi kātabbā;
yāpissa parisuddhavacīsamācāratā sāpissa tasmiṁ samaye manasi kātabbā;
yampi labhati kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, tampissa tasmiṁ samaye manasi kātabbaṁ.
Evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo.
Samantapāsādikaṁ, āvuso, puggalaṁ āgamma cittaṁ pasīdati.

Evamevaṁ kho, āvuso, yvāyaṁ puggalo parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, yāpissa parisuddhakāyasamācāratā sāpissa tasmiṁ samaye manasi kātabbā; yāpissa parisuddhavacīsamācāratā sāpissa tasmiṁ samaye manasi kātabbā; yampi labhati kālena kālaṁ cetaso vivaraṁ cetaso pasādaṁ, tampissa tasmiṁ samaye manasi kātabbaṁ. Evaṁ tasmiṁ puggale āghāto paṭivinetabbo. Samantapāsādikaṁ, āvuso, puggalaṁ āgamma cittaṁ pasīdati.

Ime kho, āvuso, pañca āghātapaṭivinayā, yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo”ti.

Ime kho, āvuso, pañca āghātapaṭivinayā, yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo”ti.

Ime kho, āvuso, pañca āghātapaṭivinayā, yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo”ti.

Dutiyaṁ.

Dutiyaṁ.

Dutiyaṁ.

AnteriorDeshacerse del resentimiento (1.º)AN 5.161·PaṭhamaāghātapaṭivinayasuttaCinco reflexiones para ayudar a eliminar el resentimiento, en breve.SiguienteDebatesAN 5.163·SākacchasuttaRequisitos para que un bhikkhu mantenga una discusión sobre el Dhamma.
Gestionar consentimiento

🍪 En KarunaPura usamos cookies para ofrecerte una experiencia más consciente y respetuosa.

Funcionales Siempre activo
Estas cookies son esenciales para el funcionamiento básico de la web y no se pueden desactivar.
Permiten recordar tus ajustes y preferencias para que tu experiencia sea más fluida.
El almacenamiento o acceso técnico es necesario para la finalidad legítima de almacenar preferencias no solicitadas por el abonado o usuario.
Estadísticas
El almacenamiento o acceso técnico que es utilizado exclusivamente con fines estadísticos. Nos ayudan a entender cómo se usa el sitio de forma anónima, para seguir mejorando.
Marketing
Se utilizan para ofrecer contenido personalizado y relevante según tu comportamiento de navegación.
  • Administrar opciones
  • Gestionar los servicios
  • Gestionar {vendor_count} proveedores
  • Leer más sobre estos propósitos
Ver preferencias
  • {title}
  • {title}
  • {title}